Court orders management company to collect unpaid fees and damages from individual apartment owner in small claims case.

NORAKSTS

Civillieta Nr. C30368215

Lietvedības Nr. C1730-16/13

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2016.gada 11.maijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis S.Lorencs

ar tiesas sēdes sekretāri J.Kovaļkovu,

2016.gada 27.aprīlī, Rīgā, Abrenes ielā 3

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu, un

k o ns t a t ē ja :

2015.gada 26.martā tiesā saņemts prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” 2015.gada 24.marta maza apmēra prasības pieteikums pret

atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā ir norādīts, ka saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11-910-11, un tā Pielikumu Nr.1,

Prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

/pers. A/ (turpmāk tekstā - Atbildētājs), pamatojoties uz 2013.gada 20.marta pirkuma līgumu, 2013.gada 15.maijā Rīgas pilsētas zemesgrāmatā

nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašuma /adrese A/ (kadastra Nr./numurs A/).

2013.gada 17.decembrī Atbildētājs noslēdza ar Prasītāju dzīvojamās pārvaldīšanas līgumu par dzīvokli /adrese A/, (turpmāk tekstā - Līgums).

Saskaņā ar Līguma nosacījumiem Atbildētājs apņēmās segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu, rēķinā norādītā

termiņā veikt ikmēneša maksājumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, komunālajiem pakalpojumiem un citiem Līgumā noteiktiem maksājumiem.

Līgumā noteikto maksājumu kavējumu gadījumos Atbildētājs apņēmās maksāt līgumsodu 0,1% apmērā par katru nokavēto dienu no kopējās parāda

summas (5.5.punkts).

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta prasībām Atbildētāja pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, kā arī segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Saskaņā ar likuma “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta 7.daļu „pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas

tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai”. Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu

īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju. No minētā izriet, ka

Prasītāja pienākums ir apsaimniekot un uzturēt dzīvojamo māju /adrese/.

Atbildētājam jānorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, kas nosaka, ka „tiesīgi noslēgts līgums uzliek

līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto”, proti, veikt samaksu par katru kārtējo mēnesi saskaņā ar noslēgtā Līguma saistībām. Prasītājs ir pildījis savas no

Līguma izrietošās saistības, taču Atbildētājs savus pienākumus nav pildījis, kā arī nav sniedzis ne mutiskus, ne rakstiskus iebildumus par pakalpojumiem

vai izrakstītajiem rēķiniem. No 2014.gada novembra maksājumi no Atbildētāja puses netiek veikti, līdz ar ko Atbildētājs nepildīja Līgumā noteiktos

pienākumus.

Savukārt, pienākums maksāt līgumsodu izriet no Civillikuma 1716.panta, pamatojoties uz tiesisku darījumu - Līgumu. Līgumsoda apmēru noteic

līdzēji, proti, šajā gadījumā saskaņā ar Līguma 5.5.punktu.

N o 2015.gada 1.janvāra Atbildētājam tiek aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti par svešas naudas lietojumu savā labā, saskaņā ar

Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 2.punktu.

2015.gada 4.martā Atbildētājam nosūtīts brīdinājums par parāda samaksu.

Atbildētāja parādsaistības sastāv no: pamatparāda par dzīvojamās pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem EUR 1282,87

(par periodu no 2014.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.martam); līgumsoda EUR 47,02 (par periodu no 2014.gada 20.decembra līdz 2015.gada

18.martam); likumiskiem procentiem EUR 7,31 (par periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 18.martam), kas kopsummā sastāda EUR

1`337,20.

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Civillikuma 865., 866., 1071., 1425., 1716., 1759., 1765.panta, 1652.panta 3.punkta, likuma

”Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītās un astotās daļas, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta, Prasītājs lūdz tiesu piedzīt

no Atbildētāja par labu Prasītājam parādu par dzīvokli /adrese A/, proti, pamatparādu EUR 1282,87, līgumsodu EUR 47,02, likumiskos nokavējuma

procentus EUR 7,31, samaksāto valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus; noteikt Prasītājam tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6%

(sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta pirmās un

piektās daļas noteikumiem,- savlaicīgi ar ierakstītu sūtījumu pa pastu uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtot tiesas pavēsti.

Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 1.punkts nosaka, ka pusēm ir pienākums ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā, bet Civilprocesa likuma

74.panta septītās daļas 2.punkts nosaka, ka pusēm ir pienākums savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi,

iesniedzot par to pierādījumus.

Atbildētāja nav tiesu informējusi par savas neierašanās iemesliem un nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu vai arī izskatīt lietu viņas prombūtnē.

Atbildētāja tiesā nav iesniegusi pierādījumus tam, ka uz tiesas sēdi viņa neieradās attaisnojošu iemeslu dēļ.

Pastāvot norādītajiem apstākļiem, saskaņā ar Civilprocesa likuma 54.panta pirmās un otrās daļas, 55.panta, 56.panta pirmās un piektās daļas,

561.panta pirmās daļas 3.punkta, 561.panta otrās daļas, 74.panta septītās daļas 1. un 2.punkta, 156.panta pirmās daļas un 162.panta noteikumiem tiesa

atzina par pamatotu izskatīt lietu tiesas sēdē bez atbildētājas klātbūtnes, jo tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos lietas

izskatīšanas atlikšanas tiesiskos pamatus.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ prasību uzturēja pilnā apmērā, lūdza tiesu to apmierināt, pamatojoties uz prasības pieteikumā

izklāstītajiem apstākļiem un argumentiem, papildus norādot, ka prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju, kurā atrodas atbildētājai piederošais dzīvoklis, kā

arī sniedza komunālos pakalpojumus atbildētājas dzīvoklim. Atbildētājai saskaņā ar līgumu bija pienākums regulāri, katru mēnesi maksāt prasītājam par

sniegtajiem pakalpojumiem. Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums starp pusēm tika noslēgts 2013.gada 17.decembrī. Prasītājs

līguma nosacījumus ir izpildījis. No atbildētājas nekādas sūdzības par prasītāja sniegto pakalpojumu kvalitāti vai par prasītāja izrakstītajiem rēķiniem

netika saņemtas. Atbildētājas pamatparāds EUR 1`282,87 ir izveidojies laika posmā no 2014.gada 01.decembra līdz 2015.gada 01.martam. Līgumsods

EUR 47,02 aprēķināts par laika posmu no 2015.gada 01.janvāra līdz 2015.gada 18.martam. Likumiskie procenti EUR 7,31 aprēķināti par laika posmu

no 2015.gada 01.janvāra līdz 2015.gada 18.martam.

Tiesa, noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi civillietas materiālus, novērtējusi tiesas rīcībā

esošos rakstveida pierādījumus, nāk pie slēdziena, ka prasība ir pamatota un apmierināma zemāk izklāstītu apsvērumu dēļ:

Lietā nav strīda par to, ka prasītājs ir dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldnieks.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājai uz 2013.gada 20.marta pirkuma līguma pamata pieder īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr. 6 /adrese/ (l.l.

29-30).

2013.gada 17.decembrī starp pusēm tika noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) līgums dzīvokļa īpašniekam (fiziskai

personai) (l.l. 23-27). Saskaņā ar šī līguma noteikumiem atbildētājas pienākums bija regulāri, reizi mēnesī maksāt prasītājam par komunālajiem un citiem

sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī segt dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbildētāja savas ar līgumu noteiktās saistības nav pildījusi pienācīgi, viņas pamatparāds prasītājam par laika posmā no 2014.gada 01.decembra

līdz 2015.gada 01.martam sniegtajiem pakalpojumiem sastāda EUR 1`282,87, ko apliecina prasītāja izrakstītie rēķini un sastādītie parāda aprēķini.

Tiesai nav iesniegti pierādījumi tam, ka prasītājs nebūtu pildījis pienācīgā kārtā apsaimniekotāja un pārvaldnieka pienākumus, kā arī tam, ka

atbildētāja nebūtu saņēmusi komunālos pakalpojumus.

Atbildētāja nav iesniegusi tiesā pierādījumus tam, ka viņa būtu veikusi norēķinu ar prasītāju, ka prasītājs nebūtu pildījis savas līgumsaistības, ka

prasītāja rēķinos norādīto parāda summu atbildētāja būtu apstrīdējusi likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā (1.punkts), segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā (2.punkts); norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) (3.punkts).

Civillikuma 994.pants noteic, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Iepriekš minētās likumu normas paredz dzīvokļa īpašnieka (atbildētājas) pienākumu veikt dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un

komunālo pakalpojumu maksājumus, ko atbildētāja nav darījusi pienācīgā kārtā.

Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētājas parāda summas apmēru, atbildētāja pret to nav cēlusi pamatotus iebildumus, atbildētāja

nav tiesai iesniegusi pierādījumus tam, ka līdz lietas iztiesāšanas dienai viņa būtu nomaksājusi parādu prasītājam.

Pastāvot norādītajiem apstākļiem, no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenams dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo

pakalpojumu maksājumu parāds EUR 1`282,87 apmērā, kas izveidojies laika posmā no 2014.gada 01.decembra līdz 2015.gada 01.martam.

Civillikuma 1716.panta pirmā daļa nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā), savukārt minētā panta trešā daļa nosaka, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, pirmkārt, ja tieši tā bijis norunāts; otrkārt, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstajā laikā (Civillikuma 1720.pants).

Starp pusēm noslēgtā līguma 5.5.punkts noteic, ka par maksājumu kavējumu prasītājs aprēķina atbildētājai līgumsodu 0,1% apmērā no termiņā

neapmaksātās summas par katru kavējuma dienu.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas līgumsodu EUR 47,02 apmērā par ikmēneša maksājumu samaksas nokavējumu laika posmā no

2014.gada 20.decembra līdz 2015.gada 18.martam.

Civillikuma 17241.pants nosaka, ka tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas

vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Tiesa, novērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru attiecībā pret pamatparādu, neatzīst to par pārmērīgi lielu un netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju kā

patērētāju, līdz ar to nav pamata tā samazināšanai vai parādnieka atsvabināšanai no pienākuma to maksāt saskaņā ar Civillikuma 17241.pantu.

Pastāvot norādītajiem apstākļiem, no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenams līgumsods EUR 47,02 apmērā par savlaicīgi neveiktiem

maksājumiem.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1759.panta 1.punkta noteikumiem procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī

parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Civillikuma 1757.pants noteic, ka nolīgstot procentus,

jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiski procenti (1765.p.), savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic,

ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši

procenti no simta gadā.

Pastāvot norādītajiem apstākļiem, no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti par savlaicīgi neveiktiem

maksājumiem laika posmā no 2015.gada 01.janvāra līdz 2015.gada 18.martam EUR 7,31 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Civillikuma 1756., 1757.panta, 1759.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās daļas noteikumiem, tiesa atzīst prasītāja

tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus (6% gadā) no pamatparāda summas par laika posmu no dienas, kad iztecēs sprieduma

labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildes dienai, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus par to, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, sakarā ar ko no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva EUR 200,58 un ar prasības

pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 4,70, kas kopsummā sastāda EUR 205,28.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.panta otro daļu, ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu

noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā arī vadoties no Civillikuma 994., 1587., 1588., 1590., 1591., 1651.panta, 1652.panta 3.punkta, 1716.,

1717., 1720., 1722.panta, 1753., 1756., 1757.panta, 1759.panta 1.punkta, 1763.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās daļas, 1828.panta, Dzīvokļa

īpašuma likuma 10.panta un Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 187., 193., 194., 195., 2041. panta, tiesa

n o s p r i e d a:

apmierināt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, /p.k./, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, parādu par nekustamā īpašuma /adrese A/,

uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 1`282,87, kas izveidojies laika posmā no 2014.gada 01.decembra līdz

2015.gada 01.martam, līgumsodu EUR 47,02 par savlaicīgi neveiktiem maksājumiem laika posmā no 2014.gada 20.decembra līdz 2015.gada

18.martam, likumiskos nokavējuma procentus EUR 7,31 par savlaicīgi neveiktiem maksājumiem laika posmā no 2015.gada 01.janvāra līdz 2015.gada

18.martam, kā arī nomaksātos tiesas izdevumus EUR 205,28, kas kopsummā sastāda EUR 1`542,48 (viens tūkstotis pieci simti četrdesmit divi

euro un 48 centi).

Naudas summas EUR 1`542,48 (viens tūkstotis pieci simti četrdesmit divi euro un 48 centi) apmērā samaksa veicama vienā no sabiedrības ar

ierobežotu atbildības „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, norādītajiem kontiem: AS “DNB banka”, konta Nr. LV 63 RIKO

0002 0131 9759 6; AS “Citadele banka”, konta Nr. LV 83 PARX 0013 0443 8001 9; AS “Swedbank”, konta Nr. LV 98 HABA 0551 0307 3483

7; AS “Nordea Bank”, konta Nr. LV 57 NDEA 0000 0830 6955 0; AS “SEB banka”, konta Nr.LV 65 UNLA 0050 0171 8682 0; AS “Norvik

banka”, konta Nr. LV 14 LATB 0002 0101 0204 6.

Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības no brīža, kad iztecēs sprieduma labprātīgas izpildes termiņš līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, /p.k./, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no pamatparāda summas EUR 1`282,87 (viens

tūkstotis divi simti astoņdesmit divi euro un 87 centi), nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot kapitāla (pamatparāda) lielumu.

Noteikt /pers. A/, /p.k./, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, kas noteikta 2016.gada 25.maijā, Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesu kolēģijai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnesis /paraksts/ S.Lorencs

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

tiesnesis S.Lorencs

Rīgā, 2016.gada 25.maijā