Court allows bankruptcy petition and appoints administrator, establishing main insolvency procedure under EU Regulation 2015/848.

Lietas arhīva Nr. C-3150-21/2

ECLI:LV:RIRT:2021:0226.C33315021.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2021.gada 26.februārī

Rīgas rajona tiesas tiesnese S.Bernharde,

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Aprakstošā daļa

2021.gada 18.februārī Rīgas rajona tiesā saņemts /pers. A/ (turpmāk - parādniece) maksātnespējas procesa pieteikums, kurš pieņemts un

ierosināts ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2021.gada 19.februāra lēmumu.

Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 129., 130.pantu, parādniece lūdz pasludināt parādnieces maksātnespējas procesu.

Pieteikumā norādīts, ka parādnieka saistību apmērs, kurām ir iestājies izpildes termiņš, ir 20 377,09 euro.

Parādniece 2007.gadā iekārtojās darbā uzņēmumā UAB “Remilge”, kurš nodarbojās ar ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumiem. 2011.gadā

uzņēmuma UAB “Remilge” īpašnieks /pers. B/ nolēma uzsākt papildus biznesu, proti nodarboties ar privātmāju celtniecību. /pers. B/ piedāvāja īrēt UAB

“Remilge” piederošo viesu māju un nodarboties ar ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumiem, tādējādi parādniecei būtu iespēja pašai uzsākt savu

biznesu. Īres maksa tika noteikta 10 000,00 liti. Parādniece piedāvājumam piekrita, reģistrēja uz sava vārda uzņēmumu UAB “Bija”. Sākot īrēt viesu

namu, /pers. B/ uzstādīja parādniecei nosacījumu, ka viņai ir jāparaksta vekselis/parādzīme, kas kalpos kā garantija tam, ka parādniece nekavēs

ikmēneša īres maksājumus, tajā pašā laikā /pers. B/ pieprasīja īres maksu veikt daļēji skaidrā naudā. 2013.gadā /pers. B/ pārdeva sev piederošo

uzņēmumu UAB “Remilge”. Uzņēmuma UAB “Remilge” jaunie īpašnieki nekorekti attiecās pret potenciālajiem klientiem, neveica labu komunikāciju,

secīgi aizvien mazāk klientu sāka apmeklēt viesu namu, līdz ar to parādnieces sniegtos ēdināšanas pakalpojumus neizmantoja. Parādnieces uzņēmums

saimniecisko darbību bija spiests pārtraukt. Ar /pers. B/ komunikācija tika pārtraukta, saistības parādniece bija izpildījusi. 2014.gadā tika saņemta

vēstule no /pers. B/ par to, ka parādniecei ir nenokārtotas pret viņu, un ja es tās nesegšu, tad lieta (vekselis) tiks nodots piespiedu piedziņai no zvērināta

tiesu izpildītāja. Lai daļēji segtu saistības 2015.gadā parādniece pārdeva sev piederošo zemi. Pēc zemes pārdošanas pāri palika saistības lielos apmēros,

kas pārsniedza 20 000,00 euro. Nesegto saistību dēļ zvērināts tiesu izpildītājs bloķēja visus parādnieces norēķinu kontus. Lai risinātu finansiālo situāciju

parādniece centās atrast darbu, taču tas neizdevās. 2018.gadā parādnieci uzrunāja kāds paziņa, kurš dzīvo un strādā Latvijā, un piedāvāja parādniecei

darba vietu uzņēmumā “OBER”. Ņemot vērā, ka parādniecei Lietuvā nebija nedz ienākumu, nedz aktīvu, viņa pārcēlās uz dzīvi Latvijā. No 2018.gada

1.novembra līdz 2019.gada 31.oktobrim parādniece strādāja uzņēmumā SIA “OBER”, un no 2019.gada 14.novembra līdz 2020.gada 17.aprīlim

uzņēmumā SIA “BONAPART”. Kopējā darba alga parādniecei strādājot abos uzņēmumos mēnesī sastādīja vidēji 600,00 euro.

2020.gada 17.jūnijā parādniece uzsāka darbu uzņēmumā SIA “LUX VESELĪBA”, kurā saņem darba algu 700,00 euro mēnesī. Ņemot

vērā, ka parādniece atradusi labāk atalgotu darbu, viņa tomēr nespēj segt parādsaistības.

Ņemot vērā minēto, Latvijas Republika tiek uzskaitīta par parādnieka galveno interešu centru.

Ievērojot to, ka parādnieka galveno interešu centrs atrodas Latvijas Republikā, bet kreditori atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī,

parādnieka maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr. 2015/848 3.panta 1.punkta noteikumi.

Parādniece apliecina, ka viņai nav piemērojami Maksātnespējas likuma 130.pantā noteiktie maksātnespējas piemērošanas ierobežojumi.

Motīvu daļa

Izvērtējusi pieteikumu un tam pievienotos materiālus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir apmierināms.

Civilprocesa likuma 363.27 panta otrā daļa noteic, ka tiesa pasludina fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja konstatē, ka parādniekam vai

parādniekiem, ja maksātnespējas procesa pieteikumu ir iesniedzis parādnieks kopā ar savu laulāto vai ar personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā

vai svainībā līdz otrajai pakāpei, ir maksātnespējas procesa pazīme un pēdējo 10 gadu laikā nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process,

kura ietvaros dzēstas saistības, un iesniedzējs ir samaksājis valsts nodevu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu un

fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu.

Fiziskas personas maksātnespējas procesa pazīmes un priekšnoteikumi norādīti Maksātnespējas likuma 129.pantā, kura pirmā daļa noteic, ka

parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm: šai

personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro (1.punkts), sakarā ar

pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā

pārsniedz 10 000 euro (2.punkts), šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus

saistība vai solidāra saistība starp parādnieku un šā likuma 131.panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteiktajām personām, ja tā pārsniedz 5000 euro

(3.punkts).

Maksātnespējas likuma 127.panta pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts var būt jebkura fiziskā persona, kura

pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības. Minētā panta trešā daļa noteic, ka fiziskās

personas maksātnespējas process nav piemērojams individuālajiem komersantiem.

No lietas materiāliem pievienotās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņas redzams, ka parādniece deklarējusi dzīvesvietu 2019.gada

18.decembrī, /adrese/, (lietas 14.lapa).

Saskaņā ar Padomes regulas Nr.2015/848 3.panta 1.punktu sākt maksātnespējas procedūru („galvenā maksātnespējas procedūra”) ir tās

dalībvalsts tiesas piekritībā, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs. Galveno interešu centrs ir vieta, kur parādnieks regulāri pārvalda

savas intereses un ko trešās personas var noskaidrot. Par galveno interešu centru uzskata minētās fiziskās personas pastāvīgo dzīvesvietu, ja nav

pierādījumu par pretējo.

Ar Rīgas rajona tiesas 2020.gada 26.februāra lēmumu, konstatēts, ka parādnieces galveno interešu centrs atrodas Latvijas Republikā un Latvijas

Republikā ir uzsākama Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.2015/848 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2020.gada 23.decembra izziņas Nr.7-3-129624 redzams, ka parādniece nav individuālais komersants

(lietas 17.lapa).

N o 2020.gada 31.augusta Valsts uzņēmumu reģistra centra izziņas Nr.NS-8290 (16.1) redzams, ka parādniecei Lietuvas Republikā nav

reģistrētas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas Lietuvas Republikā (lietas 27.lapa).

Lietuvas Republikā nav informācijas par parādnieces valsts sociālās apdrošināšanas laika periodiem valsts sociālās apdrošināšanas apdrošināto

personu un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu saņēmēju. Laika periods no 2019.gada 1.jūnija līdz 2020.gada 15.jūlijam (lietas 31.lapa). Tāpat no

2020.gada 27.augusta Valsts Uzņēmuma reģistra izziņas Nr.(1.13E)-S-9262 redzams, ka uz parādnieces vārda Lietuvas Republikā nav reģistrētu

transportlīdzekļu (lietas 35.lapa).

Parādnieks ir Lietuvas Republikas pilsone, kurš dzīvo Latvijā vairāk par sešiem mēnešiem, viņa galveno interešu centrs ir Latvijā un tiesas rīcībā

nav pierādījumu par pretējo.

Ar lietas materiāliem pievienoto 2015.gada 29.maija tiesu izpildītāja Sonata Vaicekauskiene aicinājumu izpildīt spriedumu Nr.S-11096498

pierādīts, ka parādniecei ir saistības pret /pers. B/ (lietas 15.lapa).

Novērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst par pierādītu, ka parādniecei iestājusies Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktā

paredzētā maksātnespējas pazīme, proti, personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz

5000 euro.

No lietas materiālos esošajiem 2020.gada 29.oktobra un 2021.gada 18.februāra VAS “Latvijas Pasts” maksājuma orderiem redzams, ka

parādniece, atbilstoši Maksātnespējas likuma 129.panta otrajai daļai, ir iemaksājusi fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu 1000 euro

apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta depozīta kontā (lietas 9., 11 .lapa).

Maksātnespējas likuma 130.pants noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams vai pārtraucams personai:

1) kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem

kreditoriem;

2) kura ir izlietojusi piešķirto kredītu līgumā neparedzētiem mērķiem, un par to ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā;

3) kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas

process, kura ietvaros ir dzēstas saistības;

4) pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir

stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas;

5) kurai pēdējā gada laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process,

nedzēšot saistības.

Attiecībā uz maksātnespējas ierobežojumiem, tiesa nav konstatējusi Maksātnespējas likuma 130.pantā minētos apstākļus, kuri būtu par

ierobežojumu fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai.

Maksātnespējas likuma 134.panta pirmā daļa noteic, ka pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek uzsākta bankrota

procedūra.

Civilprocesa likuma 363.27 panta trešā daļa noteic, ka apmierinot pieteikumu, tiesa ieceļ šā likuma 363.26 pantā noteiktajā kārtībā izraudzīto

administratora amata kandidātu par administratoru.

Civilprocesa likuma 363.2 6 panta pirmā daļa noteic, ka pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas, izmantojot Tiesu

informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, no Pretendentu saraksta tiek izraudzīts administratora amata kandidāts un tiesnesis izvērtē viņa

atbilstību administratora pienākumu veikšanai attiecīgajā fiziskās personas maksātnespējas procesā.

Izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi no Pretendentu saraksta, kā administratora kandidāte parādnieces

maksātnespējas procesā tika ieteikta administratore Lāsma Veipa, sertifikāta Nr.00615.

Maksātnespējas likuma 13.pants un 16.2 pants nosaka administratoram izvirzītās prasības un kvalifikāciju, savukārt 20.pantā un 21.pantā minēti

administratoram noteiktie ierobežojumi. Tiesas rīcībā uz pieteikuma izskatīšanas brīdi nav pierādījumu tam, ka attiecībā uz ieteikto administratora

kandidātu pastāv Maksātnespējas likumā norādītie ierobežojumi administratora pienākuma pildīšanai.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka parādnieces maksātnespējas procesa lietā par administratoru ieceļama administratore Lāsma Veipa, sertifikāta Nr.00615.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.27 panta 4.3 daļu, ja tiesa konstatē, ka parādnieka galveno interešu centrs atrodas Latvijā, tā pasludina

spriedumu par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūras uzsākšanu un pieņem

lēmumu, ar kuru konstatē, ka parādnieka galveno interešu centrs atrodas Latvijā un Latvijai ir piekritība uzsākt Eiropas Parlamenta un Padomes regulas

Nr. 2015/848 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru. Par šo tiesas lēmumu parādnieks vai kreditors saskaņā ar Eiropas Parlamenta un

Padomes regulas Nr. 2015/848 5. pantu var iesniegt blakus sūdzību 30 dienu laikā no lēmuma pasludināšanas dienas. Blakus sūdzības iesniegšana

neaptur maksātnespējas procedūras uzsākšanu.

Minētā panta 4.2 daļa paredz, ka. pasludinot maksātnespējas procesu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 2015/848, tiesa

spriedumā norāda maksātnespējas procedūras veidu, ja tiek uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3.panta 2. punktā noteiktā

maksātnespējas procedūra, vai šā panta 4.3 daļā minētājā lēmumā norāda maksātnespējas procedūras veidu, ja tiek uzsākta Eiropas Parlamenta un

Padomes regulas Nr. 2015/848 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

Tādējādi, konstatējot, ka parādnieces deklarētā dzīvesvietas adrese atrodas Latvijā, tā ir deklarēta pirms vairāk kā sešiem mēnešiem, kā arī

parādniece gūst ienākumus Latvijas Republikā un parādniece ir atzīstama par Latvijas Republikas nodokļu maksātāju, tiesa atzīst, ka maksātnespējas

procesā ir uzsākama galvenā maksātnespējas procedūra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.2015/848 par maksātnespējas procedūrām

izpratnē.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 363.27 panta, tiesa

nosprieda:

pieteikumu apmierināt.

Pasludināt fiziskās personas /pers. A/, personas kods /personas kods/, maksātnespējas procesu.

/pers. A/, personas kods /personas kods/, fiziskās personas maksātnespējas procesā uzsākt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas

Nr.2015/848 3.panta 1.punktā norādīto maksātnespējas procedūru.

Iecelt sertificētu administratori Lāsmu Veipu, sertifikāta Nr.00615, adrese – /adrese/, e-pasts: /elektroniskā pasta adrese/, par /pers. A/, personas

kods /personas kods/, maksātnespējas procesa administratoru.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese S.Bernharde