Court orders full child support payment and court costs in small claims family dispute.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's claim for child support and court costs in a small claims proceeding. The defendant failed to submit written explanations, which the court ruled did not hinder the judgment process. Consequently, the court ordered monthly payments based on a percentage of the minimum wage until the child reaches adulthood.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 56.1panta 1. daļa 3. punkts; Civilprocesa likuma 205. pants: Failure to submit written explanations does not prevent judgment; service by mail creates a presumption of notice; child support claims are fully supported when properly substantiated.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C39057115
C-0571-15/7
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Valmierā, 2015.gada 17.aprīlī
Valmieras rajona tiesa: tiesnesis D.Līdacis, rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu no
/pers. C/.
Aprakstošā daļa.
[1] /pers. B/ (turpmāk prasītāja) cēla tiesā prasību piedzīt no /pers. C/ (turpmāk atbildētāja) par labu prasītājai uzturlīdzekļus nepilngadīgajam
bērnam – /pers. D/, Ministru kabineta noteiktajā minimālajā bērna uzturlīdzekļu apmērā līdz bērna pilngadībai, nosakot nekavējošu sprieduma izpildi.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasības priekšmets ir uzturlīdzekļu piedziņa bērnam – /pers. D/, personas kods /personas kods/.
Piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs atbilst Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmēram. Prasītāja ir iecelta par aizbildni bērnam.
Atbildētājai atņemtas aizgādības tiesības. Atbildētāja labprātīgi uzturlīdzekļus bērnam nemaksā.
[2] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniegusi.
[3] Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, atzīst, ka paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai šajā lietā.
[4] Puses nav lūgušas uzklausīšanu tiesas sēdē. Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un datumu, kad spriedumu būs iespējams saņemt tiesas
kancelejā, pusēm paziņots likumā noteiktā kārtībā.
Motīvu daļa.
[5] Tiesa, pārbaudījusi maza apmēra prasības pieteikumā norādītos apstākļus, lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota
un apmierināma pilnīgi.
[6] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā
devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta
saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
[6.1] Tiesa konstatē, ka prasības pieteikums atbildētājam ir nosūtīts uz deklarēto adresi. Tādejādi uzskatāms, ka prasības pieteikums atbildētājam
ir izsniegts un tā saturs paziņots.
[7] Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā daļā noteikts, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,
deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta
izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir
izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar
elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu
saņemšanai norādītajā adresē.
[7.1] Tādejādi tiesa uzskata, ka tas, ka prasības pieteikums ir ticis nosūtīts atpakaļ, nevar ietekmēt tiesas nolēmumu šajā lietā.
[8] Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto
daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav cēlis iebildumus vai
pretprasību pret prasību. Tādejādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājam ir iebildumi pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.
[9] Tiesa konstatē, ka atbildētāja ir bērna – /pers. D/, personas kods /personas kods/, māte (l.l.8). Tiesai nav pamata apšaubīt, ka bērna
dzīvesvieta ir pie prasītājas. Saskaņā ar Kocēnu novada bāriņtiesas 2015.gada 6.janvāra lēmumu Nr.1-6/5 Par aizbildņa iecelšanu /pers. D/ (l.l.9)
prasītāja iecelta par bērna aizbildni. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja, saskaņā ar Civillikuma 178.panta pirmo daļu, 252.pantu, nodrošina bērna
aprūpi un uzraudzību.
[10] Saskaņā ar Civillikuma 177.panta ceturto daļu, bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes
nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti,
spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
[11] Civillikuma 179.panta pirmajā daļā noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums
gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.
[12] Tiesa konstatē, ka prasītājs vēlas piedzīt no atbildētājas uzturlīdzekļus nepilngadīgajam bērnam Ministru kabineta noteiktajā minimālo
uzturlīdzekļu apmērā. Atbildētāja iebildumus nav cēlusi.
[12.1] Civillikuma 179.panta piektajā daļā noteikts, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem
neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
[12.2] Ministru kabineta noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, 1.punktā noteikts, ka noteikumi nosaka
minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam
bērnam. Savukārt iepriekš minēto noteikumu 2.puntā noteikts, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos
uzturlīdzekļus šādā apmērā: 2.1.apakšpunkts, katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta
noteiktās minimālās mēneša darba algas; 2.2.apakšpunkts, katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 %
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Šobrīd minimālo uzturlīdzekļu apmērs bērnam, kurš nav sasniedzis 7 gadu vecumu
ir EUR 90,00, un bērnam, kurš ir sasniedzis 7 gadu vecumu ir EUR 108,00.
[13] Tiesa, saskaņā ar Civillikuma 179.pantu, atzīst, ka no atbildētājas piedzenami uzturlīdzekļi bērnam Ministru kabineta noteiktajā minimālo
uzturlīdzekļu apmērā, to apmēru nosakot procentuālā attiecībā. Palielinoties, vai samazinoties valstī noteiktajai minimālai mēneša darba algai, piedzenamo
uzturlīdzekļu apmērs palielināms vai samazināms proporcionāli minimālās mēneša darba algas apmēram. Uzturlīdzekļi bērnam no atbildētājas piedzenami
līdz laikam, kamēr bērns pats spēs sevi apgādāt, bet ne ilgāk kā sasniegs pilngadību, jo tas ir bērna interesēm un uzturlīdzekļu apmērs tiek noteikts
pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.
[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.pantu, lietā nosakāma nekavējoša sprieduma izpilde daļā par uzturlīdzekļu piedziņu, uzsākot to no
2015.gada 24.februāra, t.i., dienas, kad prasība celta tiesā, jo tas ir bērna interesēs.
[15] Prasītāja, ceļot prasību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 35., 42.pantu, no
atbildētājas par labu valstij piedzenama valsts nodeva EUR 194,40 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 5,54.
[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, spriedumam daļā par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms labprātīgas sprieduma izpildes termiņš
10 dienas no tā stāšanās spēkā.
Rezolutīvā daļa.
Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42., 190., 193., 195., 204.1, 205., 250.25pantu,
n o s p r i e d a:
1. Prasību pilnīgi apmierināt.
2. Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgajam bērnam
/pers. D/, personas kods /personas kods/, 30 (trīsdesmit) procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, kas šobrīd
sastāda EUR 108,00 (viens simts astoņi euro, 00 euro centi) mēnesī, ik mēnesi, uzturlīdzekļu piedziņu sākot no 2015.gada 24.februāra līdz laikam,
kamēr bērns pats spēs sevi apgādāt, bet ne ilgāk kā sasniegs pilngadību.
3. Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus EUR 199,94 (viens simts deviņdesmit deviņi euro, 94 euro
centi), kas sastāv no valsts nodevas EUR 194,40 un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem EUR 5,54. Pēc to nomaksas maksājuma uzdevumi
jāiesniedz tiesas kancelejā. Maksājuma uzdevumā jānorāda dati lietas identificēšanai, t.i., civillietas numurs, vārds, uzvārds, personas kods. Izdevumi
jāieskaita sekojošos kontos: 1) valsts nodeva: Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV 55TREL1060190911200, BIC, kods TRELLV22; 2) ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr. LV51TREL2190458019000, Tiesu administrācija, NMR
90001672316, BIC, kods TRELLLV22.
4. Spriedumu daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildīt nekavējoši.
5. Spriedumam daļā par tiesas izdevumu piedziņu noteikt termiņu labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.
6. Lietas dalībnieki spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma – 2015.gada 17.aprīlis, apelācijas kārtībā
Vidzemes apgabaltiesā, ja pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas
izspriešanas, ja pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, ja pirmās instances tiesa ir
nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu un tas ir novedis pie lietas
nepareizas izspriešanas, iesniedzot apelācijas sūdzību Valmieras rajona tiesā.
Tiesnesis D.Līdacis