Riga District Court dismissed defendant's appeal and allowed bank's claim for loan repayment and costs.
Legislator summary
AI generatedThe Riga District Court dismissed the defendants' appeal and fully allowed the bank's claim for loan repayment. The court found that the plaintiff proved the loan contract, mortgage, and guarantee agreement, establishing a valid debt of over 60,000 euros. Consequently, the court ordered the primary debtor to repay the principal, interest, penalty, and insurance losses, while also awarding court costs to the plaintiff.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 39., 41., 93., 97., 190., 193., 194. panti: When a plaintiff successfully proves the existence of a loan contract and security agreements, the court must order the repayment of the principal, accrued interest, penalties, and damages, along with the award of court costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33210515
Lietas arhīva Nr. C-0920-16/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 27.jūnijā
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Elita Stivriņa,
ar sekretāri Montu Murašku,
piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/,
atbildētājām /pers. B/ un /pers. C/,
atklātā tiesas sēdē 2016.gada 13.jūnijā izskatīja civillietu AS “DNB banka” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2015.gada 9.janvārī AS “DNB banka” (turpmāk – prasītājs) cēla Rīgas rajona tiesā prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda
piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2008.gada 20.novembra kredīta līgumu Nr.5425/8H21 (turpmāk – kredīta līgums) /pers. B/ (turpmāk
– atbildētāja) prasītājs izsniedza kredītu 58 356,94 euro apmērā, ar darbības termiņu līdz 2028.gada 19.novembrim, ar procentu likmi eiro 3 mēnešu
EURIBOR + papildus likme 2,4% gadā. Kopējā atbildētājai iesniegtā summa ir 58 356,94 euro apmērā.
No kredīta līguma izrietošo saistību izpilde tika nodrošināta ar hipotēku uz atbildētājai piederošo nekustamo īpašumu – dzīvokļa īpašumu/adrese/,
par ko starp prasītāju un atbildētāju 2008.gada 20.novembrī tika noslēgts ķīlas līgums Nr.5425/8H21-1 (turpmāk – ķīlas līgums).
No kredīta līguma izrietošo saistību izpilde tika nodrošināta ar galvojuma līgumu Nr.5425/8H21-2, kas 2008.gada 20.novembrī noslēgts starp
prasītāju un /pers. C/ (turpmāk – galviniece).
Atbildētāja kavē pamatsummas maksājumus no 2012.gada 15.jūnija un procentu maksājums no 2012.gada 15.jūnija, līdz ar to tika aprēķināts
līgumsods 0,3% apmērā, kas ir 1101,50 euro apmērā. Nesamaksātais līgumsods aprēķināts par laika periodu no 2012.gada 24.jūlija līdz 2013.gada
8.martam.
Nesamaksātie līgumiskie procenti 2573,84 euro apmērā aprēķināti par periodu no 2012.gada 15.maija līdz 2013.gada 8.martam.
Prasītājs vienpusēji atkāpās no kredīta līguma ar 2013.gada 8.martu. Parāds uz 2013.gada 8.martu ir 60 662,26 euro apmērā, kas sastāv no
kredīta pamatsummas parāda 56 986,92 euro apmērā, kredīta procentu parāda 2573,84 euro apmērā un līgumsoda 1101,50 euro apmērā.
Saskaņā ar līgumu atbildētājai bija jāveic apdrošināšanas samaksa, kas bija Ls 24,83 jeb 35,33 euro apmērā, kas ir prasītājam nodarīti zaudējumi.
2013.gada 8.martā atbildētājai un galviniecei nosūtītas ierakstītas vēstules – pirmstiesas brīdinājums par parāda saistībām un tika noteikts termiņš
parāda samaksai – 2013.gada 7.aprīlis. Galviniece brīdinājumu saņēmusi 2013.gada 11.martā. Atbildētājas brīdinājums saņemts atpakaļ neizsniegts.
Pamatojoties uz minēto un Civillikuma 1., 5., 1278., 1280., 1286., 1309., 1319., 1587., 1651., 1652.panta 3.punktu, 1716., 1717., 1720.,
1722., 1753., 1754., 1755., 1756., 1757., 1764., 1765., 1775., 1779., 1934., 1943., 1946.panta pirmo daļu, lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/ par labu
prasītājai no 2008.gada 20.novembra kredīta līguma Nr.5425/8H21 izrietošo parādu 60 662,26 euro apmērā, ko veido pamatsumma 56 986,92 euro
apmērā, līgumiskie procenti 2573,84 euro apmērā, līgumsods 1101,50 euro apmērā, kā arī zaudējumus par apdrošināšanu 35,33 euro apmērā un visus
ar tiesāšanās izdevumus, tai skaitā samaksāto valsts nodevu 1718,13 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 euro apmērā.
Piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/ piedzīt no /pers. C/ naudas līdzekļus, kādi nepieciešami pilnīgai parāda un tiesāšanās izdevumu dzēšanai.
Noteikt prasītājam tiesības saņemt no 2013.gada 9.marta no /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/ likumiskos 6% gadā no
nesamaksātās pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
[2] Atbildētājas rakstveida paskaidrojumus nav sniegušas.
[3] Tiesas sēdē prasītāja pārstāve uzturēja prasību. Norādīja, ka prasības pieteikuma grozījumi tiesā netika iesniegti, bet 2015.gada maijā tiesā
tika iesniegts tiesu izpildītāja aprēķins no kura redzams, ka nekustamais īpašums ir pārdots. Prasība tiek uzturēta tāda, kā tas ir norādīts prasības
pieteikumā, jo nauda no tiesu izpildītāja nav saņemta. Piedziņa uz nekustamo īpašumu bija trešās personas un tas, kas pienākas bankai glabājas pie tiesu
izpildītāja. Attiecīgi, ja spriedums tiks apmierināts, tad summa tiks saņemta. No pārdošanas izsolē bankai pienākas 29 892,03 euro apmērā. Līdz ar to,
kad summa tiks saņemta, tad prasījums arī tiks samazināts. Lūdza apmierināt prasību.
[4] Atbildētāja/pers. B/ tiesas sēdē prasību atzina pilnībā. Papildus paskaidroja, ka no 2011.gada janvāra aizbrauca uz Vāciju strādāt, lai
varētu nomaksāt par dzīvokli. Rīgā tika pazaudēts darbs. Gadu strādāja Vācija, viss bija kārtībā, bet 2012.gada pavasarī pasliktinājās situācija ar darbu,
cik varēja tika maksāja, bet no 2012.gada jūnija arī Vācijā pazaudēja darbu. Saņēma minimālu naudu kas nebija pietiekami, lai varētu maksāt kredītu.
Apliecināja, ka banka izsniedza kredītu. Ap 2012.gada jūniju tika pārtraukti maksājumi bankai, pēc tam arī nekas netika maksāts. 2014.gadā bija
vērsusies pie prasītāja, lai risinātu situāciju, bet netika atrisināta.
[5] Atbildētāja/pers. C/ tiesas sēdē prasību atzina pilnībā. Papildus paskaidroja, kad tika ņemts dzīvoklis, abas atbildētājas strādāja un labi
pelnīja, strādāja par autobusa šoferiem. /pers. B/ tika atlaista, jo samazinājās štata vietas un viņa aizbrauca prom. Kamēr strādāja tikmēr maksāja, bet
pēc tam pati uz nervu pamata saslima. Veselības stāvoklis ir ļoti slikts. Saprot, ka nauda kaut kādi ir jāatgriež prasītājai.
Motīvu daļa
[6] Noklausījusies prasītājas pārstāves un atbildētāju paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un pierādījumus tos kopsakarībā, tiesa
atzīst, ka prasība ir apmierināma.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
Ar lietas materiāliem pievienoto 2008.gada 20.novembra kredīta līgumu Nr.5425/8H21 (turpmāk – Līgums) ir pierādīts fakts, ka starp AS “DNB
banka” (iepriekšējai nosaukums AS “DnB NORD Banka”) un /pers. B/ pastāv līguma attiecības. Minētājā līgumā puses ir apliecinājušas, ka banka
izsniedz atbildētājai kredītu 58 356,94 euro apmērā ar kredīta atmaksas termiņu līdz 2028.gada 19.novembrim (lietas 10.-15.lapa).
Ar lietas materiāliem pievienoto 2013.gada 1.novembra Pilnvaru pierādīts, ka AS “DNB banka” pilnvaroja SIA “IMPERO LEX” veikt parāda,
procentu un līgumsodu piedziņu no debitoriem (lietas 48.lapa).
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības celt tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ par parāda, procentu un līgumsoda
piedziņu.
[8] Prasītājs lūdz piedzīt nenomaksāto pamatparādu 56 986,92 euro apmērā. Atbildētājas prasību atzina pilnībā, par ko parakstījās tiesas
sēdēs protokolā.
Civillikuma 1402.pants paredz, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Savukārt Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
No 2008.gada 20.novembra kredīta līguma Nr.5425/8H21 II daļas 4.1.punkta izriet, ka kredītņēmējs bankai atmaksā kredītu un samaksā
procentus saskaņā ar grafiku, ko banka sastāda, atbilstoši Līguma I daļas noteikumiem, ņemot vērā to, ka pirms procentu samaksas maksājums veicams
tuvākajā Līguma I daļā noteiktajā grafika maksājuma datumā pēc kredīta (pirmās tā daļas) izsniegšanas.
No lietas materiāliem pievienotā maksājuma uzdevuma kredīta pārskaitījuma redzams, ka atbildētājai izsniegts kredīts 58 356,94 euro apmērā
(lietas 18.lapa).
No Līguma 5.punkta ir redzams, ka galīgā norēķina diena ir 2028.gada 19.novembris (ieskaitot).
Prasītāja norāda, ka atbildētāja pamatsummas maksājumu un procentu maksājumu kavējums ir sācies no 2012.gada 15.jūnija.
2013.gada 8.martā prasītājs nosūtīja atbildētājām paziņojumu par parāda esamību, norādīja, ka izbeidz vienpusēji līgumu un aicināja atbildētājas
nekavējoties samaksāt parādu 60 654,15 euro apmērā (lietas 45.lapa).
Civillikuma 1838.pantā noteikts – ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesa atzīst, ka lietā nav gūti pierādījumi, ka saistība būtu
izpildīta un parāds būtu atmaksāts.
Tiesa atzīst, ka prasībā norādītā parāda esamība ir pierādīta un parāda pamatsumma ir piedzenama 56 986,92 euro apmērā.
[9] Prasītāja lūdz piedzīt līgumiskos procentus 2573,84 euro apmērā.
Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks ir pielaidis
nokavējumu.
Saskaņā ar 2008.gada 20.novembra kredīta līguma 4.1.punktu kredītņēmējs bankai atmaksā kredītu un samaksā procentus saskaņā ar kredīta
atmaksas un procentu samaksas grafiku, ko banka sastāda, atbilstoši Līguma I daļas noteikumiem, ņemot vērā to, ka pirms procentu samaksas
maksājums veicams tuvākajā Līguma I daļā noteiktajā grafika maksājuma datumā pēc kredīta izsniegšanas.
Atbilstoši līguma I daļas 3.1. un 3.2.punktam procentu likmes par kredīta lietošanu noteikt eiro 3 mēnešu EURIBOR + papildus likme 2,4% gadā
(lietas 10.-15.lapa).
Tiesa atzīst, ka puses ir pielīgušas procentu maksājumu par kredīta izmantošanu, kas dod prasītājam tiesības prasīt līgumisko procentu piedziņu par
līguma darbības periodu.
Ar lietas materiāliem pievienoto procentu aprēķinu uz 2013.gada 8.martu nesamaksātie procenti par kredīta lietošanu ir 2573,84 euro (lietas 28.-
33.lapa). Procenti ir aprēķināti no 2012.gada 15.jūnija līdz 2013.gada 8.martam 2574,84 euro apmērā, tas ir par periodu līdz līguma laušanai.
Atbildētājas nav apstrīdējušas prasītāja aprēķinātos procentus. Līdz ar to prasība par līgumisko procentu piedziņu ir apmierināma.
[10] Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu 1101,50 euro apmērā.
Civillikuma 1716.pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā,
bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.
Līguma II daļas 10.1.punkts noteic, ka ja kredītņēmējs neveic kādu no maksājumiem saskaņā ar grafiku, kredītņēmējs maksā bankai līgumsodu
0,3% (procenta trīs desmitdaļas) apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru nokavēto dienu.
Ar lietas materiāliem pievienoto parāda aprēķinu ir pierādīts, ka atbildētāju nesamaksātais līgumsods ir 1101,50 euro apmērā (lietas 34.-39.lapa).
Kā redzams no lietas materiāliem pievienotā līgumsoda aprēķina, prasītājs nav rēķinājis līgumsodu pēc vienpusējas atkāpšanās no kredīta līguma,
kas bija 2013.gada 8.marts.
Atbildētājas nav apstrīdējušas aprēķināto līgumsodu. Tiesa atzīst, ka līgumsods ir aprēķināts korekti par periodu līdz līguma laušanai. Tiesa
aprēķināto līgumsodu uzskata par samērīgu un parāda apmēram atbilstošu, tādēļ līgumsods piedzenams 1101,50 euro apmērā.
[11] Prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt no /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/ likumiskos 6% gadā no 2013.gada
9.marta līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Civillikuma 1759.pantā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata (..) par katru parāda samaksas nokavējumu,
kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs (..).
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
Tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no 2013.gada 9.marta līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteikto procentu pieauguma apstāšanos, t.i., nepārsniedzot pamatparāda apmēru.
[12] Prasītājs lūdz piedzīt zaudējumus 35,33 euro apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Kredīta līguma II daļas 7.3.punkts noteic, ja kredītņēmējs līgumā noteiktajā termiņā nav iesniedzis bankai līguma noteikumiem atbilstošu
apdrošināšanas polisi un/vai dokumentu par apdrošināšanas prēmijas samaksu, banka var pēc saviem ieskatiem, bet uz kredītņēmēja rēķina, veikt
nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu nepārtrauktu saskaņā ar nodrošinājuma līgumiem ieķīlāto ķermenisko lietu (izņemot zemi) apdrošināšanu.
Atbildētāja prasītājam līgumā paredzētajā termiņā nav iesniegusi pierādījumus par apdrošināšanas samaksas veikšanu, un prasītājs
pamatojoties uz Kredīta līguma II daļas 7.3.punktu veica apdrošinātas samaksu Ls 24,83 jeb 35,33 euro apmērā.
Ar lietas materiāliem pievienoto 2013.gada 14.novembra apdrošināšanas polises Nr.517414891 kopiju ir pierādīts, ka zaudējumi ir 35,33
euro (lietas 23.lapa).
Atbildētājas neapstrīdēja, ka dokumentu par apdrošināšanas prēmijas samaksu prasītajam nav iesniegušas, līdz ar to secināms, ka prasītājs, veicot
samaksu par apdrošināšanas polisi, ir cietis zaudējumus. Atbilstoši Kredīta līguma II daļas 7.3.punktā noteiktajam prasītājam ir tiesības prasīt šo
izdevumu piedziņu no atbildētājām.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzinājumu 35,33 euro apmērā.
[13] Prasītājs lūdz piedzīt parādu no galvenās parādnieces /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no galvotājas /pers. C/.
Saskaņā ar 2008.gada 20.novembra noslēgto Galvojuma līguma Nr.5425/8H21-2 1.punktu /pers. C/ nedalīti kā pati parādniece ir galvojusi par
saistībām, kas izriet no 2008.gada 20.novembrī noslēgtā kredīta līguma Nr.5425/8H21 (lietas 17.lapa).
Civillikuma 1702.pantā noteikts, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja
piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja
galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.
Civillikuma 1698.pants paredz, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai
nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.
Tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis, ka atbildētāja /pers. C/ ir galvojusi par /pers. B/ saistības izpildi pret prasītāju kā pats parādnieks, kas nozīmē,
ka prasītājai ir tiesības vērsties pret /pers. C/, ja galvenā parādniece nav izpildījusi savas saistības.
Tā kā tiesa ir konstatējusi, ka atbildētāja /pers. B/ ir pieļāvusi saistības izpildes nokavējumu, tad prasība par parāda piedziņu no galvinieka ir
apmierināma prasītāja norādītajā kārtībā un apmērā.
[14] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Prasītājs ir samaksājis valsts nodevu 1718,13 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 euro apmērā, kopā 1725,96 euro. Tā kā
prasība ir apmierināta, tad no /pers. B/ un /pers. C/, no katras ir piedzenami tiesas izdevumi 862,98 euro apmērā.
Lietas izskatīšanas gaitā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13,01 euro apmērā. Tā kā prasītājs ir samaksājis 7,83 euro, tad tiesas
izdevumi 5,18 euro apmērā ir piedzenami no atbildētājām, no katras piedzenot 2,59 euro.
[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantā noteiktajam atbildētājām ir nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39., 41., 93., 97., 190., 193., 194.pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS DNB banka, reģistrācijas Nr.40003024725, parāda pamatsummu 56 986,92
euro apmērā, līgumiskos procentus 2573,84 euro apmērā, līgumsodu 1101,50 euro,, zaudējumus par apdrošināšanu 35,33 euro apmērā, kopā
60 697,59 euro.
Noteikt AS „DNB banka”, reģistrācijas Nr.40003024725, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus
6% gadā no 2013.gada 9.marta līdz sprieduma izpildei, nepārsniedzot pamatparāda apmēru.
Piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, personas kods /personas kods/, piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu
AS DNB banka, reģistrācijas Nr.40003024725, parāda pamatsummu 56 986,92 euro apmērā, līgumiskos procentus 2573,84 euro apmērā, līgumsodu
1101,50 euro,, zaudējumus par apdrošināšanu 35,33 euro apmērā, kopā 60 697,59 euro un noteikt tiesības saņemt no /pers. C/, personas kods
/personas kods/, likumiskos procentus 6% gadā no 2013.gada 9.marta līdz sprieduma izpildei, nepārsniedzot pamatparāda apmēru.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS ,,DNB banka”, reģistrācijas Nr.40003024725, tiesas izdevumus 862,98 euro.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS ,,DNB banka”, reģistrācijas Nr.40003024725, tiesas izdevumus 862,98 euro.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,59 euro.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,59 euro.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam: Tiesu administrācija,
reģistrācijas Nr. 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds, uzvārds un civillietas numurs).
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu
saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.
Prasītājs un /pers. C/ spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sagatavošanas dienas Rīgas apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
/pers. B/ spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma noraksts izsniegšanas
dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Pilns spriedums sagatavots 2016.gada 22.jūlijā.
Tiesnese E.Stivriņa