Court dismissed VAT refund claim due to lack of evidence proving goods were actually delivered to the client.

Lietas Nr. A420326512

Lietas arhīva Nr. AA43-0737-14/15

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā

2014.gada 19.decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis,

tiesneses R.Paegle un V.Zommere,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Gilineks” pārstāvei zvērinātai advokātei Ingunai Lambertei un

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim Atim Bičkovskim,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„Gilineks” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2011.gada 29.novembra lēmuma Nr.22.4.6/83075

atcelšanu, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Gilineks” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

2012.gada 5.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvalde laika posmā no 2011.gada 4.jūlija līdz

30.septembrim SIA „Gilineks” (turpmāk – pieteicēja) veica pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN), iedzīvotāju

ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) auditu par

2010.gada janvāri – decembri, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2010.gadu.

Ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu ceturtās audita daļas galvenās nodokļu inspektores

2011.gada 30.septembra lēmumu Nr.23.10/1036 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) pieteicējai papildu nomaksai budžetā

aprēķināts UIN Ls 62 128, soda nauda Ls 31 084 un nokavējuma nauda Ls 1460,95 apmērā, samazināti iepriekšējo gadu

zaudējumi par Ls 17 312, kā arī samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par Ls 86 423 un saistībā ar to aprēķināta soda

nauda Ls 43 211,5 apmērā.

Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja VID ģenerāldirektorei.

[2] Ar VID ģenerāldirektores 2011.gada 29.novembra lēmumu Nr.22.4.6/83075 (turpmāk – Lēmums) Sākotnējais

lēmums atstāts negrozīts.

Lēmumā norādīts, ka lietā nav konstatējama SIA „Galaktika” vārdā noformētajās pavadzīmēs norādīto preču (metāla

apstrādes iekārtas, aprīkojums, metāla izstrādājumi Ls 411 538,11 vērtībā) izcelsme, jo lietā esošie pierādījumi liecina, ka

SIA „Galaktika” rīcībā nav bijušas tās vārdā noformētajās pavadzīmēs minētās preces. Līdz ar to SIA „Galaktika”

noformētajās pavadzīmēs norādītie preču piegādes darījumi nav notikuši.

[3] 2011.gada 27.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.

[3.1] Pieteicēja norāda, ka atbilstoši judikatūrā nostiprinātajām atziņām priekšnodokli var atskaitīt tikai par atbilstoši

nodokļa rēķinam faktiski notikušu darījumu, kas atbilst visām normatīvajos aktos noteiktajām pazīmēm. Tādējādi

jākonstatē, vai nodokļu rēķins satur visus obligātos un nepieciešamos rekvizītus, un pēc tam nepieciešams konstatēt, kādi

vēl apstākļi liecina par to, ka darījumi faktiski ir notikuši.

[3.2] Pieteicēja norāda, ka pavadzīmēs ar pieteicējas sadarbības partneri SIA „Galaktika” par darījumiem 2010.gada

jūnijā iekļautā informācija ir pietiekoša un izsmeļoša, lai ikviena trešā persona varētu pārliecināties par darījumu gaitu.

Pieteicējas ieskatā pavadzīmēs ir iekļauta visa likuma „Par pievienotas vērtības nodokli” 8.pantā (redakcijā, kas bija

spēkā laikā, kad notika auditētie darījumi) noteiktā nepieciešamā informācija, lai dokumentu varētu uzskatīt par nodokļa

rēķinu. Ņemot vērā Autopārvadājumu likuma 9.panta trešajā daļā noteikto un, piemēram, pavadzīmē Nr.GLA000602

ietverto informāciju, atzīstams, ka arī minētā pavadzīme ir sastādīta tā, lai ikviena trešā persona varētu pārliecināties par

darījuma gaitu. VID konstatētie pārkāpumi preču pavadzīmēs ir nenozīmīgi un nebūtiski un nevar būt pamats pieteicējas

veikto darījumu apstrīdēšanai.

[3.3] Pieteicēja norāda, ka spēkā esošās tiesību normas neuzliek par pienākumu preču pavadzīmē iekļaut sadaļu, kurā

būtu norādīts transportlīdzekļa vadītāja vārds un uzvārds.

[3.4] Lai gan pavadzīmēs tieši nav norādīts preču pārvadātājs (SIA „MD Freight”), pieteicēja norāda, ka pavadzīmēs

ietvertā informācija, vērtējot to kopsakarā ar citiem pierādījumiem, ir pietiekami skaidra un atspoguļo patieso darījumu gaitu.

Formālu kļūdu pieļaušana dokumentos var gadīties ikvienam komersantam, kas aktīvi veic komercdarbību un dienā veic

vairākus darījumus. Izskatāmajā gadījumā uzmanība tika pievērsta būtiskākām īpašībām, kas liecina par darījuma

notikšanas faktu, piemēram, atvesto preču daudzumam un sortimentam. Turklāt saskaņā ar Autopārvadājumu likuma

9.panta otro daļu pavadzīmi sagatavo nosūtītājs. Pieteicēja paskaidro, ka iepriekš minētās kļūdas tika pārrunātas ar konkrēto

nosūtītāju un citiem pieteicējas sadarbības partneriem, līdz ar to tās ir novērstas un neatkārtosies nākotnē.

Līgums starp pieteicēju un SIA „MD Freight”, kas ir vienīgais komersants, kas veic šāda veida pārvadājumus

pieteicējas vārdā, noslēgts 2010.gada 1.jūnijā. No pārvadājumu līguma un preču pavadzīmēm ir iespējams konstatēt

komersantu, kas veica pārvadājumus pieteicējas vārdā un to, vai minētā komersanta rīcībā ir atbilstošs autoparks.

[3.5] Atsaucoties uz Augstākās tiesas 2006.gada spriedumu lietā Nr.SKA-323/2006 un 2007.gada 4.janvāra

spriedumu lietā Nr.SKA-8/2007, pieteicēja norāda, ka gan pieteicējas, gan SIA „Galaktika” pārstāvji ir Uzņēmumu reģistrā

reģistrētas amatpersonas, kas pārstāv minētos komersantus attiecībās ar trešajām personām. Līdz ar to par būtisku netika

uzskatīts nosacījums ietvert pavadzīmēs amata nosaukumus, jo par minēto personu identitāti var pārliecināties, pārbaudot

publiskajos reģistros esošo informāciju.

[3.6] Lai konstatētu, vai apstrīdētie darījumi ir faktiski notikuši, jākonstatē, vai komersanti pastāvēja un bija spējīgi

sniegt konkrētos pakalpojumus un vai ir citi apstākļi, kas norāda uz faktu, ka darījumi ir notikuši.

[3.7] VID nav apšaubījis faktu, ka pieteicēja un SIA „Galaktika” 2010.gada jūnijā veica komercdarbību un bija

apveltītas ar pietiekošu kapacitāti darījumu slēgšanai un realizēšanai, kā arī to, ka SIA „MD Freight” sniedza transporta

pakalpojumus un tās autoparks, ņemot vērā kravas specifiku, bija atbilstošs minēto pakalpojumu sniegšanai.

[3.8] Preces tika saņemtas /adrese A/, taču tās netika uzglabātas pieteicējas juridiskajā adresē, jo tas faktiski nav

iespējams. Preces atradās automašīnās, no kurām tās tika pārkrautas uz pieteicējas nolīgto transportu. Minētās darbības

notika /adrese A/, pagalmā, kas ir pietiekoši liels, lai tajā vienlaikus varētu atrasties vairākas kravas automašīnas. Uz minēto

adresi SIA „MD Freight” automašīna devās, lai iekrautu preces un pārvestu tās uz pieteicējas noliktavu /adrese B/. Pieteicēja

2010.gada 1.jūnijā noslēdza Telpu nomas līgumu Nr.1/06/2010 par minētās noliktavas iznomāšanu.

[3.9] No likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 24.punkta izriet, ka struktūrvienība ir vieta, kur komersants

papildus juridiskajai adresei nodarbojas ar saimniecisko darbību.

Pieteicēja norāda, ka pēc Telpu nomas līguma Nr.1/06/2010 noslēgšanas 2010.gada 1.jūnijā un pēc tam tika

sagatavoti nepieciešamie lēmumi struktūrvienības reģistrācijai, kas ir noteikts konkrētu pasākumu kopums, kas aizņem laiku

gan dokumentu sagatavošanai, gan lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to objektīvu iemeslu, piemēram, atvaļinājumu, atļauju

saņemšanas, klientu apzināšanas dēļ, struktūrvienības reģistrēšana nenotika tik ātri, kā pieteicēja bija iecerējusi. Lēmums par

struktūrvienības „Noliktava” /adrese B/ izveidi tika pieņemts 2010.gada 2.jūlijā, un jau 2010.gada 11.jūlijā pieteicēja VID bija

iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus struktūrvienības reģistrēšanai.

Pieteicēja atzīst, ka uzsākusi saimniecisko darbību struktūrvienības adresē pirms tā tika reģistrēta VID, jo pirmās

preces minētajā dresē saņemtas 2010.gada 4.jūnijā, tomēr šis pārkāpums uzskatāms par nebūtisku, jo lietā esošie

pierādījumi – līgums par telpu nomu, līgumi ar sadarbības partneriem un citi dokumenti – apliecina darījumu notikšanas

faktu. Turklāt minētais pārkāpums nav radījis šķēršļus tam, lai nodokļu administrācija varētu īstenot savas normatīvajos

aktos noteiktās funkcijas, tai skaitā veikt kontroles pasākumus attiecībā uz nodokļu nomaksu.

[3.10] VID arguments, ka nav identificējama preču izkraušanas vieta nav pamatots, jo VID preču izkraušanas vietai

piesaistījis struktūrvienības reģistrācijas faktu, taču nav norādījis, kādēļ telpu nomas līgums nav pietiekošs pierādījums

preču izkraušanas fakta konstatēšanai.

[3.11] Lietā esošie SIA „Galaktika” un SIA „MD Freight” amatpersonu un darbinieku paskaidrojumi ap liecina, ka

2010.gada jūnijā starp pieteicēju un SIA „Galaktika” notika darījumi.

Pieteicēja norāda, ka SIA „Galaktika” amatpersonas /T.B./ rakstveida paskaidrojums, kā arī fakts, ka minētā persona

bija atrodama un gatava sniegt paskaidrojumus, norāda, ka SIA „Galaktika” ir reāla, nevis fiktīva sabiedrība. Arī SIA „MD

Freight” darbinieki /A.G./ un /E.K./ apliecinājuši, ka pārvadājumi no /adrese A/, uz /adrese B/, ir notikuši, turklāt SIA „MD

Freight” iesniedzis VID rakstisku informāciju par pārvadājumos izmantotajiem transportlīdzekļiem. Lai gan VID iesniegtajās

ceļa zīmēs ir ieviesusies kļūda, proti, preču saņemšanas vieta ir sajaukta ar preču nodošanas vietu, citi lietā esošie

pierādījumi apliecina, ka darījumi ir notikuši atbilstoši pavadzīmēs norādītajai informācijai.

[3.12] Lai gan VID konstatējis, ka pieteicējas noliktavā esošo preču skaits (29 vienības) atšķiras no preču skaita, kas

tika saņemts no SIA „Galaktika” (209 vienības), pieteicēja norāda, ka pavadzīmēs minētās preces norādītas pēc SIA

„Galaktika” nomenklatūras, bet brīdī, kad preces tika saņemtas un iegrāmatotas pieteicējas grāmatvedības uzskaitē, tās tika

reģistrētas pēc pieteicējas nomenklatūras prasībām, ņemot vērā pieteicējas darba specifiku. Tādējādi agregāti netika

uzskaitīti pa sastāvdaļām, bet gan kopā – kā komplekti.

Pieteicēja jau audita veikšanas laikā iesniegusi VID amatpersonām savas lietu nomenklatūras cerībā saņemt ieteikumus

par uzlabojumiem vai nepieciešamiem papildinājumiem, taču tādi netika saņemti. Lai gan Lēmumā VID bija iebildumi pret

pieteicējas nomenklatūru, VID nav norādījis, kur tieši pieļautas kļūdas. Pieteicēja norāda, ka lietu nomenklatūras ir iekšējs

dokuments, kas sagatavots atbilstoši komersanta vajadzībām, līdz ar to VID būtu pienākums tās ievērot vai norādīt uz

nepilnībām.

[3.13] VID nav izvērtējis SIA „MD Freight” amatpersonas un darbinieku paskaidrojumus, kā arī nav pamatojis, kāpēc

minētie paskaidrojumi nav ņemti vērā. Minētie paskaidrojumi apliecina faktu, ka darījumi starp pieteicēju un SIA „Galaktika”

ir faktiski notikuši. Turklāt lielākā daļa personu paskaidrojumus sniegušas, personīgi ierodoties VID, kas liecina par

paskaidrojumu patiesumu.

[3.14] Pieteicēja norāda, ka veic starpniecības pakalpojumus un, pamatojoties uz noslēgto līgumu, iepazīstina

potenciālos „SYNAPSY Mobile Networks GmbH” klientus Latvijā un Baltijā ar tās piedāvātajām mobilo sakaru

izmantošanas iespējām. Slēdzot līgumus ar starptautiskiem partneriem, atbilstoši vispārpieņemtajai praksei līgumi tiek

sastādīti kādā no plaši zināmām valodām, šajā gadījumā – vācu valodā. Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 6.pantu un

Augstākās tiesas 2011.gada 1.jūlija spriedumā lietā Nr.SKA-130/2011 paustajām atziņām līgumu slēgšana un rēķinu

izrakstīšana svešvalodā ir normatīvajiem aktiem atbilstoša prakse, ja tiek izmantota plaši izplatīta valoda, un vajadzības

gadījumā vienmēr var tikt sagatavots iepriekš minēto dokumentu tulkojums latviešu valodā. Līdz ar to atzīstams, ka darījumi

ar „SYNAPSY Mobile Networks GmbH” ir biznesa darījumi un nav saistīti ar apdraudējumu valsts valodai, latviešu

valodas lietošana savstarpējos dokumentos nav obligāts nosacījums, turklāt starp pieteicēju un „SYNAPSY Mobile

Networks GmbH” noslēgtā līguma tulkojums latviešu valodā 2011.gada 2.septembrī elektroniski ticis nosūtīts VID

amatpersonai.

[3.15] Ņemot vērā minēto, pieteicēja uzskata, ka lietā nav konstatējami pierādījumi, kas liecinātu par to, ka darījumi

nav faktiski notikuši, nav analizēti visi lietā esošie pierādījumi, turklāt jāņem vērā, ka VID nav apšaubījis faktu, ka maksājumi

par veiktajiem darījumiem ir notikuši.

[4] 2012.gada 10.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts VID paskaidrojums, kurā VID norāda, ka uzskata

pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā minēto.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 5.decembra spriedumu noraidīts SIA „Gilineks” pieteikums par

Lēmuma atcelšanu.

Spriedums motivēts šādi.

[5.1] Tiesa konstatēja, ka primāri lietā pastāv strīds par to, vai VID pamatoti nav atzinis darījumu ar SIA „Galaktika”

un tādējādi ir ierobežojis pieteicējai tiesības atskaitīt priekšnodokli Ls 86 423 apmērā.

[5.2] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus attiecībā uz pieteicējas darījumu ar SIA „Galaktika”, konstatēja turpmāk

minēto.

[5.2.1] 2010.gada 2.jūnijā pieteicēja ir noslēgusi ar SIA „Galaktika” preces pirkšanas un pārdošanas līgumu

Nr.568/0073 (turpmāk – 2.jūnija līgums). 2.jūnija līgumā nolīgts, ka pieteicēja pērk, bet SIA „Galaktika” pārdod metāla

apstrādes iekārtas (zāģmašīnas, instrumentus, urbjmašīnu darbgaldus, asināšanas universālās iekārtas, krāsošanas aparātus,

skrošu strūklas kameras, metināšanas pusautomātus), dažāda veida elektroierīces, darba piederumus, aprīkojumus, kas

izmantojami metāla apstrādē, metāla izstrādājumus un citas preces (turpmāk – Preces). Par katras Preces partijas

sortimentu, skaitu un cenu puses vienojas atsevišķi un norāda to pavadzīmē. Par Preces piegādes termiņiem un veidu puses

vienojas atsevišķi. Preces sortiments, daudzums un cena tiek norādīta pavadzīmē. Par preces piegādes datumu tiek

uzskatīts pavadzīmes datums. Šis datums arī tiek uzskatīts par Preces nodošanas – pieņemšanas brīdi.

SIA „Galaktika” pieteicējas vārdā ir izrakstījusi pavadzīmes: 2010.gada 4.jūnijā Nr.GLA 000601 par summu Ls 30

951,80 (tai skaitā PVN 21% Ls 5371,80); 2010.gada 7.jūnijā Nr.GLA 000602 par summu Ls 34 378,52 (tai skaitā PVN 21%

Ls 5966,52); 2010.gada 8.jūnijā Nr.GLA 000603 par summu Ls 32 081,94 (tai skaitā PVN Ls 21% 5567,94) un Nr.GLA

000604 par summu Ls 33 120,12 (tai skaitā PVN 21% Ls 5748,12); 2010.gada 9.jūnijā Nr.GLA 000605 par summu Ls 31

726,93 (tai skaitā PVN 21% Ls 5506,33); 2010.gada 10.jūnijā Nr.GLA 000606 par summu Ls 29 339,11 (tai skaitā PVN

21% Ls 5091,91) un Nr.GLA 000607 par summu Ls 28 777,28 (tai skaitā PVN 21% Ls 4994,40); 2010.gada 11.jūnijā

Nr.GLA 000608 par summu Ls 35 633,29 (tai skaitā PVN 21% Ls 6184,29) un Nr.GLA 000609 par summu Ls 33 607,16

(tai skaitā PVN 21% Ls 5832,65); 2010.gada 14.jūnijā Nr.GLA 000610 par summu Ls 29 654,80 (tai skaitā PVN 21% Ls

5146,70); 2010.gada 15.jūnijā Nr.GLA 000611 par summu Ls 31 069,53 (tai skaitā PVN 21% Ls 5392,23), Nr.GLA 000612

par summu Ls 29 726,07 (tai skaitā PVN 21% Ls 5159,07) un Nr.GLA 000613 par summu Ls 29 784,08 (tai skaitā PVN

21% Ls 5169,14); 2010.gada 16.jūnijā Nr.GLA 000614 par summu Ls 27 309,70 (tai skaitā PVN 21% Ls 4739,70);

2010.gada 17.jūnijā Nr.GLA 000615 par summu Ls 30 738,84 (tai skaitā PVN 21% Ls 5334,84) un Nr.GLA 000616 par

summu Ls 30 061,94 (tai skaitā PVN 21% Ls 5217,36) par kopējo summu Ls 497 961,11 (PVN 21 % Ls 86 423).

Pavadzīmēs kā preču izsniedzēja norādīta SIA „Galaktika”, bet saņēmēja – pieteicēja. Prece izsniegta /adrese A/, bet

saņemta /adrese B/. Pavadzīmēs nav norādīts, saskaņā ar kādu līgumu tiek piegādāta prece, kā arī nav norādīta konkrēta

prece, par kuras piegādi ir izrakstīta pavadzīme.

[5.2.2] Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka no lietas materiālos esošajiem dokumentiem nevar izsecināt, ka

pavadzīmes ir izrakstītas sakarā ar 2.jūnija līgumu. Tāpat nedz 2.jūnija līgumā, ne pavadzīmēs nav skaidri norādīts, kādas

Preces tiek piegādātas un par kādām Precēm tiek prasīta samaksa, proti, 2.jūnija līgumā ir norādīts, ka par katras Preces

partijas sortimentu, skaitu un cenu puses vienojas atsevišķi un norāda to pavadzīmē. Tomēr kā no lietas materiāliem, tostarp

pavadzīmēm, izriet, tad atsevišķa rakstiska vienošanās par piegādāto Preču sortimentu nav noslēgta, savukārt pavadzīmēs

norādītie Preču veidi ir vispārīgi (piemēram, metāla izstrādājumi, metāla apstrādes iekārta, aprīkojums), kas neļauj konstatēt,

kāda īsti prece ir pārdota un piegādāta.

[5.2.3] Vienlaicīgi tiesa konstatēja, kaut arī 2.jūnija līgumā puses ir vienojušās, ka par Preces piegādes termiņiem un

veidu puses vienojas atsevišķi, tomēr šāda vienošanās starp pusēm nav noslēgta, tostarp no pavadzīmes nav konstatējams,

kas ir bijis preces pārvadātājs. Kā no lietas materiāliem un tiesas sēdē pieteicējas pārstāvju sniegtajiem paskaidrojumiem

izriet, tad Preci pieteicējai no SIA „Galaktika” piegādāja SIA „MD Freight”. Tai pašā laikā /M.G./ tiesas sēdē paskaidroja,

ka, lai gan bija sastādījis līgumu ar SIA „Galaktika”, neatceras vai saskaņā ar līgumu prece bija jāpiegādā pieteicējai pašai

vai SIA „Galaktika”.

Tiesa konstatēja, ka lietas materiālos atrodas starp pieteicēju un SIA „MD Freight” 2010.gada 1.jūnijā noslēgts līgums

Nr.MD 01/06/10-58 par transporta pakalpojumiem. Tāpat tiesa konstatēja, ka no lietas materiāliem nav konstatējams, ka

preces piegādātāja SIA „Galaktika” ir vienojusies ar pieteicēju par Preces piegādes veidu, tai skaitā par to, ka Preci

pārvadās SIA „MD Freight”.

Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 9.panta otro daļu pavadzīmi sagatavo nosūtītājs. Bet saskaņā ar minētā panta

trešās daļas 3.punktu pavadzīmē cita starpā ir norādāms pārvadātāja nosaukums (vai vārds un uzvārds) un adrese.

Līdz ar to tiesa secināja, ka SIA „Galaktika” pavadzīmē bija jānorāda, ka Preces piegāde tiks īstenota, izmatojot SIA

„MD Freight” transporta pakalpojumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka Preci pieteicējai faktiski ir piegādājusi trešā persona, par kuras pakalpojumiem

Preces pārdevējs ar pircēju – pieteicēju – nebija vienojušies. Tādējādi secināms, ka pavadzīmēs norādītā informācija ir ne

tikai nepilnīga, bet arī neatbilstoša pušu gribai (pavadzīmēs norādīts transportlīdzekļa numurs, kas ir SIA „MD Freight”

pieteicēja vārdā izrakstītajā 2010.gada 26.oktobra rēķinā norādītais transportlīdzekļa numurs).

[5.2.4] Lietas materiālos atrodas SIA „MD Freight” pieteicējas vārdā 2010.gada 26.oktobrī izrakstīti rēķini Nr.MD

26/10/10 un Nr.MD 26/10/10-2 par transporta pakalpojumiem Latvijas teritorijā.

Rēķinos norādīts, ka tie ir izrakstīti saskaņā ar 2010.gada 1.jūnija līgumu Nr.MD 01/06/10-58. Rēķinā nav norādīts,

kad konkrētais pakalpojums ir sniegts pieteicējai, tāpat tas arī nav konstatējams no iepriekš minētā līguma. Tomēr, ņemot

lietas materiālus kopsakarā, tiesa secināja, ka pieteicēja minētos rēķinus attiecina uz Preces piegādi no SIA „Galaktika”

pieteicējai.

Tiesa, izvērtējot iepriekš minēto kopsakarā ar 2.jūnija līgumu un pavadzīmēm, ko SIA „Galaktika” ir izrakstījusi

pieteicējas vārdā, secināja, ka pieteicēja ar SIA „Galaktika” bija vienojusies, ka preces piegādes datums ir tas pats datums,

kas ir norādīts pavadzīmē, tādējādi ir secināms, ka Prece pieteicējai ir piegādāta 2010.gada 4., 7., 8., 9., 10., 11., 14., 15.,

16. un 17.jūnijā. Tomēr rēķini par transporta pakalpojumiem ir izrakstīti tikai 2010.gada 26.oktobrī, proti, vairāk nekā 4

mēnešus pēc Preces piegādes. Tiesa atzina, ka ir maz ticams, ka komersants, kurš ir ieinteresēts peļņas gūšanā, samaksu

par pakalpojumu, ko tas ir sniedzis, prasa pēc tik ievērojama laika. Pat ja pieņem, ka kādu iemeslu pēc SIA „MD Freigh”

būtu uzskatījusi, ka ērtāk ir par sniegtajiem pakalpojumiem izrakstīt rēķinu pēc tam, kad visi vairākkārtējie pakalpojumi būtu

sniegti, tiesas atzina, ka nav saprotams, kādēļ SIA „MD Freight” 2010.gada 26.oktobrī izrakstīja viena rēķina vietā divus.

Tiesa uzskatīja, ka minētais liecina par darījuma dokumentu neatbilstību reāli veiktajām darbībām pakalpojumu sniegšanā un

saņemšanā.

[5.2.5] Pavadzīmēs ir norādīts, ka Prece izsniegta /adrese A/, bet saņemta /adrese B/.

Lietas materiālos ir 2011.gada 21.septembrī sastādīts /adrese A/, pārbaudes akts Nr.23.10-5.2/190. Pārbaudē tika

veikta fotofiksācija, no fotogrāfijām ir konstatējams, ka minētajā adresē atrodas dzīvojamā ēka ar pie tās pieguļošu šauru

pagalmu. Tiesa secināja, ka tāda veida Prece, par kuras iegādi bija vienojusies pieteicēja, nevarēja tikt uzglabāta konkrētajā

adresē, proti, ne daudzdzīvokļu nama pagalms, ne dzīvokļi nav piemēroti lielgabarīta metāla izstrādājumu un aprīkojumu

uzglabāšanai, pat ja tā ir īslaicīga. Tas, ka dzīvoklī /adrese A/, nekādas darbības pieteicēja nav veikusi, kā arī prece tur nav

uzglabāta, izriet no minētā dzīvokļa īpašnieces paskaidrojuma. Līdz ar to tiesa nepiešķīra ticamību SIA „MD Freight”

darbinieka – autovadītāja, kurš veica Preces pārvešanu no SIA „Galaktika” pieteicējai, norādītajam, ka prece tika iekrauta

/adrese A/. Vienlaicīgi tiesa norādīja, ka, pat ja pieņem, ka Prece pieteicējai tika parādīta citā vietā – lielā noliktavā, nevis

/adrese A/, un tikai pēc tam Prece saņemta /adrese A/, uz kurieni pārdevējs SIA „Galaktika” to atveda un iekrāva pieteicējas

atstātajās piekabēs, nav loģiski izskaidrojams, kā tīri praktiski prece varēja tikt pārkrauta no vienas smagās automašīnas

citā /adrese A/ mājas pagalmā, kurā tiek novietotas stāvēšanai vieglās automašīnas un kuras teritorija nav pietiekami plaša,

lai veiktu iepriekš minētās manipulācijas.

Lietas materiālos ir 2010.gada 15.novembrī sastādīts apsekošanas akts Nr.23.3.1/91, no kura secināms, ka /adrese

B/, noliktavā atrodas 29 Preču vienības.

Tiesa konstatēja, ka no pavadzīmēm izriet, ka SIA „Galaktika” pieteicējai piegādāja 209 Preču vienības.

Pieteicēja pieteikumā ir norādījusi, ka minētā nesakritība ir radusies atšķirīgās nomenklatūras dēļ, proti, SIA

„Galaktika” visas ierīces uzskaitījusi pa sastāvdaļām, bet pieteicēja - visas ierīces kā komplektu kopā.

Tiesa minēto argumentu noraidīja, jo, kā izriet no apsekošanas akta, tad secināms, ka noliktavā ir konstatēti metinātāju

aparāti, urbjmašīnas aparāti, virpošanas aparāti, cisternas, paliktņi, iekārta metāla padošanai, mazais bundulis, zāģēšanas

iekārta, kvadrāta caurule. Tiesa atzina, ka ir maz ticams, ka minētās iekārtas SIA „Galaktika” būtu nodevusi pieteicējai

izjauktā veidā, turklāt no pavadzīmēm ir redzams, ka tiek nodotas iekārtas, nevis atsevišķas iekārtu sastāvdaļas. Turklāt no

apsekošanas aktam pievienotajām fotofiksācijām ir redzams, ka noliktavā esošās iekārtas nav tādas, kuras sastāvētu no

vairākām atsevišķām vienībām, vai arī tādas, kas transportēšanas labad būtu izjaucamas pa sastāvdaļām. Tādējādi ir

secināma neatbilstība pavadzīmēs norādītajam Preču skaitam ar noliktavā konstatēto Preču skaitu.

[5.2.6] Tiesa konstatēja, ka 2.jūnija līgums ir noslēgts starp pieteicējas valdes locekli /M.G./ un SIA „Galaktika”

valdes locekli /T.B./.

/M.G./ tiesas sēdē norādīja, ka ar SIA „Galaktika” amatpersonu /T.B./ par līguma nosacījumiem ir runājuši un

vienojušies /M.G./ ofisā un kafejnīcā Rīgā. Tāpat viņš norādīja, ka pavadzīmes no SIA „Galaktika” pārstāvja /T.B./ ir

saņēmis, personīgi tiekoties.

Tiesa konstatēja, ka lietas materiālos ir SIA „Galaktika” amatpersonas /T.B./ paskaidrojumi. Tiesa secināja, ka

minētos paskaidrojumus /T.B./ VID nosūtījis pēc VID pieprasījuma (nosūtīts uz Baltkrieviju) pa pastu, paskaidrojumus

VID saņēmis 2011.gada 13.septembrī. Paskaidrojumos /T.B./ norādījis, ka viņš ir iegādājies SIA „Galaktika”, tādējādi

kļūstot par vienīgo sabiedrības amatpersonu. Viņš nav nevienu pilnvarojis veikt darījumus ar pieteicēju. Tāpat viņš atzīst

darījumu esību ar pieteicēju (darījums slēgts ar /M.G./) un norāda, ka Preces no noliktavas ir pārvedusi pieteicēja.

Tāpat lietas materiālos ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļas 2011.gada 9.augusta

vēstulē Nr.24/13-5-2810 sniegtā informācija par to, ka Baltkrievijas pilsonis /T.B./ Latvijas Republikā ieceļojis 2005.gada

7.maijā un izceļojis 2005.gada 8.maijā, pamatojoties uz Latvijas Republikas vēstniecībā Lietuvas Republikā izsniegtu

vienreizēju tranzīta vīzu.

Ņemot vērā minēto, tiesa norādīja, ka dod priekšroku Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Uzturēšanās atļauju

nodaļas sniegtajai informācijai, nevis /M.G./ un /T.B./ sniegtajai informācijai.

Līdz ar to tiesa atzina, ka /T.B./ nevarēja pats personīgi vienoties par līguma nosacījumiem ar pieteicējas pārstāvi

/M.G./, kā arī noslēgt vienošanos un izsniegt pavadzīmes personīgi /M.G./ Rīgā, jo viņš neatradās Latvijā. Secīgi, kaut arī

/T.B./ ir apliecinājis darījuma esību, tiesa minētajam apgalvojumam nepiešķīra ticamību.

Turklāt, kā izriet no VID Lēmuma un lietas materiāliem, tad SIA „Galaktika” VID iesniegtajā 2010.gada 1.pusgada

deklarācijas pielikumā „Pārskats par priekšnodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” kā vienīgo darījumu partneri

minētajā laika posmā ir norādījusi SIA „Ošer”, bet darījumi ar pieteicēju nav deklarēti.

[5.2.7] Pieteicējas pārstāvis /M.G./ tiesas sēdē norādīja, ka, pirms tika slēgta vienošanās par Preces iegādi no SIA

„Galaktika”, viņš saņēma pasūtījumu no SIA „MD Freight” par Preces piegādi. Tomēr lietas materiālos atrodas 2010.gada

3.novembra Preces pirkšanas pārdošanas līgums Nr.GIK 0311, no kura izriet, ka SIA „MD Freight” pērk no pieteicējas

urbšanas iekārtas, virpošanas iekārtas, zāģmašīnas, instrumentus, urbjmašīnu darba galdus, asināšanas universālās iekārtas,

krāsošanas aparātus, skrošu strūklas kameras, metināšanas aparātus, dažāda veida elektroierīces, darba piederumus, kas

izmantojami metāla apstrādē, un citas pārdevēja sortimentā esošās preces. Līgumā ir norādīts, ka par preces piegādes

datumu tiek uzskatīts pavadzīmes datums.

Lietas materiālos atrodas septiņas pieteicējas SIA „MD Freight” vārdā 2011.gada 1., 2., 13., 14. un 15.decembrī

izrakstītas pavadzīmes. Tādējādi secināms, ka prece tika piegādāta iepriekš minētajos datumos.

Tiesas sēdē /M.G./ sniedza paskaidrojumu, ka, kaut arī faktiski brīdī, kad no SIA „Galaktika” tika piegādāta Prece

pieteicējai, tai bija pircējs, proti, SIA „MD Freight”, tā kā viņam nezināmu iemeslu dēļ SIA „MD Freight” bija radušās

problēmas, tad Prece no pieteicējas noliktavas SIA „MD Freight” tika nogādāta tikai decembrī. Tiesa no tiesas sēdē /M.G./

sniegtās informācijas secināja, ka laika periodā, kad ir risinājies darījums starp SIA „Galaktika” un pieteicēju, /M.G./

vienlaicīgi ir bijis SIA „MD Freight” direktors un risinājis transporta jautājums. Vienlaicīgi tiesa no Latvijas Republikas

Uzņēmumu reģistra konstatēja, ka /M.G./, sākot ar 2012.gada 3.maiju, ir kļuvis par SIA „MD Freight” vienīgo amatpersonu.

Tādējādi tiesa secināja, ka darījuma dokuments, proti, līgums starp pieteicēju un SIA „MD Freight”, tika noslēgts

„post factum”, proti, maksimāli pietuvinot 2012.gada decembrim, kad ir izrakstītas pavadzīmes.

Atbilstoši likuma „Par nodevām un nodokļiem” 1.panta 18.punkta „f” un „g” apakšpunktam, ja vienai un tai pašai

personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums šo komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību valdēs

(izpildinstitūcijās) un starp šīm personām papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās

(arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šīs

komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības veic cita veida saskaņotu darbību, lai samazinātu nodokļus, ir atzīstamas

par saistītām personām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tostarp /M.G./ paskaidrojumus, tiesa atzina, ka pieteicēja un SIA „MD Freight” ir

saistītās personas.

Papildus tiesa konstatēja, ka no pavadzīmēm nav konstatējams, saskaņā ar kuru vienošanos tās ir izrakstītas. Secīgi

tiesas ieskatā nav izsekojama darījuma gaita.

[5.2.8] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa secināja, ka pieteicējas ar SIA „Galaktika” noslēgtā darījuma gaita no

grāmatvedības dokumentiem nav izsekojama. Turklāt tiesa atzina, ka darījums starp SIA „Galaktika” un pieteicēju nav

noticis. Apstāklim, ka, iespējams, ir notikusi Preces un naudas kustība, šajā lietā nav nozīmes, jo pamatā no lietas

materiāliem ir konstatēts, ka SIA „Galaktika” amatpersona /T.B./ nevarēja noslēgt līgumu ar pieteicēju, kā arī nevarēja

izsniegt tai pavadzīmes.

Turklāt no tiesas sēdē /M.G./ sniegtajiem paskaidrojumiem ir secināms, ka viņš neatceras ne līguma ar SIA

„Galaktika” izpildes aspektus, ne arī to, kur un kas ar Preci notika. Tiesa atzina, ka pieteicējas pārstāvis nepamatoti norāda,

ka ir pagājis ilgs laiks un viņam ir piemirsušies lietas apstākļi. Proti, konkrētā darījuma aspekti tiesas ieskatā ir tādi, kas

nevarētu personai, kas pati slēdz darījumu un organizē darījuma izpildi, tik vienkārši aizmirsties.

Tā kā pieteicēja un SIA „MD Freight” ir saistītās personas un pieteicēja no SIA „Galaktika” iegādāto Preci, kura bija

iegādāta pēc pašas SIA „MD Freight” pasūtījuma, nogādāja ar SIA „MD Freight” transportu pieteicējas noliktavā, kur tā

savukārt vairākus mēnešus atradās pirms pārdošana jau minētajai SIA „MD Freight”, lai gan tai jau bija pircējs (SIA „MD

Freight”) un tā varēja tikt realizēta uzreiz, minētais liecina, ka faktiski prece tika mākslīgi novirzīta caur pieteicējas noliktavu,

tādējādi veidojot darījuma ķēdi ar mērķi veikt darījumus, nemaksājot valstij PVN.

Kā atzinusi Augstākā tiesa, tad grāmatvedības dokumentos ir iespējams iegrāmatot arī reāli nenotikušus darījumus [..]

un uz šo dokumentu pamata ir iespējams nepamatoti izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības vai pieprasīt nodokļu

pārmaksas atmaksāšanu, vairākās nodokļu tiesības regulējošās normās VID ir uzlikts par pienākumu veikt pārbaudes, lai

pārliecinātos par darījumu īstumu un gadījumā, ja tā rīcībā ir pierādījumi par to, ka darījums reāli nav noticis, papildus

aprēķināt nodokļus un uzlikt soda naudu. Tādējādi likumdevējs ir devis tiesības VID, pamatojoties uz pierādījumiem,

apšaubīt nodokļu maksātāja norādītos darījumus pat tad, ja ar darījuma partneri ir noslēgts līgums, darījuma partneris ir

PVN maksātājs, nodokļu rēķins ir izsniegts darījuma partnerim un par darījumu ir samaksāti nodokļi (sk. Augstākās tiesas

Tiesu prakses vispārinājuma „Administratīvo tiesu prakse likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu

interpretāciju un piemērošanu” 2008./2009.gads 18.punktu).

Tātad līgumu, rēķinu un pavadzīmju esība vēl nepierāda darījuma esību. Svarīga ir arī pašas preces un pakalpojuma

saņemšana no reāli pakalpojumu vai preci sniegt spējīgas personas. Turklāt naudas kustība bankas kontā pati par sevi arī

neliecina, ka par saņemto preci vai pakalpojumu ir veikta samaksa. Lietas materiāli ir vērtējami kopsakarā.

Līdz ar to ir secināms, ka nav izpildījušies visi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas

1.punktā noteiktie priekšnoteikumi (nav izveidojusies priekšnoteikumu kopība), lai pieteicējai rastos tiesības atskaitīt

priekšnodokli.

[5.3] Tiesa secināja, ka VID pamatoti neatzina pieteicējas darījumu ar SIA „Galaktika” un samazināja no budžetā

atmaksājamo PVN Ls 86 423 apmērā.

[5.4] Pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināts UIN Ls 62 128 apmērā.

Tiesa konstatēja, ka pieteicēja ar SIA „Galaktika” veikto darījumu vērtību (kopā Ls 411 538,11) uzrādījusi izmaksu

konta „7120” „Preču iepirkšanas un piegādes izdevumi” debetā un uzrādījusi peļņas vai zaudējumu aprēķina par 2010.gadu

postenī „Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas”, tā rezultātā samazinot peļņu (zaudējumus) pirms nodokļiem.

Līdz ar to pieteicējas 2010.gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā norādītais neto apgrozījums neatbilst

informācijai, ko VID ir ieguvis audita rezultātā saistībā ar SIA „Galaktika”. Proti, pieteicējas audita rezultātā peļņas vai

zaudējuma aprēķinā par 2010.gadu samazinātas pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas par Ls 411 538,11 (noapaļojot Ls

411 538) un noteiktas Ls 7 933 (Ls 419 471 – Ls 411 538).

Rezultātā pieteicējai peļņas un zaudējumu aprēķinā par 2010.gadu peļņa un zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un

nodokļiem un peļņas (zaudējumi) pirms nodokļa aprēķināšanas (samazināta) par Ls 411 538 un noteikta Ls 412 894 (Ls

1356 + Ls 411 538).

Līdz ar to auditā veikto korekciju rezultātā peļņas vai zaudējumu aprēķinā par 2010.gadu pieteicējas UIN deklarācijā

par 2010.gadu palielināta taksācijas gada peļņa (zaudējumi) pirms nodokļu aprēķināšanas par Ls 411 538.

Tā kā UIN ir 15 procenti no apliekamā ienākuma, tad, ievērojot Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra noteikumu

Nr.852 „Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu un to

aizpildīšanas kārtību” (bija spēkā līdz 2011.gada 30.decembrim) 2.punktu, VID pieteicējai tiesiski par 2010.gadu ir

aprēķinājis UIN Ls 62 168 (Ls 414 450*15%, noapaļojot).

Secīgi VID pamatoti ir samazinājis iepriekšējo gadu zaudējumu par Ls 17 312.

[5.5] Tiesa VID noteikto soda naudas un nokavējuma naudas apmēru atzina par pamatotu.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 5.decembra spriedumu SIA „Gilineks” iesniedza apelācijas sūdzību,

norādot turpmāk minētos argumentus.

Pieteicēja uzskata, ka lietā ir pierādījumi tam, ka pastāvēja visi priekšnoteikumi priekšnodokļa atskaitīšanai.

Pieteicēja nepiekrīt tiesas veiktajam pierādījumu izvērtējumam un secinājumiem, ka pieteicējas darījumi ar SIA

„Galaktika” nav notikuši.

Tiesas secinājumi par /T.B./ neatrašanos Latvijas Republikā darījumu slēgšanas laikā ir pretrunā ar pašiem /T.B./

paskaidrojumiem, kā arī SIA „Galaktika” VID sniegto 2010.gada 1.pusgada deklarāciju.

Pieteicēja nepiekrīt tiesas secinājumam, ka līgums starp pieteicēju un SIA „MD Freihgt” tika noslēgts „post factum”,

proti, maksimāli pietuvinot 2012.gada decembrim, kad ir izrakstītas pavadzīmes, jo 2012.gada decembrī nekādas

pavadzīmes nav izrakstītas.

[7] Par pieteicējas apelācijas sūdzību Valsts ieņēmumu dienests iesniedza rakstveida paskaidrojumus, kuros noradīts,

ka pirmās instances tiesas spriedums ir detalizēts, pamatots un likumīgs, bet apelācijas sūdzībā nav izteikts neviens

pamatots arguments, kas varētu būt par pamatu pieteikuma apmierināšanai.

[8] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve apelācijas sūdzību un pieteikumu uzturēja uz rakstveidā norādītajiem

argumentiem.

VID pārstāvis pieteicējas apelācijas sūdzību neatzina un lūdza pieteikumu noraidīt.

Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki /M.D./, /E.K./ un /A.G./.

Motīvu daļa

[9] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un liecinieku liecības, kā arī pārbaudījusi lietas

materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās

instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos

apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu pēc būtības, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus,

izvērtējusi apelācijas sūdzībā minētos argumentus, secina, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums par

to, ka darījums par metālapstrādes iekārtu pārdošanu starp pieteicēju un SIA „Galaktika” nav noticis, ir pareizs un

pietiekams, tādēļ Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances spriedumā izteiktajai motivācijai (sk. šī

sprieduma [5] punktu) un atkārtoti to nenorāda.

[11] Eiropas Savienības Tiesa ir apstiprinājusi, ka ar Eiropas Savienības direktīvām noteiktais priekšnodokļa

atskaitīšanas sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot nodokļu maksātāju no pievienotās vērtības nodokļa, kas tam jāmaksā vai

kuru tas ir samaksājis saistībā ar savu saimniecisko darbību.

Nodokļu maksātāja tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto pievienotās vērtības nodokli neietekmē tas, vai

pievienotās vērtības nodoklis par agrākajiem vai vēlākajiem darījumiem tika vai netika samaksāts valsts budžetā. Šādas

tiesības var tikt liegtas vienīgi tad, ja ir pierādīts, ņemot vērā objektīvus pierādījumus, ka atsaukšanās uz priekšnodokļa

atskaitīšanas tiesībām ir bijusi krāpnieciska vai ļaunprātīga. Atsaukšanās uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām ir

krāpnieciska vai ļaunprātīga, ja nodokļu maksātājs, kurš zināja vai kuram bija jāzina, ka, izdarīdams pirkumu, tas piedalās ar

krāpšanos saistītā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā darbībā. Savukārt nodokļu maksātājs, kurš nezināja vai

nevarēja zināt, ka attiecīgo darījumu piegādātājs bija iecerējis kā krāpšanu vai ka cits darījums, kas ietilpst piegādes ķēdē

pirms vai pēc nodokļa maksātāja veiktā darījuma, ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu, nevar tikt sodīts ar

priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību atteikumu. Ja tas tā būtu, tas pārsniegtu to, kas nepieciešams valsts budžeta interešu

aizsardzībai (Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 21.jūnija sprieduma apvienotajā lietā Nr.C-80/11 un C-142/11

Mahageben 39.–50.punkts).

Nodokļu maksātājam ir tiesības paļauties uz darījuma likumību, t.i., ka darījums ar trešo personu nav daļa no

pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas. Valsts var noteikt saprātīgus pasākumus, lai pārliecinātos, ka nodokļu maksātājs

nesaskaras ar krāpšanu vai nepiedalās tajā.

Ja ir norādes, kas pieļauj aizdomas par nelikumību vai krāpšanas esību, informētam tirgus dalībniekam varētu

atbilstoši lietas apstākļiem tikt noteikts pienākums noskaidrot informāciju par citu tirgus dalībnieku, no kura viņš ir iecerējis

pirkt preces vai pakalpojumus, lai pārliecinātos par viņa uzticamību. Taču valsts tiesai, kurai tiek lūgts izlemt, vai kādā

konkrētā gadījumā ar nodokli apliekams darījums nav noticis, un kurā nodokļu administrācija it īpaši pamatojas uz rēķina

izsniedzēja izdarītiem pārkāpumiem, ir jānodrošina, lai pierādījumu vērtējums netieši neradītu rēķina saņēmējam pienākumu

pārbaudīt savu darījuma partneri, kas tam principā nav jādara.

Tomēr, ja apstrīdēto nodokļu rēķinu saņēmēja uzrādītajos dokumentos arī ir konstatēti pārkāpumi, tas ir jāņem vērā,

valsts tiesai veicot visaptverošu novērtējumu (Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā Nr.C-563/11

Forvards V 40.-43.punkts).

Eiropas Savienības Tiesa ir arī argumentējusi, ka tas, vai darījumu galvenais mērķis ir vienīgi fiskālu priekšrocību

iegūšana, izriet no attiecīgo darījumu satura un īstās nozīmes. Vērtējot darījumu, tiesa var ņemt vērā šo darījumu pilnībā

mākslīgo raksturu, kā arī juridisku, ekonomisku un/vai personisku saistību starp uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti nodokļu

samazināšanas plānā (Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā C-255/02 Halifax 81.punkts).

[12] Izskatāmajā lietā pieteicēja ir iesniegusi pierādījumu, ka SIA „Galaktika” valdes loceklis 2010.gada 1.februārī ir

atradies Latvijas Republikā un ir minētajā datumā apmeklējis Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.

Apgabaltiesas ieskatā minētais pierādījums apliecina, ka /T.B./ 2010.gada 1.februārī ir atradies Latvijas Republikā,

tomēr nepierāda, ka /T.B./ ir atradies Latvijas Republikā arī 2010.gada jūnijā, kad starp pieteicēju un SIA „Galaktika” notika

strīdus darījumi, ņemot vērā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju, ka /T.B./ Latvijas Republikā nav

tikusi piešķirta nedz uzturēšanās, nedz darba atļauja.

Izvērtējot lietā esošos /T.B./ VID sniegtos paskaidrojumus, apgabaltiesa atzīst par pamatotu iestādes viedokli, ka šie

paskaidrojumi par strīdus darījuma norisi ir ļoti vispārīgi, no tiem nevar saprast, kā SIA „Galaktika” ir tikusi pie Preces

(metālapstrādes darbagaldi, ierīces), kuru ir pārdevusi pieteicējai, kur tieši šī Prece ir glabāta (paskaidrojumos norādīts, ka

noliktavā, neprecizējot, kur šī noliktava atrodas), līdz ar to nedz iestādei, nedz tiesai nav iespējams pārliecināties par šīs

Preces izcelsmi.

Apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesa jau ir norādījusi uz veselu virkni apstākļiem, kas kopumā pierāda faktu,

ka Prece nav tikusi nogādāta /adrese A/ Rīgā, pagalmā, jo minētā vieta nav piemērota nedz Preces uzglabāšanai, nedz

pārkraušanai. Nopratinot tiesas sēdē transportlīdzekļu vadītājus, kas it kā ir veikuši Preces pārvadāšanu no /adrese A/ un

noliktavu /adrese B/, apgabaltiesa atzīst, ka šīs liecības ir pretrunīgas, it īpaši ņemot vērā, ka liecinieki /E.K./ un /A.G./ ir

jau iepriekš 2011.gada 15.septembrī snieguši paskaidrojumus Valsts ieņēmumu dienestam. Tā /E.K./ tiesā liecināja, ka preču

iekraušanai netika izmantots manipulators, savukārt VID sniegtajos paskaidrojumos bija norādījis, ka preces krāva krāvēji,

bet tika izmantots arī manipulators. Savukārt /A.G./ tiesas sēdē liecināja, ka ir /adrese A/ (preces iekraušanas vietā) saņēmis

dokumentus nodošanai /D.Z./, lai gan sākotnējos paskaidrojumos bija norādījis, ka firmu amatpersonas 2010.gada jūnijā

nav saticis ne iekraušanas, ne izkraušanas vietās.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa minētajām liecībām nepiešķir ticību.

Apgabaltiesas ieskatā, pirmās instances tiesa ir pareizi secinājusi arī to, ka pieteicējas darījumam par Preces iegādi

nav arī ekonomiskā pamatojuma, jo par Preces iegādi ir ieinteresēta nevis pati pieteicēja, bet gan SIA „MD Freight”, kas šo

preci transportē, taču nevis uz savu noliktavu, bet gan uz pieteicējas noliktavu, turklāt pēc vairākiem mēnešiem (decembrī)

nopērk no pieteicējas, lai vēlreiz transportētu, bet šoreiz uz savu noliktavu. Līdz ar to secināms, ka pieteicēja 6 mēnešus

glabāja darbgaldus un citas metālapstrādes ierīces, kas tai nebija vajadzīgas.

Tā kā pieteicējas valdes loceklis /M.G./, sniedzot paskaidrojumus, norāda, ka personiski ir ticies ar SIA „Galaktika”

valdes locekli /T.B./, lai vienotos par darījuma nosacījumiem, bet lietā esošie pierādījumi liecina par to, ka minētais darījums

nav noticis, apgabaltiesa secina, ka pieteicēja zināja, ka tiek iesaistīta nepamatotā nodokļu samazināšanas plānā.

[13] Apgabaltiesa piekrīt pieteicējas argumentam, ka pirmās instances tiesas secinājums par pieteicējas 2012.gada

decembrī izrakstītajām pavadzīmēm nav pamatots, jo šādas pavadzīmes lietas materiālos neatrodas.

Vienlaikus apgabaltiesa atzīst par pamatotu tiesas secinājumu, ka pieteicēja un SIA „MD Freight” ir saistītās

personas, ņemot vērā, ka /M.G./, būdams SIA „Gilineks” valdes loceklis, vienlaikus ir strādājis arī par SIA „MD Freight”

direktoru, kas varētu liecināt par to, ka minētās sabiedrības veic saskaņotu darbību, lai samazinātu nodokļus.

[14] Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un nav pamata tā atcelšanai.

Pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Gilineks” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada

29.novembra lēmuma Nr.22.4.6/83075 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) M.Birzgalis

Tiesneses (paraksts) R.Paegle

(paraksts) V.Zommere