Court recognizes same-sex couple's relationship as family under Constitution Art. 110 without requiring cohabitation proof.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga granted a declaratory request to recognize the relationship between two women as a family under Article 110 of the Latvian Constitution. The applicants argued that their long-term cohabitation and shared financial responsibilities constituted a family, citing the Constitutional Court's 2020 ruling on same-sex family protection. The court held that the existence of a family relationship depends solely on the free will of the parties to maintain such ties, not on factual cohabitation or shared household management.
Legislator headnote
AI generatedConstitutional Court Act Art. 110; Administrative Procedure Law Art. 245-251: The court must recognize a family relationship based on the free will of two adults to maintain it, without requiring proof of cohabitation or shared household.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
RĪGAS TIESU NAMS
Lietas arhīva Nr. A42-02575-22/9
ECLI:LV:ADRJRIT:2022:1128.A420257522.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2022. gada 28. novembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese L. Andersone,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ un /pers. B/ pieteikuma par fakta konstatēšanu, ka attiecības starp
/pers. A/ un /pers. B/ ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Latvijas Republikas Satversmes 110. panta izpratnē.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 atzīts, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk
– Satversme) 110. panta pirmajam teikumam likumdevējam ir pienākums nodrošināt arī viendzimuma partneru ģimenes juridisku aizsardzību un paredzēt
arī šādai ģimenei atbilstošus sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus, ievērojot vispārējos tiesību principus un citas Satversmes
normas. Lai gan likumdevējs bauda noteiktu rīcības brīvību gan viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesiskā regulējuma, gan ģimenes sociālās un
ekonomiskās aizsardzības pasākumu formas un satura noteikšanā, tam nav rīcības brīvības izvēlēties, vai šādai ģimenei vispār ir jānodrošina juridiskā
aizsardzība, kā arī ekonomiskā un sociālā aizsardzība un atbalsts.
[2] Pieteicējas /pers. A/ un /pers. B/ vērsās tiesā ar pieteikumu par tiesisko attiecību pastāvēšanas konstatēšanu, ka attiecības starp pieteicējām ir
atzīstamas par ģimenes attiecībām Latvijas Republikas Satversmes 110. panta izpratnē. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] Pieteicējas 2017. gadā nodibināja savstarpējas attiecības un uzsāka kopdzīvi vienā mājsaimniecībā. Abas pieteicējas ir sieviešu dzimuma.
Pieteicējām ir kopīga mājsaimniecība, kuras uzturēšanu un izdevumu segšanu pieteicējas veic kopīgi. Tāpat arī pieteicējas kopīgi uzņēmušās hipotekārā
kredīta saistības. Pieteicēja /pers. B/ ir stāvoklī un 2022. gada oktobra sākumā pieteicēju ģimenē gaidāma bērna piedzimšana. Ņemot vērā attiecību
pastāvīgo un ilgstošo raksturu, pieteicējas vēlas stiprināt savas ģimenes attiecības, tādējādi apliecinot savu uzticību viena otrai ar mērķi veidot kopīgu
ģimeni. Lai nodrošinātu savu ģimenes saišu un attiecību publiskā statusa konstatēšanu, pieteicējas vēršas ar šo pieteikumu tiesā.
[2.2] Pieteicējas uzskata, ka viņu attiecības atbilst un būtu atzīstamas par ģimenes attiecībām Satversmes 110. panta izpratnē, kas prasa šādu
attiecību atzīšanu no valsts puses publiska akta formā. Pieteicējas atsaukušās uz Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019-
33-01 12.3. apakšpunktu. Kaut arī kopš minētā sprieduma pieņemšanas ir pagājis vairāk kā gads, līdz pieteikuma iesniegšanai likumdevējs nav pieņēmis
tādu tiesisko regulējumu, ar kuru viendzimuma partneru ģimenēm, t.sk. arī pieteicējām, būtu iespējams nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību, kas
izpaužas arī kā ģimenes fakta apstiprināšana un atzīšana no valsts puses. Šādos apstākļos ir aizskartas pieteicēju tiesības uz ģimenes juridisko, sociālo un
ekonomisko aizsardzību. Pieteicējas uzskata, ka ir tiesīgas aizstāvēt savas tiesības administratīvajā tiesā un lūgt tiesu ar spriedumu konstatēt, ka
līdzpieteicēju attiecības ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Satversmes 110. panta izpratnē.
[2.3] Pieteicējas atsaucas uz Senāta 2021. gada spriedumu lietā Nr. SKA?[B1]/2021 un norāda, ka gan Satversmes tiesa, gan Senāts ir
nepārprotami secinājuši, ka viendzimuma partneru ģimenes ietilpst Satversmes 110. panta tvērumā. Tādējādi pieteicēju starpā esošo ģimenes saišu
neatzīšana un publiska statusa nepiešķiršana šīm attiecībām būtu pretēja cilvēka cieņas principam un aizskartu ne tikai pieteicējas, bet arī viņu bērnu.
[2.4] Pieteicējas apzinās, ka tiesai, apmierinot pieteicēju pieteikumu un konstatējot, ka pieteicēju kopdzīve ir atzīstama par ģimenes attiecībām
Satversmes 110. panta izpratnē, tas automātiski negarantēs, ka pieteicējām būs pieejamas tiesības uz citos normatīvajos aktos noteikto ģimenes sociālo
un ekonomisko aizsardzību, tomēr šāds tiesas spriedums par fakta konstatāciju ir būtisks rīks, lai pieteicējas varētu aizstāvēt savas ģimenes tiesības citos
administratīvi tiesiskos vai civiltiesiskos procesos līdz brīdim, kamēr likumdevējs pieņems efektīvu tiesisko regulējumu, kas nodrošinās arī viendzimuma
partneru ģimeņu juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību.
[3] Ministru kabinets paskaidrojumā tiesai norāda turpmāk minētos argumentus.
[3.1] Ministru kabinets nevar būt atbildētāja pusē pieaicinātā iestāde gadījumā, ja nav iespējamas no likuma izrietošas publiski tiesiskas attiecības.
Ministru kabinets un tam padotās valsts pārvaldes iestādes drīkst rīkoties tikai tiesību normās noteiktajās robežās, tostarp ievērojot principu, ka aizliegts
ir viss, kas nav atļauts. Ministru kabineta rīcībā nav un nevar būt informācija, kas apliecina vai izslēdz personu privāttiesisko attiecību esību un kas būt
izmantojama kā pierādījumi, tādējādi Ministru kabinets nevarētu iebilst pret jebkādiem pierādījumiem, ja tādus tiesā iesniegtu pieteicējas.
[3.2] Ārējā normatīvajā aktā aiz katra tajā ietvertā teikuma (normas) slēpjas tiesībpolitiska griba, kas vēlas sasniegt noteiktus mērķus. Tieši
likumdevēja kompetencē ir izšķirties par normatīvā regulējuma noteikšanu dažādiem gadījumiem. Tādējādi Ministru kabinets nedrīkst aizpildīt normatīvā
regulējuma neesību, jo tādā gadījumā iejauktos likumdevēja tiesībās veidot tiesību politiku, attiecīgi pārkāpjot varas dalīšanas principu.
[3.3] Konkrēto konstatējošo attiecību izvērtēšanai tiesas ceļā ir pilnīgi pietiekami ar to ieinteresēto personu iesaisti, kurām konkrētās privāttiesiskās
attiecības ir paredzēts konstatēt. Nav saskatāms, ka no Ministru kabineta attiecīgajā lietā tiktu prasīta kāda rīcība, tādēļ, ņemot vērā, ka pieteikums satur
lūgumu konstatēt privāttiesiskās attiecības, pieteikuma izskatīšana ir iespējama bez Ministru kabineta kā atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes. Turklāt
pieteikuma izskatīšana bez to iestāžu klātbūtnes, kam nav būtiskas lomas privāttiesisko attiecību konstatēšanas procesā, iesaistot attiecību izvērtējumā
tikai ieinteresētās personas, nodrošinātu arī pieteicēju augstāku privātuma aizsardzību.
Motīvu daļa
[4] No pieteikuma izriet, ka pieteicēju – divu sieviešu dzimuma personu – starpā ilgstoši pastāv kopdzīve, uzturot savstarpējas attiecības un kopīgu
mājsaimniecību, proti, starp pieteicējām pastāv faktiskas ģimenes attiecības.
Lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem, proti, par to, ka pieteicējas ir izveidojušas ģimenes attiecības un tās faktiski pastāv. Tiesai jānoskaidro,
vai valstij ir juridisks pienākums publiski tiesiski atzīt viena dzimuma pāra ģimenes attiecības.
[5] Satversmes 110. panta pirmais teikums paredz, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērnu
tiesības.
Satversmes tiesa skaidrojusi, ka Satversmes izpratnē ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatējamām ciešām
personiskām saitēm, kuru pamatā ir sapratne un cieņa. Ciešu personisku saišu pastāvēšana starp personām izriet no to noslēgtās laulības vai radniecības
fakta, tomēr sociālajā realitātē ciešas personiskas saites rodas arī citos veidos, piemēram, faktiskas kopdzīves rezultātā (Satversmes tiesas 2019. gada
5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 16.2.2. punkts un 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.1. punkts). Tas ir
saistīts ar to, ka ģimenes institūtu kā sociālu institūciju ietekmē pārmaiņas sabiedrībā, tādēļ laulība un radniecība vairs nav vienīgie kritēriji, kas norāda, ka
divu personu izvēlētais attiecību modelis uzskatāms par ģimeni Satversmes 110. panta izpratnē (Senāta 2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA-
[B1]/2021 8. punkts).
Kā norādījusi Satversmes tiesa, Satversmes 110. pants neizvirza dzimumu par kritēriju tādu personu noteikšanai, kuras atzīstamas par ģimeni
(Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.1. punkts). Sabiedrība sastāv ne vien no tādām personām, kas
pēc savas dabas veido ciešas personiskas un ģimeniskas attiecības ar atšķirīga dzimuma pārstāvjiem, bet arī tādām personām, kas pēc savas dabas veido
šādas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem (Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.2. punkts,
2021. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020?34-03 10.1. punkts).
Tātad Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka Satversmes 110. panta pirmajā teikumā lietotais ģimenes jēdziens aptver arī viena dzimuma pāri, ja starp
pāra attiecībās esošajām personām pastāv ciešas personiskas saites, kuru pamatā ir sapratne un cieņa (Senāta 2021. gada [..] sprieduma lietā
Nr. SKA-[B1]/2021 8. punkts).
[6] Vienas no tiesībām, kas ietvertas Satversmes 110. pantā, ir ģimenes tiesības uz īpašu valsts atbalstu un aizsardzību, kas, ņemot vērā
starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos, īpaši Eiropas Sociālajā hartā, noteikto un pienākumu Satversmē ietvertās pamattiesības interpretēt atbilstoši
Latvijas starptautiskajām saistībām, nozīmē, ka valstij ir pienākums nodrošināt ģimenes sociālo, ekonomisko un arī juridisko aizsardzību (Satversmes
tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 16.2.1. punkts).
Ja personām, kuras savā starpā izveidojušas ģimenes attiecības, nav iespējas panākt šo attiecību juridisku nostiprināšanu, tad valsts šādu ģimeni
„nevar ieraudzīt” jeb nevar identificēt, kas nepieciešams, lai šīs ģimenes locekļi spētu efektīvi izmantot tiem Satversmes 110. panta pirmajā teikumā
ietvertās tiesības un valstī paredzētos ģimenes aizsardzības un atbalsta pasākumus. Proti, ja personām, starp kurām izveidojušās ģimenes attiecības, nav
paredzētas tiesības šīs savas ģimenes attiecības juridiski nostiprināt, tad nemaz nav iespējams šādām ģimenēm nodrošināt nedz pilnvērtīgu juridisko
aizsardzību, nedz arī sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu. Tāpat ģimenes attiecību tiesiskajam regulējumam jānodrošina ģimenes un tās locekļu
aizsardzība viņu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Tas nozīmē, ka ģimenes attiecību tiesiskajam regulējumam jānosaka ģimenes locekļu
savstarpējās tiesības un pienākumi personiskajās un mantiskajās attiecībās, kas izriet no viņu ģimenes dzīves (sk. Satversmes tiesas 2021. gada
8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020-34-03 10.3. punktu; Senāta 2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA-[B1]/2021 11. punktu). Tā kā
Satversmes 110. pantā lietotais ģimenes jēdziens aptver arī viena dzimuma pāra veidotu ģimeni, tad Satversmes 110. panta pirmais teikums uzliek valstij
pozitīvu pienākumu nodrošināt viena dzimuma pāra ģimenei iespēju juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni (Senāta
2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA-[B1]/2021 11. punkts).
[7] Latvijā nav izveidots tāds tiesiskais regulējums, kas noteiktu viena dzimuma pāra ģimenes attiecību tiesisko ietvaru, tostarp šādu attiecību
dalībnieku personiskās un mantiskās attiecības. Līdz ar to var secināt, ka valsts nav izpildījusi no Satversmes 110. panta un cilvēka cieņas principa
izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt juridisko aizsardzību (Senāta 2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA-[B1]/2021 12. punkts).
Arī šā sprieduma taisīšanas brīdī Latvijas valsts joprojām nav savu pienākumu izpildījusi. Nedz Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, nedz arī
kādā citā likumā likumdevējs attiecīgu tiesisko regulējumu šobrīd nav noteicis. Citstarp Saeima likumprojektu „Civilās savienības likums” trešajā galīgajā
lasījumā nepieņēma (https://titania.saeima.lv/livs13/saeimalivs2_dk.nsf/0/64DD6A1F7AC33CF7C2258855002E2804).
Vērtējot, vai viena dzimuma pāru attiecību juridiska atzīšana Latvijā varētu apdraudēt kādas nozīmīgas sabiedrības intereses, Senāts atzinis, ka
Latvijā viena dzimuma pāru interese un vajadzība pēc viņu attiecību juridiskas atzīšanas un aizsardzības ir būtiska un nav konstatējams, ka pastāvētu kāda
tik būtiska konkurējoša sabiedrības interese, kas varētu būt pamats šādu attiecību juridiskas atzīšanas un aizsardzības nenodrošināšanai (Senāta
2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA-[B1]/2021 14.–16. punkts).
[8] Apkopojot minēto, ģimenes jēdzienā ietilpst arī viena dzimuma pāri, valstij ir pienākums atzīt šādas ģimenes un šāda atzīšana nekonkurē ar
būtiskām sabiedrības interesēm. Kā jau norādīts, Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka ģimenes attiecību atzīšana ir nepieciešama tās pilnvērtīgai juridiskajai,
sociālajai un ekonomiskajai aizsardzībai, kā arī aizsardzībai ģimenes locekļu personiskajās un mantiskajās attiecībās.
[9] Pieteicēju mērķis, vēršoties tiesā, ir panākt, lai valsts juridiski atzītu viņu kā viena dzimuma pāra ģimenes attiecības, proti, lai valsts konstatētu
šādu attiecību kā ģimenes attiecību pastāvēšanu.
Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka pieteikumu tiesā var iesniegt par no ārējā normatīvā akta tieši izrietošu
konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams realizēt ar šā panta 1. un
2. punktā minēto pieteikumu (pieteikumu par administratīvo aktu vai faktisko rīcību). Atbilstoši likuma 256. pantam šāda pieteikuma gadījumā tiesa taisa
spriedumu, kurā tiek konstatēts, ka konkrētas publiski tiesiskās attiecības pastāv vai nepastāv vai tiek noteikts to saturs (no tām izrietošās tiesības un
pienākumi). Tātad arī administratīvā tiesa noteiktos gadījumos var konstatēt kādu tiesisku attiecību pastāvēšanu vai nepastāvēšanu (Senāta 2021. gada
[..] sprieduma lietā Nr. SKA-[B1]/2021 22. punkts).
Konstatēšanas pienākums ir pieļaujams ne tikai tad, ja ir jākonstatē noteiktu publiski tiesisku attiecību pastāvēšana kopumā vai pastāvēšana ar citu
saturu, nekā uzskata kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, bet izņēmuma kārtā var tikt konstatēta arī kāda tiesisko attiecību elementa
pastāvēšana. Turklāt konstatēšanas pieteikums administratīvajā procesā ir līdzīgs pieteikumam par juridiska fakta konstatēšanu civilprocesā (Senāta
2007. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. SKA-172/2007 (A42193904) 14. punkts, 2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA-[B1]/2021 22.
punkts).
Tiesiskās attiecības starp ģimenes locekļiem ir privāttiesiskas, līdz ar to Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 3. punktā minētais
pieteikuma priekšmets nav tieši piemērojams, lai konstatētu tiesisko attiecību pastāvēšanu starp ģimenes locekļiem. Tomēr akts, ar kuru valsts atzīst
kādas attiecības par ģimenes attiecībām un tās juridiski nostiprina, ir publiski tiesisks, un pieteicēju mērķis ir panākt, lai tieši valsts atzītu viņu attiecības
par ģimenes attiecībām. Līdz ar to situācijā, kad nav izveidots speciāls mehānisms šādu ģimenes attiecību publiski tiesiskai atzīšanai un nostiprināšanai
(reģistrācijai), ir iespējams pēc analoģijas piemērot Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 3. punktu un 256. pantu un uzskatīt, ka
pieteicējas ir iesniegušas konstatēšanas pieteikumu. Tiesai, izskatot šādu pieteikumu, būtu jākonstatē, vai pieteicēju attiecības ir atzīstamas par ģimenes
attiecībām Satversmes 110. panta izpratnē. Izskatot šādu pieteikumu, nav nozīmes un tiesai nav jāpārbauda apstākļi, kas saistīti ar to, vai līdzpieteicēji
faktiski dzīvo kopā, vai tiem ir kopīga mājsaimniecība u. tml. Izšķirošs ir tas, ka divas pilngadīgas personas brīvi ir paudušas gribu uzturēt ģimeniskas
attiecības (Senāta 2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA-[B1]/2021 14.–22. punkts). Tādējādi pieteicēju gribai atbilstošs ir pieteikums par tiesisko
attiecību pastāvēšanas konstatēšanu.
[10] Izskatāmajā lietā no pieteikumā norādītā tiesa secina, ka pieteicējas, būdamas pilngadīgas personas, ir brīvi paudušas gribu uzturēt jau
pastāvošas ģimenes attiecības. Šāds apstāklis kopā ar konstatējumu, ka valstij ir pienākums šādu ģimeni atzīt, ir pietiekams un būtisks pamats, lai publiski
tiesiski konstatētu ģimenes attiecību pastāvēšanu. Lai nodrošinātu Satversmes un cilvēktiesību efektīvu īstenošanu, ir pamats atzīt, ka starp pieteicējām
pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110. panta izpratnē. Tādējādi pieteikums ir apmierināms.
[11] Tiesa vērš uzmanību un no pieteikuma izriet, ka arī pieteicējas apzinās to, ka šāds risinājums pieteicējām nodrošinātu tikai vienas no
Satversmes 110. panta un cilvēka cieņas principa izrietošas tiesības īstenošanu, proti, tiesību tikt valsts atzītiem par ģimeni īstenošanu. Šādā veidā viena
dzimuma pāra ģimenēm netiek noteikts konkrēts personisko un mantisko attiecību regulējums un netiek arī nodrošināta kāda konkrēta apjoma
ekonomiskā un sociālā aizsardzība. Līdz ar to nezūd vajadzība pēc likumdevēja pieņemta šo jautājumu tiesiskā regulējuma, kas būtu balstīts gan uz
juridiskiem, gan tiesībpolitiskiem apsvērumiem. Līdz brīdim, kad likumdevējs būs izveidojis atbilstošu tiesisko regulējumu, šāds spriedums, ar kuru ir
konstatēts, ka konkrētu personu attiecības ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Satversmes 110. panta izpratnē, arī aizstās valsts īstenotu šo attiecību
reģistrāciju. Līdz ar to tas var tikt izmantots citās situācijās, kad nepieciešams pamatot, ka šīm personām ir nodrošināmas kādas ģimenēm paredzētas
tiesības (Senāta 2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA-[B1]/2021 23. punkts).
[12] Administratīvā procesa likuma 126. panta trešā daļa paredz, ka valsts nodeva netiek atlīdzināta, ja pieteikuma priekšmets bija konkrētu
publiski tiesisko attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura konstatācija. Līdz ar to, neskatoties uz pieteikuma apmierināšanu, samaksātā valsts
nodeva nav atlīdzināma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 245.–251. pantu, 256. pantu un 289.?291. pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
apmierināt /pers. A/ un /pers. B/ pieteikumu.
Konstatēt publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu – atzīt, ka starp /pers. A/ un /pers. B/ pastāv ģimenes attiecības Latvijas Republikas
Satversmes 110. panta izpratnē.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās
rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese L.Andersone