Court orders payment of maintenance fees, legal costs, and interest against a private individual for apartment management debt.

Lietas Nr. C32328613

Lietas arhīva Nr. C-1469-14/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 23.decembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere

ar tiesas sēdes sekretāri A.Šeniņu

piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA /Nosaukums T/ prasībā pret /pers. B/ par mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda

piedziņu. Tiesa

konstatēja

2013.gada 5.septembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemta prasītāja SIA /Nosaukums T/prasība pret atbildētāju /pers. B/ par parāda piedziņu.

Pamatojoties uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 1071., 1759. un 1765.pantu, 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā

aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 „Kārtība, kādā

dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no

atbildētājas dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu un saņemto pakalpojumu apmaksu Ls 4 745,95, likumiskos procentus Ls 668,18 un

tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu Ls 377,93 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30.

Norāda, ka prasītāja SIA /Nosaukums T/ (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums A/) apsaimniekošanā, saskaņā ar Rīgas domes

lēmumu Nr.3291 „Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem”

(2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr. RD-11-910-lī, pirms tam 2002.gada 1.oktobra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas

pilnvarojuma līgums Nr.580) atrodas māja /adrese/.

Norāda, ka saskaņā ar Zemesgrāmatas informāciju par īpašumu, atbildētājai, pamatojoties uz 2004.gada 10.novembra pirkuma līgumu, 2004.gada

22.novembrī ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr./numurs/, /adrese/.

Norāda, ka starp prasītāju un atbildētāju netika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, taču atbildētājas maksājuma saistības

pret prasītāju radās pēc likuma, un proti: likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizāciju” 50.pantu.

Norāda, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un iepriekš minētajiem pilnvarojuma līgumiem prasītājs vienmēr un pilnā apmērā pildīja savas

saistības pret atbildētāju, savukārt atbildētāja nav norēķinājusies par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies

maksājumu parāds.

Norāda, ka, pamatojoties uz prasības pieteikumam pievienoto piedzenamās summas aprēķinu un 2013.gada 14.augusta rēķinu Nr. 24440661/13081,

atbildētājas parāds par apsaimniekošanas un komunāliem pakalpojumiem sācis veidoties no 2008.gada marta līdz 2013.gada augustam, un uz prasības

pieteikuma sastādīšanas laiku, t.i., 2013.gada 2.septembri sastāda Ls 4 735,95, savukārt likumiskie procenti - Ls 668,18.

Prasības pieteikumā ietverta atsauce uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (zaudējis spēku 01.01.2011.) 8.panta pirmo daļu un Dzīvokļa īpašuma likuma

10.pantu.

Prasītājs atsaucas uz likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, kas nosaka, ka pašvaldības pienākums ir

pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju, līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai. Kā arī pamatojas uz 09.12.2008. Ministru Kabineta noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz 09.12.2008. Ministru Kabineta

noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

2013.gada 10.septembrī atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto nekustamā īpašuma atrašanās adresi nosūtīts prasības pieteikums, nosakot termiņu

paskaidrojumu sniegšanai līdz 2013.gada 9.oktobrim. Tiesas sūtījums atbildētājai nav izsniegts, savukārt no Personu Datu Pārlūka uz 2014.gada 15.janvāri

redzams, ka atbildētājai nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā, toties no 2013.gada 28.janvāra norādīta uzturēšanās adrese ārzemēs: Spānija, C/PERE 4, 268, 4-3,

08005, Barselona.

Līdz ar minēto atbildētāja uz tiesas sēdi 2014.gada 16.decembrī informēta ar Tieslietu ministrijas starpniecību, nosūtot tiesas dokumentus, tostarp tiesas

pavēsti, uz norādīto uzturēšanās adresi ārzemēs.

2014.gada 23.aprīlī tiesā saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums par tiesas uzdevuma izpildi, kurā apstiprināts, ka tiesas dokumenti atbildētājai izsniegti

2014.gada 27.martā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2panta otro daļu atzīstams, ka atbildētājai tiesas dokumenti piegādāti un izsniegti apstiprinājumā norādītajā datumā -

2014.gada 27.martā.

Tiesā nav saņemts atbildētājas paskaidrojums vai iebildums uz prasību.

2014.gada 3.decembrī tiesā saņemts prasības pieteikuma precizējums, kurā prasītājs norāda, ka pēc tam, kad atbildētājai izbeidzās strīdus nekustamā

īpašuma lietošanas tiesības, atbildētāja turpināja lietot dzīvokli un saņemt prasītāja sniegtos dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un komunālos pakalpojumus līdz

pat 2013.gada 3.oktobrim, kad dzīvoklis atbrīvots un nodots valdījumā jaunajam īpašniekam, līdz ar ko prasītājs aprēķinājis parādu par šo laiku atbildētājai un

palielina prasības summas apmēru. Lūdz tiesu piedzīt galveno parādu 6 884,95 EUR un likumiskos nokavējuma procentus 1 489,47 EUR.

Tiesas sēdē atbildētāja nav ieradusies tiesai nezināma iemesla dēļ, atbildētājai par tiesas sēdi ir paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2panta otro

daļu.

Tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā minētos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai un secina, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta

pirmo daļu, lietu iespējams izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem un motīviem un saskaņā ar iesniegtajiem prasības

pieteikuma precizējumiem. Papildus paskaidroja, ka atbildētāja joprojām nav veikusi pilnīgus un regulārus maksājumus, parāds aprēķināts no 2008.gada 1.aprīļa

līdz 2013.gada 3.oktobrim, kad atbildētājas nekustamā īpašuma valdījumā ievests jaunais īpašnieks. Likumiskie procenti aprēķināti no 2008.gada 1.jūnija līdz

2014.gada 3.decembrim. Pēdējais maksājums veikts tikai 2009.gada 21.oktobrī.

Tiesa, uzklausījusi prasītāja pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietas materiālos esošās 2013.gada 16.augusta izdrukas – zemesgrāmatas informācijas par īpašumu, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.

/numurs A/izdrukas II daļas l. iedaļas 3.2.punkta redzams, ka atbildētājai, pamatojoties uz 2004.gada 10.novembra pirkuma līgumu, piederēja dzīvokļa īpašums

Nr. /numurs/ un 684/23587 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala /adrese/ ( lēmuma datums: 22.11.2004.). Savukārt no

2014.gada 29.jūlija zemesgrāmatas izdrukas II daļas l. iedaļas 4.2. un 4.3.punkta redzams, ka atbildētājas īpašuma tiesības izbeigušās un īpašuma tiesības

nostiprinātas citai personai, pamatojoties uz 2013.gada 19.jūnija Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu lietā Nr. C04276213; C-2762-13/4, kas

stājies likumīgā spēkā 2013.gada 2.jūlijā. Savukārt ar prasītāja pievienotā izpildu lietā Nr. 603/13, 2013.gada 3.oktobra Rīgas apgabaltiesas 45.iecirkņa

zvērināta tiesu izpildītāja K.Baltalksnes akta par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā Nr. 151 kopiju apstiprinās, ka, 2013.gada 3.oktobrī, atverot telpas

piespiedu kārtā, jaunajam īpašniekam tiek nodots atbrīvotais nekustamais īpašums.

Ar 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11-910-lī (turpmāk arī – Līgums) un izrakstu no pielikuma Nr. 1 apstiprinās, ka Rīgas

domes Īpašuma departaments uzdeva prasītājam pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā esošās dzīvojamā mājas, tostarp dzīvojamo māju

/adrese/, un veikt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktās obligātās un citas pārvaldīšanas darbības, tostarp nodrošināt komunālos pakalpojumus, veikt

līgumos paredzēto maksājumu aprēķinus un izsniegšanu, saņemt maksājumus. Savukārt, kā norādīts prasības pieteikumā, pirms tam prasītājs šos pienākumus

veica saskaņā ar 2002.gada 1.oktobra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.580.

No lietas materiālos esošās Uzņēmumu reģistra Funkciju izpildes departamenta 2014.gada 7.aprīļa Izziņas Nr. 7-3-55517 redzams, ka ar Uzņēmuma

reģistra 2010.gada 29.decembra lēmumu ir reģistrēta komercsabiedrību reorganizācija, apvienojot Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums B/, Rīgas pašvaldības

SIA /Nosaukums C/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums D/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums E/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums A/, Rīgas pašvaldības

SIA /Nosaukums F/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums G/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums K/Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums H/, Rīgas pašvaldības

SIA /Nosaukums I/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums J/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums K/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums R/Rīgas pašvaldības

SIA /Nosaukums L/, Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums M/, un izveidota SIA /Nosaukums T/ ar vienoto reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/.

Tādējādi SIA /Nosaukums T/ atzīstama par Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums A/ tiesību un saistību pārņēmēju.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai

izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Pašlaik dzīvokļa īpašuma jēdzienu, dzīvokļu īpašnieka tiesības un pienākumus regulē Dzīvokļa īpašuma likums, kas stājies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Prasība celta tiesā 2013.gada 5.septembrī un tās pamats ir atbildētājas pieļauta dzīvokļa īpašnieka pienākumu neizpilde, t.i., maksājumu neveikšana laika

periodā no 2008.gada marta līdz 2013.gada augustam, līdz ar ko strīda, kas attiecināms uz laika periodu līdz 2010.gada 31.decembrim, izšķiršanā piemērojamas

likuma „Par dzīvokļa īpašumu” normas, kas bija spēkā līdz minētajam datumam.

No Līguma redzams, ka prasītājs ir uzņēmies pienākumu pārvaldīt un apsaimniekot daudzdzīvokļu māju, kurā atradies atbildētājas dzīvokļa īpašums.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās

daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, savukārt minētā likuma 12.pants noteica, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās

mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat

arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.punktu, 2.punktu un 3.punktu, dzīvokļa īpašniekam ir noteikts pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

No lietas materiāliem ir redzams, ka prasītājs savas no Līguma izrietošās saistības ir izpildījis, taču atbildētāja nav izpildījusi savu likumisko pienākumu un

nav veikusi samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radās maksājumu parāds.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājas pamatparāds, iesniedzot prasības pieteikumu, sastādīja Ls 4 735,95 (6 738,65 EUR) par laiku no

2008.gada marta līdz 2013.gada augustam, kas, kā prasītāja pārstāvis tiesas sēdē apstiprināja rakstveida pieteikuma precizējumu, ir precizēts uz 6 884,95 EUR,

un aprēķināts par laika periodu no 2008.gada 1.aprīļa līdz 2013.gada 3.oktobrim, saskaņā ar prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem, ko apstiprina parāda aprēķins

– maksājumu uzskaites izdruka.

Kā redzams no prasības pieteikumam pievienotā 2013.gada 14.augusta rēķina Nr. 24440661/13081, atbildētājas pamata parāds sastādīja Ls 4 735,95.

No lietas materiāliem nav redzams, ka atbildētāja būtu iesniegusi kādus iebildumus prasītāja veiktajam pamatparāda aprēķinam vai iebildusi pret

pakalpojumu saņemšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesa atzīst, ka prasība daļā par pamatparāda par apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem precizētajā apmērā -

6 884,95 EUR par laiku no 2008.gada 1.aprīļa līdz 2013.gada 3.oktobrim ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata tostarp par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem, savukārt saskaņā ar Civillikuma

1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

No lietas materiālos esošā apsaimniekošanas izdevumu, komunālo maksājumu un likumisko procentu aprēķina redzams, ka prasītājs par mājas uzturēšanu

un apsaimniekošanu, kā arī komunālo maksājumu kavējumu, iesniedzot prasību, uz 2013.gada 2.septembri aprēķināja atbildētājai likumiskos procentus Ls

668,18, savukārt tiesas sēdē uzturēja rakstveidā precizēto aprēķinu par summas palielināšanu uz 1 489,47 EUR par laiku no 2008.gada 1.jūnija līdz 2014.gada

3.decembrim.

Vērtējot likumisko procentu apmēru, tiesa atzīst, ka tas aprēķināts atbilstoši atbildētājas pieļautajam kavējumam, turklāt pēdējais maksājums veikts tikai

līdz 2009.gada 21.oktobrim, kā to apstiprināja prasītāja pārstāvis tiesas sēdē.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.pantu puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, dodot paskaidrojumus, iesniedzot

pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus (..) un veicot citas procesuālas darbības likumā noteiktā kārtībā.

No lietas materiāliem nav redzams, ka starp pusēm būtu strīds par apstākli, ka prasītājs sniedza apsaimniekošanas pakalpojumus un nodrošināja

komunālo pakalpojumu sniegšanu atbildētājas nekustamajā īpašumā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai pusei nav

jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas likumā paredzētās tiesības – nav sniegusi pamatotus paskaidrojumus vai iebildumus par prasības pieteikumu, nav

apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus un prasītāja veiktos parāda aprēķinus, nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav ieradusies

uz tiesas sēdi, no kā secināms, ka atbildētājai pašlaik nav pamatotu iebildumu pret celto prasību. Līdz ar minēto, arī tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto

parāda aprēķinu un pamatu un likumisko procentu aprēķinu, jo atbildētāja to nav apstrīdējusi.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.pantra otro daļu, sākot ar euro ieviešanas dienu (2014.gada 1.janvāri), latos izteiktu

iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā

likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 3., 6.panta noteikumiem, Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97, piedzenamās summas

norādāmas Euro valūtā, konvertējot pēc kursa 1 euro = 0,702804 lati.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība apmierināma pilnībā un no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenams pamatparāds 6 884,95 EUR un

likumiskie procenti 1 489,47 EUR par prasītāja pārstāvja tiesas sēdē precizēto laiku no 2008.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 3.decembrim.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumi paredz, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami arī tiesas izdevumi proporcionāli

apmierināto prasījumu apmēram, proti, no atbildētājas prasītāja labā piedzenama valsts nodeva prasītāja samaksātajā apmērā – 537,75 EUR, kas atbilst Ls

377,93 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kas atbilst Ls 3,30 apmēram.

Tā kā prasītājs iesniedza prasības pieaugumu, par ko nav samaksāta valsts nodeva, tad ir pamats valsts nodevu par prasības pieaugumu 21,88 EUR

piedzīt no atbildētājas valsts labā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos

procentus 6% gadā no nenomaksātās piedzenamās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt

likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 193.pantu, 195.pantu, 208.1pantu, 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Apmierināt prasību.

Piedzīt n o /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums T/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu par mājas

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem 6 884,95 EUR (seši tūkstoši astoņi simti astoņdesmit četri euro, deviņdesmit pieci centi), likumiskos

procentus 1 489,47 EUR (viens tūkstotis četri simti astoņdesmit deviņi euro, četrdesmit septiņi centi) par laiku no 2008.gada 1.jūnija līdz 2014.gada

3.decembrim, tiesas izdevumus - valsts nodevu 537,75 EUR (pieci simti trīsdesmit septiņi euro, septiņdesmit pieci centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 EUR (četri euro, septiņdesmit centi), kopā piedzīt 8 916,87 EUR (astoņi tūkstoši deviņi simti sešpadsmit euro, astoņdesmit septiņi centi)

Labprātīgi izpildot spriedumu par labu prasītājam SIA /Nosaukums T/, samaksu veikt norēķinu kontā pēc atbildētāja izvēles: AS /Nosaukums N/, /konta

numurs/; /pers. F/ Plc. Latvijas filiāle, /konta numurs/; AS /Nosaukums O/, /konta numurs/; AS /Nosaukums P/, /konta numurs/; AS /Nosaukums G/”, /konta

numurs/; AS /Nosaukums R/, /konta numurs/.

Noteikt SIA /Nosaukums T/reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei no /pers. B/, personas kods /personas kods/,

saņemt likumiskos procentus - 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus – valsts nodevu par prasības pieaugumu 21,88 EUR (divdesmit

viens euro, astoņdesmit astoņi centi).

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Sprieduma daļā par ar tiesas izdevumu piedziņu valsts labā labprātīgas izpildes gadījumā maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese I.Meldere