Court dismissed driver's appeal for traffic violation penalty due to proven alcohol impairment and conflicting witness testimony.

NORAKSTS Lieta Nr.A42823309 A00687-11/11

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 8.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inga Putra, piedaloties pieteicējam K.S. un pārstāvim E.M., un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvei K.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc K.S. pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 14.maija lēmuma Nr.1712 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 14.maija lēmumu Nr.1712 (turpmāk arī – Lēmums) pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē. Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem. [1.1] 2009.gada 12.martā plkst.18.25 policijas inspektors R.R. K.S. (turpmāk arī

– pieteicējs) sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 494944 (turpmāk arī

– Protokols) (lietas 21.lapa), kurā konstatēja sekojošu pārkāpuma būtību: pieteicējs 12.martā plkst.17.44 Rīgā vadīja transportlīdzekli Audi A6, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Kr.Voldemāra ielu no Zirņu ielas puses Mālpils ielas virzienā un krustojumā ar Ēveles ielu, neievērojot drošu braukšanas distanci, izraisīja sadursmi ar priekšā braucošu transportlīdzekli SAAB 9-5, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kuru vadīja E.A. Pieteicējs no notikuma vietas aizbrauca. Pieteicējs pārkāpis 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk arī – CSN) 52., 52.1., 52.2 un 119.punkta prasības.

Pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 149.16panta piektās daļas un 149.8panta divdesmit piektās daļas. Pieteicējam piemērots naudas sods Ls 200 apmērā un atņemtas visu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 12 mēnešiem. [1.2] Pieteicēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar Protokolu, ceļu satiksmes negadījuma protokolu (izvērtējot transportlīdzekļu fiksēto bojājumu raksturu), telefonsarunas ierakstu (piesakot negadījumu), SAAB vadītāja E.A. paskaidrojumiem, SAAB pasažieres S.B. paskaidrojumiem, liecinieces V.K. paskaidrojumiem, pieteicēja tēva N.S. paskaidrojumiem, policijas inspektora dienesta ziņojumu un paša pieteicēja paskaidrojumiem.

Pieteicēja paskaidrojumi ir pretrunā ar E.A., S.B. un V.K. paskaidrojumiem, taču pieteicēja paskaidrojumi par lietas apstākļiem pilnībā neiztur kritiku. [2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka Lēmums ir nelikumīgs un netaisnīgs un neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem. Pieteicējs norāda, ka notikuma dienā pēc darba devies mājās ar Audi, kas pieder viņa tēvam N.S., bet nodots pieteicēja lietošanā. Pa ceļam kafejnīcā A.Briāna ielā nopircis kafiju un smalkmaizītes un vairs neko neatceras, atmiņas zudums bija apmēram 1,5ha.

Taču pieteicējs apgalvo, ka nav sēdējis pie Audi stūres un nav vadījis transportlīdzekli, jo atradies salonā uz aizmugurējā sēdekļa. Pieteicējs sāka kaut ko saprast, kad stāvēja savā pagalmā pie Audi un pie pieteicēja piebrauca ceļu policija. Pieteicējs tajā brīdī stāvēja pie transportlīdzekļa aizmugurējām durvīm ar atslēgām rokās. Pieteicējs tika nogādāts uz medicīnisko pārbaudi un uz negadījuma vietu, kur pieteicēju parādīja visām ieinteresētajām personām, kaut gan administratīvajā procesa procedūra – uzzīmēšana nav paredzēta.

Pieteicējam nav saprotama policijas darbinieku vēlme par vainīgo personu padarīt nevainīgu cilvēku. Pieteicējam ir saprotama SAAB vadītāja liecināšana pret viņu, jo viņš bija ieinteresēts notikumā atrast kādu vainīgo. [3] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde (turpmāk arī – atbildētāja) rakstveida paskaidrojumos pieteikumu neatzīst pilnā apjomā, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem. Pieteicēja norādītie apstākļi uzskatāmi par vēlmi izvairīties no administratīvas atbildības.

Pieteicēja apgalvojumi, ka viņš nav vadījis transportlīdzekli ir absurdi un subjektīvi. 2009.gada 23.aprīlī Rīgas apgabaltiesā pieņemts lēmums administratīvajā lietā Nr. Nr.1-0194- 09/17, A04-111-09/12 par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē, piemērojot naudas sodu Ls

500 apmērā, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 24 mēnešiem un piemērojot administratīvo arestu uz 11 diennaktīm. [4] Pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu uzturēja uz pieteikumā norādītajiem pamatiem. Papildus paskaidroja, ka pieteicējam negadījuma brīdī bija atmiņas zudums. Protokols nav objektīvs, jo sastādīts uz ieinteresēto personu paskaidrojumiem. E.A. paskaidrojumi jāuztver kritiski, jo viņš ir ieinteresēts, proti, ja nebūtu atrasts vainīgais, tad viņam būtu problēmas ar apdrošināšanu. Lieciniece V.K. uz vietas policijas darbiniekus nesagaidīja, viņu policisti atrada tikai vēlāk, līdz ar to viņas paskaidrojumi jāvērtē kritiski. Pēc neoficiālām ziņām tā ir cietušā radiniece. Lietā nav neviena pierādījuma, ka negadījuma brīdī pie stūres sēdēja tieši pieteicējs. Arī audio ieraksts ne par ko neliecina. Visas šaubas jātulko par labu pieteicējam. Pieteicējs tiesas sēdē paskaidroja, ka pēc atmiņas zuduma nav vērsies pie mediķiem, lai konstatētu atmiņas zudumu un noskaidrotu tā iemeslus. Nekādas slimības, kas var izraisīt atmiņas zuduma, pieteicējam nav līdz šim medicīniski konstatētas. Pieteicējs kādu brīdi kafejnīcā pasēdēja, līdz ar to kāds viņam varēja kaut ko piejaukt kafijai, piemēram, klofelīnu un tad piespiedu kārtā viņam likt dzer alkoholu. Pieteicēja skaidrojumā šādas personas rīcības mērķis varētu būt transportlīdzekļa zādzība. Iespējamam zaglim pieteicējs neadekvātajā reibuma stāvoklī bija jāievieto transportlīdzeklī, citādi transportlīdzekli nevar iedarbināt, tā kā imobilaizera čips atrodas pieteicējam kabatā. Pieteicējs nevar izskaidrot, kur zaglis viņu gribēja vest, bet noteikti pēc sadursmes bojāts transportlīdzeklis zaglim vairs nebija vajadzīgs, tāpēc zaglis pieteicēju aizveda uz pieteicēja pagalmu un bēga. [5] Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos minētajiem argumentiem. Lietā pieteicēja vaina ir pierādīta, visi pierādījumi un paskaidrojumi, izņemot pieteicēja paskaidrojumu, sakrīt un papildina viens otru. Pieteicēju notikuma vietā iesaistītās personas ļoti labi redzēja. Negadījumā iesaistītās personas norādīja, ka Audi vadītājs ir stiprā alkohola reibumā, un pieteicējam vēlāk alkohola koncentrācija konstatēta, veicot medicīniskās pārbaudes, konkrēti 3,47 promiles.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un visus lietā esošos pierādījumus un noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms, bet Lēmums atstājams negrozīts. [7] Lēmums ir pieteicējam nelabvēlīgs administratīvais akts, kas pamatots ar CSN 52., 52.1., 52.2 un 119.punktu, LAPK 149.16panta piekto daļu un 149.8panta divdesmit piekto daļu. CSN 52.punkts noteic, ka, ja šo noteikumu 51.punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai ja transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļu vadītāji: 52.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi (..);

52.2. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem. Savukārt CSN 51.punkts noteic transportlīdzekļu vadītāju rīcību, ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt. CSN 119.punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību.

LAPK 149.16panta piektā daļa noteic, ka par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas. LAPK 149.8panta divdesmit piektā daļa noteic, ka par drošas distances vai intervāla neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

No minētajām tiesību normām secināms, ka, lai pieteicēju sauktu pie atbildības, jāpierāda, ka tieši pieteicējs vadījis transportlīdzekli, neievērojot distanci un pēc negadījuma atstājis notikuma vietu, pārkāpjot noteikto kārtību. [8] No lietas faktiskajiem apstākļiem un lietas dalībnieku paskaidrojumiem tiesa secina, ka lietā nav strīda, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā notikusi transportlīdzekļu Audi un SAAB sadursme. Lietā nav strīda, ka tas noticis tieši Audi vadītāja vainas dēļ, jo viņš neievēroja distanci.

Lietā nav strīda, ka transportlīdzeklis Audi no notikuma vietas aizbraucis un policija Audi atradusi nedaudz tālāk no notikuma vietas blakus pieteicēja dzīvesvietai māju pagalmā. Lietā nav strīda, ka Audi bija nodots pieteicēja lietošanā un Protokolā norādītajā dienā tieši pieteicējs to izmantoja, braucot mājas no darba. Lietā ir strīds par to, vai tieši pieteicējs ir pie atbildības saucamā persona, un vai tieši pieteicēja vaina ir pierādīta pārkāpuma izdarīšanā. Proti, pieteicējs noliedz, ka negadījuma izraisīšanas brīdī būtu sēdējis pie transportlīdzekļa stūres un apgalvo, ka lietā nav neviena pierādījuma, kas to pierādītu. [9] Pieteicēja administratīvo pārkāpumu policijas darbinieki nav konstatējuši vizuāli.

Pārkāpums konstatēts, ierodoties negadījuma vietā pēc ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu izsaukuma, pārkāpuma būtība konstatēta no negadījumā iesaistīto personu paskaidrojumiem un no notikuma vietas apskates. Līdz ar to tiesai īpaši vērīgi jāizvērtē notikumā iesaistīto personu paskaidrojumi, jo tie cita starpā ir pierādījumi administratīvo pārkāpumu lietās. Lietā iesaistītās personas sniegušas šādus paskaidrojumus. [9.1] Transportlīdzekļa SAAB vadītājs E.A. negadījuma vietā paskaidroja, ka viņam negadījuma vietā bija krustojumā jānogriežas pa kreisi, tāpēc viņš ar ieslēgtu kreisā pagrieziena gaisma signālu stāvēja krustojumā, lai palaistu pretī braucošos transportlīdzekļus.

Pēc neilga brīža SAAB aizmugurējā daļā ietriecās Audi A6 Avant, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. No sadursmes radītā trieciena SAAB tika pārvietots 3-4m krustojuma virzienā. Pēc sadursmes Audi A6 Avant pabrauca mazliet uz priekšu un apstājās. E.A. izkāpa no sava transportlīdzekļa nolūkā aprunāties ar sadursmi izraisījušā Audi vadītāju, un redzēja, ka vadītājs bija reibuma stāvoklī un viņa uzvedība bija neadekvāta. Pēkšņi Audi vadītājs iedarbināja savu transportlīdzekli un aizbraucis pa Kr.Valdemāra ielu Mālpils ielas virzienā, un pēc brīža nogriezās dzīvojamā nama pagalmā.

Notikušo redzēja E.A. sieva S.B. un garāmgājēja Vaira, kura viņam atstāja savas koordinātes. Tāpat E.A. norādīja, ka Audi vadītājs bija vidēja auguma, melniem īsiem matiem un ģērbies melnā mētelī (lietas 23.lapa). [9.2] SAAB pasažiere S.B. notikuma vietā sniedza paskaidrojumus, kas sakrīt ar E.A. norādīto. Papildus norādīja, ka pēc sadursmes Audi vadītājs atvēra vadītāja durvju logu, paskatījās un lēnām turpinājis virzīties pa Kr.Valdemāra ielu. Tajā brīdī viņa jau telefoniski informēja ,,112" par notikušo, norādot, ka ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa Audi vadītājs atstāj negadījuma vietu un viņam seko transportlīdzekļa SAAB vadītājs.

Audi vadītājs bija acīmredzami neadekvātā stāvoklī

– piedzēries, vai kaut ko salietojies. Ceļu satiksmes negadījuma vietā ieradās policijas ekipāža un S.B. norādīja virzienu, kurā aizbrauca Audi (lietas 24.lapa). [9.3] V.K. 2009.gada 31.martā sniedza paskaidrojumus policijā, norādot, ka atradās Kr.Valdemāra un Ēveles ielu krustojumā kā gājēja un vēlējās šķērsot Kr.Valdemāra ielu. Redzēja, ka tumšas krāsas transportlīdzeklis Audi A6, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, brauca pa Kr.Valdemāra ielu no Zirņu ielas puses Mālpils ielas virzienā un krustojumā ar Ēveles ielu izraisīja sadursmi ar stāvošu transportlīdzekli SAAB.

Pēc tam Audi vadītājs vairākkārtīgi centās iedarbināt savu transportlīdzekli un no notikuma vietas aizbrauca. Audi vadītājs bija vidēja vecuma vīrietis ar īsiem matiem (lietas 25.lapa). [9.4] N.S. 2009.gada 7.aprīlī policijā sniedza paskaidrojumu, ka viņam pieder Audi A6 Avant, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, taču kopš 2008.gada vasaras tas nodots viņa dēla K.S. lietošanā. N.S. paskaidroja, ka Audi varēja vadīt tikai viņa dēls vai vedekla, taču kurš no viņiem ceļu satiksmes negadījuma dienā vadījis transportlīdzekli, viņš norādīt nevar.

N.S. dēls K.S. negadījuma dienā ieradās mājas tikai vakarā, bija alkohola reibumā (lietas 26.lapa). [9.5] Valsts policijas inspektori I.G. un R.R. dienesta ziņojumos norāda, ka 2009.gada 12.martā, pildot dienesta pienākumus, pa rāciju saņēma informāciju, ka Kr.Valdemāra un Ēveles ielu krustojumā notikusi sadursme. Ap plkst. 18.15 ieradušies negadījuma vietā, tur atradies transportlīdzeklis SAAB, pie kura stāvēja S.B. un viņiem norādīja virzienu, kurā aizbraucis sadursmi izraisījušais Audi. Tāpat S.B. norādīja, ka Audi seko viņas vīrs, SAAB vadītājs.

Inspektori ar operatīvo policijas transportlīdzekli devās S.B. norādītajā virzienā, Kr.Valdemāra ielas nama Nr.137 pagalmā. Iebraucot minētajā pagalmā, viņi ieraudzīja vīrieti (SAAB vadītāju E.A.), kurš norādīja uz pie Audi stāvošu vīrieti un paskaidroja, ka skrēja Audi pakaļ un visu laiku Audi bija E.A. redzeslokā. Tika noskaidrots, ka pilsonis ir K.S., kā arī viņam rokās bija gan Audi dokumenti, gan aizdedzes atslēgas. Audi bija redzami bojājumi, kas liecināja, ka tas varēja būt iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā.

K.S. bija redzamā stiprā alkohola reibumā. Tika sastādīts ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols (lietas 27.- 28.lapa). [9.6] K.S. 2009.gada 7.aprīļa paskaidrojumā, ko sniedzis policijā, norāda, ka 2009.gada 12.martā, ap plkst.17.00 brauca mājās no darba, apstājās pie kādas kafejnīcas A.Briāna ielā, kur pasūtīja kafiju un smalkmaizītes. Vairāk neko neatceras, bet skaidri atceras, ka minētajā dienā pie stūres vairs nav atradies. Turpmāk viņš brauca kā pasažieris. Kurš vadījis viņa transportlīdzekli, viņš nezina.

Tāpat K.S. skaidri atceras, ka atradās pagalmā, kas atrodas blakus viņa dzīvesvietai, un stāvēja pie Audi ar aizdedzes atslēgām rokā. Pie viņa piebrauca policijas darbinieki, kuri viņu iesēdināja policijas transportlīdzeklī un nesaprotamu iemeslu dēļ nogādāja līdz Kr.Valdemāra un Ēveles ielu krustojumam, kur lika viņam izkāpt un pastaigāties. Pēc tam viņu nogādāja alkohola ietekmes noteikšanai ekspertīzes nodaļā. K.S. uzskata, ka viņa atvešana uz negadījuma vietu bija ar nolūku uzrādīt ceļu satiksmes negadījuma dalībniekiem kā vainīgo personu, tādējādi negodprātīgi falsificējot lietas materiālus (lietas 22.lapa). [10] Lietas izskatīšanas laikā tiesa noklausījās no Valsts policijas Operatīvās vadības biroja saņemto telefonsarunas ierakstu, kas izdarīts 2009.gada 12.martā plkst.17.44, kad tika pieteikts ceļu satiksmes negadījums Rīgā, Kr.Valdemāra ielā Nr.139, kur transportlīdzeklis Audi A6 Avant, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, izraisījis sadursmi ar transportlīdzekli SAAB 9-5 un no negadījuma vietas aizbrauca.

No telefonsarunas nepārprotami dzirdams, ka negadījumu izraisījis Audi, ko uzreiz norāda negadījuma pieteicēja S.B.. Vienlaikus viņa norāda, ka vadītājs ir acīmredzamā, spēcīgā reibuma stāvoklī un no negadījuma vietas aizbraucis. [11] Tiesa vērtē visus lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā. Nevienam pieradījumam nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. Tiesa noraida pieteicēja pārstāvja argumentu, ka neviens no lietā esošajiem pierādījumiem nepierāda, ka tieši pieteicējs atradies pie Audi stūres, jo tiesa vērtē visus pierādījumus kopā, nevis katru atsevišķi.

Taču tiesas pienākums ir norādīt, kāpēc tā vienam pierādījumam dod priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu. Tiesa, izvērtējot visus lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā: Protokolu, CSN reģistrēšanas protokolu ar notikuma shēmu, lietai pievienotos fotoattēlus, Valsts policijas Operatīvās vadības birojā saņemto telefonsarunu, policijas inspektoru dienesta ziņojumus, E.A., S.B., V.K., N.S. un pieteicēja paskaidrojumus, atzīst, ka pieteicēja vaina pārkāpuma izdarīšanā pilnībā pierādīta.

Tiesa no lietā esošiem pierādījumiem guvusi pārliecību, ka administratīvos pārkāpumus, izdarījis tieši pieteicējs. [12] No visiem lietas materiāliem un lietā iesaistīto personu paskaidrojumiem, kas ir konsekventi, detalizēti, loģiski un papildina viens otru, tiesa secina, ka lietas faktiskie apstākļi atbilst Protokolā norādītajiem apstākļiem. Tiesai nav pamata neticēt E.A., S.B. un V.K. sniegtajiem paskaidrojumiem, jo lietā nav konstatēts un arī pieteicējs nav norādījis uz apstākļiem, kas liecinātu par minēto personu ieinteresētību sniegt nepareizu vai melīgu informāciju policijai kā arī norādīt uz pieteicēju kā vainīgo personu, ja pieteicējs pārkāpumu nebūtu izdarījis un nebūtu transportlīdzekli vadījis.

Tāpat no lietas materiāliem secināms, ka pieteicējs pēc sadursmes bija atvēris transportlīdzekļa priekšējo stiklu, līdz ar to vadītājs negadījuma vietā bija labi saskatāms. Par to, ka pieteicējs bija labi saskatāms, liecina arī tas, ka S.B. un E.A. pamanīja acīmredzamu alkohola reibumu pieteicējam, kurš pat nebija izkāpis no transportlīdzekļa, ko faktiski vēlāk konstatēja gan ieradušies policisti, gan mediķi, veicot ekspertīzi. Un kaut arī visi norādīja uz vispārēja rakstura pazīmēm par pieteicēja izskatu, tās tomēr pieteicējam atbilst, turklāt ārējā izskata pazīmju noteikšana pati par sevi jau liecina par to, ka personas pieteicēju redzēja.

Tas, ka tieši pieteicējs vadījis transportlīdzekli, norāda arī lietā konstatētais, ka E.A. pēc sadursmes skrēja Audi pakaļ un Audi visu laiku bija E.A. redzeslokā, kas izslēdz iespēju, ka transportlīdzeklī atradusies vēl kāda cita persona. Pirmkārt, policijas darbinieki vietā, kur aizturēts pieteicējs, konstatēja arī E.A. Otrkārt, no lietai pievienotās kartes (lietas 34.lapa) redzams, ka notikuma vieta atrodas netālu no vietas, kur aizturēts pieteicējs, līdz ar to E.A. paskaidrojumi par sekošanu pārkāpējam ir ticami. [13] Tiesa nepiešķir ticamību pieteicēja paskaidrojumiem un faktisko apstākļu izklāstam šādu apsvērumu dēļ.

Pieteicējs ir ieinteresēts lietas iznākumā, tāpēc var sniegt tādus paskaidrojumus, kas neatbilst patiesībai un ļauj pieteicējam izvairīties no atbildības un soda. Pieteicēja paskaidrojumi ir neloģiski, nekonsekventi, pat pretēji. Pieteicējs no vienas puses paskaidro, ka viņam uz 1,5 stundām zudusi atmiņa un viņš neko neatceras, taču no otras puses paskaidro, ka noteikti atceras, ka pie stūres transportlīdzeklim nav sēdējis. Tiesas ieskatā abas norādītās situācijas vienlaicīgi nav iespējamas. Ja patiesībai atbilstu tas, ka pieteicējam atmiņa atgriezusies tikai tad, kad pieteicējs jau stāvēja pie transportlīdzekļa mājas pagalmā un pie viņa piebrauca policisti, tad pieteicējs vienlaicīgi nekādā gadījumā nevarētu atcerēties, ka viņš transportlīdzeklī braucis pasažiera statusā un atradies uz aizmugurējā sēdekļa.

Tas vien, ka pieteicējs stāvēja pie Audi aizmugurējām durvīm, neizslēdz to, ka viņš transportlīdzekli vadīja. Vienā paskaidrojumā pieteicējs norāda, ka kafejnīcā iegādājies kafiju un smalkmaizītes un no tā brīža neko neatceras, savukārt vēlāk paskaidro, ka kafejnīcā pasēdējis un pie pieteicēja piegājis kāds vīrietis, kurš transportlīdzekļa zādzības nolūkā noteikti pieteicēju piedzirdījis un dzērieniem piejaucis klofelīnu. Tiesa šādai pieteicēja versijai nepiešķir ticamību. Tiesa nerod loģisku izskaidrojumu tam, kāpēc pieteicējam konstatēts ļoti stiprs alkohola reibums, ja atmiņas zudumu izraisījusi kafija ar klofelīnu.

Tiesa netic pieteicēja versijai, ka pieteicējs pēc atmiņas zuduma vēl piedzirdīts ar alkoholu, turklāt tādā apjomā, lai sasniegti vairāk nekā 3 promiles. Tiesas ieskatā pat tad, ja personai pēc samaņas atgūšanas ir aizdomas, ka kāds to piedzirdījis ar klofelīnu, tad persona šādu vielu klātbūtni var konstatēt asinīs, veicot noteiktas asins pārbaudes, taču pieteicējs to nav izdarījis. Tiesa nepiešķir ticamību pieteicēja versijai par atmiņas zudumu. Cita starpā tiesa lietas izskaitīšanā noskaidrojusi arī to, ka pieteicējam nav nekādu medicīnisku saslimšanu ar vērojamiem atmiņas zudumiem.

Pēc negadījuma pieteicējs nav vērsies medicīnas iestādē samaņas zuduma konstatēšanai un iemeslu noskaidrošanai. Kaut arī tiesa pieļauj, ka ļoti liela alkohola koncentrācija izraisa personai atmiņas zudumus un iespējams pieteicējs skaidri neatceras detalizētu notikumu gaitu un visus lietas apstākļus, taču tiesas ieskatā šādi atmiņas zudumi saistīti ar to, ka pieteicējs bija stipra alkohola reibumā, kas saskaņā ar LAPK regulējumu ir atbildību pastiprinošs apstāklis, nevis izslēdz atbildību par izdarīto pārkāpumu.

Otrkārt, tiesai nešķiet ticama pieteicēja versija par piedzirdīšanas mērķi, proti, transportlīdzekļa apzagšanu. Pieteicēja versija par to, ka zaglis pieteicēju ievietojis transportlīdzeklī, lai Audi nozagtu, bet pēc sadursmes aizvedis pieteicēju uz pagalmu blakus pieteicēja dzīvesvietai, izcēlis pieteicēju no transportlīdzekļa, ielicis pieteicējam rokās aizdedzes atslēgu un dokumentus un aizbēdzis, vērtējama kritiski un nav ticama, turklāt tā nesakrīt ar citos lietas materiālos nodibinātajiem apstākļiem. Tas, ka tieši pieteicējs vadījis transportlīdzekli un ir bijis alkohola reibumā konstatēts arī Rīgas apgabaltiesas 2009.gada 23.aprīļa lēmumā, ar kuru pieteicējs pēc konkrētā negadījuma saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.15panta ceturtās daļas, piemērojot naudas sodu Ls 500 apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 24 mēnešiem un piemērojot arestu uz 11 diennaktīm.

No nolēmuma redzams, ka lietā nav bijis strīda par konstatētā alkohola koncentrāciju asinīs. [14] Konkrētajā gadījumā pilnībā sakrīt LAPK 149.16panta piektajā daļā un 149.8panta divdesmit piektajā daļā ietvertās un pārkāpuma faktiskajā sastāvā konstatētās administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes. Pieteicēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pilnībā pierādīta. Tiesai nav šaubu, ka administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē izdarījis tieši pieteicējs. Tādējādi atzīstams, ka atbildētāja pareizi kvalificējusi pieteicēja izdarītos administratīvos pārkāpumus un pamatoti piemērojusi tiesību normas sankcijā paredzēto sodu.

LAPK 149.16panta piektajā daļā paredzēta sankcija – transportlīdzekļa vadītājam naudas sods no piecdesmit līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas. LAPK 149.8panta divdesmit piektajā daļā paredzēta sankcija – transportlīdzekļa vadītājam naudas sods desmit latu apmērā. Pieteicējam, ņemot vērā LAPK 35.panta regulējumu par soda uzlikšanu, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, piemērots naudas sods Ls 200 un atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 12 mēnešiem.

Tiesa secina, ka pieteicējam piemērots administratīvais sods sankcijas ietvaros. Tiesas ieskatā piemērotais sods ir samērīgs un atbilstošs izdarītajam pārkāpumam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 14.maija lēmumu Nr.1712 (2009.gada 12.marta Administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 494944), bet K.S., personas kods /personas kods/, pieteikumu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I.Putra

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese_____________________ I.Putra Rīgā, 2011.gada 9.februārī