Court allows small claims for unpaid apartment management fees and interest based on good faith principle.

Lietas Nr. C15129517

Lietas arhīva Nr. C-1295-17/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2017.gada 10.aprīlī

Jelgavas tiesa: tiesnese D.Ruško, izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma

pārvalde” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” iesniedzis tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu,

kurā lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam parādu līdz 2013.gada 13.septembrim 284.01euro, kā arī tiesas izdevumus, nosakot prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās summas.

Prasītājs savu prasību motivē ar to, ka no Jelgavas tiesas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Nr. 930 25 izdrukas redzams, ka dzīvokļa

īpašuma Nr. 25, /adrese/ un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma domājamā daļa, laikā no 2007.gada 15.maija līdz 2013.gada 13.novembrim

piederēja atbildētājai /pers. A/.

Atbildētājai ir pienākums norēķināties par dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas pārvaldīšanu un pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/, lietošanu, jo atbildētāja 2007.gada 1.oktobrī parakstīja pielikumu pie dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

pilnvarojuma līguma, ar kuru apliecināja, ka ir izlasījusi un pievienojas 2002.gada 28.augustā noslēgtā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas

pilnvarojuma līguma nosacījumiem un apņemas pildīt un atzīt sev par saistošiem visus dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus. Atbildētāja līdz prasības

iesniegšanai tiesā prasītāja rēķinus nav apstrīdējusi un līdz 2012.gada maijam veikusi maksājumus, bet pēc tam pārtraukusi norēķināties saskaņā ar

izrakstītajiem rēķiniem, kā rezultātā līdz 2013.gada 13.novembrim izveidojies parāds 284.01 euro apmērā.

Norādīts, ka katra mēneša rēķinā ir iekļauts paziņojums par parādu un pārvaldnieka tiesībām griezties tiesā ar prasību, bet līdz prasības

pieteikuma iesniegšanai tiesā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas parāds un parāds par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, nav

nomaksāti un atbildētājas parāds uz 2013.gada 13.novembri ir 284.01 euro apmērā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 2., 3., 4., 875., 1587., 1588., 1590., 1651., 1652., 1756., 1759., 1760., 1765., 1828., 1832., 1833., 1838.

pantu.

Civilprocesa likuma 250.25panta otrā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Prasītājai izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Tiesā nav saņemts prasītājas paziņojums par nepieciešamību iztiesāt lietu tiesas

sēde.

Atbildētājai, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta prasībām, nosūtīts prasības pieteikums un atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta

prasībām atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai.

Atbildētāja paskaidrojumu tiesai nav iesniegusi, kā arī nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250. 21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lieta tiek izskatīta

rakstveida procesā, pusēm savlaicīgi paziņojot par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Motīvu daļa

Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma pilnīgi.

Lietā netiek apstrīdēta, ka nams /adrese/ atrodas prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

No Zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas (lietas 12.-15.lapa) redzams, ka /pers. A/ bija nekustamā īpašuma /adrese A/, īpašniece no

2007.gada 2.augusta līdz 2013.gada 13.novembrim.

2002.gada 28.augustā starp dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem un prasītāju noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

pilnvarojuma līgums (lietas 21.-33.lapa).

2007.gada 1.oktobra parakstīts pielikums pie dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma, kurā /pers. A/ apliecina, ka ir izlasījusi

un pievienojas 2002.gada 28.augsutaā noslēgtā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma nosacījumiem un paņemas pildīt un

atzīt sev par saistošiem visus dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus (lietas 34.lapa).

Tiesa secina, ka parāds 284.01 euro apmērā ir izveidojies laika periodā no 2012.gada aprīļa līdz 2013.gada 13.novembrim.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Turklāt Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmajai daļai, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Tiesa atzīst, ka parāda summa 284.01 euro uz 2013.gada 13.novembri par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem pierādīta ar lietā esošajām grāmatvedības izziņām (lietas 17.-19.lapa). Pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti. Līdz ar to

tiesai nav pamata apšaubīt parāda 284.01 euro apmērā aprēķinu.

Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Civillikuma 1.pantā norādītais labas ticības princips

nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses

intereses.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus (..).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi 73.39 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam pēc tiesas sprieduma par naudas summas piedziņu pasludināšanas ir tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā.

Ņemot vērā minēto, pēc prasītāja lūguma tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

likumiskos 6% gadā no parāda summas 284.01 euro.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmo daļu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu,tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģ.Nr.43603011548, juridiskā

adrese – Pulkveža Brieža iela 26, Jelgava, parādu uz 2013.gada 13.novembri 284.01 euro un tiesas izdevumus 73.39 euro, kas jāiemaksā prasītāja

norādītajā kontā:Nr./konta numuri/, Nordea Bank.

Noteikt /pers.A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās parāda summas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2017.gada 10.aprīļa apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai,

iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese D.Ruško