Court allows debt collection claim against subcontractor for unpaid construction work and damages.

Lietas arhīva Nr. C-0149-22/5

ECLI:LV:RPPT:2022:0303.C68314719.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2022.gada 3.martā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese M.Šalta

ar sekretāri Z.Dālbergu

piedaloties prasītājas pārstāvjiem /pers. A/ un zvērinātam advokātam I.Rudzikam

atbildētājas pārstāvim zvērinātam advokātam R.Stumbergam

izskatīja atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā MS Teams platformā

civillietu /firma/ prasībā pret /SIA A/ ar trešo personu prasītājas pusē /SIA B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

/firma/ (turpmāk arī prasītāja) cēla tiesā prasību pret/SIA A/ (turpmāk arī atbildētāja) par parāda piedziņu.

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 22.oktobra lēmumu lietā pieaicināta /SIA B/ (turpmāk arī trešā persona vai apakšuzņēmējs) kā

trešā persona prasītājas pusē bez patstāvīgiem prasījumiem.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp /SIA B/ un atbildētāju noslēgts Darbuzņēmēja līgums, saskaņā ar kuru /SIA B/ veica labiekārtošanas darbus

(bruģa ieklāšanu) būvobjektā Kultūras centra pārbūve /adrese/.

Tā kā atbildētāja neveica regulārus maksājumus saskaņā ar noslēgto līgumu un darbu veikšanas noslēguma posmā vispār pārtrauca rēķinu

apmaksu, lai arī darbi bija izpildīti, /SIA B/ apturēja darbu veikšanu objektā.

/SIA B/ ir izsniegusi atbildētājai četrus rēķinus par oktobrī, novembrī un decembrī veiktajiem darbiem objektā, un tieši:

-rēķins Nr.DJ-378, kas izsniegts saskaņā ar aktu Nr.4, par kopējo summu 73574,34 euro, no kura apmaksājamā daļa ir 58859,48 euro;

-rēķins Nr.DJ-377, kas izsniegts saskaņā ar aktu Nr.1, par kopējo summu 13398,87 euro, no kura apmaksājamā daļa ir 12058,98 euro;

-rēķins Nr.DJ-419, kas izsniegts saskaņā ar aktu Nr.5, par kopējo summu 60370,29 euro, no kura apmaksājamā daļa ir 48296,23 euro;

-rēķins Nr.DJ-418, kas izsniegts saskaņā ar aktu Nr.6, par kopējo summu 27181,51 euro, no kura apmaksājamā daļa ir 21745,21 euro.

Tā kā atbildētāja nav veikusi rēķinu apmaksu pilnā apmērā, parāds, kuram ir iestājies samaksas termiņš ir 92045,02 euro, kurā neietilpst garantijas

laika ieturējuma nauda.

Par pieļauto maksājuma termiņu kavējumu prasītāja daļēji aprēķināja līgumsodu 9204,50 euro apmērā.

Starp /SIA B/ un prasītāju noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītāja ieguva prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Prasība pamatota ar Civillikuma 2212., 2222., 2223., 1716., 1720., 1798. un 1805.pantu.

Tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst.

Starp pusēm noslēgtais līgums noslēgts pamatojoties uz atbildētājas un Siguldas novada domes noslēgto līgumu. Saskaņā ar /SIA B/ lūgumu, starp

pusēm tika noslēgta vienošanās par darbu izpildes termiņa pagarinājumu.

Neskatoties uz darbu izpildes termiņa pagarinājumu, atbildētāja konstatēja, ka apakšuzņēmējs nav pabeidzis darbu izpildi un, ņemot vērā

meteoroloģiskos laika apstākļus ziemā, kad labiekārtošanas darbu izpilde tiek liegta vai vispār apturēta, kas savukārt norāda uz to, ka būvdarbu izpilde

galvenā līguma noteiktajos termiņos ir apdraudēta, pieprasīja apakšuzņēmējam nekavējoties palielināt būvdarbu izpildes intensitāti, papildus piesaistot

darbaspēka resursus.

Apakšuzņēmējs atkārtoti lūdza pagarināt darbu izpildes termiņu, bet tā kā būvdarbu intensitāte netika palielināta un papildus darba resursi netika

piesaistīti, atbildētāja atteicās pagarināt darbu izpildes termiņu.

Saskaņā ar līguma noteikumiem apakšuzņēmējam bija jāveic objekta būvlaukuma tīrīšana. Atbildētāja konstatēja, ka apakšuzņēmējs neveic

objekta būvlaukuma tīrīšanu, tādēļ, lai novērstu elektrodrošības un ugunsdrošības draudus, kā arī tīrītu būvlaukumu, atbildētāja bija spiesta novērst

draudus pati, piesaistot darbiniekus, kas ikdienā apseko būvlaukumu un novērš konstatētos pārkāpumus.

Atbildētāja iepriekšminēto paziņoja apakšuzņēmējam, papildus norādot, ka izmaksas, kas saistītas ar būvlaukuma tīrīšanu, kā arī papildus

izmaksas, kas radušās saistībā ar darbu izpildes kavējumu, tiks ieturētas no samaksas par darbu.

Atbildētāja aprēķināja zaudējumus 2966,57 euro apmērā, ko veido rēķini par atkritumu izvešanu, būvlaukuma tīrīšanu un samaksa darbiniekiem

1760,21 euro, un rēķini par būvžoga papildus nomu 1206,34 euro.

Zvērināts tiesu izpildītājs Ainārs Šusts apsekoja objektu un fiksēja faktu, par to, ka apakšuzņēmējs nav pabeidzis darbu izpildi, kā arī darbus ir

veicis pavirši.

Tā kā apakšuzņēmējs neveica darbus to izpildes termiņā, atbildētāja saskaņā ar līgumu aprēķināja līgumsodu 27951,91 euro.

Atbildētāja ir apmaksājusi izrakstītos rēķinus Nr.DJ-377 un Nr.DJ-378 40000 euro apmērā, ieturot aprēķinātos zaudējumus 2966,57 euro un

līgumsodu 27951,91 euro apmērā.

Atbildētāja norāda, ka aktos, uz kuru pamata izrakstīti rēķini Nr.DJ-419 un Nr.DJ-418, noradītos darbus atbildētāja nav pieņēmusi, jo akti nav

parakstīti. Turklāt jau 2017.gada decembrī atbildētāja vērsās pie apakšuzņēmēja par nepienācīgu darbu izpildi, norādot, ka akts Nr.5 nav apstiprināts,

tādēļ apakšuzņēmējam nebija tiesību izrakstīt rēķinu.

2018.gada 16.janvārī sastādīts apakšuzņēmēja darbu defektācijas akts, ko parakstīja atbildētājas projektu vadītājs un būvuzraugs, par ko tika

paziņots apakšuzņēmējam, lūdzot tos novērst, un brīdinot, ka gadījumā, ja apakšuzņēmējs defektus nenovērsīs, atbildētāja to darīs pašas spēkiem, pēc

tam piedzenot zaudējumus no apakšuzņēmēja.

Tā kā apakšuzņēmējs nebija pabeidzis darbus līgumā noteiktajā apjomā, kā arī ievērojot darbu izpildes termiņa kavējums, atbildētāja piesaistīja citu

apakšuzņēmēju darbu izpildei, noslēdzot līgumu ar /SIA C/ par grunts sagatavošanas un betona bruģa ieklāšanas darbu par kopējo summu 114

000 euro, līgumu ar /SIA D/ par asfaltbetona SMA11 seguma izbūvi par kopējo summu 19126,07 euro, līgumu ar /SIA E/ par asfaltbetona SMA11

seguma izbūvi par kopējo summu 21628,76 euro.

Tiesā saņemti prasītājas papildus paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētājas iebildumi, ka apakšuzņēmējs nebija tiesīgs izrakstīt rēķinus Nr.DJ-

419 un Nr.DJ-148 nav pamatoti, jo atbildētāja ir izrakstījusi rēķinus Siguldas novada pašvaldībai, kuros ir ietvertas arī pozīcijas par teritorijas

labiekārtošanu. Prasītāja uzskata, ka tas pierāda, ka atbildētāja prettiesiski atteicās pieņemt darbus, jo paveiktos darbus ir nodevusi Siguldas novada

domei.

Saskaņā ar lietas materiālos esošajiem dokumentiem (būvdarbu žurnāli un segto darbu akti) darbi bija pietiekami labi paveikti, lai tos bez

novilcinājumiem nodotu pasūtītājam.

Atbildētājas norādītās izmaksas darbu pabeigšanai nevar ieskaitīt prasības priekšmetā, jo minētās izmaksas ir saistītas ar būvdarbu turpmāku

veikšanu, nevis ar apakšuzņēmēja veikto darbu labošanu; būvdarbi tiesiski pārtraukti, jo netika veikta samaksa par darbiem; atbildētāja savus prasījumus

nav pieteikusi apakšuzņēmēja maksātnespējas procesā.

Jau darbu izpildes sākuma stadijā atbildētāja kavēja līguma maksājumus un darbu izpildei netika nodrošināta atbilstoša projekta dokumentācija.

Apakšuzņēmēja informēja atbildētāju, ka objekta projektā nav norādītas vertikālās augstuma atzīmes, griezumi un slīpumi, kā rezultātā atbildētāja

apturēja darbu izpildi uz 41 dienu. Tā pat atbildētāja nenodrošināja iepazīšanos ar saskaņotu gala būvdarbu projektu. Līdz ar to termiņa kavējums notika

atbildētājas dēļ, jo netika nodrošināti nepieciešamie dokumenti būvdarbu veikšanai.

Tā kā apakšuzņēmējs līdz 2017.gada 8.novembrim nebija saņēmis izmainīto būvprojekta sadaļu GP-4 un darbu turpināšana atsevišķās zonās

nebija iespējama, atbildētājai tika lūgts pagarināt termiņu darbu veikšanai, kas tika atteikts.

Apakšuzņēmēja darbu vadītājs 2017.gada 10.novembrī informēja atbildētāju, ka ir apdraudēta asfaltbetona pirmās kārtas ieklāšana,

labiekārtošanas projekts ir ar daudzām nepilnībām, atbildes par risinājumiem tiek saņemtas novēloti un izmaiņas skar jau izbūvētos posmus, kuri ir

jāpārtaisa. Pēc atbildētājs pieprasījuma apakšuzņēmēja darbinieki paši noteica augstuma atzīmes, kuras atbildētāja apstiprināja, tomēr būvdarbu vadītāja

palīgs norādīja, ka apakšuzņēmējs nevar noteikt augstuma atzīmes.

Atbildētājai bija zināms, ka būvdarbu izpilde nav iespējama noteiktajā termiņā, jo būvniecības dokumentos bija trūkumi, kā arī laika apstākļi

traucēja turpināt darbus, tomēr atbildētāja atteicās pagarināt darbu izpildes termiņu.

Saskaņā ar Siguldas novada domes un atbildētājs vienošanos pie noslēgtā līguma, atbildētāja paziņoja apakšuzņēmējam, ka pasūtītājs vēlas

stāvlaukuma iekšējos laukumus, autobusu stāvlaukumu un stāvlaukumus Nr.l- Nr.6 ieklāt ar sīkšķembām nevis smiltīm, bet šādam darbam nav saskaņota

būvprojekta, ko atzīst arī atbildētāja.

Neskatoties uz trūkumiem būvprojektā un neapmaksātiem rēķiniem, apakšuzņēmējs turpināja darbu izpildi, ko atbildētāja turpināja pieņemt, lai gan

apakšuzņēmējs turpināja norādīt uz šķēršļiem, kas traucē turpināt darbus.

Puses līgumā ir vienojušās, ka gadījumā, ja atbildētāja kavē kādu no maksājumiem, starptermiņi un darbu izpildes termiņš pagarinās par tik dienām,

par cik dienām ir kavēti maksājumi. Ņemot vērā, ka atbildētāja kavēja vairāku rēķinu apmaksu, darbu izpildes termiņš saskaņā ar pušu vienošanos

pagarinās līdz 2018.gada 3.janvārim, kā rezultātā atbildētājai nebija tiesību aprēķināt līgumsodu, ko tā ieturējusi no apmaksājamā rēķina summas.

Tā pat darbu izpildes termiņa pagarināšanu apstiprina pušu sarakste, no kuras redzama apakšuzņēmēja vēlme turpināt darbu un atbildētājas

vairākkārtējās prasības par līguma izpildi.

Lai arī atbildētāja ir saņēmusi maksājumus no Siguldas novada domes par veiktajiem darbiem, tādējādi pasūtītājam atzīstot tos par kvalitatīviem un

prasībām atbilstošiem, tomēr atbildētāja nav veikusi maksājumus apakšuzņēmējam, aizbildinoties ar it kā nekvalitatīvu darbu veikšanu.

Normatīvie akti paredz, ka gadījumā, ja apakšuzņēmējs būtu nekvalitatīvi izpildījis būvdarbus, objekta būvdarbu būvuzraudzībai piesaistītajam

būvuzraugam būtu jāpārtrauc turpmākie darbi un jāizdara attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā. Savukārt, par kvalitatīvi veiktiem darbiem būvdarbu žurnālā

ieraksts ir jāveic atbildīgajam būvdarbu vadītājam. Tomēr objekta Autoruzraudzības žurnāla Nr.050937 redzams, ka labiekārtošanas darbi objektā

nekad nav apturēti.

No Būvdarbu un projektēšanas sapulces protokoliem redzams, ka no 2017.gada 25.jūlija tiek skatīti jautājumi par labiekārtošanas darbu

vertikālās augstuma atzīmes pārbaudīšanu un precizēšanu. Tādējādi secināms, ka Siguldas novada dome un atbildētāja apzinājās, ka objekta

labiekārtošanas projekta lapas GP-4 un GP -2i neatbilst objekta reljefam un projektam izvirzītajām prasībām.

Tikai 2017.gada 12.decembra objekta būvdarbu un projektēšanas sapulču protokolā nolemts, ka sakarā ar saņemtajiem Gpi – 4 un GP-4

precizējumiem, kas saņemti 2017.gada 5.decembrī, 2.kārtas darbi jāpagarina līdz 1.kārtas kopējai nodošanai, jo uz doto brīdi nelabvēlīgi laika apstākļi.

Turklāt, tikai 2018.gada 6.februārī tika iesniegta objekta labiekārtošanas projekta jaunā lapa GP-2i, kā arī no sapulču protokoliem redzams, ka līdz tam

lemts, ka būvdarbus veikt nebija iespējams gan ievērojot laika apstākļu, gan objekta būvniecības projekta trūkumus.

Saskaņā ar pušu starpā noslēgto līgumu, apakšuzņēmējs apņēmās veikt labiekārtošanas darbus saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem

būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, tādējādi apakšuzņēmējam bija saistoši pielīgtie termiņi, ja darbi atbilst Latvijā spēkā esošajiem

normatīvajiem aktiem.

Prasītāja uzskata, ka 2018.gada 16.janvāra defektācijas akts ir fiktīvs, jo tāda akta sagatavošanu neparedz neviens normatīvai akts. Visas atzīmes

par izpildīto būvdarbu pieņemšanu un to kvalitāti ir izdarāmas būvdarbu žurnālā. Atbildīgais būvdarbu vadītājs būvdarbu žurnālā ir atzinis apakšuzņēmēja

veiktos darbus par kvalitatīviem, un būvdarbu žurnālā nav veikts neviens ierakstu par veikto darbu neatbilstību kvalitātes prasībām.

Visi defektācijas aktā norādītie darbi ir pieņemti ar segto darbu aktiem saskaņā ar Autoceļu un ielu būvnoteikumu 133., 134. un 135.punktu

noteikumiem un Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 118.punkta noteikumiem.

Trešā persona tiesai rakstveida paskaidrojumus nav sniegusi.

Prasītājas pārstāvji tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā un papildus paskaidrojumos izklāstītajiem apstākļiem.

Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina, sniedza paskaidrojumus, kas izklāstīti rakstveida paskaidrojumos.

Trešās personas pārstāve uz tiesas sēdi nav ieradusies. Tiesā saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez trešās personas pārstāves.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu ir iespējams izskatīt lietu bez trešās personas pārstāves

piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma šādu apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem redzams, ka 2017.gada 10.jūlijā starp trešo personu un atbildētāju noslēgts darbuzņēmēja līgums Nr.226/16-20, saskaņā ar

kuru trešā persona apņēmās /adrese/ (turpmāk arī objekts) izpildīt labiekārtošanas darbus, kā arī veikt tāmē norādīto materiālu piegādi uz objektu un to

izbūvi objektā.

2018.gada 22.novembrī starp prasītāju un trešo personu noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītāja ir ieguvusi prasījuma tiesības pret

atbildētāju, kas izriet no darbuzņēmēja līguma Nr.226/16-20.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošos līgumus, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji

saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šie līgumi uzskatāmi par galīgi noslēgtiem un atzīstami par tiesīgiem.

Civillikuma 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku. Civillikuma 1806.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas

tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās

būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma. Vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja

tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru.

Prasītāja paziņojusi atbildētājai par cesiju 2018.gada 25.novembrī, tādējādi tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi tiesības prasīt no atbildētājas līguma

izpildi.

Trešā persona ir izsniegusi atbildētājai četrus rēķinus par oktobrī, novembrī un decembrī veiktajiem darbiem objektā, un tieši:

-rēķins Nr.DJ-378, kas izsniegts saskaņā ar aktu Nr.4, par kopējo summu 73574,34 euro, no kuras ir ieturēts avanss un ieturējuma nauda, katrs

10% apmērā, tādējādi rēķina apmaksājamā daļa ir 58859,48 euro;

-rēķins Nr.DJ-377, kas izsniegts saskaņā ar aktu Nr.1, par kopējo summu 13398,87 euro, no kuras ir ieturēta ieturējuma nauda 10% apmērā,

tādējādi rēķina apmaksājamā daļa ir 12058,98 euro;

-rēķins Nr.DJ-419, kas izsniegts saskaņā ar aktu Nr.5, par kopējo summu 60370,29 euro, no kuras ir ieturēts avanss un ieturējuma nauda, katrs

10% apmērā, tādējādi rēķina apmaksājamā daļa ir 48296,23 euro;

-rēķins Nr.DJ-418, kas izsniegts saskaņā ar aktu Nr.6, par kopējo summu 27181,51 euro, no kuras ir ieturēts avanss un ieturējuma nauda, katrs

10% apmērā, tādējādi rēķina apmaksājamā daļa ir 21745,21 euro.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav apmaksājusi rēķinus pilnā apmērā, kā rezultātā atbildētājas parāds, kuram ir iestājies samaksas termiņš ir

92045,02 euro.

Lietā ir strīds par trešās personas izpildīto darbu kvalitāti, vai atbildētāja ir pamatoti atteikusies pieņemt trešās personas izpildītos darbus, kas

atrunāti rēķiniem pievienotajos aktos, kā rezultātā atbildētāja nav apmaksājusi izrakstītos rēķinus pilnā apmērā.

Kā izriet no noslēgtā līguma, līguma dalībnieces ir vienojušās, ka trešā persona darbus veic starpposmos, katru mēnesi nododot tekošajā mēnesī

paveiktos darbus atbildētājai.

Līguma 5.1.punktā ir noteikts, ka trešā persona līdz katra mēneša 25 datumam iesniedz atbildētājai līgumā noteiktā kārtībā noformētu aktu (Forma

Nr.2 un Forma Nr.3) par tekošā kalendārā mēneša ietvaros faktiski pabeigtiem darbiem (turpmāk arī perioda akts). Atbildētāja pārbauda perioda aktu

10 kalendāro dienu laikā pēc tās saņemšanas. Trešajai personai ir tiesības iesniegt atbildētājai rēķinu par perioda atskaitē uzrādītajiem darbiem tikai pēc

tam, kad atbildētāja ir apstiprinājusi iesniegto perioda aktu. Atbilstoši līguma 5.2.punktam, ja atbildētājai nav nekādu iebildumu par perioda aktā

uzrādītajiem faktiski veiktajiem darbiem un/vai izpilddokumentāciju, atbildētāja samaksā trešajai personai par mēnesī pieņemtiem darbiem 30 dienu laikā

no perioda akta akceptēšanas un attiecīga rēķina saņemšanas. Perioda akta apstiprināšana un rēķinā norādītās summas samaksa nenozīmē trešās

personas veikto darbu apjoma vai kvalitātes pieņemšanu no atbildētājas, un nemazina atbildētājas tiesības izvirzīt pretenzijas par veikto darbu kvalitāti,

apjomiem un konstatētajiem darbu defektiem, trūkumiem vai nepilnībām. Savukārt līguma 5.4.punktā atrunāts, ja atbildētāja 10 dienu laikā no darbu

perioda akta saņemšanas nav parakstījusi perioda aktu vai arī šajā termiņā nav iesniegusi trešajai personai pamatotus iebildumus, uzskatāms, ka perioda

akts ir parakstīts un atbildētāja izpildītos darbus bez iebildumiem pieņēmusi 11 dienā no periodu akta saņemšanas dienas.

No iepriekš minētā izriet, ka līguma dalībnieces ir vienojušās par konkrētu kārtību kādā atbildētājai bija tiesības izteikt iebildumus par trešās

personas paveiktajiem darbiem, kas atrunāti periodu aktos, un tieši – atbildētājai bija tiesības izteikt pretenzijas par periodu aktos norādītajiem

paveiktajiem darbiem 10 dienu laikā pēc periodu aktu saņemšanas. Savukārt, ja atbildētāja pretenzijas nav izteikusi, neskatoties uz to, ka akts nav

parakstīts, uzskatāms, ka atbildētāja ir aktā norādītos darbus pieņēmusi 11.dienā pēc aktu saņemšanas.

Lai arī līguma dalībnieces līguma 5.2.punktā ir vienojušās, ka perioda akta parakstīšana nenozīmē, ka atbildētāja darbus ir pieņēmusi, līguma

5.4.punktā ir paredzēta konkrēta kārtība pretenziju izteikšanai, kas atbildētājai kā vienai no līgumslēdzējpusēm ir jāievēro. Tā pat līguma 5.1.punktā ir

atrunāta kārtība rēķina izsniegšanai un līguma 5.2.punktā ir atrunāta kārtība rēķinu samaksai.

No iepriekš minētā izriet, ja atbildētāja ir parakstījusi perioda aktus, trešajai personai bija tiesības izrakstīt atbildētājai rēķinu, savukārt atbildētājai ir

pienākums to apmaksāt 30 dienu laikā.

Attiecībā par pamatotiem iebildumiem tiesa atzīst, ka tas ir atklāts (nenoteikts juridiskais) jēdziens jeb ģenerālklauzula, kuras satura konkretizācija

atstāta tiesību piemērotāja ziņā. Līdz ar to, atbildētājai, izsakot iebildumus par paveiktajiem darbiem, konkrētā ģenerālklauzula „pamatoti iebildumi” ir

jāpiepilda ar saturu, lai tik tiešām šādus iebildumus varētu konstatēt un skaidri varētu veikt secinājumus par tiem.

Trešā persona 2017.gada 30.oktobrī ir sastādījusi aktus forma 2 un forma 3 par oktobrī veiktajiem pamatdarbiem, ko atbildētājas pārstāvis ir

parakstījis 2017.gada 21.novembrī. Līdz ar to, trešajai personai saskaņā ar noslēgto līgumu bija tiesības izrakstīt rēķinu par oktobrī veiktajiem darbiem.

Trešā persona rēķinu ir izrakstījusi 2017.gada 30.oktobrī un atbildētāja to ir saņēmusi 2017.gada 21.novembrī, tādējādi atbildētājai līdz 2017.gada

21.decembrim bija jāveic rēķina samaksa.

Trešā persona 2017.gada 30.oktobrī ir sastādījusi aktus forma 2 un forma 3 par oktobrī veiktajiem papildus darbiem, ko atbildētājas pārstāvis ir

parakstījis 2017.gada 14.novembrī. Līdz ar to, trešajai personai saskaņā ar noslēgto līgumu bija tiesības izrakstīt rēķinu par oktobrī veiktajiem papildus

darbiem. Trešā persona rēķinu ir izrakstījusi 2017.gada 30.oktobrī un atbildētāja to ir saņēmusi 2017.gada 1.novembrī, tādējādi atbildētājai līdz

2017.gada 14.decembrim bija jāveic rēķina samaksa.

Turklāt, iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa konstatē, ka lietā nav iesniegti nekādi pierādījumi, ka atbildētāja par šo paveikto darbu kvalitāti

būtu izteikusi jebkāda veida pretenzijas. Vienīgās pretenzijas, kas ir izteiktas laika periodā no 2017.gada 30.oktobra līdz 2017.gada 21.novembrim, un

par kurām lietā ir iesniegti rakstveida pierādījumi ir par darbu izpildes termiņiem, par atkritumu izvešanu un būvžoga nomu.

Attiecībā par būvdarbu žurnāliem, tiesa konstatē, ka iesniegtais būvdarbu žurnāls Nr.091309 par laika periodu no 2017.gada 15.februāra līdz

2017.gada novembrim ir sliktā kvalitātē un lielākā daļa ierakstu tajā nav salasāma. Tomēr kā izriet no būvdarbu žurnāla 3.2.sadaļas, kurā tiek fiksētas

ikdienas ziņas par izpildīto darbu pieņemšanu, 9.rindā, kurā parakstās atbildīgais darbu vadītājs par darbu pieņemšanu vai defektiem, cik vien iespējams

salasīt, nav atrunāti vai fiksēti jebkādi darbu defekti. Arī būvdarbu žurnāla 6.1.sadaļā, kurā fiksē kontrolējošo organizāciju un amatpersonu pārbaudes

piezīmes, nav veikti nekādi ieraksti par kādiem labiekārtošanas paveikto darbu defektiem, vienīgi vērsta atbildētājas uzmanība uz to, lai netiek pārmitrināti

iestrādātie materiāli.

Arī būvdarbu žurnāls Nr.091316 par laika periodu no 2017.gada 27.aprīļa līdz 2018.gada maijam ir sliktā kvalitātē un lielākā daļa ierakstu tajā nav

salasāma. Tomēr kā izriet no būvdarbu žurnāla 3.2.sadaļas, kurā tiek fiksētas ikdienas ziņas par izpildīto darbu pieņemšanu, 9.rindā, kurā parakstās

atbildīgais darbu vadītājs par darbu pieņemšanu vai defektiem, cik vien iespējams salasīt, nav atrunāti vai fiksēti jebkādi darbu defekti. Tā pat būvdarbu

žurnāla 6.1.sadaļā, kurā fiksē kontrolējošo organizāciju un amatpersonu pārbaudes piezīmes, nav veikti nekādi ieraksti par kādiem labiekārtošanas

paveikto darbu defektiem, vienīgi norādīts, ka nav pieļaujama pārmitrināta materiāla iestrāde un nedrīkst būt sasalis materiāls.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja līgumā noteiktajā kārtībā nav izteikusi pamatotus iebildumus trešajai personai, paveikto darbu

defekti nav atrunāti arī būvdarbu žurnālos, turklāt, atbildētājas pārstāvis ir pieņēmis 2017.gada oktobrī paveiktos darbus, to apstiprinot ar savu parakstu

uz rēķiniem DJ-378 un DJ-377 pievienotajiem aktiem, līdz ar to atbildētājai bija pienākums šos rēķinus apmaksāt.

Kā norāda pati atbildētāja samaksu par šiem diviem rēķiniem viņa ir veikusi 2017.gada 29.decembrī, ieturot no rēķinu kopsummas aprēķinātos

zaudējumus par atkritumu izvešanu un būvžoga nomu, un aprēķināto līgumsodu par termiņu kavējumu, veicot maksājumu 40000 euro apmērā.

Prasītāja apstrīd šādu ieturējumu veikšanu, norādot, ka tie nav pamatoti, itsevišķi aprēķinātais līgumsods par termiņu kavējumu, jo tas radies no

trešās personas neatkarīgu apstākļu dēļ. Līdz ar to tiesai ir jāvērtē vai atbildētājai bija tiesības veikt šādus ieturējumus un vai tie ir pamatoti.

Līguma 9.4.punktā noteiktas atbildētājas tiesības atvilkt līguma 9.1.punktā minēto līgumsodu, rēķinos par apakšuzņēmējam aprēķināto soda naudu

par darba drošības noteikumus un/vai darba kārtības noteikumu pārkāpumiem norādīto summu, kā arī zaudējumus no jebkuras summas jebkurā brīdī,

kas maksājama apakšuzņēmējam, un tas nemazina atbildētājas tiesības piedzīt šādu summu no apakšuzņēmēja kādā cita veidā.

Atbilstoši noslēgtā līguma 3.2.punktam trešajai personai bija jāpilda darbi darbu izpildes laika grafikā pielikums Nr.4, noteiktajos starptermiņos.

Saskaņā ar trešās personas un atbildētājas 2017.gada 18.oktobrī noslēgto vienošanos tika pagarināts līgumā noteiktais visu darbu pabeigšanas termiņš

līdz 2017.gada 15.novembrim.

Lietā nav strīda, ka trešā persona nav izpildījusi visus līgumā pielīgtos darbus noteiktajā termiņā.

Līguma 9.1.punkts noteic, ja trešā persona neizpilda darbus darbu izpildes termiņā, trešā persona maksā atbildētājai līgumsodu 0,25% apmērā no

līguma summas par katra termiņa katru kavējuma dienu, bet ne vairāk, ka 8% no līguma summas.

Tā kā trešā persona nebija izpildījusi darbus līdz 2017.gada 15.novembrim, atbildētāja saskaņā ar līguma 9.1.punktu aprēķināja līgumsodu par

laika periodu no 2017.gada 15.novembra līdz 2017.gada 29.decembrim 27951,91 euro apmērā.

Prasītāja norāda, ka darbu izpildes termiņa kavējums ir iestājies no trešās personas neatkarīgu apstākļu dēļ, jo tika konstatētas nepilnības

būvprojektā par augstuma un slīpuma atzīmēm, kādēļ bija nepieciešams precizēt būvprojektu un iesniegt koriģētas būvprojekta GP-4 un GP-2i sadaļas.

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir

parādnieka, bet otrajā - kreditora nokavējums. Atbilstoši Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktam parādnieka nokavējums ar visām tā sekām

iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Tomēr kā izriet no

Civillikuma 1657.panta tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām arī citos gadījumos, kad viņu nevar vainot ne

uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesai ir jākonstatē vai trešā persona ir pieļāvusi līgumā noteikto darbu izpildes termiņa nokavējumu savas vainas dēļ.

No lietas materiāliem ir redzams, ka trešā persona vairākkārt ir norādījusi atbildētājai par trūkumiem būvprojektā attiecībā uz augstuma atzīmēm,

un lūgusi precizēt būvprojektu šajā daļā.

Jau 2017.gada 26.jūlijā atbildētājas līgumā norādītajai kontaktpersonai nosūtījusi e-pastu, kurā norāda, ka projektā nav norādītas augstuma un

slīpuma atzīmes. Vēlāk 2017.gada 2.oktobrī trešās personas pārstāvis /pers. L/ atbildētājas kontaktpersonai atkāroti norādījis uz trūkumiem

būvprojektā, nosūtot e-pastu par to, ka nav saņemtas izmaiņas projekta sadaļā GP-4. Savukārt 2017.gada 27.novembrī atbildētājas kontaktpersona

lūgusi trešo personu norādīt nepieciešamo informāciju par augstuma atzīmēm, lai to nodotu projektētājam.

To, ka būvprojekta izmaiņas bija nepieciešamas, bet tās netika iesniegtas apstiprināja arī liecinieks /pers. L/, paskaidrojot, ka, uzsākot darbus, tika

konstatētas nepilnības augstuma atzīmēs, jo ieklātās malas nebija vienā līmenī ar blakus esošo ielu, tādēļ atbildētājai lūdza iesniegt precizētu būvprojektu

ar augstuma atzīmēm, bet līdz 2017.gada beigām tas netika saņemts. Par projekta nepilnībām un nepieciešamajām izmaiņām liecināja arī liecinieki /pers.

M/, /pers. N/ un /pers. O/, norādot, ka bija nepieciešamas izmaiņas būvprojektā attiecībā par augstuma atzīmēm.

Tiesai nav pamata apšaubīt liecinieku liecības par būvprojekta nepilnībām saistībā ar augstuma atzīmēm, un autoruzrauga kavējumu tās precizēt, jo

tas ir pierādīts arī ar lietas materiāliem.

No lietas materiāliem pievienotajiem būvdarbu un projektēšanas sapulces protokoliem redzams, ka:

- 2017.gada 25.jūlija sapulces protokola Nr.41 ierakstā 1.35. ir konstatēts, ka ir jāpārbauda un jāprecizē labiekārtošanas darbu vertikālās

augstuma atzīmes;

- 2017.gada 22.augusta sapulces protokola Nr.45 ieraksta 1.24. redzams, ka gala risinājuma par augstuma atzīmēm vēl nav pieņemts, jo

22.augustā iesniegtais ir jāpapildina un jāprecizē;

- 2017.gada 29.augusta sapulces protokola Nr.46 ieraksta 1.24. redzams, ka gala risinājums joprojām nav, gala versijai termiņš noteikts

4.septembris;

- 2017.gada 19.septembra sapulces protokolā Nr.48 ierakstā 1.25. konstatēts, ka vēl ir jāiesniedz izmainītā lapa GP-4;

- 2017.gada 14.novembra sapulces protokola Nr.55 ieraksta 1.18. redzams, ka GP-2 gala versija ir iesniegta 4.septembrī, bet izmainītā lapa GP-

4 ir iesniegta 14.novembrī, bet tas nav ierakstīts autoruzraudzības žurnālā;

- 2017.gada 21.novembra sapulces protokola Nr.56 ieraksta 1.19. redzams, ka ir saņemti papildus jautājumi un jautājums ir jāsaskaņo ar kaimiņu

Juri;

- 2017.gada 5.decembra sapulces protokola Nr.58 ieraksta 1.21. redzams, ka 5.decembrī ir iesniegtas jaunas augstuma atzīmes lapās GPi-4 un

GPi-2 bez ieraksta žurnālā;

- 2017.gada 12.decembra sapulces protokola Nr.59 ieraksta 1.19. redzams, ka visas pēdējās izmaiņas jāapkopo un jāiesniedz nākamajā sapulcē,

savukārt sakarā ar precizējumiem 2.kārtas darbi ir jāpagarina līdz 1.kārtas kopējai nodošanai, jo ir nelabvēlīgi laika apstākļi;

- 2018.gada 6.februāra sapulces protokola Nr.66 ieraksta 1.12. redzams, ka jaunā lapa GP2i iesniegta 2018.gada 6.februārī.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa konstatē, ka būvprojekta izmaiņas attiecībā par augstuma atzīmēm ir iesniegtas pilnā apmērā tikai 2018.gada

6.februārī, lai gan trešā persona uz šo izmaiņu nepieciešamību bija norādījusi jau 2017.gada 26.jūlijā.

Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumu Nr.253 Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi 103.punkts noteic, ja būvdarbu laikā rodas

nepieciešamība paredzēt risinājumus, kas ir atšķirīgi no būvprojektā paredzētajiem risinājumiem, to īstenošana pieļaujama pēc būvprojekta izmaiņu

veikšanas Būvniecības likumā un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Būvprojekta izmaiņu dokumentācijai pievieno

skaidrojošu aprakstu par veiktajām izmaiņām.

Tiesa atzīst, ka normatīvie akti aizliedz trešajai personai patvaļīgi bez būvprojekta izmaiņu veikšanas Būvniecības likumā un vispārīgajos

būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā, līdz ar to, trešā persona līdz 2018.gada 6.februārim, kad tika iesniegtas izmaiņas par augstuma atzīmēm

pilnā apmērā, nevarēja turpināt labiekārtošanas darbus, jo nebija likumā noteiktā kārtībā apstiprinātas būvprojekta izmaiņas.

Turklāt tiesa atzīst, ka līdz augstuma atzīmju precizēšanai, būvdarbu veikšana kopumā ir apgrūtināta, jo katru darbu pozīciju, kas saistīta ar

projektā norādītajiem augstumiem, nepieciešams precizēt un saskaņot ar projektētāju, kā arī pastāv iespējamība, ka realizētie risinājumi ir savstarpēji

nesavienojami un kļūdaini.

Apstāklis, ka trešā persona darbus veica kā apakšuzņēmējs nevar būt par pamatu normatīvo aktu neievērošanai. Turklāt līguma 7.20.punktā līguma

dalībnieces ir vienojušās par trešajai personai piemērojamajām sankcijām gadījumā, ja darbi tai skaitā netiek veikti ievērojot būvniecības vai citu

būvniecībai piemērojamu normatīvo aktu prasības, paredzot, piemēram, bez atlīdzības uzlabot darbu kvalitāti vai izdarītos darbus veikt atkārtoti par

saviem līdzekļiem.

Novērtējot lietas materiālus, kas attiecas uz būvprojekta izmaiņām attiecībā par augstuma atzīmēm un trešās personas termiņa nokavējumu, tiesai

nav šaubu, ka līguma termiņa nokavējums ir pieļauts no trešās personas neatkarīgu apstākļu dēļ, un tieši autoruzraudzības dēļ, kuras pienākums bija

izstrādāt būvprojekta izmaiņas, bet tas izdarīts ar nokavējumu.

Lai arī liecinieks /pers. N/ liecināja, ka trešā persona veica darbus lēni un kavēja to izpildi, jo trūka cilvēkresursi un tie bieži mainījās, tiesa norāda,

ka neizslēdz iespēju, ka būvniecības jomā trūkst darba veicēji, kas var novest pie rezultāta, ka bieži mainās darbinieki, tomēr ar lietas materiāliem ir

pierādīts, ka darbu izpildes termiņu kavējums būtība bija būvprojekta izmaiņu trūkuma dēļ.

Ievērojot iepriekš minēto atzīstams, ka trešā persona nav vainojama līguma termiņa neievērošanā, līdz ar to atbildētājai nebija pamata aprēķināt

līgumsodu par termiņa kavējumu un ieturēt to no trešajai personai izmaksājamajām summām.

Līguma 7.11.punktā līguma dalībnieces ir vienojušās, ka trešā persona veiks visas nepieciešamās darbības, lai samazinātu atkritumu rašanos

objektā. Trešā persona darbu izpildes gaitā regulāri tīra būvlaukumu no atkritumiem, kas radušies tās darbības rezultātā un kompleksi iztīra objektu pirms

darbu nodošanas atbildētājai. Ja trešā persona neveic būvlaukuma tīrīšanu, atbildētāja to veic saviem spēkiem vai, piesaistot trešās personas, un

būvlaukuma tīrīšanas izmaksas ietur no trešajai personai maksājamām summām. Trešā persona veic savas darbības rezultātā radušos atkritumu šķirošanu

un apsaimniekošanu.

Atbildētāja norāda, ka trešā persona neveica būvlaukuma attīrīšanu no atkritumiem, arī pēc paziņojuma nosūtīšanas, tādēļ atbildētāja pati veica

atkritumu izvešanu, papildus piesaistot darbiniekus, kas uzraudzīja būvlaukumu, kā rezultātā tai radās izdevumi par būvlaukuma atkritumu izvešanu

1760,21 euro apmērā.

Lietas materiāliem ir pievienoti vairāki Siguldas pilsētas/SIA F/ rēķini par atkritumu izvešanu 2017.gada novembrī un decembrī, no kuriem redzams,

ka rēķini ir izrakstīti gan par objektu /adrese/, gan /adrese/.

No iesniegtajiem rēķiniem redzams, ka uz objektu /adrese/ attiecas rēķina pozīcijas par kopējo summu 937,15 euro ieskaitot PVN, tomēr

atbildētāja ir norādījusi mazāku summu par tai radušajiem izdevumiem.

Tiesa ņem vērā, ka izrakstītie rēķini par atkritumu izvešanu nesatur nekādu informāciju par pušu savstarpējām attiecībām, no šiem rēķiniem neizriet,

ka šo atkritumu izvešana ir īpašs gadījums un tieši attiecināms uz apakšuzņēmēja radītajiem atkritumiem. Turklāt tiesa ņem vērā, ka objektā notika

būvniecības darbi arī ēkā, kurus neveica apakšuzņēmējs, tādējādi tiesas ieskatā ir pamats secināt, ka atkritumi radās ne tikai apakšuzņēmēja darbības

rezultātā.

Vēl jo vairāk, starp atbildētāju un Siguldas novada domi noslēgtā līguma 4.1.13.; 4.1.14., 4.1.15., 4.1.16.pantu atbildētāja apņēmās izvest

atkritumus no objekta, kā arī atbildētājai bija jāiesniedz Siguldas novada domei līgumu ar atkritumu izvešanas kompāniju. Tādējādi ir pamats secināt, ka

Siguldas pilsētas /SIA F/ piestādītie rēķini ir saistīti ar noslēgto līgumu par atkritumu izvešanu visā objektā, nevis tikai par apakšuzņēmēja iespējami

radītajiem un paša spēkiem neizvestajiem atkritumiem.

Attiecībā par papildus darbinieku, kas veica konstatēto pārkāpumu novēršanu objektā, atlīdzību, tiesa konstatē, ka atbildētāja nav iesniegusi

pierādījumus, ka tai bija nepieciešams pieņemt darbā papildus darbiniekus, kas veica atkritumu pārkāpumu novēršanu, ka šādi darbinieki tika

nodarbināti, kā arī nav iesniegti pierādījumi, kas pierāda atlīdzības 903,83 euro samaksu.

Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir

pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Atbilstoši Civillikuma 1775.pantam, zaudējumu atlīdzības prasības

apmierināšanai ir nepieciešams pieradīt trīs priekšnoteikumus – tiesību aizskārēja vainojama prettiesiska un neattaisnojama darbība vai bezdarbība;

zaudējumu esamība un cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību vai bezdarbību.

Ievērojot iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka atbildētāja nav pierādījusi trešās personas bezdarbību atkritumu neizvešanā un cēlonisko sakaru starp

maksājumiem Siguldas pilsētas/SIA F/ un trešās personas kādu vainojamu rīcību. Savukārt attiecībā par atlīdzību darbiniekiem atzīstams, ka atbildētāja

nav pierādījusi zaudējumu esamību.

Atbildētāja norāda, ka tā kā trešā persona kavēja līgumā noteiktos darbu izpildes termiņus, atbildētājai radās izdevumi par būvžoga papildus

iznomāšanu par laika periodu no 2017.gada 8.decembra līdz 2017.gada 29.decembrim 1206,34 euro apmērā.

No atbildētājas iesniegtajiem AS /nosaukums/ Rīgas filiāles un /SIA G/ rēķiniem nav saprotams, kuras tieši summas ir attiecināmas uz būvžoga

nomu atbildētāja norādītajā laika periodā, turklāt atbildētāja ir iesniegusi arī rēķinus, kas piestādīti par laika periodu pēc 2017.gada 29.decembra.

Tiesa jau iepriekš spriedumā atzinusi, ka darbu izpildes termiņa nokavējums radās no trešās personas neatkarīgu apstākļu dēļ, jo netika

normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veiktas būvprojekta izmaiņas attiecībā par augstuma atzīmēm. Līdz ar to, tiesa atzīst par nepamatotu atbildētāja

norādīto, ka būvžoga papildus iznomāšana veikta trešās personas vainas dēļ.

Vēl jo vairāk, līgumā ir atrunāta automātiska darbu izpildes termiņu pagarināšana gadījumā, ja atbildētāja kavē rēķinu apmaksu.

Līgumā 9.3.punktā ir noteikts, ja atbildētāja kavē kādu no maksājumiem, starptermiņi un darbu izpildes termiņš pagarinās par tik dienām, par cik

dienām ir kavēti maksājumi.

Līguma 5.2.punktā ir pielīgtas atbildētājas pienākums samaksāt trešās personas izrakstītos rēķinus 30 dienu laikā pēc perioda akta parakstīšanas

un rēķina saņemšanas.

Atbildētāja rēķinu DJ-378 saņēmusi un perioda aktu parakstījusi 2017.gada 21.novembrī, tādējādi atbildētājai rēķins bija jāsamaksā līdz

2017.gada 21.decembrim. Savukārt rēķinu DJ-377 atbildētāja saņēmusi 2017.gada 1.novmbrī un perioda aktu parakstījusi 2017.gada 14.novembrī,

tādējādi rēķins bija jāsamaksā līdz 2017.gada 14.decembrim. Tomēr atbildētāja abus rēķinus samaksājusi tikai 2017.gada 29.decembrī, līdz ar ko,

ievērojot līguma 9.3.punktā noteikto, līgumā noteikts darbu izpildes termiņš tika pagarināts par 15 dienām saistībā ar rēķinu DJ-377 un par 8 dienām

saistībā ar rēķinu DJ-378 līdz 2017.gada 8.decembrim.

Līdz ar to, ievērojot spriedumā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka, lai arī atbildētājai saskaņā ar pušu starpā noslēgto līgumu bija tiesības veikt

līgumsoda un zaudējumu ieturējumus no trešajai personai izmaksājamajām summām, veiktie ieturējumi nav pamatoti. Tādējādi atzīstams, ka atbildētāja

nepamatoti nav veikusi rēķinu DJ-378 un DJ-377 apmaksu pilnā apmērā, un atbildētājas parāds par šiem rēķiniem ir 30918,46 euro.

Attiecībā par rēķiniem DJ-419 un DJ-418.

Trešā persona izrakstījusi atbildētājai rēķinu DJ-419 par 2017.gada novembrī paveiktajiem darbiem un rēķinu DJ-418 par 2017.gada decembrī

paveiktajiem darbiem.

No rēķinu pielikumiem redzams, ka atbildētāja nav parakstījusi abiem rēķiniem pievienotās formas 2. Tiesai nav pamata apšaubīt formās norādīto

izpildīto darbu apjomu reālo izpildi, jo atbildētāja to nav apstrīdējusi, bet tikai atsaukusies uz šo izpildīto darbu kvalitāti un trūkumiem.

No rēķinam DJ-419 pievienotās formas 3 redzams, ka atbildētāja to ir saņēmusi izskatīšanai 2017.gada 6.decembrī.

Tiesa jau iepriekš spriedumā atzinusi, ka atbildētājai bija tiesības izteikt pretenzijas par periodu aktos norādītajiem paveiktajiem darbiem 10 dienu

laikā pēc periodu aktu saņemšanas. Savukārt, ja atbildētāja pretenzijas nav izteikusi, neskatoties uz to, ka akts nav parakstīts, uzskatāms, ka atbildētāja

ir aktā norādītos darbus pieņēmusi 11.dienā pēc aktu saņemšanas.

Tātad atbildētājai bija tiesības izteikt pamatotus iebildumus par 2017.gada novembrī izpildītajiem darbiem līdz 2017.gada 16.decembrim.

No lietas materiāliem neizriet, ka atbildētāja līdz 2017.gada 16.decembrim būtu izteikusi jebkāda veida iebildumus par aktā Nr.5 norādītajiem

darbiem, kas paveikti novembrī.

Lietas materiāliem ir pievienots zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šusta 2017.gada 21.decembra akts par faktu fiksēšanu objektā. Zvērināts tiesu

izpildītājs aktā ir fiksējis, ka vairākās vietās nav pabeigta ietvju izbūve, asfalta segumam nav uzklāta virskārta, starp bruģakmeņiem un vietām, kur bruģis

savienojas ar bortakmeni, ir redzamas spraugas, vietām bortakmeņu savienojuma vietas nav vienādā augstumā, bruģis ieklāts nelīdzeni, bruģa ieklāšana

nav pabeigta. Tā pat zvērināts tiesu izpildītājs aktā ir norādījis, ka /pers. T/ vērsis viņa uzmanību uz to, ka daudzviet būvniecības darbi ir veikti pavirši un

būtu nepieciešams izdarīt labojumus.

No lietas materiāliem izriet, ka šo zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto aktu atbildētāja trešajai personai nav izsniegusi vai nosūtījusi. Turklāt tiesa ņem

vērā, ka lietā nav pievienoti pierādījumi, kas apstiprinātu, ka zvērinātam tiesu izpildītājam Aināram Šustam būtu speciālās zināšanas un kompetence

būvniecības jomā. Tā pat tiesa ņem vērā, ka faktu, ka darbi ir veikti pavirši un būtu nepieciešams veikt labojumus, zvērināts tiesu izpildītājs ir fiksējis kā

/pers. T/ teikto, nevis pats izdarījis šādus secinājumus.

Izvērtējot aktu Nr.5 par novembrī veiktajiem darbiem, tiesa konstatē, ka šajos aktos ir norādītas atsevišķas pozīcijas, kuru izpilde ir noteikta

mazāka kā 100% apmērā. Kā tiesai paskaidroja liecinieki /pers. M/ un /pers. L/, ja kāds no konkrētajiem darbiem netika izdarīts pilnā apjomā, formā 2

tika procentuāli noteikts izpildītais apjoms. Līdz ar to secināms, ka formā 2 norādīti paveikti darbi, kas reāli uz tās sastādīšanas brīdi tika izdarīti, tādējādi

var rasties situācija, ka apsekojot objektu, konstatēts, ka pilnībā visi darbi nav izpildīti.

Uz to netieši norāda arī pašā zvērinātu izpildītāja aktā fiksētais, ka ietves nav savienotas ar blakus esošo ielu, jo kā iepriekš spriedumā konstatēts,

tas nemaz nebūtu bijis iespējams līdz 2018.gada februārim, kad tika precizētas augstuma atzīmes.

Ņemot vērā, ka atbildētāja zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto aktu nav nosūtījusi vai izsniegusi trešajai personai, kā arī lietā nav iesniegti

pierādījumi, kas apstiprinātu, ka atbildētāja ir izteikusi trešajai personai iebildumus par paveiktajiem darbiem, atsaucoties uz zvērināta tiesu izpildītāja

sastādīto aktu, tiesa atzīst, ka atbildētāja līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā līdz 2017.gada 16.decembrim nav izteikusi pamatotus iebildumus trešajai

personai, līdz ar to, ir iestājies līguma 5.4.punktā noteiktais un atzīstams, ka atbildētāja 2017.gada 17.decembrī ir pieņēmusi novembrī paveiktos darbus.

Lietas materiāliem ir pievienota atbildētājas 2017.gada 29.decembra pretenzija, no kuras redzams, ka atbildētāja ir atgriezusi trešajai personai

2017.gada 20.decembra rēķinu DJ-408, norādot, ka atbildētāja nav apstiprinājusi kopsavilkuma formu Nr.5 par izpilddarbiem 11.2017 par summu

68818,29 euro, jo būvuzraugs tos nav pieņēmis.

Tiesa konstatē, ka ne prasītāja, ne atbildētāja lietas materiāliem šādu rēķinu un kopsavilkuma formu Nr.5 nav pievienojusi, tādējādi tiesa nevar

pārliecināties par šajos dokumentos norādīto informāciju. Tomēr kā redzams no rēķina DJ-419 samaksa par novembrī izpildītajiem darbiem aprēķināta

60370,29 euro, kas ir mazāka nekā atbildētājas paziņojumā norādītā, turklāt nesakrīt arī norādīte rēķinu numuri. Līdz ar to tiesai nav nekāda pamata

uzskatīt, ka 2017.gada 29.decembra pretenzijā atbildētāja runā par rēķinu DJ-419 un tā pielikumā esošajām formām 2 un 3.

No rēķinam DJ-418 pievienotās formas 3 redzams, ka atbildētāja to ir saņēmusi izskatīšanai 2017.gada 28.decembrī. Tādējādi saskaņā ar līguma

5.4.punktu atbildētājai pamatoti iebildumi bija jāizsaka līdz 2018.gada 8.janvārim.

Tiesa konstatē, ka līgumā noteiktajā termiņā atbildētāja nav izteikusi trešajai personai nekādu iebildumus par decembrī paveiktajiem darbiem. Līdz

ar to, atzīstams, ka atbildētāja līguma 5.4.punkta kārtībā 2018.gada 9.janvārī ir pieņēmusi trešās personas izpildītos darbus.

Vēl jo vairāk, lietas materiāliem ir pievienoti atbildētājas sagatavoti akti par starpposmā paveiktajiem darbiem objektā, kas iesniegti Siguldas

novada domei. Siguldas novada dome šos aktus ir parakstījusi, darbus pieņēmusi.

Liecinieks /pers. U/ liecināja, ka starp Siguldas novada domi un atbildētāju bija atruna par kvalitāti, paredzot, ka darbi starpposmos tiek pieņemti

arī nekvalitatīvi paveikti, bet atbildētājai līdz objekta visu darbu nodošanai šie nekvalitatīvie darbi ir jāizlabo.

Iepazīstoties ar lietas materiāliem pievienoto līgumu, kas noslēgts starp Siguldas novada domi un atbildētāju, tiesa konstatē, ka līgumā puses ir

vienojušās par kārtību kā tiek izteikti iebildumi par nekvalitatīvi paveiktiem darbiem (līguma 2.4.1.punkts), savukārt pieņemti tiek tikai kvalitatīvi paveikti

darbi (līguma 2.4.2.punkts.).

Lai arī liecinieks /pers. U/ liecināja, ka iespējams starp Siguldas novada domi un atbildētāju bija vienošanās, ka starpposmos darbi tiek pieņemti arī

nekvalitatīvi, par to veicot kādas atrunas, šāda vienošanās lietā nav pierādīta. Arī segto darbu akti nesatur nekādas atrunas par nekvalitatīvi veiktiem

darbiem.

Līdz ar to, tiesa pievienojas prasītājas norādītājam, ja Siguldas novada dome ir pieņēmusi paveiktos darbus, kuru izpildi apstiprina būvuzrauga

paraksts uz atbildētājas sastādītā akta par izpildītājiem darbiem, darbi ir paveikti pietiekami kvalitatīvi. Tiesa apšauba, ka cits apakšuzņēmējs būtu

izlabojis trešās personas izpildītos darbus dažu dienu laikā līdz atbildētāja tos nodeva tālāk Siguldas novada domei.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka trešajai personai bija tiesības izrakstīt rēķinus par novembrī un decembrī paveiktajiem darbiem, jo

saskaņā ar līguma 5.4.punktu uzskatāms, ka atbildētāja paveiktos darbus ir pieņēmusi arī bez formu 2 parakstīšanas.

Rēķins DJ-419 izrakstīts 2018.gada 9.janvārī, tādējādi atbildētājai rēķins bija jāsamaksā līdz 2018.gada 8.februārim. Savukārt rēķins DJ-418

izrakstīts 2018.gada 8.janvārī, tādējādi rēķins bija jāsamaksā līdz 2018.gada 7.februārim. Atbildētāja rēķinus nav samaksājusi.

Atbildētājas pārstāvis /pers. N/ un ceļu būvuzraugs /pers. O/ 2018.gada 16.janvārī ir sastādījuši defektu aktu, kurā norādīti vairāki konstatētie

defekti par ieklāto bruģi, asfaltu un betona apmalēm. Šo aktu atbildētāja ir sastādījusi pēc līgumā noteiktā termiņa iebildumu izteikšanai, turklāt trešajai

personai šajā aktā konstatētais ir paziņots tikai 2018.gada 23.janvārī.

Ar 2018.gada 23.janvāra paziņojumu par konstatētājiem defektiem atbildētāja lūdza trešo personu novērst defektus, nenosakot konkrētu termiņu.

Līguma 5.5.punktā līguma dalībnieces ir vienojušās, ka apakšuzņēmējs apņemas novērst pretenzijā uzrādītos defektus vai trūkumus par saviem

līdzekļiem un saviem spēkiem 10 (desmit) dienu laikā pēc atbildētājas 5.2.punktā noteiktās pretenzijas saņemšanas, ja vien puses nevienojas par citu

termiņu.

Saskaņā ar līguma 8.4.punktu, ja apakšuzņēmējs neveic defektu novēršanu, atbildētājai ir tiesības veikt darbus pašas spēkiem vai piesaistīt citu

apakšuzņēmēju darbu veikšanai. Savukārt apakšuzņēmējam ir pienākums segt atbildētājai radušos zaudējumus.

Ievērojot līgumā noteikto, un to, ka defektu akts ir sastādīts pēc līguma 5.4.punktā atrunātā termiņa notecējuma, tiesa konstatē, ka defektu akts

dod atbildētājai tiesības prasīt no trešās personas tajā konstatēto trūkumu novēršanu, ja trešā persona šos defektus nenovērš, tad šos darbus veikt pašai

atbildētājai vai pieaicināt citus apakšuzņēmējus, pēc tam radušos zaudējumus piedzenot no trešās personai vai ieturot tos no turpmāk izmaksājamajām

summām, bet nepieļauj atbildētājai atteikties veikt līguma noteiktajā kartībā izrakstītā rēķina apmaksu.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja tikai 2018.gada 27.februārī paziņojusi trešajai personai, ka, tā kā trešā persona nav veikusi defektu

novēršanas darbus, grunts sagatavošanas un bruģa ieklāšanas darbi tiek nodoti citam apakšuzņēmējam. Turklāt no lietas materiāliem redzams, ka

atbildētāja līgumu par šo darbu noslēgšanu ar /SIA C/ ir noslēgusi tikai 2018.gada 4.aprīlī.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājai nebija tiesību atteikties maksāt trešās personas izmaksātos rēķinus DJ-419 un DJ-418, jo

tie ir izrakstīti saskaņā ar pušu noslēgto līgumu par atbildētājas pieņemtiem darbiem, tādējādi atbildētājai tie bija jāapmaksā.

Turklāt kā izriet no lietas materiāliem līgums ar /SIA C/ ir noslēgts 2018.gada 4.aprīlī un līgums ar /SIA D/ ir noslēgts 2018.gada 2.maijā, līdz ar to

secināms, ka atbildētājai iespējamie izdevumi par kādu nekvalitatīvu darbu paveikšanu ir radušies jau pēc rēķinu samaksas termiņa notecējuma, tādējādi

atbildētājai līdz 2018.gada februārim, kad iestājās rēķinu samaksas termiņš, vēl nemaz nevarēja rasties nekādi izdevumi, kas būtu ieturami no trešās

personas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas.

Tā kā prasība ir celta par nesamaksāto rēķinu samaksu, savukārt spriedumā tiesa jau ir konstatējusi un atzinusi atbildētājas pienākumu šos rēķinus

apmaksāt, jo atbildētāja līgumā noteiktajā kārtībā nav izteikusi trešajai personai pamatotus iebildumus. Turklāt neizpildīto darbu kvalitāte un defekti dod

atbildētājai tiesības uz zaudējumu piedziņu tikai izpildoties līgumā noteiktajiem priekšnoteikumiem, bet tā kā atbildētāja pretprasību lietā nav cēlusi, tiesas

ieskatā nav pamata padziļināti vērtēt trešās personas izpildīto darbu kvalitāti, jo tas pārsniegtu prasības robežas.

Liecinieki /pers. V/, /pers. N/, /pers. U/, /pers. O/ un /pers. Z/ liecināja par darbu organizēšanu, veiktajiem darbiem un to pavasarī atklātajiem

defektiem, par to fiksēšanu un novēršanu, tomēr ievērojot spriedumā iepriekš konstatēto, atzīstams, ka šīs liecības nav izmantojamas strīda izšķiršanā, jo

attiecās uz darbu kvalitāti un atbildētājās tiesībām un prasījumiem pret trešo personu par zaudējumu piedziņu, kas nav šīs civillietas priekšmets. Savukārt

liecinieki /pers. M/ un /pers. L/ liecināja par trešās personas darba organizēšanu, būvprojekta izmaiņu trūkumu un atbildētājas informēšanu par to, kas

vērtēts spriedumā. Izvērtējot liecinieku liecībās, tiesa atzīst, ka liecinieki liecināja par tādiem faktiem, kas nav būtiski strīda izšķiršanā, jo lielākoties

attiecas uz darbu organizēšanu objektā.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no

līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar līguma 5.6.punktu puses ir vienojušās, ka par katru maksājuma nokavējuma dienu atbildētāja maksā līgumsodu 0,25% apmērā no

nokavētās maksājuma summas. Savukārt līguma 9.2.punkts paredz, ka jebkura maksājuma samaksas kavējuma bez pamatota iemesla gadījumā

atbildētāja maksā līgumsodu 0,25% apmērā no līguma summas par katru kavējuma dienu, bet ne vairāk ka 8% no līguma summas.

Prasītāja ir aprēķinājusi daļēju līgumsodu 9204,50 euro.

Izvērtējot līgumsoda apmēru, tā atbilstību līguma noteiktumiem, ievērojot vispārējos taisnīguma un samērīguma principus, kā arī ņemot vērā

Civillikuma 1716.pantā veiktos grozījumus, kas nosaka līgumsoda maksimālo apmēru 10% apmērā no galvenās parādsaistības, tiesa atzīst, ka prasītājas

aprēķinātais līgumsods atbilst samērīguma un taisnīguma principiem.

Ņemot vērā, ka atbildētāja ir pieļāvusi rēķinu samaksas nokavējumu, atzīstams, ka prasītājai ir tiesības uz līgumsoda piedziņu.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus par to, ka

parāds būtu samaksāts. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, tādēļ no atbildētājas prasītājas labā piedzenams pamatparāds

92045,02 euro un līgumsods 9204,50 euro, pavisam kopā 101249,52 euro.

Attiecībā par pārējiem argumentiem, tiesa norāda, ka tie neietekmē lietu pēc būtības, līdz ar to tie nav vērtējami, atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību

tiesas atziņām, kas noteic, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu,

bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (ECT 1994.gada 19.aprīļa sprieduma „Van de Hurk v. The Netherlands”

61.punktu). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas

1986.gada 13.oktobra lēmums).

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta c apakšpunktu atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 57 001 euro, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 procentiem no

prasījumu apmierinātās daļas. Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta ceturtajai daļai, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie

izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Prasītāja lietā ir iesniegusi zvērinātas advokātes Vitas Tanasi rēķinu 1870 euro apmērā un zvērināta advokāta Ivara Rudzika rēķinus par kopējo

summu 5950 euro.

Tiesa konstatē, ka lietā nav iesniegta ne pilnvara, ne orderis zvērinātai advokātei V.Tanasi, kas pierādītu, ka viņā ir sniegusi juridisko palīdzību

prasītājai šajā civillietā. Tādējādi tiesai nav pamata šos izdevumus piedzīt no atbildētājas.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi par samaksāto valsts nodevu 2364,68 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 3,20 euro apmērā, izdevumus advokāta palīdzības samaksai 2531,24 euro, kancelejas nodevu par liecinieku nopratināšanu 10 euro,

pavisam kopā 4909,12 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus gadā no piedzītās summas.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 8% virs procentu pamatlikmes gadā no

nesamaksātās piedzītās summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, likumisko procentu

apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir

astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, lietas izskatīšanas laikā radušies ar tiesas dokumentu tulkošanu, nosūtīšanu un

izsniegšanu saistīti izdevumi 23,61 euro apmērā.

Tā kā prasītāja ceļot prasību ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro apmērā, no atbildētājas par labu valstij piedzenami

nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 20,41 euro.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 41., 193., 195., 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

/firma/ prasību pret /SIA A/ ar trešo personu prasītājas pusē /SIA B/ par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no/SIA A/ par labu /firma/ pamatparādu 92045,02 euro un līgumsodu 9204,50 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus 4909,12 euro, pavisam

kopā 106158,64 euro (viens simts seši tūkstoši viens simts piecdesmit astoņi euro un 64 euro centi).

Samaksa veicama HSBC Bank Plc London kontā GB04HBUK40127677376169 Swift/Bic: HBUKGB4B.

Noteikt /firma/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos astoņus procentpunktus virs procentu pamatlikmes gadā no piedzītās

summas.

Piedzīt no /SIA A/ valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,41 euro (divdesmit euro un 41 euro cents).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000,

maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C68314719.

Izskaidrot, ka tiesas izdevumu samaksu valsts labā apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz tiesā, pretējā gadījumā pēc sprieduma

labprātīgas izpildes termiņa notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīga pilsētas Pārdaugavas tiesā, Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā.

Spriedums sastādīts 2022.gada 3.martā.

Tiesnese M.Šalta