Court orders payment of electricity debt, statutory interest, and court costs against a non-paying consumer.

Lietas Nr. C29506615

Lietas arhīva Nr. C-0464-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Saldū, 2016.gada 6.decembrī

Saldus rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S. Ozola

ar tiesas sēžu sekretāri I. Āboliņu,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS “Latvenergo” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 11.maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts AS “Latvenergo” prasības pieteikums pret /pers. A/ par parāda

piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka starp AS „Latvenergo” un /pers. A/ 2005.gada 8.jūlijā noslēgts līgums Nr.cj4114548 (mainoties klientu

līgumu numerācijai – jaunais līguma Nr.1007744287) (turpmāk – Līgums), saskaņā ar kuru individuālai mājai /adrese/ (turpmāk – Objekts) tika

piegādāta elektroenerģija.

Lietojot elektroenerģiju atbildētājai bija pienākums ievērot 2009.gada 21.jūlija Ministru kabineta noteikumus Nr.793 „Elektroenerģijas

tirdzniecības un lietošanas noteikumi” un 2011.gada 29.novembra Ministru kabineta noteikumus Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas

noteikumi”, kas regulēja elektroenerģijas piegādi parāda rašanās laikā un laicīgi maksāt par patērēto elektroenerģiju. Saskaņā ar Līguma 2.2.1.punktu

atbildētājai bija pienākums katra mēneša 1.datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus, izrakstīt maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt

līdz tā paša mēneša beigām.

Pēc AS „Latvenergo” darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem atbildētāja nav pilnībā norēķinājusies par patērēto elektroenerģiju minētajā

Objektā, kā rezultātā par laika posmu no 2011.gada 1.septembra līdz 2012.gada 7.jūnijam ir izveidojies neapmaksātas elektroenerģijas parāds par

kopējo summu 2690,99 EUR (rēķins Nr.201074704487).

Atbildētāja 2014.gada 28.novembrī tika brīdināta par parāda samaksu un viņai tika dots termiņš parāda apmaksai līdz 2014.gada 12.decembrim.

Uz nosūtīto brīdinājumu atbildētāja nereaģēja, parādu neapstrīd, līdz ar ko viņas rīcība vērtējama kā piekrišana parādam. Līdz prasības iesniegšanas

dienai parāds nav samaksāts. Prasītāja uzskata, ka atbildētāja ar savu bezdarbību radīja prasītāja tiesību aizskārumu, kā rezultātā prasītājai ir radušies

zaudējumi nesamaksātās parāda summas 2690,99 EUR apmērā.

Par savlaicīgi nenomaksāto parāda summu prasītājs aprēķinājusi likumiskos 6 % gadā no parāda summas, kas kopš parāda apmaksas termiņa

beigām līdz prasības sastādīšanas dienai ir 445,45 EUR.

Likumisko 6 % aprēķins: rēķina Nr.201074704487 apmaksas termiņš 14.07.2012; kavēto dienu skaits: 1007 (līdz prasības sastādīšanai); 6 %

gadā no EUR 2690,99 = 161,4594 : 365 (dienu skaits gadā) x 1007 = EUR 445.45.

Prasības pieteikumā pamatojoties uz 2009.gada 21.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas

noteikumi” 29.punktu, 2011.gada 29.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 27.punktu,

Līguma 2.2.1.punktu, Civillikuma 1587., 1716., 1759., 1763., 1765., 1770., 1775., 1779.,1811., 2021., 2107., 2109. un 2033.panta pamatiem lūgts

tiesu piedzīt no /pers. A/ par labu AS „Latvenergo” parādu 2690,99 EUR, likumiskos 6 % gadā no neapmaksātās parāda summas uz prasības

iesniegšanas 445,45 EUR, samaksāto valsts nodevu 360,20 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 3501,34 EUR.

Ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones rezolūciju civillieta AS “Latvenergo” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu saskaņā ar

Civilprocesa likuma 32.1 pantu nodota izskatīšanai Saldus rajona tiesai.

Prasītājas AS “Latvenergo” pilnvarotais pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2016.gada 21.novembrī Saldus rajona tiesā saņemts prasītājas

iesniegums, kurā sakarā ar prasītāja pārstāvja aizņemtību citā tiesas procesā, lūgts tiesu izskatīt lietu bez prasītājas AS ”Latvenergo” pārstāvja

piedalīšanās tiesas sēdē. Iesniegumā norādīts, ka prasītājs prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem.

Atbildētāja/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējusi, lietas izskatīšanu atlikt nav lūgusi. No lietas

materiāliem redzams, ka atbildētājai par tiesas sēdi paziņots, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu, līdz ar ko tiesa saskaņā ar

Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu prezumē, ka atbildētājam par lietas izskatīšanu paziņots.

Pie šādiem apstākļiem tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas /pers. A/

klātbūtnes tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 panta prasībām aizmugurisks sprieduma ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav

sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus. Tā kā atbildētājs nav sniedzis

paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav ieradies uz lietas izskatīšanu tiesas sēdē, nepaziņojot neierašanās iemeslus, tiesa atzīst par

iespējamu lietā taisīt aizmugurisku spriedumu.

Motīvu daļa

Novērtējusi prasības pieteikumā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Ar lietā esošajiem pierādījumiem pierādīts, ka lietā nav strīda par to, ka starp pusēm pastāvējušas līgumattiecības par elektroenerģijas

piegādi un lietošanu objektā - individuālai mājai /adrese/.

Pušu saistību apliecina 2005.gada 8.jūlija līgums Nr.cj4114548 (mainoties klientu līgumu numerācijai – jaunais līguma Nr.1007744287),

kurš noslēgts starp prasītāju AS „Latvenergo” un atbildētāju /pers. A/, saskaņā ar kuru Objektā – /adrese/, Rīgā, tika piegādāta elektroenerģija (lietas

13.lapa).

Līguma 2.2.1.punktā noteikts, ka lietotāja pienākumos ietilpst katra mēneša 1.datumā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus,

izrakstīt maksājuma kvīti un pilnā apjomā veikt maksājumu līdz tā paša mēneša beigām, kā arī samaksāt noteikto maksu par kavējumu, ja maksājums nav

veikts termiņā (lietas 13.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu piegādātājs apņemas piegādāt pasūtītājam noteiktu lietu par zināmu cenu.

Civillikuma 2109.pants noteic, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem.

Savukārt Civillikuma 2033.pants paredz pircēja pienākumu samaksāt pirkuma maksu.

Lietā nepastāv strīds par faktu, ka prasītājs ar līgumu uzņemtās saistības nebūtu pildījis.

No 2012.gada 14.jūnija rēķina Nr.201074704487 redzams, ka par periodu no 2011.gada 1.septembra līdz 2012.gada 7.jūnijam rēķina

summa kopā ar 22 % PVN ir 1891,24 Ls (2690,99 EUR) (lietas 12.lapa).

2014.gada 28.novembrī atbildētājai nosūtīts brīdinājums Nr.01VD00-33.1042 par parāda 2690,99 EUR samaksu līdz 2014.gada

20.decembrim, vienlaicīgi brīdinot, ka pretējā gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā ar prasību par parāda piedziņu (lietas 10.-11.lapa).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1590. pants noteic,

ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Šajā gadījumā atbildētājas pienākums ir segt ar līgumu uzņemtās saistības pilnā apmērā.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu

tiesisko attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. Prasības tiesvedība un

pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp.).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir

nozīme lietas izspriešanā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotību. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par prasību nav

sniegusi, noslēgtā līguma tiesiskumu un parāda aprēķinu nav apstrīdējusi, atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav iesniegusi pierādījumus, kas

apliecinātu, ka parādu par izmantoto elektroenerģiju būtu samaksājusi.

Līdz ar to parāds par izmantoto elektroenerģiju 2690,99 EUR apmērā piedzenams no atbildētājas par labu prasītājam.

Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus no pamatparāda summas par rēķina Nr.201074704487 samaksas kavējumu – 445,45

EUR. Kavēto dienu skaits 1007 (līdz prasības sastādīšanai) par laiku no 2012.gada 14.jūlija līdz 2015.gada 17.aprīlim.

Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (Civillikuma 1946.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts apstāklis, ka atbildētāja nav veikusi maksu par patērēto elektroenerģiju un ir izveidojies parāds, tiesa atzīst par

pamatotu atbildētājas pienākumu maksāt likumiskos procentus (6 % gadā) par periodu no 2012.gada 14.jūlija līdz 2015.gada 17.aprīlim 445,45 EUR

apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 364,90

EUR – prasītājas samaksātā valsts nodeva 360,20 EUR apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 EUR apmērā un par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,52 EUR apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97. pantu tiesa

no s pri e da

AS “Latvenergo” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvenergo”, reģ. nr.40003032949, parādu 2690,99 EUR (divi

tūkstoši seši simti deviņdesmit euro 99 centi), likumiskos procentus par laiku no 2012.gada 14.jūlija līdz 2015.gada 17.aprīlim 445,45 EUR (četri

simti četrdesmit pieci euro 45 centi) un tiesāšanās izdevumus 364,90 EUR (trīs simti sešdesmit četri euro 90 centi).

Parāda summa ieskaitāma AS “SEB banka” kontā Nr.LV93UNLA0050007013441.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,52 euro (četrpadsmit euro 52

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi Valsts kases reģistrācijas Nr.90001672316, kontā LV51TREL2190458019000, BIC kods:

TRELLV22, klasifikācijas kods 21499, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietas arhīva Nr.C-0464-16/2. Kvīts pēc naudas

samaksas nekavējoties jāiesniedz Saldus rajona tiesā, Saldū, Tūristu ielā 3.

Noteikt /pers. A/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Saldus rajona tiesā.

Atbildētāja 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu,

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2017.gada 2.janvārī.