Legislator Case Law & Legislation
C30652615 / C-0315-16 AI generated

Court orders bankruptcy administrator to repay misdirected funds and statutory interest to creditor company.

Case Number C30652615 / C-0315-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the administrator's defense and ordered the full repayment of misdirected funds totaling EUR 726.00 plus statutory interest and procedural costs. The plaintiff successfully argued that the administrator's failure to return the money after a prior court decision constituted a tortious act causing direct financial loss. Consequently, the court held the administrator liable for the principal amount, six percent annual interest from the claim's filing date, and all associated court fees.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 32.1 pants; Civillikuma 1756., 1757., 1765. panti: When a bankruptcy administrator fails to return misdirected funds following a court order, they are liable for the principal loss and statutory interest as damages for the tortious act.

Keywords

AI generated
bankruptcy administrator liability misdirected funds recovery statutory interest calculation tortious act damages small claims procedure civil liability procedural costs

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likums 32.1 pants
Civillikums 1756. pants
Civillikums 1757. pants
Civillikums 1765. pants
Civilprocesa likums 41. pants
Civilprocesa likums 204.1 pants
Maksātnespējas likums 65. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C30652615

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Madonā, 2016.gada 5.aprīlī

Madonas rajona tiesa šādā

sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Stienis

ar sekretāri M.Goldbergu,

piedaloties Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā SIA) “Atlantikstars” pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. B/ un /pers. C/,

2016.gada 24.martā līdz 5.aprīlim izskatīja atklātā tiesas sēdē Avotu-8, Madonā civillietu SIA “Atlantikstars” maza apmēra prasībā pret

sertificētu maksātnespējas procesu administratori /pers. D/ par naudas piedziņu un

konstatēja:

21.01.2016. no Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 pantu saņemta civillieta SIA “Atlantikstars” maza apmēra

prasībā pret sertificētu maksātnespējas procesa administratori /pers. D/ par naudas piedziņu.

Prasībā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 26.09.2014. spriedumu lietā Nr.C31421514 pasludināts SIA “Amala”

maksātnespējas process un /pers. D/ iecelta par uzņēmuma administratori.

SIA “Atlantikstars” 08.10.2014. uz maksātnespējīgās SIA “Amala” norēķinu kontu veikusi kļūdainu naudas pārskaitījumu par koka paletēm EUR

726,00 apmērā.

Ievērojot Civillikuma 2389.panta nosacījumus, SIA “Atlantikstars” 10.11.2014. vērsusies pie administratores kā pie vienīgās SIA “Amala”

pārvaldes institūcijas ar lūgumu rast iespēju un atmaksāt kļūdaini veikto maksājumu.

Tā kā administratore 10.12.2014. uz izteikto lūgumu sniegusi noraidošu atbildi, SIA “Atlantikstars” vērsusies ar sūdzību Maksātnespējas

administrācijā.

Maksātnespējas administrācija ar 26.03.2015. lēmumu Nr.1-10/58 atzinusi, ka administratore SIA “Amala” maksātnespējas procesā esot

pārkāpusi Maksātnespējas likuma 65.panta 2.punktu, prettiesīgi neatmaksājusi kļūdaini pārskaitītos naudas līdzekļus, kā arī administratorei esot

jāatlīdzinot zaudējumi, kas radušies minēto darbību rezultātā. Pie tam lēmumā norādīts, ka SIA “Atlantikstars” esot tiesības vērsties ar attiecīgo prasību

pret administratori tiesā vispārējā kārtībā. Nepiekrītot Maksātnespējas administrācijas lēmumam, administratore iesniegusi par to sūdzību tiesā.

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 29.05.2015. lēmumu lietā Nr.C31279915 administratores sūdzība par Maksātnespējas

administrācijas lēmumu Nr.1- 10/58 noraidīta. Minētais tiesas lēmums neesot pārsūdzams un stājās spēkā tā pieņemšanas brīdī.

Tādējādi, ar iepriekš minēto tiesas lēmumu nodibināts fakts, ka administratore, neatmaksājot SIA “Atlantikstars” kļūdaini pārskaitītos naudas

līdzekļus, rīkojusies prettiesiski un esot pārkāpusi Maksātnespējas likuma normas.

Ievērojot visu augšminēto un to, ka administratore vairāk kā mēnesi pēc tiesas lēmuma

pieņemšanas labprātīgi naudas līdzekļus tik un tā neatmaksājusi, radot SIA “Atlantikstars” zaudējumus, 07.07.2015. SIA “Atlantikstars” nosūtījusi

administratorei pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu, kurā lūdzis administratori ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no pretenzijas nosūtīšanas dienas veikt

zaudējumu EUR 726,00 apmērā atlīdzināšanu uz prasītāja norēķinu kontu.

Tāpat minētajā pretenzijā SIA “Atlantikstars” norādījusi, ka gadījumā, ja naudas līdzekļi netikšot atmaksāti, SIA “Atlantikstars” iesniegšot prasību

par zaudējumu piedziņu tiesā, un papildus zaudējumiem tikšot aprēķināts līgumsods un kavējuma procenti, kā arī administratorei būšot jāatlīdzinot visi

tiesāšanās izdevumi un zvērināta tiesu izpildītāja pakalpojumi.

Saskaņā ar VAS “Latvijas Pasts” informatīvās sistēmas datiem administratore minēto pretenziju saņēmusi 08.07.2015.

Neskatoties uz to, ka administratore pretenziju saņēmusi, uz šī pieteikuma sagatavošanas dienu naudas līdzekli neesot atmaksāti.

SIA “Atlanstikstars” uzskatot, ka administratore, neatmaksājot kļūdaini pārskaitītos naudas līdzekļus, kaut arī apzinoties, ka tie viņai nepiederot,

nodarījusi SIA “Atlanstikstars” zaudējumus EUR 726,00 apmērā, kā rezultātā prasītājs ciešot zaudējumus, jo nevarot savus naudas līdzekļus izmantot

savas komercdarbības nodrošināšanai.

Ievērojot Civillikuma 1757.pantu, 1759.panta 2.punkts SIA “Atlantikstars” uzskatot, ka esot tiesīga prasīt no administratores arī nokavējuma

procentus no pamatparāda EUR 726,00.

Ņemot vērā Civillikuma 1828.pantu SIA “Atlantikstars” uzskatot, ka administratores pienākums atmaksāt kļūdaini pārskaitītos naudas līdzekļus

iestājoties ar dienu, kad administratore sniegusi prasītājai atbildi pēc būtības, ar kuru noraidījusi lūgumu atgriezt naudas līdzekļus. Ievērojot minētā panta

noteikumus, SIA “Atlantikstars” iesniegums ir uzskatāms par izpildījuma prasīšanas laiku, savukārt administratores atbilde uzskatāma par piemērotu laiku

izpildījuma veikšanai (viens mēnesis no iesnieguma nosūtīšanas un atbildes saņemšanas).

Tādējādi, SIA “Atlantikstars” papildus zaudējumu atlīdzināšanai esot tiesības prasīt no administratores /pers. D/ nokavējuma procentu pieaugumu ar

likmi 6% (seši procenti) gadā no pamatparāda EUR 726,00 par periodu no administratores atbildes sniegšanas dienas līdz šī prasības pieteikuma

sagatavošanas dienai.

Tiesas sēdē prasītāju pārstāvēja /pers. B/ un /pers. C/. Prasītājas pārstāvji prasību uzturēja tādā veidā kā norādīts prasības pieteikumā un balstoties

uz Civillikuma 1635., 1757.pantiem, 1759.panta 2.punktu, 1775., 1779., 1828., 2389 pantiem, Maksātnespējas likuma 29.pantu, 65.panta 2.punktu,

94.pantu lūdza piedzīt no sertificētas maksātnespējas procesu administratores /pers. D/ zaudējumus EUR 726,00 apmērā, nokavējuma procentus EUR

34,00 SIA “Atlantikstars” labā, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda EUR 726,00, sākot

ar prasības pieteikuma parakstīšanas dienu līdz parāda faktiskās samaksas dienai, un piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nebija ieradusies, lūdzot atlikt lietas izskatīšanu iespējamā izlīguma noslēgšanai un papildus liecinieku nopratināšanai.

Prasītājas pārstāvji izlīguma noslēgšanai nepiekrīt.

Tiesa uzskata, ka atbildētājas neierašanās uz tiesas sēdi nav attaisnojama un lieta izskatāma bez viņas klātbūtnes.

Savā paskaidrojumā, l.lp.57, atbildētāja prasību neatzīst, norādot, ka prasītāja neesot pierādījusi, ka MSIA “Amala” bijis pienākums atmaksāt

naudas līdzekļus SIA “Atlantikstars”. Kļūdains un maldinošs esot prasītājas apgalvojums, ka ar Maksātnespējas administrācijas 26.03.2015. lēmumu Nr.

1-10/58 un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 29.05.2015. lēmumu lietā Nr. C31279915 būtu atzīts, ka SIA “Amala” vai tās administratorei

(atbildētājai) būtu pienākums atmaksāt jebkādus līdzekļus prasītājai.

Maksātnespējas administrācija neesot tiesīga izskatīt jautājumus, kuros pastāvot strīds par tiesībām, kā to nosaka Maksātnespējas likuma 176.panta

trešā daļa. Maksātnespējas administrācija konkrētajā gadījumā arī neesot konstatējusi administratores pienākumu atmaksāt naudas līdzekļus prasītājai. Uz

to arī norādot Maksātnespējas administrācija lēmuma 10.punkts: “Atbilstoši Maksātnespējas likuma 176.panta trešajai daļai Maksātnespējas

administrācija neizskata sūdzības par administratora lēmumiem, kuru pamatā ir strīds par tiesībām. Līdz ar to Maksātnespējas administrācija nav tiesīga

izvērtēt strīdu pēc būtības - kurai personai pienākas naudas līdzekļi EUR 726,00 apmērā. ”

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pieņemot 29.05.2015. lēmumu lietā Nr. C31279915, vērtējusi tikai un vienīgi vai Maksātnespējas

administrācijas lēmums esot tiesisks un pamatos. Proti, tiesa, tāpat kā Maksātnespējas administrācija, neesot vērtējusi, kurai personai pienākoties naudas

līdzekļi EUR 726,00 apmērā. To jautājumu loks, kurus Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa varējusi izskatīt MSIA “Amala” maksātnespējas

procesā, esot precīzi noteikts Civilprocesa likuma 363.14 panta pirmajā daļā un Civilprocesa likuma 363.19 pantā. Līdz ar to, tiesa nav vērtējusi un nav

lēmusi par pienākumu atmaksāt naudas līdzekļus MSIA “Amala” maksātnespējas procesā, kā to kļūdaini norādot prasītāja.

Prasītāja neesot veikusi vajadzīgos pasākumus, kas saprātīgi esot nepieciešami, lai samazinātu vai novērstu zaudējumu rašanos Civillikuma

1776.panta pirmās daļas izpratnē. Prasītāja neesot tiesīga prasīt zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar Civillikuma 1776.panta trešo daļu.

No prasītājas pieteikuma izrietot, ka prasītāja naudas līdzekļus pārskaitījusi uz MSIA “Amala” bankas kontu 08.10.2015. Prasītāja uzskatot, ka

naudas līdzekļi jāatmaksājot saskaņā ar Civillikuma 2389.pantu, taču prasītāja nekad neesot cēlusi prasību pret MSIA “Amala”, lai aizstāvētu savas

tiesības. No lietas materiāliem izrietot, ka SIA “Atlantikstars” nekad neesot bijis nodoms šādu prasību celt. Prasītāja šādu prasību arī neesot cēlusi pēc

tam, kad administrators atteicis naudas līdzekļu atmaksu. Līdz ar to, prasītāja neesot veikusi vajadzīgās darbības, lai no MSIA “Amala” tiesas ceļā

atprasītu naudas līdzekļus.

Prasītājas vēršanās Maksātnespējas administrācijā nevarot tikt uzskatīta par darbību, kas vērsta uz naudas līdzekļu atgūšanu no MSIA “Amala”

Civillikuma 2389.panta izpratnē. Kā norādīts iepriekš, Maksātnespējas administrācija neesot tiesīga uzlikt administratoram pienākumu veikt naudas

līdzekļu atmaksu prasītājai - šī jautājuma (strīda) izlemšana esot tiesas kompetencē. Atbildētājas ieskatā, ja prasītāja vēlējās atgūt naudas līdzekļus un

pamatojot to ar Civillikuma 2389.pantu, tad jāceļot attiecīga prasība tiesā, kas neesot darīts.

Prasītājai bijis pietiekami daudz laika, lai celtu prasību pret MSIA “Amala” atbilstoši Civillikuma 2389.pantam.

Ja tiesa atzīst prasītājas prasību par pamatotu, atbildētāja lūdzot zaudējumu summu samazināt pilnā apmērā atbilstoši Civillikuma 1776.panta otrajai

daļai - prasītāja neesot ievērojusi pienācīgu rūpību un neesot rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Par vieglu neuzmanību atzīstams tās rūpības un

čaklības trūkums, kāda vispār jāievērojot krietnam un rūpīgam saimniekam (Civillikuma 1646.pants).

Prasītāja veicot maksājumu, nesot veikusi vajadzīgos pasākumos, lai pārliecinātos par maksājuma rekvizītiem. Minētā neuzmanība esot tieši saistīta

ar prasītājas rīcību un tiesiskajām sekām - kā norādot prasītāja, maksājums veikts, pieļaujot kļūdu, t.i., neuzmanību.

Kā tika uzsvērts iepriekš, prasītāja neesot veikusi darbības, kuras krietns un rūpīgs saimnieks veiktu, lai atprasītu naudas līdzekļus no MSIA

“Amala” - neesot celta prasība atbilstoši Civillikuma 2389.pantam.

Novērtējusi prasītājas pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē, atbildētājas rakstveida paskaidrojumus kopumā ar pierādījumiem lietā, tiesa uzskata,

ka prasība ir apmierināma.

Lietā nepastāv strīds, ka SIA “Atlantikstars” 08.10.2014. SIA “Amala”, kura 26.09.2014. ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas

spriedumu lietā Nr.C31421514 pasludināta par maksātnespējīgu, norēķinu kontā veikusi kļūdainu pārskaitījumu EUR 726,00 apmērā.

Par SIA “Amala” maksātnespējas administratori ar tiesas nolēmumu iecelta atbildētāja /pers. D/, kura 10.12.2014. noraidījusi prasītājas

10.11.2014. pieteikumu par kļūdaini samaksātās naudas summas atmaksu.

SIA “Amala” maksātnespējas process izbeigts ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 20.01.2015. lēmumu.

Lai izšķirtu starp pusēm radušos strīdu, tiesa iztulko un piemēro uz lietas apstākļiem piemērojamos normatīvos aktus.

Jāatzīmē, ka līdzīgu likumu tulkojumu un piemērošanu veikusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa savā 29.05.2015. lēmumā, ar kuru

noraidīta MSIA “Amala” maksātnespējas procesa administratores /pers. D/ sūdzība par Maksātnespējas administrācijas 26.03.2015. lēmumu Nr. 1-

10/58, l.lp.44.-52. un tiesa pilnībā pievienojas augstākminētajiem nolēmumā izdarītajiem secinājumiem

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas noteikumiem administratoram ir pienākums nodrošināt juridiskās personas maksātnespējas

procesa efektīvu un likumīgu norisi, kā arī mērķu sasniegšanu. Līdz ar to administratoram ir noteikts vispārīgs pienākums, īstenojot maksātnespējas

procesa mērķu sasniegšanu, nodrošināt vienlīdz kā efektīvu, tā arī likumīgu šī maksātnespējas procesa norisi.

No Maksātnespējas likuma 4.panta pirmās daļas izriet, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa mērķis bankrota procedūras gadījumā ir

maksātnespējas procesa ietvaros no parādnieka mantas pēc iespējas pilnīgākā apmērā segt kreditoru prasījumus. Tādējādi kreditoru prasījumu segšana

maksātnespējas procesa ietvaros ir iespējama vienīgi no parādniekam piederošās mantas.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 65.panta 2.punktu pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir

pienākums nekavējoties uzsākt parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju un sastādīt parādnieka bilanci.

Savukārt atbilstoši Maksātnespējas likuma 65.panta 4.punktam administratoram pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir

pienākums nekavējoties ņemt savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo

mantu.

No minētajām normām secināms, ka administratoram ir pienākums apzināt parādniekam piederošo mantu, kā arī vienīgi administratora kompetencē

ietilpst jautājuma izlemšana, vai parādnieka kontā ieskaitītie naudas līdzekļi ir parādnieka manta.

Maksātnespējas likuma 92.pants nosaka, ka parādnieka manta šā likuma izpratnē ir:

1) parādnieka nekustamais īpašums, kustamā manta, tajā skaitā naudas līdzekļi;

2) naudas līdzekļi, kas iegūti, atsavinot parādnieka mantu;

3) saskaņā ar šā likuma 93.pantu atgūtā manta;

4) augļi, kas iegūti no parādnieka mantas juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā;

5) juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā cita tiesiski iegūtā manta, kā arī šā panta pirmajā daļā, norādītā manta, kas atrodas Latvijā, ja

pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000, 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

Attiecīgi manta, kuru parādnieks maksātnespējas procesa laikā ir ieguvis bez jebkāda tiesiska pamata, Maksātnespējas likuma 92.panta izpratnē

nav parādnieka manta, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi. Šādu naudas līdzekļu saņemšana ir uzskatāma par netaisnu iedzīvošanos, tādēļ personai ir

tiesības to atprasīt, pamatojoties uz Civillikuma 2389.pantu. Ja administrators šādu prasījumu uzskata par pamatotu, tad saskaņā ar Maksātnespējas

likuma 94.pantu minētie naudas līdzekļi ir pielīdzināmi trešajai personai piederošai mantai un ir atmaksājami, Maksātnespējas likuma izpratnē šāda

trešā persona nav uzskatāma par kreditoru, tādēļ administratora rīcība, atmaksājot naudas līdzekļus, nav vērtējama kā kreditora prasījuma ārpuskārtas

apmierināšana.

Savukārt situācijā, ja administrators atsakās atmaksāt nepamatoti pārskaitītos naudas līdzekļus, personai, kas šo pārskaitījumu veikusi, ir tiesības ar

attiecīgu prasību vērsties tiesā. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus par to, ka šī persona Maksātnespējas likuma izpratnē nav uzskatāma par

kreditoru, bet gan par trešo personu, prasītājam pozitīvs spriedums rada nevis tiesības iesniegt kreditora prasījumu, bet gan atgūt šos līdzekļus kā trešajai

personai piederošo mantu (Sk. Maksātnespējas administrācijas skaidrojumi un atziņas. 2008 - 2014,- Rīga: Tiesu mm aģentūra, 2015, 183.-184.lpp).

Maksātnespējas likuma 29.panta pirmā daļa nosaka, ka administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vai pilnvarnieka vainas dēļ nodarīti valstij,

parādniekam, kreditoriem vai citām personām.

Savukārt Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Mūsdienu tiesību teorijā atzīsts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības

pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojuma darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3)

cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (K.Torgāns. Saistību tiesības I daļa. Rīga, 2006., l.lpp.299).

Ņemot vērā, ka atbildētāja, nepārskaita nepareizi ieskaitītos naudas līdzekļus prasītājai, paskaidrojumā minētās materiālās tiesību normas ir

piemērojusi nepareizi, tiesa uzskata, ka radusies zaudējuma summa ir piedzenama no administratores, jo viņas rīcība ir prettiesiska un nodarītie zaudējumi

EUR 726,00, kā arī likumisko procentu summa EUR 34,00 ir cēloniskā sakarībā ar atbildētājas rīcību.

Civillikuma 1756., 1757., 1765.pantos noteikts pienākums maksāt procentus, pamatojoties vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Nolīgstot procentus, jānosaka to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā iepriekšminētā likuma pantus tiesa uzskata, ka atzīstamas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja

aprēķinātos likumiskos 6% gadā no neatmaksātās zaudējumu summas, sākot ar prasības pieteikuma parakstīšanas dienu līdz parāda faktiskās samaksas

dienai, aprobežojot ar zaudējumu pamatsummu EUR 726,00.

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas prasītājas labā piedzenama valsts nodeva EUR 114,00

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70, l.lp.31, 32; par labu valstij no atbildētājas piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

EUR 5,04 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai dodams 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 250.26, 250.27, 204.1 pantiem, tiesa

nosprieda:

apmierināt pilnā apmērā SIA “Atlantikstars” maza apmēra prasību pret maksātnespējas procesa administratori /pers. D/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no maksātnespējas procesu administratores /pers. D/, personas kods pers.kods, par labu SIA “Atlantikstars”, reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, zaudējumus EUR 726,00, likumiskos procentus EUR 34,00, valsts nodevu EUR 114,00, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

EUR 4,70, kopsummā EUR 848,70 (astoņi simti četrdesmit astoņi euro 70 centi), ieskaitot SIA “Atlantikstars”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, kontā Nr. LV89PARX0015702080001 .

Piedzīt no maksātnespējas procesu administratores /pers. D/, personas kods pers.kods, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

EUR 5,04 (pieci euro 04 centi), ieskaitot Tiesu administrācija, reģistrācijas nr. /reģistrācijas numurs/, konta Nr. /konta numurs/, saņēmēja banka: Valsts

kase, BIC kods TRELLV22, Iemaksas mērķis: 21499 (kā arī norāda lietas numuru, fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu).

Atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no maksātnespējas procesa administratores /pers. D/ aprēķinātos likumiskos 6%

gadā no neatmaksātās zaudējumu summas, sākot ar prasības pieteikuma parakstīšanas dienu līdz parāda faktiskās samaksas dienai, aprobežojot ar

zaudējumu pamatsummu EUR 726,00.

Noteikt atbildētājai desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā, Poruka ielā 1, apelācijas sūdzību iesniedzot Madonas rajona

tiesā.

Tiesnesis A.Stienis