Court convicts defendant of drunk driving refusal and fines 40 euros plus reimbursement of breath test costs.

NORAKSTS

Lieta Nr.115005516/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2016.gada 22.martā

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe,

ar tiesas sēdes sekretāri /sekretāre/,

piedaloties

pie administratīvās atbildības saucamai personai /pers. A/

Dambja ielā 12, Jelgavā, atklātā tiesas sēdē 2016.gada 16.martā izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas

kods /personas kods/, deklarētā un faktiskā dzīvesvieta /adrese A/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu

kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 175.panta,

k o n s t a t ē j a:

2016.gada 19.februārī Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP ZRP) Jelgavas iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas inspektores /Valsts amatpersona A/ 2016.gada 17.februārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC128579 (turpmāk –

Protokols) un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2016.gada 29.janvārī plkst.21:05 /pers. A/ (turpmāk – Persona)

Jelgavā, Katoļu ielas un Raiņa ielas krustojumā pie ēkas Nr.9, būdams alkohola reibumā, atrodoties pie automašīnas Audi Avant ar valsts numuru /TL

numurs/, ļaunprātīgi nepakļāvās Valsts policijas darbinieka, kurš pildīja dienesta pienākumus, likumīgajām prasībām un rupji lamājās (ejiet visi dirst, ārā

es nekāpšu), uzvedās agresīvi, atteicās veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpā, centās bojāt operatīvo transportlīdzekli, nereaģēja uz

vairākkārtējām Valsts policijas darbinieku likumīgajām prasībām doties uz Valsts policijas dienesta automašīnu.

Personas darbības kvalificētas kā Latvijas APK 175.pantā minētais administratīvais pārkāpums.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Protokolā Persona ar parakstu apliecināja, ka ir iepazinusies ar Protokola saturu, tai izskaidrotas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie

administratīvās atbildības saucamās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmusi protokola eksemplāru. Piezīmes par Protokola saturu Persona nav

izteikusi.

Savā 2016.gada 30.janvāra paskaidrojumā (lietas lapa 4), kas pierakstīts pēc Personas vārdiem, norāda, ka 2016.gada 29.janvārī ap plkst.18:50

atradās ciemos pie sava brāļa /pers. B/ /adrese/ un abi lietoja alkoholu. Persona nolēma, ka ir jābrauc, palūdza brālim automašīnas atslēgas un abi brauca

uz /adrese B/. Raiņa un Katoļu ielas krustojumā mašīnu apturēja policijas darbinieki. Persona saprata, ka ir “dimbā”, būs nepatikšanas, jo vadīja

automašīnu alkohola reibumā. Brālis sēdēja blakus, priekšējā sēdeklī. Pie durvīm šofera pusē pienāca policijas darbinieks un stādījās priekšā. Tad

policijas darbinieks formas tērpā palūdza noslāpēt automašīnas dzinēju un izkāpt no automašīnas, tad palūdza vēlreiz to izdarīt, bet Persona nepakļāvās

policijas darbiniekiem un ar rokām ieķērās automašīnas stūrē. Tad policijas darbinieks izvilka Personu no automašīnas, Persona turpināja nepakļauties un

atteicās sekot uz policijas dienesta automašīnu, vēl pie tā visa lamājās rupjiem necenzētiem vārdiem (ejiet visi dirst, nekur nekāpšu, nekur neiešu).

Persona atzīst, ka uzvedās agresīvi, līdz ar ko Personai pielietoja roku dzelžus. Norāda, ka uz vietas atteicās arī veikt sev alkohola koncentrācijas

pārbaudi. Viss notika uz ielas, minētajā sabiedriskā vietā. Atzīst pilnībā savu vainu tajā, ka vairākkārtīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām

prasībām. Pēc ilgstošām pārrunām Persona piekrita alkohola pārbaudei Valsts SIA “Slimnīca “Ģintermuiža””. Sakarā ar notikumu ne pret vienu

pretenziju nav. Izdarīto nožēlo.

Tiesas sēdē Persona paskaidroja, ka notikuma vietā bija kopā ar brāli /pers. B/. Sākotnēji atteicās pūst trubiņā, jo neredzēja, kur aizveda brāli.

Tad, kad redzēja, ka brāli aizved pie policijas automašīnas, tad iepūta trubiņā. Pavisam pūta alkometrā 3 reizes: vienu reizi uz ielas, psihiatriskajā slimnīcā

un atskurbtuvē. Atzīst, ka nepakļāvās policijas darbiniekiem, nekāpa ārā no automašīnas un neizņēma atslēgas no aizdedzes, kaut arī policijas darbinieki

to lūdza izdarīt divas reizes, bija ieķēries mašīnas stūrē, tāpēc policisti viņu no mašīnas izrāva ar spēku, ārdījās, trakoja, policijas darbinieki nevarēja viņu

savaldīt, tāpēc uzlika roku dzelžus. Pakļāvās policijas darbinieku izteiktajai prasībai sekot viņiem līdzi uz dienesta automašīnu. Neatzīst, ka policijas

darbiniekus apsaukāja rupjiem vārdiem. Nelamājās, tikai teica, ka ir /amats/. Savu vainu pārkāpuma izdarīšanā pilnībā atzīst. Slimnīcā piekrita veikt

pārbaudi ar alkometru un nodeva asins analīzes. Pārbaudi ar alkometru veica arī atskurbtuvē. Izdarīto nožēlo.

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka Persona ir izdarījusi Latvijas APK 175.pantā

paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, 2016.gada 29.janvārī ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

Minētie secinājumi izdarīti pamatojoties uz sekojošiem konstatētajiem apstākļiem.

Atbilstoši Latvijas APK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 175.panta noteikumi nosaka, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam

rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus ir paredzēta administratīvā atbildība – personai var tikt

piemērots naudas sods līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Lai atzītu, ka persona ir vainojama administratīvajā pārkāpumā pēc minētā panta, jākonstatē, vai policijas darbinieki pildīja dienesta pienākumus,

vai policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā ir bijušas likumīgas un vai nepakļaušanās šim prasībām bijusi ļaunprātīga.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu

liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Administratīvā pārkāpuma lietā tiesnese konstatē šādus pierādījumus:

1. ar Protokolu (lietas lapa 3) konstatēts fakts, ka 2016.gada 29.janvārī plkst.21:05 Persona Jelgavā, Katoļu ielas un Raiņa ielas krustojumā

pie ēkas Nr.9, būdama alkohola reibumā, ļaunprātīgi nepakļāvās Valsts policijas darbinieku, kuri pildīja dienesta pienākumus, likumīgajām

prasībām un rupji lamājās (ejiet visi dirst, ārā es nekāpšu), uzvedās agresīvi, atteicās veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpā, centās bojāt

operatīvo transportlīdzekli, nereaģēja uz vairākkārtējām Valsts policijas darbinieku likumīgajām prasībām doties uz Valsts policijas dienesta

automašīnu;

2. no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem pievienotajiem VP ZRP Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas

rotas jaunākā inspektora, kaprāļa /Valsts amatpersona B/ un jaunākā inspektora virsniekvietnieka /Valsts amatpersona C/ ziņojumiem (lietas

lapas 5-6), kuros norādīti analogi lietas apstākļi, konstatēts, ka 2016.gada 29.janvārī, veicot patrulēšanu, ap plkst.21:05 Jelgavā, Katoļu ielas un

Raiņa ielas krustojumā pie ēkas Nr.9 tika pamanīti divi aizdomīgi vīrieši, kurus vēlējās pārbaudīt. Tuvojoties personām, tās iekāpa automašīnā

Audi A4 Avant, valsts Nr./TL numurs/, un automašīna uzsāka kustību, izbraucot uz Katoļu ielu atpakaļgaitā. Izmantojot speciālos skaņas un

gaismas signālus, automašīna tika apturēta. /Valsts amatpersona B/ kopā ar /Valsts amatpersona D/ devās pie apturētās automašīnas vadītāja,

stādoties priekšā kā policijas darbinieki. Uzsākot sarunu ar vadītāju, bija jūtama alkoholam raksturīga smaka, kā rezultātā vadītājam tika lūgts

izslēgt automašīnas dzinēju un izkāpt no automašīnas, uz ko automašīnas vadītājs atbildēja (ejiet visi drist, ārā es nekāpšu). Vadītājs uz policijas

darbinieku lūgumiem nereaģēja un centās uzsākt kustību ar automašīnu, aizbraukt no notikuma vietas, pēc kā tika pieņemts lēmums vadītāju

aizturēt, lai viņš neradītu kaitējumu sev un apkārtējiem. Abas aizturētās personas bija stiprā alkohola reibumā, atteicās nosaukt savus personas

datus, kā arī Personas vadītā automašīna atradās tieši brauktuves vidū, traucējot satiksmi. Aizturēšanas laikā tika pielietoti speciālie cīņas

paņēmieni “Personas izvilkšana no transportlīdzekļa” un “Roku aizliekšana aiz muguras”, uzliekot roku dzelžus. Pēc aizturēšanas veikšanas,

Persona tika ievietota operatīvajā transportlīdzeklī un aicināta veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi, ko atteicās veikt un turpināja agresīvi

uzvesties, cenšoties bojāt operatīvo transportlīdzekli, un lamāties. Tika izsaukta ceļu policijas 15.ekipāža, lai veiktu tālākās procesuālās darbības.

Personas nogādāja Valsts policijas dežūrdaļā personības noskaidrošanai, kur Persona uzvedās agresīvi, bravūrīgi. Tā kā vadītājs atteicās no

alkohola testa uz vietas, kā arī Valsts policijas dežūrdaļā, tika pieņemts lēmums nogādāt personu uz Valsts SIA “Slimnīca “Ģintermuiža””, kur

vadītājam tika veikta ekspertīze alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un izelpā. Pēc ekspertīzes veikšanas persona tika nogādāta

medicīniskajā atskurbtuvē ar atgriešanu Valsts policijas operatīvai vadības nodaļai, kur tika noskaidrots, ka aizturētā persona ir /pers. A/, personas

kods /personas kods/. Personai roku dzelži tika uzlikti plkst.21:20 un noņemti plkst.22:40, medicīniskās atskurbtuves telpās Persona tika ievietota

plkst.23:10, protokola Nr.146 līdz atskurbšanai ar atgriešanu Valsts policijai, lai uzsāktu administratīvo lietvedību;

3. no administratīvās aizturēšanas protokola (lietas lapa 8), redzams, ka Persona aizturēta 2016.gada 29.janvārī plkst.21:20 un atbrīvota

plkst.22:05, Persona atteikusies parakstīt administratīvās aizturēšanas protokolu;

4. no VP ZRP Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas rotas jaunākā inspektora, seržanta /Valsts amatpersona D/

iesnieguma (lietas lapa 7) konstatēts, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības policijā saņemts lūgums ievietot Personu medicīniskajā atskurbtuvē, jo

Persona atrodas tādā alkohola reibumā, kas aizskar cilvēka cieņu, nespēj patstāvīgi pārvietoties, nespēj nosaukt savus personas datus un

dzīvesvietu, apkārtējo cilvēku klātbūtnē skaļi lamājās rupjiem, necenzētiem vārdiem uz policijas darbiniekiem. Vairākkārtīgi lūdzot pārtraukt

pretlikumīgās darbības, Persona nereaģēja un turpināja to darīt, atteicās nosaukt savus personas datus, centās slēpt savu identitāti. Persona

ievietota medicīniskajā atskurbtuvē plkst.23:10, protokola Nr.146 ar atgriešanu Valsts policijai;

5. no Medicīniskās pārbaudes protokola Nr.28 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai (lietas lapa 9) redzams, ka Valsts SIA

“Slimnīca “Ģintermuiža”” plkst.22:25 nogādāta Persona, kuras darbavieta ir /Nosaukums A/, jo Persona atsakās no pārbaudes alkohola

noteikšanai. Persona apstiprina alkohola lietošanu, ir alkohola smaka no mutes. Ar alkometru AlkoQuant 6020 plus plkst.22:25 konstatētas 2.9

promiles alkohola satura izelpotajā gaisā, bet plkst.22:40 – 2.82 promiles. Asins paraugs noņemts plkst.22:25 un konstatēta alkohola

koncentrācija asinīs 2.77 promiles;

6. alkohola koncentrācija Personas izelpotajā gaisā noteikta atbilstoši MK 2008.gada 2.jūnija noteikumos Nr.394 „Alkohola, narkotisko,

psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” noteiktajā kārtībā. No personas pārbaudes protokola Nr.0146 un alkometra

izdrukām (lietas lapas 10-11) redzams, ka 2016.gada 29.janvārī ar kontroles aparātu LION ALCOMETER 500 Nr.62790 Personas

izelpojamā gaisā plkst.23:16 konstatētas 2.01 promiles alkohola satura un plkst.23:34 – 2.07 promiles alkohola satura. Persona pārbaudes

protokolu un alkometra izdrukas ir parakstījis, tādejādi apliecinot, ka piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem, tos nav apstrīdējis;

7. ar protokolu Nr.146 (lietas lapa 12) par personas ievietošanu medicīniskajā atskurbtuvē konstatēts, ka 2016.gada 29.janvārī plkst.23:10

Persona ievietota medicīniskajā atskurbtuvē, atbrīvota 2016.gada 30.janvārī plkst.11:00;

8. n o lēmuma par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā (lietas lapa 13) redzams, ka 2016.gada 30.janvārī uzsākta

administratīvā lietvedība par Personas darbībās saskatāmajām Latvijas APK 175.panta pazīmēm;

9. no IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas lapa 14) redzams, ka Persona ir

administratīvi sodīta.

Vērtējot Personas vainu Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tiesnese atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka

policijas darbinieki 2016.gada 29.janvārī pildīja dienesta pienākumus. No lietā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka policijas darbinieki, veicot dienesta

pienākumus, konstatēja, ka Persona ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

Tiesnese atzīst, ka policijas darbinieku izvirzītās prasības Personai bija likumīgas, jo atbilstoši likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1. un 4.

punktam, policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus, atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc

likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem un administratīvi

aizturēt likumpārkāpējus.

Tiesnese secina, ka lietā ir iegūti pietiekoši pierādījumi, ka policijas darbinieku likumīgās prasības Personai izkāpt no transportlīdzekļa, nosaukt

savus personas datus, pārstāt skaļi lamāties un uzvesties agresīvi un bravūrīgi, veikt alkohola koncentrācijas izelpā pārbaudi tika izteiktas vairākkārtīgi.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka policijas darbinieki Personu būtu izprovocējuši uz pretlikumīgu rīcību un Personas pienākums bija izpildīt policijas

darbinieku prasības, jo likuma „Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības

un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām

prasībām ir sodāma. Policijas darbinieka prasības ir obligātas, un rīcība saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai

uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi. Tātad, jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus,

atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas nav acīmredzami pretlikumīgs. Savukārt, rīkojuma pretlikumīguma acīmredzamībai

jāpamatojas uz tādu objektīvu apstākli, kas nosakāms uzreiz, proti, kurš būtu pretlikumīgs jebkuros apstākļos, nevis uz personas subjektīvo attieksmi

pret policijas rīkojumu. Tiesnese lietā nav konstatējusi apstākļus, kas norādītu uz acīmredzamām pretlikumībām policijas darbinieku rīcībā.

Savukārt, lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kā tas noteikts Latvijas APK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek pierādīta

personas vaina attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā un īpašs jēdziena „ļaunprātīgums” iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt personu par vainīgu

nodarījumā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, nav nepieciešams. (skat. arī Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 10.marta sprieduma

lietā AA 609-05/8 15).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka Personas izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš konstatētajiem

faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka Persona ir izdarījusi Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti,

ka Protokolā norādītajā laikā un vietā, Persona, būdama alkohola reibuma stāvoklī, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

Lietā nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti, vai liecinātu par viņu ieinteresētību lietas iznākumā

personisku motīvu dēļ, vai kļūdām attiecībā uz viņu izklāstītajiem faktiem.

Personas vaina Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar Protokolu, Personas paskaidrojumiem,

policijas inspektoru dienesta ziņojumiem, protokolu par personas ievietošanu medicīniskajā atskurbtuvē un alkometra izdrukām un citiem lietas

materiāliem kopumā.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, Persona

saucama pie administratīvās atbildības, uzliekot viņai administratīvo sodu Latvijas APK 175.pantā paredzētās soda sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpumu raksturu, to izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un mantisko stāvokli,

proti, mācās /Nosaukums A/, ienākumi mēnesī ap EUR 150, apgādībā 1 persona, administratīvi sodīts. Tiesnese konstatē atbildību mīkstinošu apstākli –

Persona vaļsirdīgi nožēlo izdarīto.

Tiesnese konstatē Personas atrašanos alkohola reibuma stāvoklī administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī, ko apstiprina pati Persona savā

paskaidrojumā un lietā esošie pierādījumi. Līdz ar to tiesnese atzīst, ka lietā konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis – pārkāpums izdarīts alkoholisko

dzērienu iespaidā.

Latvijas APK 258.panta trešā daļa nosaka, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz izdevumus,

kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

Atbilstoši MK 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr.9 1 5 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola

koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” un Latvijas APK 274.panta otrās daļas

12.punktu, institūcija (amatpersona) lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, nosaka ar alkohola

koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas

pienākumu, ja persona ir atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Savukārt, saskaņā ar MK 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes

kārtība” 14.punktu, ja izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot) pārbaudes izdevumus 15,65 euro apmērā

sedz pārbaudāmā persona.

Ņemot vērā iepriekš minēto un izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķa

sasniegšanai pārkāpējam piemērojams naudas sods tādā apmērā, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu raksturu un smagumu.

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 175., 213., 244., 268.1., 270., 272., 289.6, 289.12 – 289.13 un 289.16 un 289.17 -

289.18 pantiem, tiesnese

no s pri e da :

1. atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, un sodīt par Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu ar naudas sodu EUR 40 (četrdesmit euro) apmērā;

2. uzlikt pienākumu /pers. A/ 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies spēkā, labprātīgi segt izdevumus EUR 15,65

(piecpadsmit euro 65 euro centi) apmērā par veikto alkohola koncentrācijas pārbaudi.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību

iesniedzot Jelgavas tiesā.

Naudas soda samaksa jāveic sekojošā kontā: kods 0551 naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100,

BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesas kancelejā.

Maksājuma dokumentos uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs (115005516/14) un administratīvā pārkāpuma protokola

numurs (PC128579).

Izdevumi par alkohola koncentrācijas konstatēšanai veikto pārbaudi iemaksājami 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad nolēmums

stājies spēkā, to iemaksu veicot sekojošā kontā: Saņēmējs: Jelgavas pilsētas pašvaldības policija, Reģ.Nr.90000031705, banka: AS SEB Banka

Jelgavas filiāle, kods UNLALV2X008, konta Nr.LV09UNLA0008010130566.

Maksājuma dokumentos uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs (115005516/14) un administratīvā pārkāpuma protokola

numurs (PC128579).

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Gulbe

NORAKSTS PAREIZS

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe

Jelgavā, 22.03.2016.