Court dismisses appeal against administrative penalty for failing to file insolvency petition promptly.

Lietas Nr. 133043516

Lietas arhīva Nr. 104AA-0041-17/3

SPRIEDUMS

Rīgā 2017.gada 19.janvārī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese Ludmila Poļakova,

tiesneši Guntars Stūris un Daiga Kalniņa

apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. C/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 166. 35pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu saistībā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 6.oktobra spriedumu, un

konstatēja

ar Valsts ieņēmuma dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas Jēkabpils nodaļas vadītājas

V.Umbraško 2016.gada 16.februāra lēmumu Nr.F14G/BS004824 SIA „LINTEKA” valdes loceklis /pers. C/ sodīts ar naudas sodu 400 euro apmērā

un tiesību ieņemt personālsabiedrības lietveža, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā biedra, kapitālsabiedrības valdes locekļa, kapitālsabiedrības padomes

locekļa, prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē, komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera, revidenta amatu atņemšanu uz

diviem gadiem par Latvijas APK 166.35pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu (lietas 30.-32.lapa).

Par minēto lēmumu iesniedzējs iesniedza sūdzību VID (lietas 19.-23.lapa).

Ar VID 2016.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.22.11-1/2509 (turpmāk - Lēmums) grozīts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas

daļas Jēkabpils nodaļas vadītājas V.Umbraško 2016.gada 16.februāra lēmumā Nr.F14G/BS004824 /pers. C/ noteiktā naudas soda apmērs no 400

euro uz 280 euro un atcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas Jēkabpils nodaļas vadītājas V.Umbraško 2016.gada

16.februāra lēmums Nr.F14G/BS004824 daļā par /pers. C/ piemēroto papildsodu – atņemt tiesības ieņemt personālsabiedrības lietveža,

personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā biedra, kapitālsabiedrības valdes locekļa, kapitālsabiedrības padomes locekļa, prokūrista, parastā

komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē, komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera, revidenta amatus uz diviem gadiem (lietas 12.-15.lapa).

Par Lēmumu /pers. C/ iesniedza sūdzību Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 6.oktobra spriedumu Lēmums atstāts negrozīts, bet /pers. C/ sūdzība noraidīta.

Pirmās instances tiesa atzina, ka Lēmuma motivācija ir pareiza un pietiekama, tādēļ saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu pievienojās

Lēmuma motivācijai.

Pirmās instances tiesa konstatēja, ka lietā nav strīda, ka iesniedzējs ir SIA “/Nosaukums A/” valdes loceklis no 2008.gada 2.aprīļa. Kā arī tiesa

konstatēja, ka iesniedzējs nav apstrīdējis to, ka SIA “/Nosaukums A/” bija izveidojies nodokļu parāds, ko apstiprina arī iesniedzēja iesniegtais SIA

“/Nosaukums A/” maksātnespējas pieteikums, kas iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2015.gada 16.decembrī, kā tas norādīts tiesas

2016.gada 31.marta spriedumā lietā Nr.C30513416 (lietas 17.lapa). Tiesa uzsvēra, ka minēto faktu apstiprina ziņas, kas izriet, no VID 2015.gada

23.oktobra lēmuma, ar kuru nolemts piedzīt no SIA “/Nosaukums A/” nodokļu maksājumus 26321,65 euro (lietas 47., 48.lapa) un VID 2015.gada

23.novembra brīdinājuma par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, no kura izriet, ka nodokļu maksātājam SIA “/Nosaukums A/” 2015.gada

23.novembrī ir nokavēti nodokļu maksājumi 49096,08 euro apmērā, kuriem iestājies izpildes termiņš.

Pirmās instances tiesa konstatēja, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, kas apstiprinātu Maksātnespējas likuma 60.panta trešajā daļā minēto prasību

neizpildes izņēmumu gadījumu esamību, proti, ir noslēgta vienošanās ar kreditoru (VID) vai ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

Tāpat tiesa atzinusi, ka tas apstāklis, ka iestāde lēmumā kļūdaini norādījusi Maksātnespējas likuma 57.pantā ietverto tiesību normu, pēc būtības

neietekmē iestādes lēmumu, jo SIA “/Nosaukums A/” maksātnespējas pazīme atbilda lēmuma pieņemšanas brīdī spēkā esošās Maksātnespējas likuma

57.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās tiesību normas jēgai un mērķim.

Pirmās instances tiesa atzina, ka /pers. C/ kā SIA “/Nosaukums A/” valdes loceklis nav izpildījis Maksātnespējas likuma 60.panta trešajā daļā

paredzēto pienākumu un ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 166. 35pantā, jo SIA “/Nosaukums A/”

brīdināta, ka tai ir saskatāmas maksātnespējas procesa pazīmes, un ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, līdz ar ko

iesniedzējam kā SIA “/Nosaukums A/” valdes loceklim bija pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ko viņš uz 2015.gada 15.decembri

nav izdarījis.

Pirmās instances tiesa norādīja, ka lietā iegūtie pierādījumi nepārprotami liecina par SIA “/Nosaukums A/” maksātnespējas procesa pieteikuma

neiesniegšanu tiesā līdz 2015.gada 15.decembrim, jo no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 31.marta sprieduma lietā

Nr.C30513416 izriet, ka SIA “/Nosaukums A/” maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā 2015.gada 16.decembrī, nevis 2015.gada 15.decembrī.

Par pirmās instances tiesas spriedumu /pers. C/ (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) iesniedzis sūdzību, kurā lūdz atcelt Rīgas rajona tiesas Jūrmalas

tiesu nama 2016.gada 6.oktobra spriedumu un atcelt VID ģenerāldirektores I.Pētersones 2016.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.22.11-1/2509 daļā, ar kuru

grozīts VID NPPP Trešās piedziņas daļas Jēkabpils nodaļas vadītājas V.Umbraško 2016.gada 16.februāra lēmumā Nr.F14G/BS004824 noteiktais

naudas soda apmērs, un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pirmās instances tiesas spriedums ir nepamatots un atceļams. Sūdzības iesniedzējs uzsver, ka tiesas sēdē bija

pierādīts fakts, ka SIA "LINTEKA" maksātnespējas procesa pieteikums bija iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā līdz administratīvā

pārkāpuma lietvedības uzsākšanai un administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai, un iestādei bija zināms par maksātnespējas procesa pieteikuma

iesniegšanas faktu, bet tiesa spriedumā norādījusi, ka maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas fakts nav būtisks un atteikusies izvērtēt

argumentāciju par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ir nepamatots tiesas viedoklis, ka Lēmums ir pamatots, jo SIA "LINTEKA" bija pienākums iesniegt

maksātnespējas procesa pieteikumu līdz 2015.gada 15.decembrim, bet pieteikums bija iesniegts tiesai nākamajā dienā - 2015.gada 16.decembrī.

Sūdzības iesniedzēja ieskatā iespējamā kreditora brīdinājuma nosūtīšana nav atzīstama par iespējamā parādnieka pienākumu iesniegt

maksātnespējas procesa pieteikumu. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu, ja 21 dienas termiņā no brīdinājuma nosūtīšanas dienas iespējamais parādnieks

neiesniegs maksātnespējas procesa pieteikumu un necels pamatotus iebildumus, persona, kura uzskata sevi par kreditoru, ir tiesīga pati iesniegt tiesā

maksātnespējas procesa pieteikumu pret parādnieku.

Tāpat sūdzības iesniedzēja ieskatā tiesa nepamatoti nav vērtējusi argumentu par to, ka pirms administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanas un

administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas SIA "LINTEKA" iesniedza maksātnespējas procesa pieteikumu un iestādei bija par to zināms.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nevar atbildēt par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, jo maksātnespējas procesa pieteikums bija

iesniegts tiesai un fakts par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas datumu konstatēts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tiesa nepareizi iztulkojusi Latvijas APK 166.35pantu un Maksātnespējas likuma 57.pantu, nepamatoti uzskatījusi,

ka sūdzības iesniedzējam bija pienākums iesniegt SIA "LINTEKA" maksātnespējas procesa pieteikumu iestādes norādītajā termiņā. Maksātnespējas

likuma 60.panta trešajā daļā ir norādīts, kādos gadījumos parādniekam ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu. Minētā likuma norma

neparedz parādnieka valdes pienākumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu parādnieka iespējamā kreditora norādītajā termiņā. /pers. C/

uzsver, ka termiņš, kuru norādīja iestāde savā paziņojumā, saistīts tikai ar iestādes tiesību pēc minētā termiņa iestāšanās iesniegt tiesā maksātnespējas

procesā procesa pieteikumu pret parādnieku (Maksātnespējas likuma 60.panta pirmās daļas 1.punkts).

Tāpat sūdzības iesniedzējs norāda, ka no sprieduma ir redzams, ka tiesai bija zināms SIA "LINTEKA" maksātnespējas procesa pieteikuma

iesniegšanas datums - 2015.gada 16.decembris, tas ir, līdz iestādes administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai. Tiesas sēdē iestādes vienīgais

arguments bijis tāds, ka, sastādot protokolu, iestādei, nebija pārliecinošas ziņas, ka SIA "LINTEKA" maksātnespējas procesa pieteikums bija iesniegts,

un iestāde norādīja, ka uzskata maksātnespējas procesa pieteikumu par iesniegtu tikai gadījumā, ja pēc pieteikuma iesniegšanas tiek pasludināts

parādnieka maksātnespējas process.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 20panta pirmo un ceturto daļu un 289.21panta pirmo un otro daļu, 2016.gada 15.novembrī Krimināllietu tiesas

kolēģijas tiesnese pieņēmusi lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Apstākļus, kas liecinātu par nepieciešamību apelācijas sūdzību izskatīt tiesas sēdē, pamatojoties uz Latvijas APK 289. 21panta trešo daļu,

Krimināllietu tiesas kolēģija nav konstatējusi. Noraidījumi tiesas sastāvam nav pieteikti.

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, Krimināllietu tiesas kolēģija

atzīst, ka Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 6.oktobra spriedums ir likumīgs, pamatots un atstājams negrozīts, bet iesniegtā apelācijas

sūdzība – noraidāma.

Pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka lietā pastāv

strīds par to, vai sūdzības iesniedzējam atbilstoši Maksātnespējas likuma 60.panta trešajai daļai bija pienākums iesniegt juridiskās personas

maksātnespējas pieteikumu VID 2015.gada 23.novembra brīdinājumā Nr.30.4-4.7.2/9727 (turpmāk - brīdinājums) norādītajā termiņā un, vai juridiskās

personas maksātnespējas pieteikuma iesniegšana, neievērojot brīdinājumā norādīto termiņu, ir pamats atzīt, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis

administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 166.35pantā.

Saskaņā ar Latvijas APK 166. 35pantu par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos

— uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt

noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka šī ir blanketa norma un administratīvā atbildība iestājas, ja likums paredz parādnieka pienākumu to

iesniegt, bet parādnieks pieteikumu nav iesniedzis. Tāpat pirmās instances tiesa atzinusi, ka jākonstatē, ka parādnieks šo pienākumu noteiktā termiņā nav

izpildījis, bet pamatojumu šim atzinumam tiesa nav norādījusi un nepieciešamība ievērot noteiktu termiņu neizriet arī no Latvijas APK 166. 35panta

dispozīcijas.

Maksātnespējas likuma 60.panta trešā daļa noteic, ka parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas

procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa

pazīmēm. Ja pastāv šā likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktā minētā pazīme, parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas

procesa pieteikumu gadījumos, kad nav noslēgta vienošanās ar kreditoriem vai nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

Maksātnespējas likuma 60.panta trešās daļas otrajā teikumā minētos izņēmumus pirmās instances tiesa lietā pamatoti nav konstatējusi.

Maksātnespējas likuma 60.panta trešā daļa nenoteic termiņu, kādā parādniekam jāiesniedz juridiskās personas maksātnespējas procesa

pieteikums, bet norāda, ka šis pienākums jāizpilda nekavējoties. Līdz ar to Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka parādniekam tiklīdz pastāv kāda no šā

likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm ir pienākums nekavējoties iesniegt

juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka iestādes lēmumā kļūdaini norādītā Maksātnespējas likuma 57.pantā ietvertā tiesību norma, pēc

būtības neietekmē iestādes lēmumu, jo SIA “/Nosaukums A/” maksātnespējas pazīme atbilda lēmuma pieņemšanas brīdī spēkā esošās Maksātnespējas

likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās tiesību normas jēgai un mērķim. Tāpat tiesa norādījusi, ka administratīvā pārkāpuma lietā objektīvi ir

pierādīts, ka SIA “/Nosaukums A/” bija izveidojies nodokļu parāds, kas 2015.gada 23.novembrī bija 49096,08 euro apmērā. Turklāt Krimināllietu

tiesas kolēģija norāda, ka iestāde nevien ar 2015.gada 3.jūlija lēmumu Nr.4.7.2/9507 ir uzsākusi nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu (lietas 56. –

58.lapa), bet jau ar 2015.gada 10.jūnija lēmumu Nr.4.7.2/8305 (lietas 51.-52.lapa).

No lietas materiāliem izriet, ka VID SIA "LINTEKA" brīdinājis, ka tai ir saskatāmas maksātnespējas procesa pazīmes, un ir pienākums

iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā. Ņemot vērā minēto, pirmās instances tiesa atzinusi, ka līdz ar to iesniedzējam kā SIA “/Nosaukums

A/” valdes loceklim bija pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.

Latvijas APK 205.pants noteic institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas. Minētā panta pirmās

daļas 5.punktā noteikts, ka pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas ir policija un citas valsts iestādes, kas tam pilnvarotas šajā kodeksā.

Saskaņā ar Latvijas APK 206.pantu attiecīgās institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, izskata

tās saskaņā ar savu kompetenci, kas noteikta šajā kodeksā un pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos.

Latvijas APK 215. 1panta pirmā daļa cita starpā noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests izskata šā kodeksa 166.35pantā paredzēto

administratīvo pārkāpumu lietas.

Līdz ar to VID ir institūcija, kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietas par Latvijas APK 166. 35pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu.

Latvijas APK 238. 1panta pirmā daļa noteic, ka, saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā

kodeksa 247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos

uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību, vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu

var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu

administratīvo pārkāpumu.

Līdz ar to nedz Latvijas APK tiesību normas, nedz likums “Par valsts ieņēmumu dienestu” neparedz, ka, konstatējot iespējamu

administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 166. 35pantā, VID kā institūcijai, kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, pirms

administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanas būtu pienākums brīdināt parādnieku par administratīvo atbildību, kas var iestāties par Maksātnespējas

likuma 60.panta trešajā daļā paredzētā pienākuma nepildīšanu.

Savukārt Maksātnespējas likuma 57.panta pirmā daļa noteic, ka parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja ir

kāda no šajā daļā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Šīs daļas 2.punkts, kas cita starpā norādīts arī VID 2015.gada

23.novembra brīdinājumā (lietas 33.lapa), noteic šādu pazīmi – parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis

vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 euro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un

kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās

personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu

vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu.

Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka VID ar 2015.gada 23.novembra brīdinājuma nosūtīšanu ir izmantojis Maksātnespējas likuma

57.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās kreditora tiesības nosūtīt uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu

iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Līdz ar to Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka VID, nosūtot 2015.gada 23.novembra brīdinājumu, izmantojis Maksātnespējas likuma

57.panta pirmās daļas 2.punktā norādītās kreditora tiesības, savukārt, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par Latvijas APK 166. 35pantā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, VID atzīstams par institūciju, kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietas atbilstoši Latvijas APK

215.1panta pirmajai daļai. Tātad VID konkrētajā situācijā, nosūtot 2015.gada 23.novembra brīdinājumu, vienlaikus izmantojis gan savas kreditora

tiesības, gan izmantojis Latvijas APK noteikto VID kompetenci administratīvo pārkāpuma lietu izskatīšanā.

Apstāklis, ka VID, izmantojot Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās kreditora tiesības , 2015.gada 23.novembra

brīdinājumā SIA ,,LINTEKA” vienlaikus norādījis, ka par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu saskaņā ar Latvijas APK 166. 35pantu

paredzēta administratīvā atbildība un turklāt devis termiņu pieteikuma iesniegšanai, uzskatāms par parādnieka Maksātnespējas likuma 60.panta trešajā

daļā noteiktā pienākuma izpildes interesēm labvēlīgu rīcību, jo Maksātnespējas likuma 60.panta trešā daļa noteic, ka parādniekam pienākums jāizpilda

nekavējoties.

Apstāklis, ka VID nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu uzsācis jau ar 2015.gada 10.jūnija lēmumu Nr.4.7.2/8305 (lietas 51.-52.lapa), bet SIA

,,LINTEKA” valdes loceklis līdz pat 2015.gada 16.decembrim maksātnespējas pieteikumu nebija iesniedzis, liecina, ka parādnieks Maksātnespējas

likuma 60.panta trešajā daļā noteikto pienākumu nav izpildījis nekavējoties.

Līdz ar to, konkrētajā gadījumā, VID brīdinājumā noteiktais maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas termiņš ir jāuztver kā pēdējais brīdis,

kad VID parādniekam devis iespēju izpildīt Maksātnespējas likuma 60.panta trešajā daļā noteikto pienākumu, lai neiestātos administratīvā atbildība par

šī pienākuma nepildīšanu. Savukārt konkrēta termiņa noteikšana pienākuma izpildei pati par sevi nenozīmē, ka parādnieka pienākums iesniegt juridiskās

personas maksātnespējas procesa pieteikumu nav pastāvējis nekavējoties, kad pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai

9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši

un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas materiāliem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka iestāde un pirmās instances tiesa spriedumā, vispusīgi izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus,

pamatoti atzinušas, ka SIA /Nosaukums A/ valdes loceklis /pers. C/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 166.35pantā.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka gan iestāde, gan pirmās instances tiesa ievērojušas noteikumus, kas saskaņā ar Latvijas APK 22. un

32.pantu jāņem vērā, nosakot sodu /pers. C/.

Krimināllietu tiesas kolēģijas ieskatā noteiktais naudas soda apmērs par pārkāpuma izdarīšanu ir samērīgs ar Latvijas APK 22.pantā

noteikto soda mērķi. Turklāt sods /pers. C/ noteikts Latvijas APK 166.35pantā paredzētās sankcijas minimālajā apmērā.

Citus apstākļus, kurus pirmās instances tiesa nebūtu vērtējusi, vai kuri būtu par pamatu likumīga un pamatota pirmās instances tiesas sprieduma

atcelšanai, Krimināllietu tiesas kolēģija nekonstatē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots, likumīgs un atstājams negrozīts,

bet /pers. C/ iesniegtā apelācijas sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrā daļas 1.punktu, 289.21pantu un 289.22pantu,

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 6.oktobra spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. C/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese L.Poļakova

Tiesneši G.Stūris

D.Kalniņa