Court dismisses administrative suit for refusing info on municipal company's rental properties due to lack of public interest.

Lieta Nr.6-70004214

SKA – 844/2014

LĒMUMS

Rīgā 2014.gada 28.augustā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesnesis A.Guļāns

tiesnese J.Briede

tiesnesis J.Neimanis

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 15.maija lēmumu, ar kuru atteikts

pieņemt pieteikumu par Daugavpils pilsētas domes rīcības atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu sniegt atbildi pēc būtības un morālā kaitējuma

atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. A/ vērsās SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” ar iesniegumu, kurā lūgts sniegt informāciju, kādas

SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” ražošanas tehniskās bāzes, ēkas, būves, administratīvās telpas un teritorijas, kas

atrodas /adrese/, tiek iznomātas no 2009.gada 1.janvāra līdz informācijas pieprasīšanas brīdim. Pieteicējs lūdza norādīt iznomātus laukumus, nomas

termiņus un nomas likmes, kā arī izsniegt nomas līgumu apliecinātas kopijas. Savu iesniegumu pieteicējs pamatoja ar uzņēmējdarbības paplašinājumu un

vajadzību pēc papildu ēkām, būvēm un teritorijām.

SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” atbildēja, ka tobrīd tai nav brīvu telpu, kuras varētu piedāvāt pieteicējam

iznomāšanai. Informācija par noslēgtajiem nomas līgumiem nav izpaužama trešajām personām saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem. SIA „Daugavpils

dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” norādīja vietnes internetā, kur var iepazīties ar informāciju par brīvajām telpām un iespējām tās iznomāt.

[2] Tā kā SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” visu daļu īpašniece ir Daugavpils pilsētas dome, pieteicējs lūdza

Daugavpils pilsētas domi sniegt to pašu informāciju, kas tika pieprasīta no SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”.

Daugavpils pilsētas dome ar 2014.gada 11.aprīļa vēstuli pieteicējam atteica sniegt prasīto informāciju, jo tas ir komercnoslēpums, bet ierobežotas

pieejamības informācija pieprasāma rakstveidā, pamatojot savu pieprasījumu un norādot mērķi, kādam tā tiks izmantota, kā arī vēlreiz norādīja interneta

vietnes, kur atrodama informācija par brīvajām telpām.

[3] Pieteicējs iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atzīt Daugavpils pilsētas domes rīcību par prettiesisku un uzlikt pienākumu

sniegt atbildi pēc būtības, un atlīdzināt morālo kaitējumu.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 15.maija lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa

likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[4.1] Konkrētajā gadījumā pašvaldība pilnvaroja SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” veikt pašvaldības valdījumā

esošo dzīvojamo māju ar piesaistītajiem zemes gabaliem un palīgēkām un pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu līdz dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai.

Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 6.panta 1.punktam publisko tiesību jomā pašvaldību kompetencē ir šajā likumā noteiktās autonomās funkcijas.

Pašvaldības autonomās funkcijas reglamentē likuma „Par pašvaldībām” 15.pants. Šajā pantā minētajām funkcijām ir publiski tiesisks raksturs. Dzīvojamo

māju apsaimniekošana neietilpst pie publisko tiesību jomā īstenotajām pašvaldības funkcijām. Arī saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizāciju” 50. un 51.pantu pašvaldība dzīvojamo māju pārvaldīšanu un pārvaldīšanu tiesību nodošanu veic privāto tiesību jomā.

Ņemot vērā, ka pašvaldība, slēdzot pilnvarojuma līgumu ar kapitālsabiedrību, pilnvarojusi to veikt darbības, kas neietilpst pie publisko tiesību jomā

īstenojamām pašvaldības funkcijām, secināms, ka pašvaldības izveidotās kapitālsabiedrības, kas organizēta privāto tiesību juridiskās personas formā,

darbība notiek privāto tiesību jomā, proti, dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā kapitālsabiedrība neīsteno valsts pārvaldes pilnvaras. Līdz ar to

izskatāmajā gadījumā kapitālsabiedrības rīcība nav faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē.

[4.2] Atbilstoši informācijai zemesgrāmatas nodalījumā, nekustamā īpašuma /adrese A/ īpašnieks ir kapitālsabiedrība, proti, izskatāmajā gadījumā

kapitālsabiedrība pieteicējam ir sniegusi atbildi kā privāto tiesību subjekts par savā īpašumā esošo nekustamo īpašumu. Savukārt pašvaldība kā

kapitālsabiedrības visu daļu turētāja ir sniegusi detalizētāku atbildi pieteicējam par viņa iesniegumā minētajiem jautājumiem. Ievērojot, ka pašvaldība

izskatāmajā gadījumā nav atzīstama par iestādi Administratīvā procesa likuma izpratnē un nav veikusi rīcību publisko tiesību jomā, tad pārsūdzētā

pašvaldības rīcība nav faktiskā rīcība un nav izvērtējama administratīvā procesa kārtībā.

[4.3] Ievērojot to, ka tiek atteikts pieņemt pieteikumu, nav pieļaujams arī prasījums daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu, jo prasījums par

atlīdzinājumu ir pakārtots pamatprasījumam par faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 15.maija lēmumu pieteicējs iesniedza blakus sūdzību, kura pamatota ar turpmāk

norādītajiem argumentiem.

[5.1] Tiesnesis nav ņēmis vērā, ka pieteicējs lūdza sniegt informāciju arī par brīvajām telpām iesniegumā norādītajā adresē.

[5.2] Tiesnesis nav ņēmis vērā, ka Daugavpils pilsētas dome ir SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” visu daļu

īpašnieks un turētājs.

[5.3] Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmā daļa izskatāmajā gadījumā interpretējama tādējādi, ka informācija pieprasāma tieši pašvaldībai

nevis kapitālsabiedrībai.

[5.4] Iesniegumu likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Sabiedrības līdzdalība neierobežojas tikai ar valsts pārvaldes

funkciju veikšanu, bet aptver arī citas darbības.

[5.5] Iestāde nav atbildējusi pieteicējam pēc būtības.

Motīvu daļa

[6] Pieteicēja prasījumu nav pamata apspriest pēc Iesniegumu likuma, jo šis likums piemērojams gadījumos, kur privātpersona vēlas līdzdarboties

valsts pārvaldē. Tas noteic atbilžu sniegšanas kārtību uz privātpersonu vēstulēm un iesniegumiem, kuros izteikti ierosinājumi, iebildumi vai priekšlikumi

labākai valsts pārvaldei. Izskatāmajā gadījumā pieteicējs lūdz informāciju no pašvaldības kapitālsabiedrības un pašvaldības. Šāds informācijas

pieprasījums apspriežams pēc Informācijas atklātības likuma normām.

[7] Informācijas atklātības likuma 2.pants noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kas ir iestāžu rīcībā,

vai ko tās pašas rada. Likuma 1.panta 4.punkts skaidro, ka iestāde ir ikviena iestāde, vai persona, kas īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus, ja šī

persona informācijas apritē ir saistīta ar attiecīgo funkciju un uzdevumu izpildi. Tātad likumu piemēro, lai nodrošinātu, ka valsts pārvaldes iestāžu

informācija noteiktā kārtībā būtu pieejama ikvienam.

Pašvaldība ir uzskatāma par iestādi (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 1.-3.punktu).

Tā kā iestādes atteikums ir apstrīdams un pārsūdzams kā administratīvs akts, kontrole pār to ir pakļauta administratīvajai tiesai (Administratīvā

procesa likuma 121.panta pirmā daļa, 184.panta pirmā daļa).

Pašvaldības SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” nav nedz iestāde, nedz persona, kas īsteno pārvaldes funkcijas un

uzdevumus, tādēļ tās rīcība ar informācijas pieprasījumiem tai nav apspriežama pēc Informācijas atklātības likuma un kontroli pār atteikumu sniegt prasīto

informāciju administratīvā tiesa neīsteno.

[8] Augstākā tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka nav pamata nošķirt sabiedrības interesi par valsts darbību valsts pārvaldes uzdevumu veikšanā no

sabiedrības intereses par valsts darbību privāto tiesību jomā. Tās abas ir vienlīdz leģitīmas, un interese par valsts darbību privāto tiesību jomā ir vērsta uz

to pašu mērķu sasniegšanu kā interese par valsts pārvaldes funkciju veikšanu. Komercdarbība ir viena no iespējamām valsts darbības formām (sk.

Augstākās tiesas 2011.gada 12.janvāra lēmuma lietā Nr.SKA?221/2011 14., 15.punktu). Līdz ar to privātpersonām ir tiesības pieprasīt informāciju

arī par pašvaldības darbību privāto tiesību jomā, tostarp, pašvaldības komercsabiedrību darbību.

Ņemot vērā minēto, pieteikums par informācijas pieprasījumu no pašvaldības būtu skatāms administratīvā procesa kārtībā.

[9] Tomēr privātpersonas tiesības saņemt informāciju ir cieši saistāmas ar interesi par valsts darbību un šīs informācijas nozīmīgumu sabiedrībai.

Tieši informācijas sabiedriskais nozīmīgums ir pamatā tās sniegšanas pienākumam. Privātpersonai, pieprasot informāciju, ir jāpamato šis nozīmīgums (sk.

Augstākās tiesas 2014.gada 11.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA?10/2014 16.punktu).

[10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 191.1panta pirmo daļu tiesnesis var atteikt pieteikuma izskatīšanu un atdot to atpakaļ pieteicējam,

ja pieteikums ir acīmredzami nepamatots (acīmredzami noraidāms pēc būtības).

No pieteicēja 2014.gada 27.janvāra iesnieguma komercsabiedrībai, kā arī 2014.gada 28.marta iesnieguma pašvaldībai izriet, ka mērķis, kādēļ

pieteicējam nepieciešama pieprasītā informācija, ir pieteicēja vēlme veikt uzņēmējdarbības paplašināšanu un vajadzība pēc papildus ēkām, būvēm un

teritorijas. Pieteicēja informācijas pieprasījums ir pamatots tikai ar pieteicēja privāttiesiskajām interesēm, nesaistot to ar pieteicēja kā sabiedrības locekļa

interesi par pašvaldības darbību.

Ņemot vērā minēto, pieteikums ir atsakāms pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.1panta pirmo daļu.

Nolēmuma daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.1panta pirmo daļu, 323.panta pirmās daļas 3.punktu un 324.panta pirmo daļu, Augstākās

tiesas Administratīvo lietu departaments

nolēma

Atcelt Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 15.maija lēmumu.

Atteikties pieņemt /pers. A/ pieteikumu par Daugavpils pilsētas domes rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnesis A.Guļāns

Tiesnese J.Briede

Tiesnesis J.Neimanis