Court orders management company to collect unpaid maintenance fees and interest from former owners.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendants' objections and ordered them to pay the management company for maintenance fees and interest. The plaintiff proved ownership rights were transferred to the defendants in 2010 and that no management contract existed between them. The court ruled that the defendants must pay the outstanding debt and legal interest calculated according to the Civil Law.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1071, 1759, 1765; Management companies may collect unpaid maintenance fees and interest from former owners when no contract exists.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30589516
Lietas arhīva Nr. C-5895-16/20
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 23.decembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Casno
ar sekretāri L.Bušu
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas, apsaimniekošanas maksas un sniegto pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iesniedzis tiesā prasību pret atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ par parāda un likumisko
procentu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 7.jūnija lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas
līguma projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” un pamatojoties uz 2011.gada
5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī (pirms tam 2003.gada 18.februāra Nekustamo īpašumu
apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.DI-03-81-lī) SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA
“Purvciema nami”) pārvaldīšanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/.
Pamatojoties uz 2000.gada 6.jūlija pirkuma līgumu atbildētāji ieguvuši īpašuma tiesības katrs uz ½ domājamo daļu uz dzīvokļa
īpašumu Nr./adrese//adrese/. Īpašumtiesības izbeigtas 2010.gada 27.jūlijā.
Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgums starp pusēm nav noslēgts.
Norāda, ka prasītājs pilnā apmērā ir izpildījis savas ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu uzņemtās saistības, savukārt atbildētāji
nav pilnībā norēķinājušies par saņemtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.
Prasītājs norāda, ka atbildētāju parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem sācis
veidoties no 2003.gada novembri un patstāvīgi pieaugot uz 2010.gada 27.jūliju veido kopējo prasības summu 9721,83 EUR, kas sastāv
no pamatparāda 7478,33 EUR un likumiskajiem nokavējuma procentiem 2243,50 EUR.
Norāda, ka likumiskie 6% aprēķināti ievērojot kavēto dienu skaitu, kopējā parāda summu un Civillikuma 1759. un 1765.panta
nosacījumus.
Pamatojoties uz Civillikuma 1071., 1759., 1765.pantu, LR likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā, kas bija spēkā līdz
2011.gada 1.janvārim) 8.panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu, 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldības
dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā
aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem
Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”
prasītājs lūdz: piedzīt no /pers. B/ parādu 3739,17 EUR un likumiskos procentus 1121,75 EUR, t.i. kopā 4860,92 EUR; piedzīt no
/pers. C/ parādu 3739,16 EUR un likumiskos procentus 1121,75 EUR, t.i. kopā 4860,91 EUR; piedzīt no atbildētājiem visus tiesas un
ar lietas vešanu saistītos izdevumus; noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no parāda summas.
Atbildētāji/pers. B/ un /pers. C/ paskaidrojumus vai iebildumus par prasību nav iesnieguši.
Prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis /pers. A/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasībā norādītajiem
pamatiem, lūdza apmierināt, sniedza paskaidrojumus, kas identiski prasībā norādītajiem.
Atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradušies, lai gan par tiesas sēdi un laiku atbildētājiem paziņots atbilstoši
Civilprocesa likuma 56.panta pirmās un piektās daļas prasībām, t.i. nosūtot tiesas pavēstes ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāju
deklarēto dzīves vietu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,
uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas
dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Atbilstoši minētajai likuma normai tiesa atzīst, ka atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ ir paziņots gan par celto prasību, gan par
lietas izskatīšanu tiesas sēdē, taču atbildētāji nav snieguši paskaidrojumus par prasību, kā arī nav ieradušies uz tiesas sēdi, nepaziņojot
neierašanās iemeslu.
Tiesa, noklausoties prasītāja pārstāvja viedokli un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.pantu un 156.panta pirmo daļu, uzskata
par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus tiesa atzīst, ka prasība
ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta otro daļu aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja
paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu, kas nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir
spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību, kā arī nav ieradies uz tiesas
sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesa atzīst, ka ir pietiekams pamats lietā taisīt aizmugurisku spriedumu.
Saskaņā ar Civillikuma likuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc
likuma.
No lietas materiāliem, t.i. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas izdrukas redzams, ka laika periodā
no 2000.gada 6.jūlija līdz 2010.gada 27.jūlijam atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ piederējušas 1/2 domājamā daļa (katram) no
dzīvokļa īpašuma Nr./adrese//adrese/ (lietas 36.lapa).
Pamatojoties uz 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī (pirms tam 2003.gada 18.februāra
Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.DI-03-81-lī) prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms
reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA “Purvciema nami”) pārvaldīšanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/ (lietas 8.-29.lapa).
Lietā nodibināts, ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgums starp pusēm nav noslēgts.
Civillikuma 3.pants nosaka, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība
radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmo daļu (likuma redakcijā līdz 2010.gada 31.decembrim) visu dzīvokļu
īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Minētā likuma 12.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās
daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami
dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību
pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā un sedz uz dzīvokļu
īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas
uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu.
Savukārt, minētā likuma 12.panta ceturtā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
īpašuma lietošanu.
No lietā iesniegtā 2016.gada 25.aprīļa parāda aprēķina izriet, ka laika periodā no 2003.gada novembra līdz 2010.gada 27.jūlijam
pamatparāds par dzīvokļa īpašuma Nr./adrese//adrese/ apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem sastāda 7478,33
EUR ( lietas 35.lapa).
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāju parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo
saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tādejādi atbilstoši lietā iesniegtajam parāda aprēķinam, kuru atbildētāji nav apstrīdējuši, tiesa atzīst, ka no atbildētājiem prasītāja
labā piedzenams dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu parāds 7478,33 EUR, t.i. no atbildētāja
/pers. B/ 3739,17 EUR un no atbildētājas /pers. C/ 3739,16 EUR.
Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1759. un 1765.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājiem likumiskos nokavējuma procentus.
Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Attiecīgi
Civillikuma 1759.pants nosaka, ka procenti jāmaksā par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu
bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī
tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Ņemot vērā, ka atbildētāji kavējuši maksājumu termiņus, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1756., 1759.pantiem katram
atbildētājam jāmaksā prasītājam nokavējuma procenti, kas saskaņā ar prasītāja sastādīto aprēķinu par laika periodu no 2010.gada
27.jūlija līdz 2015.gada 27.jūlijam sastāda 2243,50 EUR, t.i. 1121,75 EUR katram atbildētājam.
Bez tam atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam prasītājam ir tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz
sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no parāda pamatsummas, t.i. no 7478,33 EUR, ņemot vērā Civillikuma
1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājiem par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi 610,58 EUR, kas sastāv no
samaksātās valsts nodevas par prasības iesniegšanu 602,75 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 7,83 EUR
apmērā, t.i. 305,29 EUR no katra atbildētāja.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājiem nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa 8., 93., 97., 193., 204.1 208.1, 208.2pantu un 41.panta pirmo daļu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321,
parādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem 3739,17 EUR un nokavējuma
procentus par laika periodu no 2010.gada 27.jūlija līdz 2015.gada 27.jūlijam 1121,75 EUR, t.i. kopā 4860,92 EUR (četri tūkstoši
sešdesmit euro 92 centi).
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321,
parādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem 3739,16 EUR un nokavējuma
procentus par laika periodu no 2010.gada 27.jūlija līdz 2015.gada 27.jūlijam 1121,75 EUR, t.i. kopā 4860,91 EUR (četri tūkstoši
sešdesmit euro 91 cents).
Parāda samaksa veicama SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kontā – AS “Citadele banka”, konta Nr.LV83PARX0013044380019.
Noteikt prasītāja tiesības no /pers. B/ par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos
procentus 6% gadā no pamatparāda, t.i. no 3739,17 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Noteikt prasītāja tiesības no /pers. C/ par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos
procentus 6% gadā no pamatparāda, t.i. no 3739,16 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma
sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Atbildētāji/pers. B/ un /pers. C/ 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese I.Casno