Court imposes administrative detention for repeated police control violation despite prior fine non-payment.

Lietas arhīva Nr. 1-0772-19/42

ECLI:LV:ZRT:2019:0904.173077219.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2019.gada 4.septembrī

Zemgales rajona tiesas tiesnese I.Naruška,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta.

Aprakstošā daļa

2019.gada 9.augustā plkst. 22.13 tika konstatēts, ka /pers. A/, kurai ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 10.decembra

spriedumu noteikts papildsods – policijas kontrole uz 1 gadu, kura 2018.gada 10.decembrī atbrīvota no Iļģuciema cietuma pēc soda izciešanas, un kura

no 2018.gada 10.decembra atrodas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa uzskaitē ar policijas kontroli, tīši pārkāpa policijas kontroles

noteikumus un konkrēti - 2019.gada 9.augustā plkst.22.13 neatradās savā dzīvesvietā /adrese/. Ar savu rīcību /pers. A/ tīši pārkāpa uzlikto

ierobežojumu “aizliegt atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz 6.00”. Ar uzlikto ierobežojumu izpildes kārtību /pers. A/ iepazīstināta 2018.gada

13.decembrī.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā.

Par minēto pārkāpumu 2019.gada 15.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 382592.

Motīvu daļa

Uz tiesas sēdi /pers. A/ neieradās.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ bija zināms par 2019.gada 4.septembra tiesas sēdi (1.lapa), tādejādi ir secināms, ka par lietas

izskatīšanas laiku un vietu viņai ir paziņots atbilstoši likuma prasībām un nav arī saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271.panta ceturto daļu lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir

zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liegtu lietu iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies /pers. A/, jo, pārbaudot lietas materiālus, tiesa

konstatēja, ka viņas vaina pilnībā pierādīta ar lietas materiāliem kopumā un savstarpējā saistībā. Pie šādiem apstākļiem, saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271.panta ceturto daļu, ir iespējama administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana bez viņas klātbūtnes.

Izvērtējusi ziņas, kas izriet no /pers. A/ paskaidrojumiem, Pārbaudes akta Nr.5/17-331PK (6.lapa), amatpersonas ziņojuma (5.lapa), 2019.gada

15.augusta administratīvā pārkāpuma protokola PC 382592 (3.lapa), un pārējiem administratīvās lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā

tiesa atzīst, ka /pers. A/ ir izdarījusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzēto pārkāpumu un viņas vaina šī pārkāpuma izdarīšanā

ir pierādīta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu (likuma redakcijā līdz 2015.gada 1.janvārim) - policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu

līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem

ierobežojumiem.

Tiesa uzskata, ka, lai konstatētu, ka /pers. A/ pārkāpj policijas kontroles ierobežojumus, jāvērtē notiesātās personas rīcība un, vai pārkāpējam ir

bijis nodoms pārkāpt noteiktos ierobežojumus vai izvairīties no pienākumu izpildes.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 10.pantu - administratīvais pārkāpums ir izdarīts ar nodomu, ja persona paredzējusi savas

darbības prettiesisko raksturu, paredzējusi kaitīgās sekas un apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punkta 4.apakšpunkts noteic, ka policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta

2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 “Papildsoda - policijas kontrole- īstenošanas kārtība”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 “Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība” 18.punktu,

kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā – ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus,

kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu. Jebkura

kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās personas atrašanos dzīvesvietā,

uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.

No pārbaudes aktā norādītās informācijas izriet, ka pārbaude veikta plkst. 22.13., bet kā par /pers. A/ norādījusi cita persona – mājās /pers. A/

neesot un nezin kur viņa atrodas (6.lapa).

No lietā esošiem /pers. A/ paskaidrojumiem izriet, ka 2019.gada 9.augustā plkst.22.13 atradusies /adrese/, pie drauga. Ar draugu sastrīdējusies un

vēlu aizgājusi mājās. Mājās bijusi iespējams ap plkst.00.30 (8.lapa).

Šāda /pers. A/ rīcība liecina par tīšu ierobežojumu pārkāpšanu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantu, par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona,

kurai noteikta policijas kontrole, uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Uzliekot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpējas personība, vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un

pastiprinošie apstākļi.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams tas,

ka viņa vaļsirdīgi nožēloja izdarīto.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.panta pirmās daļas 2.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka gada

laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums.

Tiesa ņem vērā arī to, ka /pers. A/ iepriekš administratīvi sodīta (19.lapa), apgādībā personu nav, nestrādā. Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 177.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu /pers. A/ sodīta jau astoņas reizes.

Tiesa nesaskata pamatu piemērot naudas sodu, jo nav ziņu par to, ka iepriekšnoteiktais naudas sods būtu samaksāts, turklāt tas nav atturējis /pers.

A/ no jauna pārkāpuma izdarīšanas un atzīst, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves

noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, šajā gadījumā var panākt – piemērojot administratīvo arestu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271., 274.,pantu 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 276.,

289.16pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu piemērot administratīvo arestu uz 6 (sešām) diennaktīm.

Spriedumu pēc tā stāšanās spēkā izpildīt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknim.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, sūdzību iesniedzot Zemgales

rajona tiesā.

Zemgales rajona tiesas tiesnese I.Naruška