Appeal court dismissed request to revoke city council decision to order demolition of unsafe building.

NORAKSTS Lieta Nr.A42 5995 08 AA43-0411-12/18

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 16.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja A.Šteinberga, tiesneši K.Berķis un M.Birzgalis,

piedaloties atbildētājas Kuldīgas novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Kuldīgas novada domes pārstāvei G.L., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Linde Invest” pieteikumu par Kuldīgas pilsētas domes 2008.gada 24.aprīļa lēmuma (protokols Nr.7, 8.p.) atcelšanu, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Linde Invest” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 8.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] Izskatot zemes gabala /adrese/, Kuldīgā, īpašnieces SIA „Linde Invest” iesniegumu, Kuldīgas pilsētas dome ar 2008.gada 31.janvāra lēmumu Nr.2 (sēdes protokols Nr.2, 4.punkts) nolēma uzdot SIA „Zauers” līdz 2008.gada 30.aprīlim nojaukt nepabeigto dzīvojamo ēku /adrese/, Kuldīgā (kadastra Nr./kadastra numurs/), kas daļēji sagruvusi un nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama, kā arī bojā pilsētas ainavu, vai, ja SIA „Zauers” līdz norādītajam termiņam ēku nenojauc – nojaukt to par Kuldīgas pilsētas domes līdzekļiem.

Ar 2008.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.7 (protokols Nr.7, 8.punkts) (turpmāk – Lēmums) Kuldīgas pilsētas dome atcēla 2008.gada 31.janvāra lēmumu Nr.2; uzdeva SIA „Zauers” līdz 2008.gada 15.jūnijam nožogot objektu un līdz 2008.gada 1.oktobrim uzsākt būvdarbus nepabeigtajā dzīvojamā ēkā /adrese/, Kuldīgā, kas daļēji sagruvusi un nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama, ka apdraud garāmgājējus, būvju lietotājus, īrniekus vai kaimiņus, kā arī bojā pilsētas ainavu. [2] SIA „Linde Invest” vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem. [2.1] Dome nav ņēmusi vērā 2008.gada 31.janvāra lēmuma pieņemšanas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pārkāpjot administratīvā akta pamatojuma principu, procesuālā taisnīguma principu, tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, tiesiskās paļāvības principu, demokrātiskās iekārtas principu un samērīguma principu. Lēmumā nav norādīta tiesību norma, uz kuras pamata tiek pārskatīts un atcelts domes 2008.gada 31.janvāra lēmums. Lēmums neatbilst Administratīvā procesa likuma 67.panta prasībām. [2.2] Administratīvā procesa likuma 85.panta pirmajā daļā noteiktais, ka adresātam nelabvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī, nenozīmē, ka iestāde tiek atbrīvota no procesuālo normu ievērošanas administratīvajā procesā.

Iestāde pieļāvusi būtisku procesuālo normu pārkāpumu, nepieaicinot pieteicēju trešās personas statusā lietā, kas ierosināta uz SIA „Linde Invest” iesnieguma pamata. [2.3] Iestāde nav apsvērusi administratīvā akta izdošanas lietderību, ņemot vērā visus lietderības apsvērumus atbilstoši Administratīvā procesa likuma 65. un 66.panta prasībām. Lēmumā nav noteikts leģitīms mērķis, kuru iestāde vēlējās sasniegt, izdodot administratīvo aktu, kā arī nav ietverts vērtējums, vai, izdodot konkrēta satura administratīvo aktu, attiecīgo mērķi būs iespējams sasniegt.

Ja iestādes mērķis bija sakārtota pilsētvide un iedzīvotāju drošības nodrošināšana, tad nav skaidrs, kā tas tiks sasniegts ar konkrētā satura Lēmumu. [2.4] Iestāde laika posmā no 1999.gada 4.februāra līdz 2008.gada 11.janvārim 4 reizes ir konstatējusi, ka uz pieteicējai piederošā zemes gabala esošā ēka, kuras faktiskais valdītājs ir SIA „Zauers”, atrodas avārijas stāvoklī un ir nojaucama, jo apdraud cilvēku veselību un rada kaitējumu pilsētvidei. Ar Lēmumu tiek aizskartas būtiskas sabiedrības intereses, kas ir svarīgākas par privātpersonas tiesību ierobežojumu - ēka ir daļēji sagruvusi un apdraud garāmgājējus;

ēka nav nožogota, lai pasargātu no trešo personu iekļūšanas tajā; ēkas stāvoklis un izskats bojā pilsētas ainavu. SIA „Zauers” nav veikusi nekādus pasākumus, lai ēkas stāvokli uzlabotu un izbeigtu kaitējumu sabiedrības interesēm, savukārt dome ir pieļāvusi, ka šie pārkāpumi turpinās, tādējādi pārkāpjot Būvniecības likuma 31.pantā noteikto, kas pašvaldībai uzliek par pienākumu attiecīgajā gadījumā pašai savest būvi kārtībā vai organizēt nojaukšanu.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu SIA „Zauers” pieaicināta lietā trešās personas statusā. [4] Dome rakstveida paskaidrojumos par pieteikumu norāda šādus apsvērumus. [4.1] Pieteicējai, 2007.gada 14.jūnijā iegādājoties zemes gabalu, bija zināms, ka uz tā atrodas citai personai piederošā ēka, kā arī bija zināms ēkas faktiskais stāvoklis. [4.2] Pēc 2008.gada 31.janvāra lēmuma pieņemšanas apstākļi būtiski mainījās, kad SIA „Zauers” 2008.gada 28.martā iesniedza domes Attīstības departamentam būvniecības iesniegumu–uzskaites karti ēkas rekonstrukcijai.

Nav bijis pamata atzīt, ka trešā persona nedrīkst turpināt ēkas būvniecību, ēkai nav konstatējamas patvaļīgas būvniecības pazīmes. Atzīstot ēkas īpašnieka likumīgās tiesības turpināt būvniecību, lēmums par ēkas nojaukšanu tika atcelts, ēkas īpašniekam tika uzdots nožogot objektu un uzsākt būvdarbus, atstājot spēkā nosacījumu, ka gadījumā, ja objekts netiek nožogots un netiek uzsākti būvdarbi līdz 2008.gada 1.oktobrim, dome lems par ēkas nojaukšanu. 2008.gada 21.maijā trešā persona reģistrēja ēku zemesgrāmatā. [4.3] Mērķi – sakārtotu un drošu pilsētvidi – ir iespējams sasniegt, ne tikai nojaucot ēkas, bet arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā turpinot ēku būvniecību.

Domei ir jārespektē arī īpašnieku tiesības rīkoties ar savu īpašumu. [4.4] No pieteicējas netika saņemts iesniegums par trešās personas statusa piešķiršanu, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 28.pants. Turklāt iestāde nesaskata, kādas pieteicējas tiesības vai tiesiskās intereses Lēmums ierobežo. Ēka jau sākotnēji noteikta kā lietu tiesība, kas apgrūtina nekustamo īpašumu. Savukārt apstākli, ka ēka atrodas avārijas stāvoklī, ir vidi degradējoša, padara vizuāli nepievilcīgu attiecīgo zemesgabalu, var novērst, arī turpinot būvniecību.

Domei neradās pārliecība par visas sabiedrības nozīmīgu ieguvumu, kas rastos tieši no ēkas nojaukšanas, kas atrodas samērā tālu no pilsētas centra. Ieguvums var būt arī šīs ēkas būvniecības turpināšana un vides sakārtošana. [4.5] Lēmumā nav detalizēti norādīti lietderības apsvērumi atbilstoši Administratīvā procesa likuma 66.pantam, tomēr šādi apsvērumi ir izvērtēti, ir ņemts vērā tas, ka SIA „Zauers” iesniedza dokumentus, kas apliecina būvniecības uzsākšanu likumā noteiktajā kārtībā.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 8.decembra spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts. Spriedums motivēts šādi. [5.1] Tiesa norādīja, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 85.panta pirmajai daļai adresātam nelabvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar tiesību normām šāda paša satura administratīvais akts tūlīt būtu jāizdod no jauna. [5.2] Būvniecības likuma 31.panta pirmā daļa paredz divas alternatīvas – būves sakārtošana vai nojaukšana. Primāri pašvaldībai ir jāuzklausa būves īpašnieka viedoklis par būves sakārtošanas iespējām. Atteikt īpašniekam iespēju sakārtot būvi pašvaldība varētu, ja tās rīcībā būtu pietiekami pierādījumi, kas liecinātu, ka būves sakārtošana nav iespējama, proti, vienīgais risinājums ir būves nojaukšana. Lai nonāktu pie secinājuma, ka būvi nav iespējams sakārtot, būtu jāveic atbilstošas būvekspertīzes, kuras apliecinātu, ka konstrukciju nestspēja ir pilnīgi zudusi un tās nevar izmantot turpmākiem būvdarbiem. [5.3] Tiesa konstatēja, ka domes rīcībā nav bijuši dokumenti, kas ļautu viennozīmīgi konstatēt, ka būves nojaukšana ir vienīgais risinājums. Līdz ar to, saņemot būves īpašnieka iesniegumu par ēkas rekonstrukciju, pašvaldībai bija pamats pārvērtēt lēmumu par ēkas nojaukšanu. Arī tiesai nav pamata konstatēt, ka būves nojaukšana ir vienīgais risinājums. [5.4] Tiesa atzina, ka Lēmums ir tiesisks, jo pašvaldības rīcībā nebija pierādījumu, kas ļautu apgalvot, ka vienīgais iespējamais risinājums ir būves nojaukšana. Tiesa atzīst, ka būves nojaukšanai pretēji būves īpašnieka gribai ir jābūt pamatotai ar tādiem apstākļiem, kas izslēdz citus risinājumus.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 8.decembra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, papildus iepriekš lietā izteiktajiem argumentiem norādot šādus apsvērumus. [6.1] Tiesa izdarījusi secinājumus pieņēmuma veidā. [6.2] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka SIA „Zauers” piederošā ēka atrodas uz pieteicējai piederošā zemes gabala, līdz ar to būvdarbi var notikt tikai ar pieteicējas piekrišanu vai pastāvot nomas attiecībām.

[7] Dome paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka pirmās instances spriedums ir tiesisks un pamatots un pieteicējas pieteikums ir noraidāms, pamatojoties uz iepriekš sniegtajiem paskaidrojumiem. [8] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve apelācijas sūdzību neatzina. Pieteicēja un trešās personas pārstāvji uz tiesas sēdi nebija ieradušies, par neierašanās iemesliem tiesu neinformējot. Apgabaltiesa nekonstatēja Administratīvā procesa likuma 268. un 269.pantā minētos apstākļus, kas būtu par pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai, un atzina, ka lietu ir iespējams izskatīt bez minēto procesa dalībnieku klātbūtnes.

Motīvu daļa [9] Pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācija sūdzība nav pamatota.

[10] Lietā konstatējams, ka, izskatot zemes gabala /adrese/, Kuldīgā, īpašnieces SIA „Linde Invest” 2007.gada 3.oktobra iesniegumu, kā arī ņemot vērā 2008.gada 11.janvārī sastādīto pārbaudes aktu Nr.3/2008, Kuldīgas pilsētas dome 2008.gada 31.janvārī pieņēma lēmumu Nr.2 (sēdes protokols Nr.2, 4.punkts), ar kuru, pamatojoties uz Būvniecības likuma 31.pantu, nolēma uzdot SIA „Zauers” līdz 2008.gada 30.aprīlim nojaukt nepabeigto dzīvojamo ēku /adrese/, Kuldīgā (kadastra Nr./kadastra numurs/), kas daļēji sagruvusi un nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama, kā arī bojā pilsētas ainavu, vai, ja SIA „Zauers” līdz norādītajam termiņam ēku nenojauc – nojaukt to par Kuldīgas pilsētas domes līdzekļiem. Izskatot SIA „Zauers” 2008.gada 27.marta iesniegumu, Kuldīgas pilsētas dome ar 2008.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.7 (protokols Nr.7, 8.punkts) atcēla Kuldīgas pilsētas domes 2008.gada 31.janvāra lēmumu Nr.2; uzdeva SIA „Zauers” līdz 2008.gada 15.jūnijam nožogot objektu un līdz 2008.gada 1.oktobrim uzsākt būvdarbus nepabeigtajā dzīvojamā ēkā /adrese/, Kuldīgā, kas daļēji sagruvusi un nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama, ka apdraud garāmgājējus, būvju lietotājus, īrniekus vai kaimiņus, kā arī bojā pilsētas ainavu.

[11] Abi pašvaldības pieņemtie lēmumi pamatoti ar Būvniecības likuma 31.panta pirmo daļu, atbilstoši kurai, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai tā bojā ainavu, īpašniekam saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu tā jāsaved kārtībā vai jānojauc atbilstoši Civillikuma 1084.panta noteikumiem. Saskaņā ar Civillikuma 1084.pantu, uz kuru dota atsauce Būvniecības likuma 31.pantā, katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem (panta pirmā daļa). [..] Ja būves īpašnieks vai valdītājs, pretēji attiecīgās varas pieprasījumam, nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgai iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka rēķinu (panta trešā daļa). [12] Lietā nav strīda, ka bija iestājušies piemērotajā tiesību normā norādītie apstākļi. Minēto apliecina, citastarp, būvinspektora 2008.gada 11.janvārī sastādītais pārbaudes akts Nr.3/2008, kurā konstatēts: „ēka atrodas ielu krustojumā, kur samērā dzīva gājēju un autotransporta kustība. Ēkas teritorija un pati ēka nav nodrošināta pret trešo personu iekļūšanu tajā. Konstrukcijas ir pakļautas atmosfēras nokrišņu un sala iedarbībai. Atsevišķas ēkas nesošās un norobežojošās konstrukcijas ir bojātas, pat avarējušas, kas apdraud ēkas noturību. Ēka ir vidi degradējoša un bīstama cilvēku veselībai.” Tāpat nav strīda, ka ēka atrodas avārijas stāvoklī jau vismaz kopš 1999.gada, kas konstatēts 1999.gada 4.februāra, 2002.gada 13.februāra un 2007.gada 21.marta pārbaudes aktos. SIA „Zauers” ēku iegādājusies 2000.gada 19.jūnijā publiskā izsolē (kuras rezultāti apstiprināti ar tiesas lēmumu 2002.gada 2.decembrī). Savukārt SIA „Linde Invest” zemes īpašumu iegādājusies 2007.gada 14.jūnijā.

[13] Konkrētajā gadījumā pašvaldība ar Lēmumu ir atcēlusi trešajai personai SIA „Zauers” nelabvēlīgu administratīvo aktu par tai piederošās ēkas nojaukšanu, kas bija pieņemts pēc zemes gabala īpašnieces SIA „Linde Invest” iniciatīvas ierosinātā administratīvajā procesā un ir tās interesēm labvēlīgs. Apgabaltiesas ieskatā, lai arī Būvniecības likuma 31.panta pirmā daļa aizsargā sabiedrības intereses kopumā, konkrētajā gadījumā nav atstājama bez ievērības arī zemes īpašnieka interese nepieļaut, ka attiecīgo apdraudējumu rada tieši uz viņam piederošā zemes gabala esoša ēka.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 85.panta pirmajai daļai adresātam nelabvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar tiesību normām šāda paša satura administratīvais akts tūlīt būtu jāizdod no jauna. Tomēr, kā norādīts tiesību literatūrā, ja administratīvajam aktam ir divējāda iedarbība (piemēram, adresātam – nelabvēlīgs, trešajai personai – labvēlīgs), tad atcelšana jāizvērtē arī no pretējo interešu viedokļa. Gadījumā, ja tiek atcelts adresātam nelabvēlīgs administratīvais akts, kas aizstāv trešo personu tiesības vai intereses, piemērojami noteikumi, kas regulē labvēlīga administratīvā akta atcelšanu.

Līdz ar to konkrētajā gadījumā ir izvērtējams, vai Lēmuma pieņemšanas brīdī pastāvēja Administratīvā procesa likuma 85.panta otrajā daļā paredzētie priekšnoteikumi labvēlīga tiesiska administratīvā akta atcelšanai, proti, vai:

1) tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver tā atcelšanas atrunu;

2) administratīvais akts izdots ar kādu citu nosacījumu un šis nosacījums nav vispār izpildīts, nav pienācīgi izpildīts vai nav laikus izpildīts;

3) mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot. Šādā gadījumā administratīvo aktu var atcelt triju mēnešu laikā no dienas, kad iestāde uzzināja par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas;

4) mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot, un administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses. [14] Lai arī Lēmumā nav tieši ietverta atsauce uz minētajām Administratīvā procesa likuma normām, apgabaltiesa konstatē, ka tajā ir norādīti apsvērumi, kas bijuši par pamatu konkrētā satura administratīvā akta izdošanai. Iestāde norādījusi, ka 2008.gada 28.martā SIA „Zauers” ir iesniegusi domes Attīstības departamentam būvniecības iesniegumuuzskaites karti ēkas rekonstrukcijai, kā arī ir saņēmusi izziņu iesniegšanai Zemesgrāmatu nodaļā (īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā), ka ēkas būvniecība bijusi uzsākta legāli.

Tātad iestāde ir atzinusi, ka ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, pie kuriem ēkas nojaukšana nav nepieciešama (nav samērīga), bet konkrētajā gadījumā ir aizstājama ar administratīvā akta adresātam interesēm mazāk nelabvēlīgu administratīvo aktu par ēkas savešanu kārtībā.

[15] Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105.pants paredz gan īpašumtiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu, ja ierobežojumi ir attaisnojami, tas ir, ja tie ir noteikti ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 20.maija spriedumu lietā nr.2002-01-03). Tiesības uz īpašumu aizsargā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) Pirmā protokola 1.pants, kas noteic:

„Jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības uz īpašumu. Nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem. Minētie nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ierobežot valsts tiesības izdot tādus likumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm vai lai nodrošinātu nodokļu vai citu maksājumu, vai sodu samaksu.” Būvniecības likuma 31.panta pirmā daļa paredz pašvaldības rīcības brīvību, ņemot vērā sabiedriskās drošības aizsardzības nepieciešamību un izdarot nepieciešamos lietderības apsvērumus, pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod ēkas īpašniekam ēku savest kārtībā vai ēku nojaukt.

Interpretējot Būvniecības likuma 31.panta pirmo daļu un Civillikuma 1084.pantu norādīto Satversmes un Konvencijas tiesību normu tvērumā, ir secināms, ka ēkas nojaukšana ir pieļaujama tikai gadījumā, ja sabiedrisko interešu apdraudējumu nevar novērst ar citiem, ēkas īpašnieka tiesības mazāk ierobežojošiem, līdzekļiem. Piemēram, tas būtu pieļaujams situācijā, kad ēkas īpašnieks, neraugoties uz iestādes iepriekšējiem brīdinājumiem, nav veicis nekādas darbības, lai draudošās briesmas novērstu. Konkrētajā gadījumā nav konstatējams, ka SIA „Zauers” pēc ēkas iegādes jau agrāk būtu uzlikts pienākums ēku savest kārtībā un tā šo iestādes prasību būtu ignorējusi.

Savukārt pēc 2008.gada 31.janvāra lēmuma pieņemšanas ēkas īpašniece ir veikusi darbības, kas liecina par tās vēlmi ēkas radīto apdraudējumu novērst citiem līdzekļiem – ir pārliecinājusies, ka ēkas būvniecība notikusi tiesiski, ir nostiprinājusi ēkas īpašuma tiesības zemesgrāmatā un ir ierosinājusi ēkas renovācijas procesu. Kā izriet no lietas materiāliem, tostarp arī pašas pieteicējas paskaidrojumiem, vienīgais šķērslis trešās personas ierosinātajiem ēkas nožogošanas un renovācijas pasākumiem ir bijusi tieši pieteicējas rīcība, liedzot attiecīgu saskaņojumu atbilstoši Būvniecības likuma 3.pantam.

Tomēr minētais apstāklis pats par sevi nevar būt pamats izšķirties par ēkas nojaukšanu, ņemot vērā, ka personai nav liegta iespēja attiecīgu saskaņojumu iegūt arī tiesas ceļā civilprocesuālā kārtībā. Papildus tam apgabaltiesa konstatē, ka uz šo brīdi faktiski atkritis arī minētais šķērslis ēkas savešanai kārtībā (ēkas renovācijai). Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2011.gada 28.februāra spriedumā lietā Nr.C32238308 (stājies spēkā 2011.gada 5.aprīlī) ir konstatējusi, ka SIA „Zauers” ir ieguvusi īpašuma tiesības uz zemes gabalu /adrese/, Kuldīgā, 2009.gada 12.februārī stājoties spēkā starp SIA „Zauers” un SIA „Linde Invest” noslēgtajam pirkuma līgumam.

[16] Ievērojot minēto, atzīstams, ka Lēmums ir tiesisks un nav pamata tā atcelšanai.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Linde Invest” pieteikumu par Kuldīgas pilsētas domes 2008.gada 24.aprīļa lēmuma (protokols Nr.7, 8.p.) atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneši (paraksts) K.Berķis

(paraksts) M.Birzgalis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese A.Šteinberga 2012.gada 16.aprīlī