Court dismisses fine due to procedural delay exceeding six months and lack of authority verification under Administrative Offenses Code.

Lietas arhīva Nr. 1A-0061-20/42

ECLI:LV:RVPT:2020:0117.1A30050519.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2020. gada 17. janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

tiesnese Baiba Ozoliņa

rakstveida procesā izskatīja SIA “/Nosaukums A/” sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 2. jūlija lēmumu Nr. 1-

14.1/2880 (administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr. /protokola numurs/).

Aprakstošā daļa

[1] Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors Ainārs Brūveris 2019. gada 28. februārī sastādīja SIA “/Nosaukums A/” administratīvā

pārkāpuma protokolu ZZ Nr. /protokola numurs/ par to, transportlīdzeklis /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk –

transportlīdzeklis), 2018. gada 14. jūlijā plkst. 08:51 Jūrmalā “Priedaines satiksmes mezglā” iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 „Par transportlīdzekļu

iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā’’ (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 1) 5. punkta prasības, ar ko izdarīts

administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta Saistošo noteikumu 49. punktā, uzliekot naudas sodu 50 EUR.

[2] Par protokolā ietverto lēmumu SIA “/Nosaukums A/” (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) iesniedza sūdzību Jūrmalas pilsētas Pašvaldības

policijas priekšniekam.

[3] Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka (turpmāk – iestāde) 2019. gada 2. jūlija lēmumu Nr. 1-14.1/2880 (administratīvā

pārkāpuma protokols ZZ Nr. /protokola numurs/) (turpmāk – iestādes lēmums) pārsūdzētais lēmums atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta.

[4] 2019. gada 22. jūlijā tiesā saņemta SIA “/Nosaukums A/” sūdzība par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2019. gada 2. jūlija lēmumu

Nr. 1-14.1/2880, lūdzot to atcelt un izbeigt lietu.

[4.1] Sūdzība norādīts, ka sabiedrības galvenais darbības veids ir eksprespasta pakalpojumu sniegšana. Satiksmes ministrija sabiedrības

transportlīdzeklim ir izsniegusi caurlaidi, kas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 738 “Noteikumi par caurlaidēm, kas dod tiesības

transportlīdzekļu vadītājam darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot atsevišķu ceļu satiksmes noteikumu prasības”, kas sabiedrības transportlīdzeklim

kā specializētā dienesta transportlīdzeklim deva tiesības iebraukt Jūrmalas pilsētas teritorijā, neiegādājoties maksas caurlaidi.

Norāda, ka ne protokolā, ne lēmumā nav norādīta amatpersona, kas uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību, līdz ar to nav pārbaudāms, vai

šai amatpersonai ir attiecīgs pilnvarojums.

Uzskata, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā nav notikusi atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237. pantam, jo nav

identificējama persona, kas uzsākusi lietvedību. Uzskata, ka uzsāktās administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros neizpildās visas administratīvā pārkāpuma

sastāva veidojošās pazīmes, līdz ar to lietvedība ir izbeidzama.

[4.2] 2019. gada 8. augustā saņemti sūdzības iesniedzējas papildus paskaidrojumi, kuros norādīts, ka administratīvā lietvedība ir uzsākta,

neievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. pantā noteiktos lietvedības uzsākšanas termiņus, jo lietā nav atrodams lēmums par

administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, ne atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, ne rezolūcijas veidā likumā noteiktā sešu mēnešu termiņā.

Līdz ar to lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama un iestādes lēmums atceļams.

[5] 2019. gada 12. augustā saņemti iestādes paskaidrojumi, kuros norādīts, ka sūdzības iesniedzējas pausto viedokli par noilguma iestāšanos lietā,

atzīst par nepamatotu.

Norāda, ka lietas materiālos atrodas lietvedes /pers. A/ elektroniski sagatavots ziņojums, dokumentu un procesu vadības sistēmā “DocLogix”,

2018. gada 10. decembrī Administratīvās nodaļas priekšnieks /pers. B/ pieņēma lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības Nr. 1-28.1/26393

uzsākšanu. Līdz ar to Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pārkāpumi nav konstatējami.

Dokumentu un procesu vadības sistēma “DocLogix” Pašvaldības policijai palīdz pārvaldīt ienākošos, izejošos un iekšējos dokumentus, ļauj viegli

piešķirt uzdevumus/rezolūcijas un uzraudzīt to īstenošanu. Lai veicinātu bezpapīra tehnoloģijas, elektroniskās dokumentu darba plūsmas ir papildinātas ar

speciālu elektronisko rezolūciju moduli.

Kā redzams no lietas materiāliem pievienotās dokumentu un procesu vadības sistēmas “DocLogix” izdrukas, Administratīvās nodaļas priekšnieks

/pers. B/ 2018. gada 10. decembrī ierakstījis sistēmā dienesta atzīmi “Uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību”. Tādējādi Pašvaldības policija ir

ievērojusi Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa normas.

Lūdz atstāt negrozītu Pašvaldības policijas 2019. gada 2. jūlija lēmumu Nr. 1- 14.1/2880, bet sūdzību noraidīt.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka sūdzība ir apmierināma, lēmums ir atceļams un administratīvā pārkāpuma

lieta ir izbeidzama.

[7] Saskaņā ar Latvijas APK 7. pantu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un

likumā noteiktā kārtībā. Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā veicama, stingri ievērojot likumību.

Latvijas APK 238. 1 panta pirmajā daļā noteikts, ka saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa

247. pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt

administratīvā pārkāpuma lietvedību (šā kodeksa 238.2 un 239. pants), vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā

pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur

ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 37. panta pirmo daļu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma

izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

[8] Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietā esošos materiālus, tiesa konstatē, ka lietā neatrodas nevienas amatpersonas lēmums par

administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, tāpat arī lietā nav nevienas amatpersonas rezolūcijas, kas norādītu par administratīvā pārkāpuma lietas

uzsākšanu, atbilstoši Latvijas APK kodeksa 238.1 panta pirmajai daļai.

No Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lietvedes /pers. A/ 2018. gada 7. decembra ziņojuma (28. lietas lapa) redzams, ka lietvede lūdz uzsākt

administratīvo lietvedību par pārkāpumu, kuru 2018. gada 14. jūlijā izdarījis transportlīdzeklis /TL marka/ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/.

Tiesa atzīst, ka minētais ziņojums satur ziņas par iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Līdz ar to tiesa secina, ka saskaņā ar Latvijas

APK 37. panta pirmo daļu, lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā bija jāuzsāk ne vēlāk kā 2019. gada 14. janvārī.

Lietas materiālos atrodas arī izdruka no Dokumentu reģistrācijas sistēmas “DocLogix” ar ierakstu par lietvedības uzsākšanu 2019. gada

10. decembrī (29. lietas lapa).

Dokumentu reģistrācijas sistēmā “DocLogix” izdarītie ieraksti neatbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmajā daļā

noteiktajai lietvedības uzsākšanas kārtībai. (sk. Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas 2019. gada 11. oktobra spriedumu Nr. 104AA-

0447-19/20, lieta Nr. 1A29011419).

Tiesa atzīst, ka Dokumentu reģistrācijas sistēmas “DocLogix” ierakstu par lietvedības uzsākšanu nevar uzskatīt ne par lēmumu par administratīvā

pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, ne arī par rezolūciju uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu, Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmās daļas izpratnē. Līdz ar to Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas paskaidrojumos norādīto, ka

lietā atrodas atbildīgās amatpersonas /pers. B/ lēmums par lietvedības uzsākšanu, tiesa atzīst par nepamatotu.

Tiesa uzskata, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmās daļas norma ir tulkojama tikai gramatiski, atbilstoši normu

veidojošo vārdu nozīmei, līdz ar ko lai ierosinātu administratīvā pārkāpuma lietvedību saistībā ar izdarīto administratīvo pārkāpumu, pašvaldības policijas

kompetentai amatpersonai savu attieksmi pret lietvedes /pers. A/ ziņojumā ietverto informāciju, pieņemot lēmumu par lietvedības uzsākšanu līdz

2019. gada 14. janvārim, vai fiksēt rezolūcijas veidā uz šī ziņojuma līdz 2019. gada 14. janvārim, vai arī līdz šim brīdim sastādīt administratīvā pārkāpuma

protokolu.

No lietas materiāliem redzams, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors Ainārs Brūveris administratīvā pārkāpuma protokolu

ZZ Nr. /protokola numurs/ par to, ka transportlīdzeklis /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis),

2018. gada 14. jūlijā plkst. 08:51 Jūrmalā “Priedaines satiksmes mezglā” iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā,

neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu

īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā’’ 5. punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta

Saistošo noteikumu 49. punktā, uzliekot naudas sodu 50 EUR, sastādījis 2019. gada 28. februārī (32. lietas lapa).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbilstoši Latvijas APK 238. 1 panta pirmajai daļai, administratīvā pārkāpuma protokols arī atzīstams par lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanai.

[9] Latvijas APK 239. panta 7. punktā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir

pagājuši šā kodeksa 37 pantā paredzētie termiņi.

Saskaņā ar Latvijas APK 37. panta pirmo daļu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma

izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. pants nepieļauj lietvedību

administratīvo pārkāpumu lietās konkrētos gadījumos. Tas nozīmē, ka, konstatējot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. pantā minētu

apstākli, lieta netiek izmeklēta un izskatīta pēc būtības, bet lietvedība tiek izbeigta. Minētais nepieļauj administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros noskaidrot

konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un izdarīt secinājumus (sk. Augstākās tiesas Senāta 2008. gada 3. novembra sprieduma lietā

Nr. 355/2008 9. punktu).

Proti, Senāts secinājis, ka šajos gadījumos no tiesību normām neizriet iestādes tiesības turpināt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Latvijas

APK 239. pants tieši noteic, ka, konstatējot attiecīgo apstākli, lietvedību vispār nevar uzsākt, bet iesāktā lietvedība ir jāizbeidz. Ar jēdzienu “lietvedība”

nav saprotama soda noteikšana, bet gan iestādes darbības, noskaidrojot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tas ir lietas vešanu.

Ņemot vērā minēto, ja iestājas Latvijas APK 239. panta 7. punktā norādītais apstāklis, tas izslēdz gan iestādes, gan tiesas kompetenci vēl papildus

veikt konkrētā administratīvā pārkāpuma sastāva noskaidrošanu, tostarp, lietas faktisko un tiesisko apstākļu pārbaudi.

Ņemot vērā, ka lietvedība administratīvajā pārkāpuma lietā uzsākta tikai 2019. gada 28. februārī, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu,

tiesa atzīst, ka lietvedība ir uzsākta neievērojot Latvijas APK 37. panta pirmajā daļā noteiktos termiņus, kad ir pagājuši vairāk kā seši mēneši no

2018. gada 14. jūlija, kad izdarīts administratīvais pārkāpums, līdz ar to, ir pieņemams lēmums par administratīvās lietvedības izbeigšanu, jo ir konstatēts

Latvijas APK 239. pantā minētais apstāklis – iestājies noilgums administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai, saskaņā ar Latvijas APK 37. panta

pirmo daļu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata lietas izskatīšanai pēc būtības un administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros noskaidrot konkrētās

lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 2. jūlija lēmums Nr. 1- 14.1/2880 (administratīvā

pārkāpuma protokols ZZ Nr. /protokola numurs/) par SIA “/Nosaukums A/” saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu, kas paredzēts Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punktā, ir atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 7. pantu, 239. panta 7. punktu, 289.12 panta pirmās daļas 2. punktu, 289.13 pantu un un 289.18 pantu, tiesa

nosprieda:

Atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 2. jūlija lēmumu Nr. 1- 14.1/2880 (administratīvā pārkāpuma protokols ZZ

Nr. /protokola numurs/) un lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot sūdzību Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Sprieduma pieejamības diena – 2020. gada 17. janvāris.

Tiesnese Baiba Ozoliņa