Court dismisses complaint for failure to prove valid grounds for extending the administrative appeal deadline.

Lietas arhīva Nr. 1A-0028-20

ECLI:LV:REZT:2020:0120.1A26008019.3.S

LĒMUMS

Ludzā 2020.gada 20.janvārī

Rēzeknes tiesa,

tiesnese Silvija Saleniece,

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka

pienākumu izpildītāja 2019.gada 25.novembra lēmuma Nr.262-283506 atcelšanu un procesuālā termiņa atjaunošanu sūdzības iesniegšanai.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektora Alvja Mežala (turpmāk arī –

amatpersona) 2019.gada 8.augusta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PG509621 /pers. A/ par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

(turpmāk – LAPK) 167.2panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu uzlikts naudas sods 210 euro (lietas 11.lapa).

/pers. A/ iesniedza Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē ar 2019.gada 8.novembri datētu sūdzību, kurā saskaņā ar LAPK 280.panta pirmās

daļas 4.punktu, 282.pantu un 286.panta pirmās daļas 3.punktu lūdza atjaunot termiņu sūdzības iesniegšanai, izskatīt sūdzību un izbeigt lietu administratīvā

pārkāpuma sastāva neesamības dēļ. Sūdzībā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādītas administratīvā pārkāpuma – maznozīmīgu

miesas bojājumu tīša nodarīšana – pazīmes, nav norādīti nodarītie miesas bojājumi. Administratīvā pārkāpuma tiesvedības gaitā ir pieļauts procesuālais

pārkāpums, jo nav ņemti paskaidrojumi no /pers. A/ un viņa sievas, kuri bija vienīgie /pers. B/ darbību un sniegtās maldinošās informācijas liecinieki.

Administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā /pers. A/ neatzina savu vainu, tomēr uzlikto naudas sodu pēc tam samaksāja, kas nevar būt pamats nepieņemt

un neizskatīt viņa sūdzību (lietas 36.lapa).

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs, izskatījis /pers. A/ sūdzību, ar

2019.gada 25.novembra lēmumu Nr.262-283506 (turpmāk arī – augstākas iestādes lēmums) atteica atjaunot nokavēto sūdzības iesniegšanas termiņu.

Lēmums par atteikšanos atjaunot procesuālo termiņu pamatots ar turpmāk norādītiem apsvērumiem. Augstāka iestāde ir konstatējusi, ka

amatpersonas lēmums administratīvā pārkāpuma lietā /pers. A/ tika paziņots 2019.gada 8.augustā, izsniedzot lēmuma eksemplāru Valsts policijas

Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirknī. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka /pers. A/ ir iesniedzis sūdzību, nokavējot LAPK 281.pantā noteikto sūdzības

iesniegšanas termiņu. Augstāka iestāde norādījusi, ka termiņa atjaunošanas pamats ir nokavējumu attaisnojoši iemesli, kas nevar būt atkarīgi no

nokavējušā procesa dalībnieka gribas un rīcības. Proti, šķēršļiem, kas traucēja procesuālās darbības izpildi laikā, jābūt objektīviem, neatkarīgiem no

procesa dalībniekiem. Augstāka iestāde atzina, ka sūdzībā norādītie apstākļi par /pers. A/ konstatētajiem iespējamajiem procesuālajiem pārkāpumiem un

to, ka /pers. A/ skatījumā netika pierādīta viņa vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, /pers. A/ jau bija zināmi uz to brīdi, kad tika pieņemts lēmums

administratīvā pārkāpuma lietā. Izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un /pers. A/ sūdzībā norādīto, augstāka iestāde nekonstatēja kādus

objektīvus šķēršļus, kas būtu lieguši /pers. A/ iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem un ar amatpersonas lēmumu. Līdz ar to lēmumā

atzīts, ka nav attaisnojoša pamata atjaunot nokavēto termiņu.

[2] /pers. A/ (turpmāk arī – sūdzības iesniedzējs) iesniedza tiesā sūdzību par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja

priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītāja 2019.gada 25.novembra lēmumu, lūdzot to atcelt, atjaunot termiņu sūdzības iesniegšanai, izskatīt sūdzību un

izbeigt lietu administratīvā pārkāpuma sastāva neesamības dēļ.

/pers. A/ sūdzībā tiesai atkārtoja augstākai iestādei adresētajā sūdzībā izklāstītos apsvērumus. Papildus norādīja uz to, ka sūdzības iesniedzēja

skatījumā augstākas iestādes lēmums nav pamatots, augstāka iestāde nav ņēmusi vērā LAPK 1. un 7.punktā nostiprinātos principus. Uzskata, ka

administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā konstatētie procesuālie pārkāpumi izņēmuma kārtā var būt pamats nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanai,

lai varētu objektīvi izmeklēt un izskatīt lietu.

[3] Saskaņā ar LAPK 282. pantu rajona (pilsētas) tiesa sūdzību par iestādes atteikumu atjaunot procesuālo termiņu izskata un lēmumu pieņem

rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas dienas.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, izvērtējusi sūdzības motīvus un pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība ir noraidāma.

[5] LAPK 245.1panta pirmā daļā noteic, ka procesuālās darbības izpilda šajā kodeksā noteiktajos termiņos. LAPK 281.pantā norādīts, ka

sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas. Saskaņā ar LAPK 245.2panta pirmajā daļā

noteikto tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šā kodeksa, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti

pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata. Savukārt LAPK 282.pantā paredzēts, ka nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga

lietu izskatīt, pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.

No minētajām normām izriet, ka termiņš sūdzības iesniegšanai (10 darba dienas no pilna lēmuma paziņošanas dienas) ir precīzi noteikts likumā, tas

ir saistošs visām personām, kuras vēlas īstenot savas tiesības pārsūdzēt iestādes lēmumu. LAPK 282.pantā noteiktā iespēja atjaunot nokavēto

procesuālo termiņu ir attiecināma tikai uz atsevišķiem izņēmuma gadījumiem, kad persona ir nokavējusi pārsūdzības termiņu attaisnojošu, no viņas gribas

neatkarīgu iemeslu dēļ, nevis subjektīvu apstākļu, tostarp nezināšanas, neizdarības vai kļūdainas rīcības, dēļ.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka procesuālie termiņi ir noteikti tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai. Tiesiskā stabilitāte ir būtiska tiesiskas valsts

principa sastāvdaļa, kas prasa ne vien noregulētu tiesvedības procesu, bet arī tā noslēgumu, kas ir tiesiski noturīgs. Procesuālajās tiesībās tiesiskās

stabilitātes nodrošināšanai kalpo konkrētu procesuālo darbību veikšanai noteiktie termiņi. Ikvienas procesuālās darbības veikšanai, jo īpaši pieteikuma un

apelācijas vai kasācijas sūdzības iesniegšanai, nepieciešams atbilstošs un noteikts laika ierobežojums. Šāda termiņa ierobežojuma mērķis ir nodrošināt

lietas atrisināšanu saprātīgā laika periodā un nodrošināt otras puses paļāvību, ka konflikta risinājums vēlāk netiks pārskatīts (Satversmes tiesas

2002.gada 26.novembra sprieduma lietā Nr.2002-09-01 Secinājumu daļas 1.punkts).

Arī tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē ir atzīts, ka šķēršļiem, kas traucēja procesuālās darbības izpildi laikā, jābūt objektīviem un neatkarīgiem no

procesa dalībnieka. Nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana ir izņēmuma gadījums, kad pastāv vērā ņemami apstākļi, kas personai lieguši izmantot

tiesības veikt procesuālas darbības likumā noteiktajos termiņos. Ja termiņa nokavējums iestājies paša lietas dalībnieka vainas dēļ, tas nav atjaunojams

(Administratīvais process tiesā. Autoru kolektīvs. Dr.iur. J.Briedes vispārīgajā zinātniskajā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2008,

347.lpp.).

[6] No lietas materiāliem redzams, ka amatpersonas 2019.gada 8.augusta lēmums Nr.PG509621 /pers. A/ tika paziņots lēmuma pieņemšanas

dienā, ko apliecina sūdzības iesniedzēja paraksts uz lēmuma (protokola), kurā cita starpā veiktas atzīmes, ka pārkāpumu viņš neatzīst, piemērotajam

sodam nepiekrīt. Ņemot vērā iepriekš minētajās LAPK normās noteikto, /pers. A/ sūdzību par amatpersonas 2019.gada 8.augusta lēmumu augstākai

iestādei varēja iesniegt līdz 2019.gada 22.augustam. Tiesa konstatē, ka uz /pers. A/ ar 2019.gada 8.novembri kā sūdzības sastādīšanas dienu datētās

sūdzības Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldei nav izdarītas atzīmes par šīs sūdzības saņemšanas dienu iestādē. Tiesa, ņemot vērā paša /pers. A/

sūdzībā norādīto dokumenta sastādīšanas datumu, atzīst, ka sūdzība nevarēja būt iesniegta iestādē pirms 2019.gada 8.novembra. Augstākas iestādes

lēmumā norādīts, ka sūdzība reģistrēta 2019.gada 12.novembrī. Ņemot vērā minētos apstākļus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ iesniedza sūdzību augstākā

iestādē, vairāk nekā pusotru mēnesi nokavējot LAPK 281.pantā noteikto termiņu sūdzības iesniegšanai.

/pers. A/ lūgumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu pamatojis ir iestādes pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem administratīvā

pārkāpuma lietvedības gaitā, bet nav norādījis nevienu šķērsli, kas viņam liedza izmantot savas pārsūdzības tiesības likumā noteiktajā termiņā.

Tiesa norāda, ka /pers. A/ argumenti par iespējamiem procesuālajiem pārkāpumiem administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā ir atstājami bez

ievērības, jo šādu argumentu izvērtēšana attiecas uz atkārtotu lietas izskatīšanu pēc būtības.

Tiesa ņem vērā lietā konstatēto, ka ar amatpersonas lēmuma saturu /pers. A/ iepazinās attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienā, proti, 2019.gada

8.augustā. Tādējādi viņam bija nodrošināta iespēja iepazīties arī ar visiem administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem uz 17 lapām, kas bija pievienoti

administratīvā pārkāpuma protokolam Nr.PG509621. Līdz ar to tiesa atzīst, ka ne administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā pārkāpuma būtība, ne

pierādījumu trūkumus, ne šaubas par administratīvā pārkāpuma sastāva esamību, ar ko savu sūdzību un lūgumu par termiņa atjaunošanu pamatojis /pers.

A/, neietekmēja viņa tiesības savlaicīgi iepazīties ar lēmuma saturu, visiem administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, kā arī iespējas likumā noteiktā

kārtībā un termiņā pārsūdzēt amatpersonas 2019.gada 8.augusta lēmumu par viņa saukšanu pie administratīvās atbildības augstākā iestādē.

[7] Izvērtējusi sūdzības iesniedzēja argumentus un pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka iestāde pamatoti atteikusies atjaunot nokavēto

procesuālo termiņu un izskatīt /pers. A/ sūdzību. Tiesa atzīst, ka /pers. A/ sūdzībā nav norādījis nevienu attaisnojošu iemeslu, kas būtu likumīgs pamats

procesuālā termiņa atjaunošanai.

Ņemot vērā norādītos apsvērumus, tiesa atzīst, ka augstākas iestādes lēmums ir tiesisks un pamatots, bet iesniegtā sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 282.pantu, tiesa

nolēma:

Noraidīt /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītāja

2019.gada 25.novembra lēmumu Nr.262-283506, ar kuru atteikts atjaunot procesuālo termiņu 2019.gada 8.augusta lēmuma pārsūdzēšanai

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PG509621.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese S.Saleniece