Court dismissed appeal against drunk driving conviction due to defendant's late defense and witness inconsistencies.

NORAKSTS Lieta Nr.P129216407 143/AA43-0298-09/10

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 23.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Osmane, tiesneses S.Gintere un V.Zommere,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai R.G., viņa pārstāvim Dz.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par R.G. (/dzēsts personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta trešās daļas sakarā ar R.G. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 20.decembra lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 28.novembrī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes (turpmāk – RGPP) jaunākais inspektors sastādīja R.G. protokolu par administratīvo pārkāpumu Nr.PA283802 (turpmāk – protokols) par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 39.1.2.punkta prasību neievērošanu. Protokolā norādīts, ka 2007.gada 28.novembrī plkst.01.40 R.G. vadīja automašīnu Mercedes Benz, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /dzēsta numura zīme/, Rīgā, A.Saharova ielā 10 degvielas uzpildes stacijas UNOX teritorijā, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē, ar alkohola koncentrāciju asinīs 1,22 promiles. Protokols sastādīts uz RGPP Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas jaunākā inspektora ziņojuma pamata. Alkohola ietekme konstatēta Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļā Rīgā, Hospitāļu ielā 55. Tādējādi izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta trešās daļas.

[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 20.decembra lēmumu R.G. atzīts par vainīgu LAPK 149.l5panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 5 diennaktīm, naudas sodu 400 latu apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 1 gadu. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [2.1] 2007.gada 11.decembra tiesas sēdē R.G. savu vainu viņam inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā neatzina un paskaidroja, ka 2007.gada 28.novembrī viņa automašīna stāvējusi pie degvielas uzpildes stacijas, jo pie viņa mājas neesot bijusi vieta, kur automašīnu nolikt.

Laikā, kad R.G. un viņa draugs A.S. stāvēja pie automašīnas, piebrauca policijas darbinieki, kuri pieprasīja automašīnas dokumentus un jautāja, kurš ir mašīnas īpašnieks. R.G. iedevis prasītos dokumentus, lai gan mašīnu bija vadījis viņa draugs A.S.. Policijas darbinieki pēc tam likuši R.G. iekāpt policijas automašīnā un tad sajutuši, ka viņš ir dzēris. Tiesas sēdē R.G. kategoriski noliedza, ka vadījis automašīnu. [2.2] Tiesas sēdē policijas darbinieks I.G. liecināja, ka 2007.gada 28.novembrī protokolu attiecībā uz R.G. sastādīja, pamatojoties uz policijas darbinieka O.K. ziņojumu.

Minētajā datumā no operatīvā centra saņēmis izsaukumu uz A.Saharova ielu, un, piebraucot minētajā vietā, redzējis, ka degvielas uzpildes stacijā jau stāvēja policijas ekipāža un R.G. automašīna. Tajā sēdēja vēl kādi četri cilvēki, vadītāja vieta bija tukša. R.G. mēģinājis I.G. pierunāt nesastādīt protokolu, teicis, ka viņa kaimiņš esot I.G. draugs. [2.3] Liecinieks O.K. tiesas sēdē liecināja, ka 2007.gada 28.novembrī plkst.01.40, pildot dienesta pienākumus kopā ar citiem policijas darbiniekiem, braucot pa A.Saharova ielu virzienā no Lubānas ielas, pamanījis netālu esošajā degvielas uzpildes stacijā automašīnu Mercedes Benz, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /dzēsta numura zīme/, kas brauca aizdomīgi, riņķojot pa degvielas uzpildes stacijas teritoriju, nevis centās tur uzpildīties.

Kad O.K. ar kolēģiem piebrauca pie minētā transportlīdzekļa, tas jau bija apstājies. Piegājuši pie puiša, kas bija izkāpis no automašīnas un stāvēja pie mašīnas vadītāja durvīm, lūdza tam uzrādīt automašīnas dokumentus un vadītāja apliecību. O.K. sajutis alkohola smaku un jautājis R.G., kāpēc viņš brauc reibumā. R.G. tobrīd savu vainu nenoliedza un neteica, ka automašīnu bija vadījis kāds cits. Otrs puisis stāvēja pie automašīnas pasažieru durvīm. Tad tika izsaukta ceļu policija un R.G. aizvests uz ekspertīzi alkohola ietekmes noteikšanai. [2.4] Pārbaudot lietas materiālus un noklausoties liecinieku liecības, tiesnese atzina, ka R.G. vaina viņam inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta pilnībā un ir pietiekams pamats R.G. sodīšanai pēc LAPK 149.l5panta trešās daļas.

Tiesnese norādīja, ka R.G. vaina pierādīta ar protokolu, ar 2007.gada 28.novembra medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.6424 alkohola ietekmes noteikšanai (turpmāk – medicīniskās pārbaudes protokols), ar policijas darbinieka O.K. 2007.gada 28.novembra ziņojumu un liecībām tiesas sēdē, policijas darbinieka I.G. liecībām, kā arī visiem lietas materiāliem to kopsakarībā. [2.5] Tiesnese norādīja, ka netic R.G. paskaidrojumiem par to, ka viņš nav braucis pie automašīnas stūres, bet to vadījis viņa draugs A.S., jo R.G. nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu viņa paskaidrojumu patiesumu, turklāt R.G. paskaidrojumi ir pretrunā ar pārējiem pierādījumiem lietā, kas nepārprotami norāda uz R.G. vainu.

Turklāt kā izriet no I.G. un O.K. liecībām, sākotnēji R.G. savu vainu atzina, bet vēlāk tiesas sēdē savas liecības mainījis. Tiesnese R.G. versiju par notikušo vērtēja kā nepatiesu, sniegtu nolūkā, lai izvairītos no administratīvās atbildības par izdarīto pārkāpumu. [2.6] Tiesnese norādīja, ka nav pamata apšaubīt policijas darbinieku O.K. un I.G. liecības, jo tās apstiprinās ar lietas materiāliem, ir konsekventas un tajās nav konstatējamas pretrunas. Turklāt nav iegūti pierādījumi, ka starp liecinieku O.K. un R.G. un I.G. un R.G. pastāvētu tādas attiecības, kas varētu radīt aizdomas, ka viņi ir ieinteresēti R.G. administratīvajā sodīšanā. [2.7] Nosakot sodu, tiesnese ņēma vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Par R.G. personību noskaidrots, ka viņš jau agrāk saukts pie administratīvās atbildības par administratīvajiem pārkāpumiem, viņa apgādībā neatrodas neviena persona. Tiesnese nekonstatēja R.G. atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus. [2.8] Tiesnese uzskatīja, ka R.G. sods nosakāms atbilstoši LAPK l5

149. panta trešajā daļā paredzētajai sankcijai. Tiesnese nekonstatēja LAPK 31.pantā paredzētos apstākļus, kas liegtu piemērot attiecībā uz R.G. administratīvo arestu. [2.9] Tiesnese norādīja, ka atbilstoši LAPK 274.pantam automašīna Mercedes Benz, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /dzēsta numura zīme/, atgriežama tās īpašniekam pēc administratīvā soda nomaksāšanas.

[3] Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 20.decembra lēmumu R.G. iesniedzis apelācijas sūdzību, lūdzot lēmumu atcelt un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti. R.G. ir transportlīdzekļa Mercedes Benz īpašnieks un protokola sastādīšanas laikā kopā ar savu draugu A.S. un draudzeni J.K. atradies degvielas uzpildes stacijas UNOX teritorijā, bet nav vadījis savu transportlīdzekli. Transportlīdzekļa vadīšana bija uzticēta A.S., kurš atradās pie transportlīdzekļa stūres un apturēja transportlīdzekli neilgi pirms tam, kad degvielas uzpildes stacijas teritorijā ieradās policijas darbinieki. Laikā, kad degvielas uzpildes stacijas teritorijā ieradās policija, R.G. un A.S. bija izkāpuši no transportlīdzekļa un atradās pie tā priekšējās daļas, bet J.K. aizmugurējā pasažieru sēdeklī uzkavējās tikai, lai paņemtu savas personīgās mantas, jo visi bija gatavi doties mājās. R.G. atradies degvielas uzpildes stacijas teritorijā netālu no novietotā transportlīdzekļa, kad policijas amatpersonas pieaicināja viņu un lūdza uzrādīt transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus. Pēc transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentu uzrādīšanas policijas darbinieki sajuta no viņa nākam alkohola smaku un, pat nejautājot, kurš ir transportlīdzekļa vadītājs, nogādāja R.G. uz ekspertīzi alkohola ietekmes noteikšanai. Tā kā iepriekšējās dienas vakarā neilgi pirms aizturēšanas R.G. bija lietojis alkoholiskos dzērienus, ekspertīzē bija pamatoti noteikts, ka viņš atradies alkoholisko dzērienu ietekmē. R.G. vērš tiesas uzmanību, ka transportlīdzeklī atradušies tikai A.S. un J.K., nevis četri cilvēki, kā to tiesas sēdē liecinājis I.G..

[4] Tiesas sēdē R.G. apelācijas sūdzību uzturēja. Tiesas sēdē nopratināti liecinieki A.S. un J.K..

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus un uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka R.G. apelācijas sūdzība ir noraidāma.

[6] Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 39.1.2.punktam transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles (..). Saskaņā ar LAPK 149.15panta trešo daļu par transportlīdzekļa vadīšanu (..), ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, (..) transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu (..).

[7] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 20.decembra lēmumu (lietas 28.-29.lapa) R.G. atzīts par vainīgu LAPK 149.l5panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 5 diennaktīm, naudas sodu

400 latu apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 1 gadu.

[8] R.G. neapstrīd faktu, ka protokolā norādītajā laikā un vietā ir bijis alkohola reibuma stāvoklī. Tāpat R.G. neapstrīd medicīniskās pārbaudes protokolā konstatēto alkohola koncentrāciju asinīs 1,22 promiles. R.G. noliedz, ka vadījis automašīnu, atrodoties alkohola reibumā. Norāda, ka automašīnas vadīšana bija uzticēta A.S. un tieši viņš atradās pie automašīnas stūres un apturēja to neilgi pirms tam, kad degvielas uzpildes stacijā ieradās policijas darbinieki. Līdz ar to secināms, ka lietā pastāv strīds par to, vai R.G. administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā ir vadījis transportlīdzekli, kas ir viens no priekšnoteikumiem personas saukšanai pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.15panta trešo daļu.

[9] Atbilstoši LAPK 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā (pirmā daļa). Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu un tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskajiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Atbilstoši LAPK 244.pantā noteiktajam, institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[10] Apgabaltiesa lietā konstatē turpmāk minētos pierādījumus. [10.1] Protokolā norādīts, ka 2007.gada 28.novembrī plkst.01.40 R.G. vadīja automašīnu Mercedes Benz, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /dzēsta numura zīme/, Rīgā, A.Saharova ielā 10 degvielas uzpildes stacijas UNOX teritorijā, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē, ar alkohola koncentrāciju asinīs 1,22 promiles. Protokols sastādīts uz RGPP Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas jaunākā inspektora ziņojuma pamata. Alkohola ietekme konstatēta Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļā Rīgā, Hospitāļu ielā 55. [10.2] R.G. administratīvā pārkāpuma protokolu parakstījis, paskaidrojumus nav sniedzis (lietas 4.lapa).

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 3.decembra sēdē R.G. paskaidroja, ka savu vainu neatzīst, jo nav bijis pie stūres. Pie stūres sēdējis draugs. Kad piebrauca policija, tad atradies pie mašīnas (lietas 18.lapa). Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 11.decembra sēdē R.G. paskaidroja, ka 2007.gada 28.novembrī bija dzēris. Tā kā pie viņa mājas nav bijusi vieta, kur mašīnu atstāt, tad ar draugu un savu draudzeni nolēmuši mašīnu atstāt degvielas uzpildes stacijā. R.G. mašīnu nevadīja.

Piebrauca policija un jautāja, kurš ir mašīnas īpašnieks. R.G. teica, ka viņš ir mašīnas īpašnieks. Draugs arī stāvēja pie mašīnas. Degvielas uzpildes stacijā bijuši kādu stundu, dzēruši kokteiļus. Taisījušies iet mājās. Meitene no aizmugures krēsla ņēmusi savas mantas. Policijas darbinieki likuši R.G. iekāpt mašīnā un tad sajutuši, ka R.G. ir dzēris (lietas 21.lapa). Apelācijas sūdzībā R.G. norādīja, ka ir transportlīdzekļa Mercedes Benz īpašnieks un protokola sastādīšanas laikā kopā ar savu draugu A.S. un draudzeni J.K. atradies degvielas uzpildes stacijas UNOX teritorijā, bet nav vadījis savu transportlīdzekli.

Transportlīdzekļa vadīšana bija uzticēta A.S., kurš atradās pie transportlīdzekļa stūres un apturēja transportlīdzekli neilgi pirms tam, kad degvielas uzpildes stacijas teritorijā ieradās policijas darbinieki. Laikā, kad degvielas uzpildes stacijas teritorijā ieradās policija, R.G. un A.S. bija izkāpuši no transportlīdzekļa un atradās pie tā priekšējās daļas, bet J.K. aizmugurējā pasažieru sēdeklī uzkavējās tikai, lai paņemtu savas personīgās mantas, jo visi bija gatavi doties mājās. R.G. atradies degvielas uzpildes stacijas teritorijā netālu no novietotā transportlīdzekļa, kad policijas amatpersonas pieaicināja viņu un lūdza uzrādīt transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus.

Pēc transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentu uzrādīšanas policijas darbinieki sajuta no viņa nākam alkohola smaku un, pat nejautājot, kurš ir transportlīdzekļa vadītājs, nogādāja R.G. uz ekspertīzi alkohola ietekmes noteikšanai. Tā kā iepriekšējās dienas vakarā neilgi pirms aizturēšanas R.G. bija lietojis alkoholiskos dzērienus, ekspertīzē bija pamatoti noteikts, ka viņš atradies alkoholisko dzērienu ietekmē (lietas 33.-34.lapa). Apelācijas instances tiesas sēdē R.G. papildus apelācijas sūdzībā norādītajam paskaidroja, ka līdz degvielas uzpildes stacijai braucis viņš, alkoholu nebija lietojis.

Alkoholu visi trīs (R.G., A.S. un J.K.) lietojuši automašīnā, degvielas uzpildes stacijā. Pirms došanās mājās A.S. nolēmis nedaudz pariņķot ar automašīnu pa degvielas uzpildes stacijas laukumu. Kad pienākuši policijas darbinieki, R.G. atradies pie automašīnas dzinēja pārsega pasažiera pusē, bet A.S. vadītāja pusē. R.G. esot paskaidrojis, ka nav braucis, uz ko policijas darbinieks atbildējis, ka visus paskaidrojumus viņš varēs sniegt tiesā. Sākumā gribējis glābt A.S. un tāpēc nav teicis, ka brauca A.S., pēc tam pārdomājis (lietas 51.-52.lapa). [10.3] RGPP Patruļpolicijas inspektora O.K. 2007.gada 28.novembra ziņojumā, uz kura pamata sastādīts protokols, norādīts, ka 2007.gada 28.novembrī plkst.01.40, patrulējot pa RGPP nozīmēto teritoriju, virzoties pa A.Saharova ielu virzienā no Lubānas ielas Keldiša ielas virzienā, blakus esošajā degvielas uzpildes stacijā UNOX Saharova ielā 10, ieraudzīja braucošu automašīnu Mercedes Benz ar valsts reģistrācijas numura zīmi /dzēsta numura zīme/.

Automašīna tika apturēta un, stādoties priekšā kā policijas darbinieki, viņš ar kolēģiem automašīnas vadītājam palūdzis uzrādīt automašīnas dokumentus un vadītāja apliecību. Pārbaudes laikā no automašīnas vadītāja sajutis nākam alkohola smaku. Arī pats vadītājs apstiprināja faktu, ka lietojis alkoholu. Uz Saharova ielu 10 tika izsaukta Ceļu policijas ekipāža, kuras rīcībā tika nodots vadītājs un automašīna. Līdz Ceļu policijas ekipāžas ierašanās brīdim automašīnas vadītājs alkoholu nelietoja un visu laiku atradās policijas darbinieku redzeslokā (lietas 9.lapa).

Pirmās instances tiesas sēdē O.K. liecināja, ka braukuši pa Saharova ielu un redzēja, ka degvielas uzpildes stacijā automašīna braukā pa uzpildes stacijas teritoriju. Aizdomīgi likās tas, ka automašīna riņķoja pa teritoriju, nevis centās uzpildīties. Apgriezušies un piebraukuši pie automašīnas. Kad piebraukuši pie automašīnas, tā bija apstājusies un visi izkāpuši. Piegājuši pie tā cilvēka, kurš stāvēja pie vadītāja durvīm. O.K. prasījis automašīnas tehnisko pasi, to iedeva R.G.. Sarunas laikā O.K. jutis, ka no R.G. nāk alkohola smaka.

O.K. jautājis, kāpēc R.G. brauc dzērumā, R.G. neko nav atbildējis un nav arī teicis, ka draugs būtu braucis. R.G. neko neesot noliedzis. O.K. konkrēti nav redzējis, ka brauca tieši R.G., neredzēja arī, ka R.G. izkāpa no mašīnas. Nevar simtprocentīgi apgalvot, ka braucis tieši R.G.. Bija brīdis, kad mašīna nebija policijas darbinieku redzeslokā. Otrs vīrietis stāvējis pie pasažieru durvīm. Pārbaudes brīdī O.K. nebija šaubu, ka vadītājs ir R.G. (lietas 25.lapa). [10.4] RGPP jaunākais inspektors I.G. pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka 2007.gada 28.novembrī ap pusnakti no operatīvā centra saņēma izsaukumu uz Saharova ielu, kur redzēja, ka degvielas uzpildes stacijā stāvēja policijas ekipāža un R.G. mašīna.

I.G. neredzēja, vai R.G. brauca, tikai sastādīja protokolu. I.G. bija kopā ar inspektoru Lūsi. R.G. centies kaut ko sarunāt, teicis, ka I.G. kaimiņš esot R.G. draugs. Automašīnā bijuši vēl četri cilvēki, kuri, iespējams, sēdēja mašīnā, vadītāja vieta bija tukša. I.G. nogādājis R.G. uz ekspertīzi. R.G. visam piekritis, viņš vienkārši mēģinājis kaut ko sarunāt, ka atbrauks viņa draugi un visu sarunās (lietas 25.lapa). [10.5] Apelācijas instances tiesas sēdē A.S. liecināja, ka ar R.G. ir draugi. 2007.gada 28.novembrī aizbraukuši pakaļ J.K., nopirkuši alkoholisko kokteili, kuru izdzēruši automašīnā degvielas uzpildes stacijas laukumā.

Automašīnā atradušies apmēram vienu stundu, gribējuši jau iet uz mājām, taču A.S. vēlējies nedaudz pavizināties ar automašīnu pa degvielas uzpildes stacijas laukumu. Laikā, kad viņš ar R.G. stāvēja pie automašīnas, piebraukusi policija un prasījusi, kam pieder automašīna. R.G. policija izsaukusi uz savu mikroautobusu. Ar A.S. policijas darbinieki neesot runājuši. Kad piebraukusi policija, A.S. stāvējis pie automašīnas priekšējās daļas pasažiera pusē, R.G. pie automašīnas vadītāja pusē. A.S. nobijies no policijas un tāpēc klusējis.

A.S. bijis pirmās instances tiesā, taču viņam neko neesot prasījuši, sēdējis tiesas zālē un klausījies. Nevienam neko neesot rakstījis par to, ka vadījis automašīnu, jo baidījies. Ar automašīnu gribējis pavizināties tikai nedaudz – kādu apli. Atslēgas pēc tam atdevis R.G.. Pēc tam, kad R.G. aizveduši, A.S. ar J.K. braukuši viņam pakaļ uz narkoloģijas dispanseri, pazīstams draugs aizvedis, piezvanījuši. Pirmās instances tiesā R.G. neesot lūdzis tiesu, lai A.S. nopratinātu kā liecinieku (lietas 52.-53.lapa). [10.6] Apelācijas instances tiesas sēdē J.K. liecināja, ka ar R.G. ir draugi, mācījušies vienā klasē. 2007.gada 28.novembrī A.S. un R.G. nopirkuši veikalā alkoholisko kokteili, tad braukuši uz degvielas uzpildes staciju, pie stūres bijis R.G..

Degvielas uzpildes stacijā bijuši apmēram vienu stundu. Pirms došanās uz mājām A.S. vēlējies pavizināties ar automašīnu. Pa degvielas uzpildes stacijas laukumu A.S. pabraucis nedaudz, automašīnā atradušies visi trīs. Pirms vizināšanās sēdējuši automašīnā un dzēruši alkoholu. Pirms policijas ierašanās R.G. un A.S. atradušies automašīnas priekšpusē, stāvējuši kopā, R.G. atradies dzinēja pārsega priekšpusē no J.K. pa labi, bet A.S. pa kreisi vadītāja pusē. Kad piebrauca policija, J.K. sēdējusi automašīnā, nav dzirdējusi, ko teica policijas darbinieki.

Vēlāk policijas darbinieki R.G. aizveduši uz policijas mikroautobusu, J.K. izkāpusi no automašīnas un aizgājusi uz mājām. Viņas klātbūtnē neviens automašīnu nav aizslēdzis, sīkāk neko nevarot paskaidrot, jo sīkumus neatceroties (lietas 53.lapa). [10.7] Medicīniskās pārbaudes protokolā fiksēts, ka R.G. konstatēta alkohola koncentrācija asinīs 1,22 promiles. R.G. protokolu parakstījis (lietas 8.lapa).

[11] Apgabaltiesa, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, atzīst, ka ir pierādīts fakts, ka R.G. 2007.gada 28.novembrī plkst.01.40 vadīja automašīnu ar alkohola koncentrāciju asinīs 1,22 promiles. [11.1] Administratīvā pārkāpuma protokols ir viens no pierādījumiem lietā, kurā tam ar likumu pilnvarota amatpersona konstatē faktus, kas attiecas uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem, un norāda tiesību normu, saskaņā ar kuru konstatētās personas darbības kvalificējamas kā administratīvi sodāmas.

Saskaņā ar LAPK 248.pantu administratīvā pārkāpuma protokolā, bez citām ziņām, norāda ziņas par pārkāpēja personu, administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu, kā arī citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai. Transportlīdzekļa vadīšanas fakts lietā ir konstatēts ar protokolu, kurā norādīts, ka 2007.gada 28.novembrī plkst.01.40 R.G. vadīja automašīnu Mercedes Benz, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /dzēsta numura zīme/, Rīgā, A.Saharova ielā 10 degvielas uzpildes stacijas UNOX teritorijā, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē, ar alkohola koncentrāciju asinīs 1,22 promiles. [11.2] R.G. protokolu ir parakstījis un pret tajā konstatētajiem faktiem nav iebildis, tātad apliecinājis, ka viņš ir vadījis automašīnu.

Arī parakstot medicīniskās pārbaudes protokolu, kurā kā pārbaudes cēlonis norādīta transportlīdzekļa vadīšana, R.G. ir apliecinājis transportlīdzekļa vadīšanas faktu alkohola reibumā. [11.3] Arī no policijas darbinieku O.K. un I.G. sniegtajām ziņām par faktiem izriet, ka R.G. ir vadījis automašīnu. No O.K. ziņojuma un liecības pirmās instances tiesā izriet, ka tieši vadītājam palūdzis uzrādīt automašīnas dokumentus un vadītāja apliecību un ka tieši no vadītāja sajutis alkohola smaku. Piegājuši pie tā cilvēka, kurš stāvējis pie vadītāja durvīm.

Tā kā R.G. stāvējis pie vadītāja durvīm un tā kā tieši R.G. uzrādījis dokumentus, neko nav atbildējis un nav teicis, ka draugs būtu braucis, O.K. pārbaudes brīdī nebija šaubu, ka vadītājs ir R.G.. Apgabaltiesas ieskatā nav būtisks apstāklis, ka pirmās instances tiesas sēdē 2007.gada 20.decembrī O.K. nevarēja pilnīgi pārliecinoši apgalvot, ka braucis tieši R.G., jo apgabaltiesa par būtisku atzīst to apstākli, ka pārbaudes brīdī O.K. nebija nekādu šaubu, ka vadītājs ir R.G.. Tāpat arī R.G. nenorādīja uz A.S. kā uz iespējamo pārkāpēju un visam piekrita.

Arī no I.G. pirmās instances tiesā sniegtās liecības izriet, ka automašīnu vadīja tieši R.G., jo R.G. visam piekrita, vienkārši mēģināja kaut ko sarunāt, teica, ka I.G. kaimiņš esot R.G. draugs, ka atbrauks R.G. draugi un visu sarunās. Apgabaltiesa secina, ka tā kā nevienam no policijas darbiniekiem ne pārkāpuma vietā, ne medicīnas iestādē, ne protokola sastādīšanas laikā neradās šaubas, ka tieši R.G. ir vadījis automašīnu, līdz ar to arī policijas darbinieka O.K. ziņojums un liecības un policijas darbinieka I.G. liecības apstiprina to, ka automašīnu vadīja R.G..

No lietas materiāliem neizriet apstākļi, kas varētu liecināt par policijas darbinieku apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu vai kļūdīšanos. Apgabaltiesa nekonstatē arī policijas darbinieku iepriekšēju saistību ar R.G. un līdz ar to vēlmi nepamatoti nogādāt viņu uz medicīnisko pārbaudi un sastādīt protokolu. Arī R.G. nav norādījis uz apstākļiem, kas varētu būt pamatā policijas darbinieku apzināti nepatiesu ziņu sniegšanai. Līdz ar to policijas darbinieku sniegtajām ziņām nav pamata neticēt. [11.4] Izvērtējot R.G. paskaidrojumus, apgabaltiesa ņem vērā, ka R.G. ir ieinteresēts apgalvot, ka nav izdarījis pārkāpumu.

Apgabaltiesa uzskata, ka R.G. paskaidrojumi par faktiskajiem apstākļiem nav patiesi un ir sniegti ar nolūku izvairīties no administratīvās atbildības un soda, jo tie ir pretrunā ar policijas darbinieku sniegtajām ziņām par faktiem, kuras apgabaltiesa novērtēja kā ticamas. Izsverot R.G. paskaidrojumu ticamību (esot paskaidrojis policijas darbiniekiem, ka nav braucis), apgabaltiesa neatrod nekādu loģisku izskaidrojumu tāda fakta iespējamībai, ka policijas darbinieki bez jebkāda iemesla būtu nogādājuši uz medicīnisko pārbaudi tieši R.G., kurš vienkārši stāvēja pie savas automašīnas, un sastādījuši viņam protokolu par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, ja viņš paskaidroja, ka nav braucis, bet brauca cita persona, kura arī stāvēja pie automašīnas.

Turklāt R.G. apgabaltiesas sēdē paskaidrotais, ka esot teicis policijas darbiniekiem, ka nav braucis, ir pretrunā ar paša R.G. apgabaltiesas sēdē paskaidroto, ka mēģinājis glābt A.S., tāpēc nav teicis, ka brauca A.S.. Secinot, ka R.G. paskaidrojumi nav ticami, apgabaltiesa ņem vērā arī to, ka protokola sastādīšanas brīdī R.G. paskaidrojumus nav sniedzis, savu versiju par notikušo (ka nav vadījis automašīnu) izklāstījis pirmās instances tiesas sēdē 2008.gada 3.decembrī. Tādējādi apgabaltiesa secina, ka R.G. bija nepieciešams laiks, lai izdomātu savu versiju par notikušo un vienotos ar A.S., un viņa rīcība bija pakārtota tikai vienam mērķim – izvairīties no administratīvās atbildības un soda. [11.5] R.G. paskaidro, ka kopā ar viņu atradās arī A.S. un J.K..

Minētās personas sniegušas liecības apelācijas instances tiesas sēdē. Apgabaltiesa, izvērtējot A.S. un J.K. liecības, negūst pārliecību par minēto liecinieku liecību ticamību, jo tās ir pretrunīgas gan savstarpēji, gan arī ar R.G. norādītajiem apstākļiem. Apgabaltiesas sēdē R.G. paskaidroja, ka brīdī, kad pienākuši policijas darbinieki, viņš atradies pie automašīnas dzinēja pārsega pasažiera pusē, bet A.S. atradies vadītāja pusē. A.S. liecināja, ka stāvējis pie automašīnas priekšējās daļas pasažiera pusē, bet R.G. pie automašīnas vadītāja pusē.

A.S. arī liecināja, ka pēc tam, kad R.G. aizveduši, viņš ar J.K. braukuši R.G. pakaļ uz narkoloģijas dispanseri, pazīstams draugs aizvedis, kuram piezvanījuši. Savukārt J.K. liecināja, ka pēc tam, kad R.G. aizveduši uz policijas mikroautobusu, viņa izkāpusi no automašīnas un aizgājusi uz mājām. Apgabaltiesa secina, ka R.G. un liecinieki savas liecības ir saskaņojuši, taču ne visās detaļās. Līdz ar to apgabaltiesa A.S. un J.K. liecībām nepiešķir ticamību, turklāt tās ir pretrunā ar pārējiem pierādījumiem lietā – protokolu un policijas darbinieku sniegtajām ziņām, kuras apgabaltiesa novērtēja kā ticamas. [11.6] No lietas materiāliem redzams, ka R.G. veikta medicīniskā pārbaude un konstatēta alkohola koncentrācija asinīs 1,22 promiles.

Minēto faktu apstiprina medicīniskās pārbaudes protokols.

[12] Ņemot vērā augstāk minēto, Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses sniegtā R.G. darbību kvalifikācija ir pareiza. R.G. ir piemērots sods ietvaros, ko nosaka LAPK 149.15panta trešā daļa, un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese, piemērojot sodu, ir ievērojusi LAPK 32.pantā noteiktos vispārīgos noteikumus soda uzlikšanai, līdz ar to Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 20.decembra lēmums ir tiesisks un atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 1.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda: atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 20.decembra lēmumu par R.G. saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta trešo daļu, bet R.G. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ M.Osmane

Tiesneses /paraksts/ S.Gintere

/paraksts/ V.Zommere

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese M.Osmane Rīgā, 2009.gada 23.janvārī