Court dismisses appeal against driving ban citing good administration principle and three-year procedural deadline.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga dismissed the applicant's request to annul the Ministry of Transport's decision maintaining a one-year driving ban. The applicant argued the authorities failed to notify him of specific violations before imposing the ban, while the Ministry contended the applicant had access to all information via an electronic system. The court ruled that the three-year deadline for administrative actions aligns with the principle of good administration and legal certainty, finding no procedural violation in the notification timeline.
Legislator headnote
AI generatedValsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pants; Administratīvā procesa likuma 246.–251. un 289.–291. panti: The principle of good administration requires state bodies to act within a reasonable time, and a three-year period is sufficient for administrative proceedings to ensure legal certainty.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. A42-01474-18/27
ECLI:LV:ADRJRIT:2018:0927.A420147418.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2018.gada 27.septembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese A.Pūcīte,
piedaloties pieteicējam /pers. A/ un viņa pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/ un Satiksmes ministrijas pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Satiksmes ministrijas 2017.gada 6.novembra lēmuma
Nr.03-02/3413 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2017.gada 16.augustā Ceļu satiksmes drošības direkcija (turpmāk – direkcija) pieteicējam /pers. A/ nosūtīja paziņojumu Nr.11.11-4/2016 par
transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.1panta piektās daļas 6.punktu un Ministru kabineta
2004.gada 21.jūnija noteikumu nr.551 „Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 12.5.apakšpunktu,
paziņojot, ka pieteicējam par ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem reģistrēto pārkāpumu uzskaites punktu skaits ir sasniedzis
16 punktus un pieteicējam tiek noteikts transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums uz 1 gadu, no 2017.gada 23.augusta līdz 2018.gada
22.augustam (lietas 25. – 27.lapa).
Nepiekrītot direkcijas 2017.gada 16.augusta paziņojumam Nr.11.11-4/2016, pieteicējs 2017.gada 22.augustā vērsās direkcijā ar lūgumu
nepiemērot vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, atļaut apmeklēt apmācības kursus un nokārtot papildus eksāmenu, kā arī apmaksāt sodu, jo
direkcija pieteicējam nav paziņojusi par piemērotajiem pārkāpumu uzskaites punktiem (lietas 29.lapa).
Reaģējot uz iepriekš minēto iesniegumu direkcija 2017.gada 6.septembrī pieņēma lēmumu Nr.11.11-4/2203, noraidot pieteicēja lūgumus (lietas
31. – 33.lapa). Kā pamatojumu minētajam lēmumam norādot uz pieteicēja saņemto pārkāpumu uzskaites punktu skaitu un to, ka, pieteicējs ir
reģistrējies direkcijas elektroniskajā e-pakalpojumu sistēmā, kur ir pieejama visa pieteicējam aktuālā informācija, tajā skaitā par reģistrēto pārkāpumu
uzskaites punktu kopskaitu un attiecīgi piemērotajiem ietekmēšanas līdzekļiem.
Nepiekrītot direkcijas 2017.gada 6.septembra lēmumam Nr.11.11-4/2203, pieteicējs to apstrīdēja Satiksmes ministrijai (lietas 34. – 36.lapa),
norādot, ka nav savlaicīgi saņēmis no direkcijas paziņojumus par piemērotajiem pārkāpumu uzskaites punktiem un ietekmēšanas līdzekļiem, kā arī nav
izteicis rakstveidā vēlmi saņemt šos paziņojumus elektroniskā formā uz elektronisko pastu.
[2] Ar Satiksmes ministrijas 2017.gada 6.novembra lēmumu Nr.03-02/3413 (turpmāk – Lēmums) direkcijas 2017.gada 16.augusta
lēmums Nr.11.11-4/2016 un 2017.gada 6.septembra lēmums Nr.11.11-4/2203 atstāti negrozīti (lietas 12. – 14.lapa).
Lēmums pamatots ar turpmāko.
[2.1] Par visiem ietekmēšanas līdzekļiem, kuri tiek piemēroti par reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem, transportlīdzekļu vadītājus saskaņā
ar Noteikumiem informē direkcija, nosūtot informāciju uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi vai, ja persona izmanto direkcijas e-pakalpojumus,
elektroniski uz personas norādīto e-pastu.
Tā kā sūdzības iesniedzējs izmanto e-pakalpojumus, viņam adresētā korespondence tika nosūtīta uz pieteicēja direkcijas elektroniskajā e-
pakalpojumu sistēmā norādīto elektronisko pasta adresi.
[2.2] Atbilstoši Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā esošajai informācijai pieteicējam ir nosūtīti šādi paziņojumi:
- 2015.gada 20.aprīlī paziņojums – informācija par reģistrētajiem 8 pārkāpumu uzskaites punktiem un pienākumu līdz 2015.gada 20.oktobrim
apmeklēt apmācības kursus ceļu satiksmes drošības jautājumos un drošas transportlīdzekļa vadīšanas jautājumos;
- 2016.gada 8.aprīlī paziņojums – informācija par reģistrētajiem 12 pārkāpumu uzskaites punktiem un pienākumu līdz 2016.gada 7.oktobrim
nokārtot eksāmenu ceļu satiksmes drošības jautājumos un veikt transportlīdzekļu vadīšanas iemaņu pārbaudi.
No minētā secināms, ka paziņojumi par ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu ir nosūtīti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un direkcijai nebija
pienākuma sūtīt paziņojumus uz pieteicēja dzīvesvietu, kā arī pārliecināties par to saņemšanu. Tā kā Noteikumos noteiktās prasības pieteicējs neizpildīja,
2015.gada 21.oktobrī un 2016.gada 8.oktobrī reģistrēto uzskaites punktu skaits tika palielināts par diviem punktiem. Tāpēc pieteicējam kopējais
reģistrēto pārkāpumu uzskaites punktu skaits 2017.gada 11.augustā sasniedza 16 punktus un tika noteikts transportlīdzekļu vadīšanas tiesību
izmantošanas aizliegums uz vienu gadu no 2017.gada 23.augusta.
[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs to pārsūdzēja, 2017.gada 1.decembrī vēršoties ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā (lietas 3. –
8.lapa).
Pieteikumā pieteicējs norāda, ka pienākumu apmeklēt apmācības kursu ceļu satiksmes drošības jautājumos un drošas transportlīdzekļa vadīšanas
jautājumos un pienākumu nokārtot eksāmenu ceļu satiksmes drošības jautājumos, un veikt transportlīdzekļa vadīšanas iemaņu pārbaudi nekādi nav
varējis izpildīt, jo pieteicējam par to netika pienācīgi un savlaicīgi paziņots, proti, paziņojumi par šādu pienākumu esamību netika nosūtīti ierakstītā pasta
sūtījumā, bet gan uz elektronisko pasta adresi. Pieteicējs norāda, ka rakstveidā nav izteicis vēlmi saņemt paziņojumus no direkcijas elektroniskā formā.
Ievērojot iepriekš minēto, pieteicējs lūdz tiesu atcelt Lēmumu.
[4] 2018.gada 28.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Satiksmes ministrijas paskaidrojums (lietas 19. – 20.lapa), kurā Satiksmes
ministrija norāda, ka neatzīst pieteicēja pieteikumu, uzskata to par noraidāmu un nepamatotu.
Satiksmes ministrija norāda, ka uztur Lēmumā norādītos argumentus. Satiksmes ministrijas ieskatā pieteicējs apzināti ir izvēlējies ignorēt direkcijas
sūtītos paziņojumus, jo viņš, reģistrējoties direkcijas elektronisko e-pakalpojumu sistēmā, ir norādījis, ka visus paziņojumus no direkcijas vēlas saņemt uz
viņa norādīto elektronisko pasta adresi. Tātad pieteicēja arguments par to, ka viņš nav rakstveidā piekritis minēto paziņojumu saņemšanai elektroniski,
nav pamatots. Lietā nav pierādījumu, ka pieteicējs būtu mēģinājis citādi noskaidrot vai izrādījis jebkādu interesi par uzkrāto punktu skaitu un
piemērotajiem ietekmēšanas līdzekļiem.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likumam, pārkāpumu uzskaites punktu sistēma ir izveidota ar mērķi ietekmēt transportlīdzekļu vadītāju uzvedību, veicinot
transportlīdzekļu drošu vadīšanu normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmē, kā arī tāpēc, lai pēc iespējas mazāk būtu apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība
un manta. Tāpēc Satiksmes ministrija uzskata, ka, jau izveidojot minēto sistēmu, ir tikusi vērtēta samērīguma principa ievērošana, piemēram, paredzot
pārkāpumus, par kuriem reģistrē punktus, nosakot ietekmēšanas līdzekļu pakāpeniskumu.
[5] Tiesas sēdē pieteicējs un viņa pārstāvis pieteikumu uzturēja, savukārt Satiksmes ministrijas pārstāve pieteikumu neatzina un lūdza to noraidīt.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi lietas materiālos esošos pierādījumus to savstarpējā
kopsakarībā, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms turpmāko apsvērumu dēļ.
[7] Pieteicējs pieteikumu primāri pamato ar apstākli, ka direkcija, reģistrējot viņam pārkāpumu uzskaites punktus, par to nav paziņojusi ierakstītā
vēstulē uz pieteicēja deklarēto dzīvesvietu.
Noteikumu 9.punkta pirmais teikums noteic, ka šo noteikumu 12.2.un 12.4.apakšpunktā minēto ietekmēšanas līdzekli transportlīdzekļa vadītājam
piemēro tikai pēc tam, kad viņam uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts šo noteikumu 14.un 17.punktā minētais paziņojums. Arī Noteikumu 27.punkts noteic,
ka transportlīdzekļa vadītājam paziņojumu par iegūto uzskaites punktu skaitu nosūta uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi, kad uzskaites punktu skaits
sasniedzis attiecīgā ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai noteikto skaitu. Informāciju noformē elektroniski, un tā ir derīga bez paraksta.
Savukārt noteikumu 27.1punkts noteic, ka, ja transportlīdzekļa vadītājs direkcijas interneta vietnē (www.csdd.lv) ir reģistrējies elektroniskajā e-
pakalpojumu sistēmā elektronisko paziņojumu saņemšanai un ir piekritis šajos noteikumos noteikto paziņojumu saņemšanai elektroniski, uz
transportlīdzekļa vadītāja deklarēto dzīvesvietu paziņojumi netiek sūtīti (norma spēkā no 2009.gada 29.septembra).
Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumu projekta „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr.551
„Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi”” anotācijā ir norādīts, ka, lai atvieglotu kārtību paziņojumu par reģistrētajiem pārkāpumu
uzskaites punktiem saņemšanai, projektā iestrādāta norma, kas transportlīdzekļu vadītājiem dod iespēju reģistrēties Ceļu satiksmes drošības direkcijas
interneta vietnē www.csdd.lv, e-pakalpojumu sistēmā, elektronisko paziņojumu saņemšanai.
Tādējādi secināms, ka Noteikumos minētie paziņojumi, tostarp par uzkrātajiem pārkāpumu uzskaites punktiem un piemērotajiem ietekmēšanas
līdzekļiem, personai ir nosūtāmi rakstveidā uz tās deklarēto dzīvesvietu, izņemot, ja persona ir reģistrējusies elektroniskajā e-pakalpojumu sistēmā
elektronisko paziņojumu saņemšanai un ir piekritusi šajos noteikumos noteikto paziņojumu saņemšanai elektroniski. Ja persona ir piekritusi paziņojumus
saņemt elektroniskā veidā, tad šāda personas izvēle ir atzīstama par primāru un saskaņā ar Noteikumu 27.1punktu Noteikumos minētie paziņojumi uz
deklarēto dzīvesvietu nav sūtāmi.
Arī Paziņošanas likuma 9.panta trešā daļa noteic, ka dokumentu paziņo, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, ja adresāts
rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā. Šādai dokumenta paziņošanai piemērojamas elektronisko dokumentu apriti regulējošās
tiesību normas. Dokuments, kas paziņots, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā
nosūtīšanas.
Kā izriet no lietas materiāliem, tad pieteicējs ir reģistrējies direkcijas elektroniskajā e-pakalpojumu sistēmā jau 2010.gada 20.novembrī un aktīvi
lietojis to (lietas 51.lapa), kā arī rakstiski, aizpildot tiešsaistes formu direkcijas interneta vietnē, ir piekritis saņemt paziņojumus un soda punktu
paziņojumus uz e-pasta adresi (lietas 52.lapa).
Tādējādi secināms, ka paziņojumus par uzkrātajiem pārkāpumu uzskaites punktiem un piemērotajiem ietekmēšanas līdzekļiem direkcijai bija
tiesisks pamats sūtīt uz pieteicēja reģistrēto e-pastu, izmatojot elektronisku paziņošanas veidu, un direkcijai nebija saistošs pienākums paziņojumus sūtīt
ierakstītā pasta sūtījumā uz pieteicēja deklarēto dzīvesvietu, ja tie jau bija nosūtīti elektroniskā veidā.
[8] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē turpmāko.
[8.1] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, konstatē, ka direkcija pieteicējam par 2013.gada 25.decembrī izdarīto pārkāpumu ceļu satiksmē
2013.gada 28.decembrī ir reģistrējusi 8 pārkāpuma uzskaites punktus.
Tādējādi direkcijai saskaņā ar Noteikumu 9.un 14.punktu bija jānosūta paziņojums pieteicējam.
Atbilstoši lietas materiāliem pieteicējam saistībā ar iepriekš minētajiem pārkāpuma uzskaites punktiem paziņojums par ietekmēšanas līdzekļa –
apmācības kursu ceļu satiksmes drošības jautājumos un drošas transportlīdzekļa vadīšanas jautājumos – piemērošanu nosūtīts uz direkcijas e-
pakalpojumu sistēmā reģistrēto pieteicēja e-pastu (/elektroniskā pasta adrese/) 2015.gada 20.aprīlī. Minēto apliecina izdruka no direkcijas e-
pakalpojumu sistēmā reģistrētā pieteicēja konta (lietas 24.lapa).
Tāpat minētajā paziņojumā ir noradīts, ka pieteicējam kursi ir jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 2015.gada 20.oktobrim.
Tā kā pieteicējs līdz 2015.gada 20.oktobrim neapmeklēja un nepabeidza apmācības kursus ceļu satiksmes drošības jautājumos un drošas
transportlīdzekļa vadīšanas jautājumos, proti, nebija izpildījis piemērotā ietekmēšanas līdzekļa prasības, tad direkcija saskaņā ar Noteikumu 15.punkta
otro teikumu pamatoti pieteicējam 2015.gada 21.oktobrī palielināja viņam reģistrēto uzskaites punktu skaitu par 2 punktiem. Kā rezultātā pieteicējam
reģistrētais kopējais pārkāpumu uzskaites punktu skaits sasniedza 10 punktus.
[8.2] Atbilstoši lietas materiāliem pieteicējam par 2015.gada 19.decembrī izdarīto pārkāpumu ceļu satiksmē 2016.gada 15.janvārī reģistrēts viens
pārkāpuma uzskaites punkts, bet 2016.gada 8.aprīlī vēl viens pārkāpuma uzskaites punkts par pārkāpumu ceļu satiksmē 2016.gada 14.martā. Līdz ar to
pieteicēja kopējais uzkrāto pārkāpumu uzskaites punktu skaits sasniedza 12 punktus.
Līdz ar to direkcijai saskaņā ar Noteikumu 9.un 17.punktu bija jānosūta paziņojums pieteicējam.
Atbilstoši lietas materiāliem pieteicējam saistībā ar iepriekš minētajiem pārkāpuma uzskaites punktiem paziņojums par ietekmēšanas līdzekļa –
eksāmena ceļu satiksmes drošības jautājumos un transportlīdzekļu vadīšanas iemaņu pārbaude – piemērošanu nosūtīts uz direkcijas e-pakalpojumu
sistēmā reģistrēto pieteicēja e-pastu (/elektroniskā pasta adrese/) 2016.gada 8.aprīlī. Minēto apliecina izdruka no direkcijas e-pakalpojumu sistēmā
reģistrētā pieteicēja konta (lietas 24.lapa).
Tāpat minētajā paziņojumā ir noradīts, ka pieteicējam kursi ir jāpabeidz ne vēlākais kā līdz 2016.gada 7.oktobrim.
Tā kā pieteicējs līdz 2015.gada 7.oktobrim nenokārtoja eksāmenu ceļu satiksmes drošības jautājumos un neveica transportlīdzekļu vadīšanas
iemaņu pārbaudi, proti, nebija izpildījis piemērotā ietekmēšanas līdzekļa prasības, tad direkcija saskaņā ar Noteikumu 18.punta otro teikumu pamatoti
2015.gada 8.oktobrī palielināja viņam reģistrēto uzskaites punktu skaitu par 2 punktiem. Kā rezultātā pieteicējam reģistrētais kopējais pārkāpumu
uzskaites punktu skaits sasniedza 14 punktus.
[8.3] 2016.gada 13.decembrī pieteicējam par 2016.gada 21.novembrī izdarīto pārkāpumu ceļu satiksmē reģistrēts viens pārkāpuma uzskaites
punkts, bet 2017.gada 11.augustā par 2017.gada 20.jūlijā izdarīto pārkāpumu ceļu satiksmē reģistrēts vēl viens pārkāpuma uzskaites punkts. Līdz ar to
pieteicēja kopējais uzkrāto pārkāpumu uzskaites punktu skaits sasniedza 16 punktus.
Tādējādi saskaņā ar Noteikumu 12.5.apakšpunktu pieteicējam bija piemērojams ietekmēšanas līdzeklis – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību
izmatošanas aizliegums uz vienu gadu.
Secīgi direkcijai saskaņā ar Noteikumu 20.punktu bija jānosūta pieteicējam paziņojumu.
Atbilstoši lietas materiāliem pieteicējam saistībā ar iepriekš minētajiem pārkāpuma uzskaites punktiem paziņojums par ietekmēšanas līdzekļa –
transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmatošanas aizliegums uz vienu gadu – piemērošanu (lietas 25. – 27.lapa) nosūtīts uz pieteicēja deklarēto dzīvesvietu
2017.gada 16.augustā. Minēto apliecina Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksts/kvīts (lietas 28.lapa).
[9] Izvērtējot iepriekš konstatēto, secināms, ka pieteicējam pamatoti tika piemērots ietekmēšanas līdzeklis – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību
izmatošanas aizliegums uz vienu gadu, kā arī secināms, ka par visiem pieteicējam piemērotajiem ietekmēšanas līdzekļiem ir paziņots tiesību aktos
noteiktajā kartībā.
[10] Pieteicējs kā argumentu norādījis, ka 2014.gadā ir nokārtojis eksāmenu, lai atgūtu transportlīdzekļa vadītāja apliecību, ko viņš zaudēja, izdarot
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta otrajā daļā noteikto administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē, un transportlīdzekļa vadītāja
tiesību atgūšanas brīdī viņš netika informēts par papildu kursu iziešanas nepieciešamību un eksāmena kārtošanu.
Kā norādījis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākā tiesa), pārkāpumu uzskaites punktu mērķis ir uzskaitīt
administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, lai atkarībā no to skaita, varētu uzlikt transportlīdzekļa vadītājam papildu ietekmēšanas līdzekļus. Pārkāpumu
punkti nav atsevišķs administratīvā soda veids, taču rada papildu sekas izdarītajam administratīvajam pārkāpumam (sk. Augstākās tiesas 2010.gada
10.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-749/2010 6.punktu un 2016.gada 28.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-629/2016 7.punktu).
Līdz ar to secināms, ka pieteicēja 2014.gadā kārtotais eksāmens transportlīdzekļa vadītāja tiesību atgūšanai bija saistīts ar uzliktā administratīvā
soda seku – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz vienu gadu – atpakaļvēršanu pēc uzliktā soda izciešanas. Savukārt pieteicējam uzliktais
pienākums iziet apmācības kursus ceļu satiksmes drošības un transportlīdzekļa drošas vadīšanas jautājumos ir papildu ietekmēšanas līdzeklis ar mērķi
koriģēt pieteicēja attieksmi un uzvedību ceļu satiksmē. Proti, eksāmena nokārtošana transportlīdzekļa vadītāja apliecības atgūšanai nevarēja ietekmēt
pieteicēja pienākumu izciest uzlikto papildu ietekmēšanas līdzekli. Savukārt attiecībā uz to, ka direkcija eksāmena laikā nav informējusi pieteicēju par
iegūto pārkāpumu uzskaites punktu skaitu, norādāms, ka informēšanas kārtība ir noteikta Noteikumos, atbilstoši kuriem, kā tiesa iepriekš šajā spriedumā
konstatēja, direkcija ir rīkojusies. Tādējādi pieteicēja arguments noraidāms kā nepamatots.
[11] Attiecībā uz pieteicēja citstarp norādīto, ka paziņojums par apmācības kursu ceļu satiksmes drošības un drošas transportlīdzekļa vadīšanas
jautājumos nosūtīts vien 2015.gada 20.aprīlī, tas ir, pēc gada un 4 mēnešiem no pārkāpuma izdarīšanas brīža 2013.gada 25.decembrī.
Tiesa konstatē, ka tiesību normas nenoteic, cik ilgā laikā Noteikumos minētie paziņojumi ir nosūtāmi personām.
Tomēr atzīstams, ka atbilstoši tiesiskas valsts principam iestādes tiesībām pieņemt personai nelabvēlīgu lēmumu ir jābūt ierobežotām laikā.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka procesuālie termiņi ir noteikti tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai. Tiesiskā stabilitāte ir būtiska tiesiskas valsts
principa sastāvdaļa, kas prasa ne vien noregulētu tiesvedības procesu, bet arī tā noslēgumu, kas ir tiesiski noturīgs. Procesuālajās tiesībās tiesiskās
stabilitātes nodrošināšanai kalpo konkrētu procesuālo darbību veikšanai noteiktie termiņi. Ikvienas procesuālās darbības veikšanai nepieciešams
atbilstošs un noteikts laika ierobežojums. Šāda termiņa ierobežojuma mērķis ir nodrošināt lietas atrisināšanu saprātīgā laika periodā un nodrošināt otras
puses paļāvību, ka konflikta risinājums vēlāk netiks pārskatīts (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 26.novembra sprieduma lietā Nr.2002-09-01
1.punktu).
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piekto daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver
atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde
ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
Augstākā tiesa 2008.gada 6.jūnija lēmumā lietā Nr.SKA-505/2008 norādījusi, ka apstākļos, kad likumā nav norādīti konkrēti termiņi kādu
darbību veikšanai, iestādei ir īpaši jāpievērš uzmanība labas pārvaldības principam kā tiesiskā valstī pastāvošai vadlīnijai valsts pārvaldes iestādes
tiesiskajās attiecībās ar privātpersonu. Citiem vārdiem, tas, ka nav konkrēta termiņu noteicoša norma, nozīmē tieši to, ka jāvadās pēc vispārīgā principa –
taisnīga procedūra saprātīgā laikā.
Augstākās tiesas 2006.gada 29.decembra spriedumā lietā Nr.SKA-489/2006 norādīts, ka nenoteiktā tiesību jēdziena – taisnīgu procedūru
īstenošana saprātīgā laikā – saturs tiesai ir jāizskaidro atbilstoši konkrētās lietas apstākļiem.
Tiesu judikatūrā ir atzīts, ka administratīvajā procesā trīs gadu termiņš ir pietiekams un samērīgs dažādu darbību īstenošanai. Turklāt arī daudzos
normatīvajos aktos likumdevējs ir noteicis tieši trīs gadu termiņu par galēju procesuālo darbību veikšanai, tā, piemēram, atbilstoši likuma „Par nodokļiem
un nodevām” nodokļu pārbaudes un pārrēķinu var veikt triju gadu laikā u.c. (16., 23., 25.pants), likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” normas
paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra var atgūt pārmaksas par periodu, kas nav ilgāks par trīs gadiem (27.1pants) u.c.
Ņemot vērā apstākli, ka direkcijas 2015.gada 20.aprīļa paziņojums pieteicējam nosūtīts ievērojot trīs gadu termiņu, kā arī Satiksmes ministrijas
pārstāves norādīto, ka nav racionāla pamata piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli transportlīdzekļa vadītājam iekams viņa rīcībā nav derīgas
transportlīdzekļa vadītāja apliecības, proti, persona nav tiesīga piedalīties ceļu satiksmē kā transportlīdzekļa vadītājs, tiesa atzīst, ka nav konstatējams
pārkāpums 2015.gada 20.aprīļa paziņojuma nosūtīšanā pieteicējam.
[12] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa Lēmumu atzīst par tiesisku, bet pieteicēja pieteikumu par nepamatotu un tādēļ noraidāmu.
Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona
tiesa
nolēma
pilnībā noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Satiksmes ministrijas 2017.gada 6.novembra lēmuma Nr.03-02/3413 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona
tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) A.Pūcīte