C13029518 / C-2153-18 · Zemgales rajona tiesa

Lietas arhīva Nr. C-2153-18/27

ECLI:LV:ZRT:2018:0528.C13029518.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2018.gada 28.maijā

Zemgales rajona tiesas tiesnese R. Krasovska,

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras lietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dobeles namsaimnieks” prasībā pret /pers. B/ par

naudas piedziņu,

Aprakstošā daļa

2018.gada 22.februārī prasītājs SIA “Dobeles namsaimnieks” (turpmāk - prasītājs) cēlis tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk tekstā

atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājas īpašumā ir nekustamais īpašums, kas sastāv no dzīvokļa īpašuma Nr./numurs/, /adrese/.

Atbildētāja nav noslēgusi apsaimniekošanas līgumu. Atbildētāja par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem norēķinās neregulāri, kā rezultātā

ir izveidojies parāds EUR 2505,81 par laiku no 2011.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 28.jūnijam, kas sastāv no pamatparāda EUR 2301,49 un

likumiskajiem nokavējuma procentiem EUR 204,32. Prasītājs nosūtījis trīs pirms tiesas brīdinājumus.

Mediāciju prasītājs nevēlas izmantot.

Prasība pamatota ar Civillikuma 863., 864., 1651., 1759., 1765 pantu, dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta 2. un 3. punktu, Civilprocesa

likuma 23., 24., 26., 127., 128., 250.18., 250.20.pantu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu celtā prasība atzīstama par vienkāršotās procedūras lietu.

2018.gada 26.februārī atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas vienlaikus ir atbildētāja deklarētā dzīves vietas adrese,

nosūtīts prasības pieteikums, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības

un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no prasības pieteikuma saņemšanas dienas (lietas 29., 32.-34.lapa).

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem atbildētāja sasniedzamības adrese ir Apvinotā Karaliste, /adrese/.

Par lietas izskatīšanu paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2 pantu un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.

1393/2007 (2007. gada 13. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”),

un ar ko atceļ Padomes Regulu(EK) Nr. 1348/2000.

Saskaņā ar minēto regulu 2016.gada 17.novembrī tiesa nosūtīja atbildētājam uz norādīto adresi ar kompetentās iestādes Royal Courts of Justice

starpniecību gan prasības pieteikumu, gan informāciju par mediāciju, gan paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā. 2018.gada 8.martā tiesa

saņēma informāciju no Royal Courts of Justice par to, ka dokumenti ir saņemti 2018.gada 2.martā. Savukārt 2018.gada 18.aprīlī tiesa saņēma

kompetentās iestādes apliecinājumu par dokumentu izsniegšanu vai neizsniegšanu (Certificate of service or non-service of documents), kurā atzīmēts

12.1., 12.2.1., 12.2.2. un 12.3. punkts un norādīts, ka dokumenti izsniegti 2018.gada 16.martā, ievietojot tos pasta kastītē, kas atbilst Anglijas un Velsas

Civilās procedūras noteikumu 6.3. (1) (c) punktam un dokumenta adresāts tika informēts rakstiski, ka viņš var atteikties pieņemt dokumentu, ja tas nav

izsniegšanas vietas oficiālajā valodā vai sūtītājas valsts oficiālajā valodā, ko viņš saprot.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1393/2007 (2007. gada 13. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai

komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 8.pantu atbildētājam

bija tiesības nedēļas laikā atteikties pieņemt dokumentus, ja dokumenti nav uzrakstīti vai tiem nav pievienots tulkojums kādā no šādām valodām: a)

adresātam saprotamā valodā; vai b) oficiālajā saņēmējas dalībvalsts valodā vai, ja minētajā valstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā

vai vienā no oficiālajām valodām, kurā izsniedz dokumentus. No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs nav izmantojis atteikuma tiesību, kā arī nav

izmantojis savas civilprocesuālās tiesības un nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus par celto prasību.

Atbildētāja paskaidrojums tiesas noteiktajā termiņā tiesā nav saņemts.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Par lietas skatīšanas rakstveida procesā datumu, pusēm paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma nosacījumiem. Neviena no pusēm nav lūgusi lietas

iztiesāšanu tiesas sēdē. Līdz ar to lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir

apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā neapstāv strīds, ka prasītāja ir dzīvojamās ēkas /adrese/ un teritorijas pārvaldnieks un apsaimniekotājs.

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu, nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmo daļu, dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt,

minētā panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt arī īpašuma pārvaldīšanas izdevumus.

Lietas materiāliem pievienotā izdruka apliecina, ka atbildētājam pamatojoties uz 2005.gada 21.janvāra pirkuma līgumu reģistrētas īpašuma tiesības

uz dzīvokli Nr./numurs/, /adrese/, kadastra numurs /numurs A/, īpašuma tiesība izbeigusies 2016.gada 11.maijā pamatojoties uz Dobeles rajona tiesas

zemesgrāmatu nodaļas lēmumu (lietas 20.-25.lapa).

Kā redzams no prasītāja aprēķiniem (lietas 11.-13.lapa), atbildētāja parāds par saņemtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2011.gada

1.janvāra līdz 2016.gada 1.jūnijam sastāda 2301,49 EUR.

2011.gada 21.jūlijā un 2011.gada 7.oktobrī atbildētāja vērsās ar iesniegumu pie prasītāja lūdzot apturēt līgumsoda aprēķinu, norādot, ka atzīst

parādu par apsaimniekošanas maksas un sabiedriskiem pakalpojumiem, turpmāk apņemas regulāri maksāt ikmēneša maksājumu pēc piestādītā rēķina un

20 LVL no parāda katru mēnesi (lietas 15.-16.lapa).

Atbildētājs savus pienākumus nepildīja, piestādītos rēķinus neapmaksāja.

Civillikuma 3.pants paredz, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”

(spēkā līdz 2017.gada 21.jūlijam) tika noteikta Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa. Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem

pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1013 „ Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu".

2012.gada 13.oktobrī, 2014.gada 19.augustā un 2016.gada 10.augustā prasītājs nosūtīja atbildētājam brīdinājumus un pirms tiesas brīdinājumu,

norādot parāda apmēru un termiņu parāda segšanai, kā arī sekas, ja parāda saistības netiks nokārtotas (lietas 17.-19.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša

parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Atbildētājs savas procesuālās tiesības nav izmantojis un nav iesniedzis tiesai pierādījumus, ka savas saistības pret Prasītāju būtu izpildījis, vai ir

iestājušies tādi apstākļi, kas būtu pamatā tam, ka Atbildētājs no saistību izpildes būtu atsvabināms.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs ir izpildījis savas saistības pret prasītāju, veicot apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pakalpojumu

maksas parāda apmaksu, kā arī lietā netika iesniegti pierādījumi faktam, ka prasītājs būtu liedzis atbildētājam saņemt apsaimniekošanas un pārvaldīšanas

pakalpojumus.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājam maksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 2301,49 EUR

apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos procentus 204,32 EUR apmērā par laika periodu no 2016.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 1.februārim.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti

likumiskie procenti (1765.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Tiesa atzīst prasītāja lūgumu par likumisko procentu piedziņu 204,32 EUR par pamatotu un apmierināmu.

Prasības pieteikumā ietverts lūgums atzīt prasītāja tiesības ar sprieduma pasludināšanas dienu līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja

likumiskos 6% procentus no simta gadā no galvenā parāda.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti

likumiskie procenti (1765.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Civillikuma 1811.pants noteic, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i., nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar naudu. Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu

un izveidojušos tiesas praksi (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 16.aprīļa lēmums lietā Nr.SPC-30) prasītājam ir tiesības

saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no galvenā parāda, sākot ar tiesas nolēmuma stāšanos spēkā līdz nolēmuma izpildei.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo

summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tā kā konkrētajā gadījumā atbildētājs savas uzņemtās saistības nav pildījis, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu atzīt tiesības sākot ar tiesas

nolēmuma pasludināšanas dienu līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus no neatmaksātā galvenā parāda 2301,49 EUR,

ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Tiesa secina, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Pie prasības celšanas tiesā prasītājs nomaksājis valsts nodevu 334,97 EUR apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR

apmērā, kas piedzenami no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu Atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 39., 41.panta pirmo daļu, 42., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Dobeles Namsaimnieks”, reģ. Nr. 48503021348, pamatparādu

2301,49 EUR (divi tūkstoši trīs simti viens euro 49 centi); likumiskos procentus 204,32 EUR (divi simti četri euro 32 centi) apmērā par laika periodu no

2016.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 1.februārim; valsts nodevu 334,97 EUR (trīs simti trīsdesmit četri euro 97 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,30 EUR (trīs euro 30 centi). Parāda summu ieskaitīt SIA “Dobeles Namsaimnieks” reģ. Nr. 48503021348, norēķinu kontā

LV91UNLA0006000508407, AS “SEB banka”.

Atzīt SIA “Dobeles Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. 48503021348, tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% (sešus

procentus) gadā no parāda pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

SIA “Dobeles Namsaimnieks” spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2018.gada 28.maija Zemgales

apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

/pers. B/ spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese R. Krasovska