Court finds defendant guilty of administrative offense for refusing police orders and imposes 20 EUR fine.

Lieta Nr. 168023517

Nr. 1-0235-17/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 28. jūlijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese S.Groza,

ar sekretāri Z.Robergu,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus saskaņā ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /numurs/ par /pers. A/,

personas kods /personas kods/, deklarēta dzīvesvieta /adrese A/, saukšanu pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175. pantam.

Aprakstošā daļa

Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. /numurs/ norādīts, ka 2017. gada 6. jūlijā plkst. 22.00 /pers. A/ atradās /adrese/ un ļaunprātīgi

nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām prasībām, proti, atteicās nosaukt savus personas datus un atteicās doties uz dienesta transportlīdzekli. Pēc kā

viņš saskaņā ar likuma „Par policiju” 13. pantu tika brīdināts, ka nepakļaušanās gadījumā pret viņu tiks pielietots fizisks spēks un speciālie līdzekļi, uz ko

viņš nereaģēja. /pers. A/ tika aizturēts, pielietojot fizisku spēku, un ievietots dienesta transportlīdzeklī.

Līdz ar to /pers. A/ darbības kvalificētas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantam.

/pers. A/ savlaicīgi, nosūtot vienkāršā pasta sūtījumā pavēsti uz lietā norādīto, kas vienlaicīgi ir arī deklarētā dzīvesvieta, viņam tika paziņots par

ierašanos uz tiesas sēdi, lietas izskatīšanas vietu un laiku (pavēstes pastā nodotas 2017. gada 17. jūlijā), bet viņš uz lietas izskatīšanu neieradās un par

neierašanās iemesliem nepaziņoja. No viņa nav arī saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu. Lietā nav arī ziņu, ka pastāvētu kādi citi, neierašanos

attaisnojoši iemesli.

Līdz ar to saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta prasībām /pers. A/ ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

No administratīvā pārkāpuma protokola redzams, ka viņam ir izskaidrotas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. pantā noteiktās

personas, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, tiesības un pienākumi.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271. panta ceturto daļu lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir

zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Ja ir saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, institūcija (amatpersona), kas

izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu.

Ņemot vērā minētās tiesību normas regulējumu un to, ka /pers. A/ savlaicīgi ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, viņam ir zināms par

administratīvo lietvedību un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. pantā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, viņš nav lūdzis atlikt lietas

izskatīšanu un nav arī informējusi par jebkādiem citiem apstākļiem, kas būtu par pamatu lemt par lietas izskatīšanas atlikšanu, tad lietu var izskatīt bez viņa

klātbūtnes, balstoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.

Lietā esošajā rakstveida paskaidrojumā /pers. A/ norādījis, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā viņš bija alkohola

reibuma stāvoklī un gaidīja autobusu. Pie viņa piebrauca policijas darbinieki un norādīja braukt uz policijas iecirkni. Viņš sāka pretoties, negribēja sēsties

transportlīdzeklī. Pēc kā policijas darbinieki pielietoja fizisku spēku, iesēdināja viņu dienesta transportlīdzeklī un nogādāja policijas iecirknī.

Lietā esošajā policijas darbinieka M.Skroderēna dienesta ziņojumā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā viņš

kopā ar kolēģiem pildīja dienesta pienākumus, izmantojot dienesta transportlīdzekli. Autobusa pieturā, kur apkārt bija cilvēki, tika pamanīta persona (kā

vēlāk noskaidrots – /pers. A/), kura bija manāmā reibuma stāvoklī, par ko liecināja nestabila stāja, streipuļošana pa ielas braucamo daļu. Piebraucot klāt,

/pers. A/ izlikās nesaprotot policijas darbinieku teikto, neatbildēja uz jautājumiem, stipri streipuļoja, atteicās nosaukt savus personas datus. Tika nolemts

viņu nogādāt policijas iecirknī un aizturēt par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā, kas skar cilvēku cieņu. Viņam tika izskaidrots aizturēšanas

iemesls un norādīts doties uz dienesta transportlīdzekli, bet viņš atteicās to brīvprātīgi izpildīt. Viņš tika brīdināts par fiziska spēka pielietošanu saskaņā ar

likuma „Par policiju” 13. pantu, bet viņš atteicās doties uz transportlīdzekli. Pēc kā, pielietojot fizisku spēku, viņš tika ievietots dienesta transportlīdzeklī

un nogādāts policijas iecirknī.

Lietā atrodas sekojoši dokumenti/pierādījumi: administratīvā pārkāpuma protokols; administratīvās aizturēšanas protokols; izdrukas no reģistriem;

informatīvie materiāli (paziņojumi).

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos pierādījumus, secināms, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā

paredzēto pārkāpumu, proti, ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgām prasībām, kad viņi pilda dienesta pienākumus.

Likuma „Par policiju” 22. panta pirmā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.

Atbilstoši likuma „Par policiju” 10. panta pirmās daļas 1., 6. punktu policijas darbinieka pamatpienākumos ietilpst nodrošināt kārtību ielās un citās

publiskās vietās, lai garantētu personu un sabiedrisko drošību, kā arī novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus.

Likuma „Par policiju” 12. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 14.1, 22. punktā noteikts, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus

atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus; pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par

likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus; sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos

gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi

aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai [..].

Ar lietas materiāliem apstiprinās fakts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā policijas darbinieki pildīja dienesta

pienākumus, tostarp veica sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Ar lietā gūtajiem pierādījumiem (administratīvā pārkāpuma protokolu, rakstveida paskaidrojumiem, dienesta ziņojumu) ir pierādīts, ka policijas

darbinieki, pildot dienesta pienākumus un ievērojot, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā – pie autobusu pieturas (publiskā

vietā) /pers. A/ atrodas reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, proti, nestabila stāja, streipuļošana pa ielas braucamo daļu, norādīja viņam doties uz

dienesta transportlīdzekli un nosaukt savus personas datus, bet viņš šīs prasības neizpildīja, neatbildēja uz jautājumiem, atteicās doties uz dienesta

transportlīdzekli. Pēc kā saskaņā ar likuma „Par policiju” 13. pantu viņš tika ievietots dienesta transportlīdzeklī un nogādāts policijas iecirknī, kur viņam

2017. gada 6. jūlijā tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. /numurs/ par saukšanu pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 171.pantam (atrašanās sabiedriskā vietā alkohola reibumā, kas aizskar cilvēku cieņu).

Tādējādi norādītajā laikā un vietā, policijas darbinieki pildot dienesta pienākumus, tostarp, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un uzsāktu

administratīvā pārkāpuma lietvedību, norādīja /pers. A/ nosaukt savus personas datus un doties uz dienesta transportlīdzekli, bet viņš izrādīja pretdarbību

policijas darbiniekiem un nepakļāvās to likumīgajām prasībām.

Ar lietā gūtajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka policijas darbiniekiem pastāvēja tiesisks pamats likuma „Par policiju” 1., 2., 4., 14.1, 22. punktā

noteikto policijas darbinieka tiesību īstenošanai, tostarp nogādāt personu policijas iestādē, veikt procesuālās darbības administratīvā pārkāpuma

lietvedības nodrošināšanai un citas likumā noteiktās procesuālās darbības.

No Sodu reģistra izdrukas izriet, ka /pers. A/ 2017. gada 6. jūlijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. /numurs/un 2017. gada 7. jūlijā

pieņemts lēmums Nr. /numurs/ par saukšanu pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 171.pantam (atrašanās

sabiedriskā vietā alkohola reibumā, kas aizskar cilvēku cieņu), izsakot brīdinājumu.

Lietā iegūtie pierādījumi, tostarp policijas darbinieka dienesta ziņojums un administratīvā pārkāpuma protokols ir ticami un pietiekami pierādījumi,

kas kopumā pierāda, ka /pers. A/ ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto pārkāpumu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja

personība, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

/pers. A/ atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti (alkohola ietekme netiek vērtēts kā atbildību pastiprinošs apstāklis, jo persona

par šiem apstākļiem ir saukta pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 171.pantam). Attiecībā par /pers. A/

personību raksturojošām ziņām ir noskaidrots, ka apgādībā esošu personu viņam nav, ziņu par reģistrētām darba attiecībām nav, iepriekš ir bijis

administratīvi sodīts.

Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – ieaudzināt apzinīgu attieksmi pret

saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību,

novērst tiesību pārkāpumus (sk. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.pantu).

Administratīvā soda mērķis primāri ir attiecināms uz pašu pārkāpēju. Sods kā ietekmēšanas līdzeklis pilda gan sodoša, gan preventīvu funkciju, lai

persona turpmāk neizdarītu pārkāpumus.

Izvērtējot pārkāpuma raksturu un pārkāpēja personību raksturojošās ziņas, secināms, ka pārkāpējam uzliekams naudas sods 20 EUR apmērā, kas

ir samērīgs un atbilst administratīvā soda mērķim.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 34., 175. pantu, 289.13 panta pirmo daļu, 289.16, 289.18 pantu,

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēta administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu 20 EUR (divdesmit euro) apmērā.

Naudas sodu nomaksāt ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad izsniegts nolēmuma noraksts par naudas soda uzlikšanu, bet, ja

nolēmums pārsūdzēts, ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. Ja spriedums par naudas soda

samaksu netiek izpildīts labprātīgās izpildes termiņā, to nodot šajā daļā zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei.

Iemaksas rekvizīti: Saņēmējs: Valsts kase, Reģistrācijas Nr. 90000050138, Konta Nr. LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22

(norādīt administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /numurs/). Nomaksu apliecinošā dokumenta oriģinālu nekavējoties iesniegt tiesas kancelejā.

Spriedums pieejams 2017. gada 28. jūlijā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese S.Groza