Court orders debt repayment for overdraft breach while rejecting unfair contract terms due to consumer protection laws.

Lietas Nr. C24123913

Lietas arhīva Nr. C-1239-13/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē, 2013. gada 13. decembrī

Ogres rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese: M. Vesele

ar sekretāri: /Valsts amatpersona/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Nordea Bank Finland Plc maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas summas piedziņu.

Pārbaudījusi tiesas sēdē pierādījumus lietā, tiesa

k o n s t a t ē j a:

Prasītāja- Nordea Bank Finland Plc. vārdā uz pilnvarojuma pamata sabiedrība ar ierobežotu atbildību „PAUS KONSULTS” (turpmāk

tekstā SIA „PAUS KONSULTS”) 2013.gada 27.maijā griezies tiesā ar maza apmēra prasību pret atbildētāju – /pers. B/ par parāda

piedziņu, norādot, ka 2003. gada 2. oktobrī AS Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle ar atbildētāju /pers. B/ noslēgusi Overdrafta

līgumu privātpersonai ar kartes limitu LVL 200, saskaņā ar kuru, atbildētājs nodrošināts ar aizdevumu ar bankas apstiprinātu noteiktu

limitu, savukārt, atbildētājs apņēmies nodrošināt pietiekamu atlikuma pieejamību kontā valutācijas datumā, lai veiktu aizdevuma limita

savlaicīgu atmaksu, bet saistības nav pildījis, kā rezultātā izveidojies parāds LVL 253,53 apmērā, kas prasības iesniegšanas dienā

sastāv no pamatparāda LVL 196,12, procentiem par aizdevuma lietošanu, kas, saskaņā ar Overdraft pakalpojumu cenrādi no

2003.gada 26.augusta līdz 2008.gada 20.jūnijam ir bijuši 24%, no 2008.gada 31.oktobra līdz 2012.gada 9.janvārim 25% standarta

un bronzas klientiem un līgumsoda 72% gadā vai 0,2% dienā par laika periodu no 2007.gada 30.septembra līdz 2012.gada

24.jūlijam, kas sastāda LVL 32,85, kā arī, likumiskajiem procentiem 6% apmērā par 297 dienām laika periodā no 2012.gada 25.jūlija

līdz 2013.gada 17.maijam, kas sastāda LVL 8,91.

Prasība pamatota uz Civilprocesa likuma 195. pantu un Civillikuma 1587., 1590., 1652., 1716., 1717., 1719., 1720., 1753., 1756.,

1757., 1761., 1811., 1828., 1835., 1934. un 1943. pantiem.

Ne pieteicējs, ne atbildētājs, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav lūguši, bet

apstākļu noskaidrošanai, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu, tiesa uzskatījusi par nepieciešamu lietu izskatīt prasības

tiesvedības kārtībā, puses aicinātas uz tiesas sēdi, par to Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā paziņojot.

Tiesas sēdē 2013.gada 12.decembrī SIA „PAUS KONSULTS” pārstāve uzturēja prasību un paskaidroja, ka 2003.gada

2.oktobrī puses noslēgušas darījumu, ar atbildētāju noslēgts Overdrafta līgums privātpersonai, saskaņā ar kuru, viņam pieejami LVL

200, par ko jāmaksā procenti par lietošanu 24% gadā, kas jāieskaita kontā katra mēneša pēdējā datumā, saskaņā ar Vispārīgo

noteikumu 3.3. punktu.

Par lietošanas periodu uzskata visu periodu, kad darbojies līgums, tādēļ procenti aprēķināti par laika periodu no 2003.gada

7.oktobra līdz 2008.gada 29.februārim.

Saskaņā ar Vispārīgo noteikumu 7.3. punktu, bankai ir tiesības jebkurā laikā izbeigt līgumu, par to rakstveidā informējot klientu.

Pirms līguma laušanas atbildētājam nosūtīta brīdinājuma vēstule, termiņš parāda samaksai dots 2012. gada 25. jūlijs, no šī brīža līdz

2013. gada 17. maijam aprēķināti likumiskie procenti par 297 dienām.

Vispārīgie noteikumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa, procentu likme ir norādīta pakalpojumu cenrādī, ko klients varēja pieprasīt.

Atbildētājam sācis veidoties parāds, pēdējā iemaksa izdarīta 2007.gada 2.novembrī, līgums lauzts 2012.gada 25.jūlijā.

Klientam katru mēnesi bija jāseko, lai netiktu pārsniegts LVL 200 limits, ja netiek maksāti lietošanas procenti, tos pieskaita pie

parāda.

Tā kā parāds nav atmaksāts un atbildētājs nav izrādījis nekādu vēlmi saistības nokārtot, celta prasība tiesā, tādēļ lūdz piedzīt arī

tiesāšanās izdevumus.

Atbildētājs /pers. B/ tiesas sēdē nebija ieradies, par tiesas sēdes laiku un vietu viņam paziņots Civilprocesa likuma 56.panta

piektajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz viņa deklarēto dzīves vietu, kas dod pamatu tiesai viņa neierašanās

gadījumā tiesas sēdē izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

Tiesa, novērtējot SIA „PAUS KONSULTS” pārstāves paskaidrojumu tiesas sēdē un lietā esošos dokumentālos

pierādījumus, atzīst, ka prasība ir daļēji pamatota un apmierināma, attiecībā uz atbildētājam izsniegto un pieejamo

overdrafta summu, ko nav atgriezis, paliekot parādā LVL 196,12.

Prasība daļā par lietošanas procentu un līgumsoda piedziņu ir noraidāma, jo par to puses nav vienojušās līgumā, Vispārīgajos

noteikumos arī nav norādīta konkrēta lietošanas procentu likme, kā prasītāja pārstāve paskaidroja tiesas sēdē, to klients esot

varējis pieprasīt.

Līgumsodu puses arī nav pielīgušas, līgumā nekādi punkti par cenrāža esamību nav ietverti, līgumsoda neatņemama sastāvdaļa ir

tikai Vispārīgie noteikumi, kuri darījuma būtiskas sastāvdaļas nesatur.

Saskaņā ar Civillikuma 1470. pantu, būtisks darījumā ir viss tas, kas nepieciešams tā jēdzienam un bez kā arī pats nodomātais

darījums nav iespējams.

Konkrētajā aizdevuma darījumā nav pielīgti ne lietošanas procenti konkrētā apmērā, ne arī puses vienojušās par līgumsoda apmēru,

ja saistība netiktu pildīta pienācīgi vai vispār.

Civillikuma 1509. pants arī nosaka, ka divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam

par ļaunu, kurš attiecīgā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk.

Konkrētajā gadījumā lietā esošais līgums un Vispārīgie noteikumi vispār neliecina, ka puses būtu vienojušās par konkrētu procentu

piemērošanu par overdrafta lietošanu, kā arī līgumsoda piemērošanu konkrētā apmērā, kas ir arī pretrunā ar Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma normām un rada nevienlīdzību starp līguma slēdzējiem, jo līgums plašākā nozīmē ir vairāku personu savstarpēja

vienošanās par konkrētu tiesisku attiecību nodibināšanu.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmā daļa aizliedz piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju

pušu tiesiskās vienlīdzības principu, savukārt, otrā daļa nosaka, ka līguma njoteikumi formulējami vienkāršā un saprotamā valodā, bet

konkrētajā gadījumā līguma noteikumi pilnībā atbildētājam kā līgumslēdzējam vispār netika darīti zināmi.

Augstāk norādītā likuma 6. panta trešā daļa nosaka, ka līguma noteikumi, kurus puses nav savstarpēji apspriedušas, ir netaisnīgi, ja

tas, pretēji labticīguma prasībām, rada būtisku neatbilstību līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam, kā tas ir

konkrētajā gadījumā, kad atbildētājam nebija zināms, kāda lietošanas procentu summa viņam tiek prasīta, kā arī, kāds var tikt noteikts

līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildi vispār.

Bez tam, saskaņā ar augstāk norādītā likuma panta piekto daļu, līguma noteikums vienmēr uzskatāms par neapspriestu, ja līgums

sastādīts iepriekš un patērētājam līdz ar to nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgo līguma noteikumu, kā arī, saskaņā ar šī likuma panta

sesto daļu, ja apspriesti tikai atsevišķi līguma noteikumu attiecīgi aspekti, tad nevar uzskatīt, ka savstarpēji apspriesti arī pārējie

līguma noteikumi.

Civillikuma 1533. pants nosaka, ka līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par

darījuma būtiskām sastāvdaļām ar nolūku savstarpēji saistīties.

Tikai tiesīgi noslēgts līgums Civillikuma 1587. panta izpratnē uzliek par pienākumu pusēm izpildīt apsolīto.

Tā kā Overdrafta līgums privātpersonai, kuru puses ir parakstījušas, būtiskas līguma sastāvdaļas nesatur, tās nav konkrēti noteiktas

arī Vispārīgajis noteikumos, tiesa atzīst, ka atbildētāja lietošanā bijis nodots overdrafts LVL 200 apmērā, ko viņš prasītājam pilnā

apmērā nav atgriezis, paliekot parādā LVL 196,12, šī summa no atbildētāja piedzenama par labu prasītājam tiesas ceļā.

Pusei, kuras labā taisīts spriedums, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, no otras puses piedzenami visi tiesāšsnās

izdevumi proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tā kā prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis noteiktajā Ministru kabineta LVL 3,30 apmērā, bet patiesie

izdevumi, saskaņā ar aprēķinu, sastāda LVL 7,90, no atbildētāja, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5) punktu,

papildus par labu valstij piedzenami LVL 4,60.

Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 6., 8., 10., 12., 92., 93., 97., 191., 192., 193., 194., 195., 199., 250.26 pantu,

41. panta pirmo daļu un 39. panta pirmās daļas 5) punktu un Civillikuma 1470., 1509., 1533., 1587., 1934., 1943. pantiem , tiesa

n o s p r i e d a:

Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, par labu Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr. 40003486767, LVL

196,12 (viens simts deviņdesmit sešus latus 12 santīmus) un tiesāšanās izdevumus LVL 53,30 (piecdesmit trīs latus 30

santīmus).

Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, par labu valstij LVL 4,60 (četrus latus 60 santīmus).

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Ogres rajona tiesā.

Tiesnese: M. Vesele