A420468613 / A42-01711-14 · Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams

Lietas Nr. A420468613

Lietas arhīva Nr. A42-01711-14/23

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 10.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Rudīte Migla,

piedaloties pieteicēja /pers. A/ pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja apvienoto administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikumiem par Rīgas domes 2013.gada

17.jūnija lēmuma Nr.2-30/RD-13-297-ap un 2013.gada 12.augusta lēmuma Nr.2-30/RD-13-396-ap atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/nostiprināts nekustamais īpašums /adrese A/, kadastra Nr./numurs

B/(turpmāk arī – Objekts), kura sastāvā ietilpst zemes vienība ar platību 2049,00 m2 (turpmāk arī – Zemes vienība), uz kuras atrodas

viena piecstāvu dzīvojamā ēka (turpmāk arī – Dzīvojamā ēka). Saskaņā ar minētā zemesgrāmatas nodalījuma I.daļas 2.iedaļas 12.1

un 76.1 ierakstiem /pers. A/ (turpmāk arī – pieteicējs) nostiprinātas īpašuma tiesības uz Objekta 2279/49297 domājamām daļām,

īpašumā un lietošanā dzīvoklis Nr.3.

Pieteicējs 2013.gada 18.martā vērsās ar iesniegumu Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē (turpmāk arī – Pārvalde),

norādot, ka, pamatojoties uz 2012.gada 26.janvāra vienošanos, pieteicējam piederošās Objekta domājamās daļas nodotas

SIA „/Nosaukums/” lietošanā.

Pārvalde, izskatot minēto iesniegumu, veica nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina pārbaudi par 2010., 2011. un 2012.gadu par

Objektu un 2013.gada 18.aprīlī pieņēma lēmumu Nr.PIP-13-1926-ls/05-07/12-200131-AL „Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk

– Sākotnējais lēmums Nr.1), ar kuru nolēma:

1) papildus aprēķināt pieteicējam nekustamā īpašuma nodokli par 2279/49297 domājamām daļām no Zemes vienības par

2011.gadu summā Ls 117,27 un par 2012.gadu summā Ls 134,10;

2) papildus aprēķināt pieteicējam nekustamā īpašuma nodokli par Dzīvojamās ēkas sastāvā ietilpstošo:

- dzīvokli Nr.3, kadastra apzīmējums /numurs C/, platība 219,60m2 (turpmāk – Dzīvoklis Nr.3) un tam piekrītošo koplietošanas telpu

platību 39,37m2, platība kopā 258,97 m2, par 2010.gada 9 mēnešiem (aprīlis–decembris), summā Ls 23,85;

- Dzīvokli Nr.3 un tam piekrītošo koplietošanas telpu platību 39,38m2, platība kopā 258,98 m2, par 2011.gadu summā Ls 63,70 un par

2012.gadu summā Ls 408,49.

Pieteicējs Sākotnējo lēmumu Nr.1 apstrīdēja Rīgas domē (turpmāk arī – atbildētāja).

Ar Rīgas domes priekšsēdētāja 2013.gada 17.jūnija lēmumu Nr.2-30/RD-13-297-ap (turpmāk arī – Lēmums Nr.1) Sākotnējais

lēmums Nr.1 atstāts negrozīts.

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2013.gada 18.jūlijā saņemts pieteikums par Lēmuma Nr.1 atcelšanu. Pieteikums pamatots ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Nekustamā īpašuma nodoklis par vienu un to pašu īpašumu prettiesiski ir aprēķināts divreiz: gan kā par nekustamo īpašumu

/adrese B/, – kā atsevišķu dzīvokļa īpašumu; gan par nekustamo īpašumu /adrese B/, – kā domājamām daļām no daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas.

[2.2] Nekustamā īpašuma nodoklis prettiesiski ir aprēķināts no visas dzīvojamās mājas kadastrālās vērtības un arī no dzīvojamajā

mājā ietilpstošo nedzīvojamo telpu kadastrālās vērtības.

[2.3] Nekustamā īpašuma nodoklis, piemērojot paaugstinātu nodokļu likmi, papildus ir aprēķināts par visu 2011. un 2012.gadu, kaut

gan pieteicēja un SIA „/Nosaukums/” vienošanās par telpu nodošanu bezatlīdzības lietošanai biroja vajadzībām ir noslēgta tikai

2012.gada 26.janvārī.

[2.4] Veicot nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu, atbildētāja nav ņēmusi vērā par iepriekšējiem gadiem aprēķināto un samaksāto

nodokļu summu, par kuru būtu samazināms papildus aprēķinātais nodoklis.

[2.5] Atbilstoši Civillikuma 968.pantam uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Lēmumā Nr.1 nav

argumentēts, kādēļ nekustamā īpašuma nodoklis nav aprēķināts atbilstoši pieteicējam piederošo domājamo daļu apmēram no

kadastrālās vērtības visam nekustamajam īpašumam, kurā ietilpst gan zeme, gan ēka, gan ēkā ietilpstošās nedzīvojamās telpas,

dzīvojamās telpas un koplietošanas telpas. Līdz ar to Lēmums Nr.1 neatbilst tiesību aktos noteiktajiem tiesiska administratīvā akta

priekšnoteikumiem. Lēmumā Nr.1 nav ietverts tā izdošanas tiesiskais pamatojums, it sevišķi lietderības apsvērumi, nav ietverts to

tiesību normu pārkāpuma uzskaitījums un pierādījumi, kas pamato tiesību normu pārkāpumus, lai varētu tikt veikts papildu nodokļu

aprēķins. Lēmumā Nr.1 ir aprakstīti lietas faktiskie apstākļi, bet tas nesatur motivāciju, kādēļ papildus iepriekš aprēķinātajam

nekustamā īpašuma nodoklim ir maksājams papildu nodoklis. Lēmumā Nr.1 nav analizēti šajā pieteikumā norādītie argumenti un

pretrunas.

Lēmums Nr.1 ir saturiski sarežģīts un neskaidrs normāla cilvēka (adresāta) izpratnes līmenim.

[2.6] Nekustamais īpašums /adrese A/, ir kopīpašums, kas atbilstoši Civillikuma 1067.pantam nozīmē, ka īpašuma tiesība uz minēto

nekustamo īpašumu pieder vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs.

2001.gada 12.septembrī kopīpašnieki noslēdza vienošanos, nosakot katra kopīpašnieka lietojamo daļu „dabā”, ar kuru cita starpā

noteikts, ka pieteicējam lietošanā tiek nodots dzīvokļa īpašums Nr.3, kas atbilst 2279/49297 domājamām daļām no nekustamā

īpašuma.

[2.7] Pieteicējam piederošais īpašums Objektā tika nodots SIA „/Nosaukums/" bezatlīdzības lietošanā. Ar savu īpašuma domājamo

daļu pieteicējs saimniecisku darbību neveic.

[2.8] Rīgas domes pašreizējā rīcība neatbilst taisnīguma, tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principiem, kas var radīt iestādes

pienākumu atlīdzināt zaudējumus. Nevienas iestādes kļūda nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2013.gada 16.augustā saņemts Rīgas domes paskaidrojums par pieteikumu, kurā norādīti turpmāk

minētie argumenti.

[3.1] Pamatojoties uz 2001.gada 12.septembra Objekta kopīpašnieku vienošanos par īpašumtiesībām uz atsevišķiem dzīvokļiem

(turpmāk – Sadales līgums), kopīpašnieki uzsāka īpašuma reālo sadali, un laikā no 2002.gada 4.decembra līdz 2012.gada 27.aprīlim

no Objekta tika atdalīti un zemesgrāmatā reģistrēti 22 atsevišķi dzīvokļa īpašumi. Saskaņā ar Sadales līguma 4.punktu īpašuma

tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem un uz katru dzīvokli attiecošās nedzīvojamo un koplietošanas telpu nekustamā īpašuma daļas tika

noteiktas atbilstoši katra kopīpašnieka domājamajai daļai, un konkrēti uz pieteicēju attiecas 2279/49297 domājamās daļas. Ņemot

vērā, ka tika uzsākta Objekta sadale, Dome nekustamā īpašuma nodokli pieteicējam aprēķināja saskaņā ar Sadales līgumu par

lietošanā esošo dzīvojamo telpu Nr.3 un tam piekrītošajām koplietošanas telpām, kā arī par 2279/49297 domājamām daļām,

nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošajām nedzīvojamām telpām un tām piekrītošajām koplietošanas telpām.

[3.2] Attiecībā uz papildus aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli Sākotnējā lēmumā Nr.1 ir sniegts detalizēts skaidrojums, kā ir

aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis.

[4] Ar Pārvaldes 2013.gada 18.aprīļa maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2013.gadam Nr.PIPN-13-278146-

mp/13-260963-AL/05-07 (turpmāk arī – Maksāšanas paziņojums) pieteicējam paziņots nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins

2013.gadam par Objektu, summā Ls 676,56, t.sk. par zemes vienības platības daļu 94,73m2, piemērojot nekustamā īpašuma 1%

likmi, summā Ls 172,12, par ēkas platības daļu 274,34m2, piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa 1,5% likmi, summā Ls 1008,92,

ar piemēroto atvieglojumu 50% apmērā, summā Ls 504,44.

Pieteicējs Maksāšanas paziņojumu apstrīdēja, norādot, ka pieteicējam Objektā piederošais nekustamais īpašums ir nodots SIA

„/Nosaukums/” bezatlīdzības lietošanā un līdz ar to pieteicējs minētajās domājamās daļās saimniecisko darbību neveic.

Ar Pārvaldes 2013.gada 10.jūnija lēmumu Nr.PIP-13-2950-ls/05-07/13-260963-AL „Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk –

Sākotnējais lēmums Nr.2) maksāšanas paziņojums atstāts negrozīts.

Pieteicējs Sākotnējo lēmumu Nr.2 apstrīdēja Rīgas domē.

Ar Rīgas domes priekšsēdētāja 2013.gada 12.augusta lēmumu Nr.2-30/RD-13-396-ap (turpmāk – Lēmums Nr.2) Sākotnējais

lēmums Nr.2 atstāts negrozīts.

[5] Administratīvajā rajona tiesā 2013.gada 16.septembrī saņemts pieteikums par Lēmuma Nr.2 atcelšanu. Pieteikums pamatots ar

argumentiem, kas minēti arī pieteikumā par Lēmuma Nr.1 atcelšanu un atspoguļoti šā sprieduma 2.punktā.

[6] Administratīvajā rajona tiesā 2013.gada 2.oktobrī saņemts Rīgas domes paskaidrojums par pieteikumu par Lēmuma Nr.2

atcelšanu. Atbildētāja pieteikumu uzskata par nepamatotu un lūdz to noraidīt pilnā apjomā, pamatojoties uz Lēmumā Nr.2 minētajiem

argumentiem.

[7] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve pieteikumus uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā minēto, kā arī norādīja uz atšķirīgajām telpu

platībām maksāšanas paziņojumos. Lūdza atzīt Lēmumu Nr.1 un Lēmumu Nr.2 par prettiesiskiem, jo nekustamā īpašuma nodoklis ir

samaksāts.

[8] Atbildētājas pārstāvis uz tiesa sēdi nav ieradies. Tiesa konstatē, ka tiesas pavēste nosūtīta likumā paredzētajā kārtībā (lietas

3.sējuma 7.lapa).

Pārbaudot lietas materiālus un uzklausot procesa dalībnieku, tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes.

Motīvu daļa

[9] Izvērtējot lietas materiālus un uzklausot procesa dalībniekus, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[10] Administratīvā procesa likuma 70.panta trešā daļa noteic, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs

nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Ar Lēmumu Nr.1 un Lēmumu Nr.2 uzlikto pienākumu samaksāt

nekustamā īpašuma nodokli pieteicējs ir izpildījis. Tādējādi Lēmums Nr.1 un Lēmums Nr.2 vairs nav spēkā. Līdz ar to tiesa nevar lemt

par Lēmuma Nr.1 un Lēmuma Nr.2 atcelšanu, bet vērtē to tiesiskumu.

[11] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds:

[11.1] Par pieteicējam Objektā piederošā ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamā nekustamā īpašuma apjomu, secīgi arī strīds par

to, kuras Objekta kadastrālās vērtības var tikt izmantotas nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam.

[11.2] Par nekustamā īpašuma nodokļu likmes 1,5% apmērā piemērošanu pieteicēja nekustamajam īpašumam Objektā – ņemot

vērā, ka pieteicējs un SIA „/Nosaukums/” noslēguši vienošanos par pieteicējam piederošo telpu SIA „/Nosaukums/” nodošanu

bezatlīdzības lietošanai biroja vajadzībām un pieteicējs ar sev piederošo īpašumu Objektā saimniecisko darbību neveic. Secīgi arī

strīds par laika periodu, no kura var tikt uzsākta nodokļu likmes 1,5% apmērā piemērošana.

[11.3] Par pieteicējam nelabvēlīgu seku radīšanu, atbildētājai veicot nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu par iepriekšējo laika

periodu – 2010., 2011., 2012.gadu.

[12] Nodokļu maksāšanas pienākums ir regulēts likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”. Saskaņā ar minētā likuma 1.panta pirmo

daļu ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no

vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, – zemi, ēkas, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā reģistrētas, bet ekspluatācijā

nenodotas ēkas, un inženierbūves, izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu. Tiesa konstatē, ka šī panta otrā daļa

noteic izņēmumus, kas uz konkrēto lietu nav attiecināmi.

Saskaņā ar minētā likuma 2.panta ceturto daļu nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas uz kopīpašuma tiesību

pamata pieder vairākām personām vai atrodas kopvaldījumā, maksā katrs kopīpašnieks (kopvaldītājs) atbilstoši savai domājamai

daļai kopīpašumā (kopvaldījumā).

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatā pieejamās informācijas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/nostiprināts

nekustamais īpašums /adrese A/, kadastra Nr./numurs/, kura sastāvā ietilpst zemes vienība ar platību 2049,00 m2, uz kuras atrodas

viena piecstāvu dzīvojamā ēka. Saskaņā ar minētā zemesgrāmatas nodalījuma I daļas 1.iedaļas 2.1. ierakstu mājā ir 30 dzīvokļa

īpašumi, neapdzīvojamās telpas un koplietošanas telpas (lietas 2.sējuma 41.lapa). Atbilstoši minētā zemesgrāmatas nodalījuma

I.daļas 2.iedaļas 12.1 un 76.1 ierakstam pieteicējam nostiprinātas īpašuma tiesības uz konkrētā nekustamā īpašuma 2279/49297

domājamām daļām, īpašumā un lietošanā dzīvoklis Nr.3 (lietas 2.sējuma 42., 43.lapa).

N o 2001.gada 12.septembra Nekustamā īpašuma /adrese/ (vēsturiska) kopīpašnieku vienošanās par īpašuma tiesībām uz

atsevišķiem dzīvokļiem (turpmāk arī – Vienošanās) 4.punkta izriet, ka pieteicējam īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem un uz

katru dzīvokli attiecošos nedzīvojamo un koplietošanas telpu ir šādas: dzīvoklis Nr.3 227,90m2 platībā, 2279/49297 nekustamā

īpašuma domājamās daļas (lietas 2.sējuma 38.lapa).

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka pieteicējs ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par nekustamo īpašumu /adrese A/,

kadastra Nr./numurs/, kura sastāvā ietilpst dzīvoklis Nr.3 227,90 m2 platībā, un kopīpašuma 2279/49297 domājamās daļas no

Dzīvojamās ēkas nedzīvojamām un koplietošanas telpām, un 2279/49297 domājamās daļas no Zemes vienības.

[13] No Lēmuma Nr.1 izriet, ka pieteicējam papildus aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par 2010.gada 9 mēnešiem, 2011. un

2012.gadu par 2279/49297 domājamām daļām no Dzīvokļa Nr.3 un tam piekrītošās koplietošanas platības, par 2011. un 2012.gadu

par 2279/49297 domājamām daļām no Zemes vienības (lietas 2.sējuma 8., 24.lapa).

No Lēmuma Nr.2 izriet, ka pieteicējam aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par 2013.gadu par 2279/49297 domājamām daļām

no Zemes vienības, Dzīvokļa Nr.3 un tam piekrītošās koplietošanas platības, kā arī par 2279/49297 domājamām daļām no

nedzīvojamām telpām Objektā (lietas 1.sējuma 16.lapa).

Līdz ar to secināms, ka pieteicējam nekustamā īpašuma nodoklis nav aprēķināts par vienu un to pašu īpašumu divreiz.

[14] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta trešo daļu nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no nekustamā

īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī. Šī paša likuma 4.panta 1.1daļa noteic, ka

nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus.

Izmaiņas nekustamā īpašuma sastāvā vai nekustamā īpašuma objektu raksturojošajos datos nodokļa aprēķinā ņem vērā atbilstoši

šajā likumā noteiktajai kārtībai, ja šīs izmaiņas ir reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Datus, kas

netiek reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai vietējā

pašvaldība iegūst šajā likumā noteiktajā kārtībā vai no citām informācijas sistēmām.

No minētajām likuma normām secināms, ka nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai izmanto Nekustamā īpašuma valsts

kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus. Attiecīgi, ja pieteicējs uzskata par nepamatotām izmaiņas Objekta telpu platībās,

pieteicējam jāvēršas Valsts zemes dienestā.

[15] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta otro daļu, ja ar nodokli apliek daļu no zemes vienības vai ēkas

(telpu grupu) vai ja zemes vienības vai ēkas daļām saskaņā ar šā likuma 3.panta pirmo daļu ir atšķirīgas nodokļa likmes, nodokļa

aprēķinam tiek izmantota zemes vienības vai ēkas kadastrālās vērtības daļa proporcionāli zemes vienības vai ēkas apliekamajai

platībai. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma kadastrālās vērtības daļa nodokļa vajadzībām.

Tā kā nodokļa aprēķins zemei un dzīvojamām mājām atkarībā no tā, vai tās tiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, ir

atšķirīgs, atbildētāja pamatoti pieteicēja nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam izmantoja Zemes vienības kadastrālo vērtību –

nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam par 2279/49297 domājamām daļām no Zemes vienības; dzīvokļa Nr.3 kadastrālo vērtību –

nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam par dzīvokli Nr.3, dzīvojamās ēkas koplietošanas telpu kopējās platības kadastrālo vērtību –

nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam par pieteicēja dzīvoklim piekrītošajām koplietošanas telpām; dzīvojamās ēkas nedzīvojamo

telpu platības kadastrālo vērtību – nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam par pieteicēja dzīvoklim piekrītošajām nedzīvojamām

telpām (lietas 2.sējuma 18.lapa, 1.sējuma 16.lapa).

[16] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 1.punkta „a” un „b” apakšpunktu nekustamā īpašuma

nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos

noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim. Ja pašvaldība līdz noteiktajam termiņam saistošos noteikumus

nav publicējusi, nekustamā īpašuma nodokļa likme gan zemei, gan ēkām vai to daļām, izņemot šīs daļas 2.punktā un šā panta 1.2

daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem, ir 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Saskaņā ar Rīgas

domes 2012.gada 18.decembra saistošo noteikumu Nr.197 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” (spēkā no 2013.gada 1.janvāra)

3.1.2. apakšpunktu nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei fiziskām personām, kuru deklarētā dzīvesvieta taksācijas gada 1.janvārī

ir Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, ir 1% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.

Atbilstoši šā paša panta pirmās daļas 2.punktam dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos,

dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas

veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas

saimnieciskās darbības veikšanai, nekustamā nodokļa likme ir no 0,2 līdz 0,6% atkarībā no kadastrālās vērtības.

Pārbaudot lietas materiālus, konstatējams, ka par pieteicējam piederošo Dzīvokli Nr.3 un tam piekrītošajām koplietošanas telpām

nekustamā īpašuma nodokļa likme 1,5% apmērā ir piemērota no 2012.gada 1.februāra līdz 2012.gada 31.decembrim (lietas

2.sējuma 8. un 20.lapa), kā arī šāda likme ir piemērota, veicot nekustamā nodokļa aprēķinu par 2013.gadu (lietas 1.sējuma

17.lapa).

[17] Veicot pārrēķinu, ar Sākotnējo lēmumu Nr.1 papildus aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par Dzīvokli Nr.3 un tam

piekrītošajām koplietošanas telpām par 2010.gada 9 mēnešiem (aprīlis–decembris) Ls 23,85, 2011.gadu – 63,70, 2012.gadu –

Ls 408,49. Pārrēķins tika veikts, ņemot vērā, ka 2010.gadā Pārvalde kļūdaini pieteicējam bija aprēķinājusi mazāku nekustamā

īpašuma nodokli Ls 27,32 apmērā, pareizi aprēķināts – Ls 59,13. Papildus norādāms, ka, pārrēķinu veicot, arī piemērota nekustamā

īpašuma nodokļa likme 0,1 un 0,2% apmērā (lietas 2.sējuma 9.lapa). Līdzīgi arī 2011.gadā – bija aprēķināts Ls 54,60, pareizi

aprēķināts – Ls 118,30, arī piemērota 0,2 un 0,4% likme, 2012.gadā pārrēķins veikts, ņemot vērā procentu likmi 0,2 un 0,4% par

2012.gada janvāri, par pārējo 2012.gadu piemērojot procentu likmi 1,5%.

Līdzīgi arī par 2011. un 2012.gadu pieteicējam papildus aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par pieteicējam piederošo Zemes

vienības domājamo daļu Ls 117,27 apmērā 2011.gadā un Ls 134,10 apmērā 2012.gadā, Pārvaldei konstatējot, ka pieteicējam

kļūdaini bija aprēķināts Ls 108,52 nekustamā īpašuma nodoklis 2011.gadā un 2012.gadā – Ls 124,08, pareizi bija jābūt aprēķinātam

– 2011.gadā Ls 225,79, 2012.gadā – Ls 258,18.

Tiesas ieskatā atbildētāja Sākotnējā lēmumā Nr.1 (lietas 2.sējuma 6.-9.lapa) un Sākotnējā lēmumā Nr.2 (lietas 1.sējuma 8.,9. lapa)

ir uzskatāmi parādījusi nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu par pieteicējam piederošo īpašumu /adrese/, un tiesa to atzīst par

pareizu.

[18] Tiesa arī atzīst par pamatotu atbildētājas norādīto par saimnieciskās darbības veikšanu, pamatojoties uz pieteicēja un SIA

„/Nosaukums/” noslēgto vienošanos par telpu nodošanu bezatlīdzības lietošanai biroja vajadzībām pieteicējam piederošajā Dzīvoklī

Nr.3 (lietas 1.sējuma 16., 17.lapa).

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta ceturtajā daļā noteikts, ka šā likuma izpratnē saimnieciskā darbība ir preču

ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana un cita veida darbību par atlīdzību, izņemot maksas pakalpojumu

sniegšana atbilstoši valsts vai pašvaldību budžeta iestāžu funkcijām, zemes izmantošana lauksaimniecības produktu ražošanai

pašpatēriņam, kā arī dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas (mājas daļas) izīrēšana dzīvošanai vai fiziskās personas īpašumā vai

tiesiskajā valdījumā esošas telpu grupas, kuras funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāža, autostāvvieta, pagrabs,

noliktava un saimniecības telpa), iznomāšana fiziskajai personai, kura to neizmanto saimnieciskajā darbībā. No minētās likuma

normas izriet, ka ir divi konkrēti izņēmumi attiecībā uz dzīvojamām telpām un ar tām saistītām nedzīvojamām telpām, kad uzskatāms,

ka saimnieciskā darbība netiek veikta – dzīvojamo telpu izīrēšana dzīvošanai, kā arī tādu fiziskas personas īpašumā (valdījumā)

esošu telpu grupu iznomāšana citai fiziskajai personai, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu un kuras šo telpu

nomnieks neizmanto savā saimnieciskajā darbībā. Visos pārējos gadījumos nav pamata uzskatīt, ka saimnieciskā darbība netiek

veikta.

Pieteicējs ir noslēdzis bezatlīdzības vienošanos ar SIA „/Nosaukums/” par telpu nodošanu bezatlīdzības lietošanai biroja vajadzībām

pieteicējam piederošajā Dzīvoklī Nr.3. Pārbaudot informāciju Uzņēmumu reģistrā, konstatējams, ka SIA „/Nosaukums/” juridiskā

adrese ir reģistrēta /adrese/. Ņemot vērā iepriekš minēto, konstatējams, ka telpas Dzīvoklī Nr.3 nav izīrētas dzīvošanai, bet SIA

„/Nosaukums/” saimnieciskās darbības veikšanai.

No iepriekš minētā [16.-18.] pieteicēja apgalvojums, ka nekustamā īpašuma nodoklis, piemērojot paaugstinātu procentu likmi, ir

papildus aprēķināts par visu 2011. un 2012.gadu, kaut gan pieteicēja un SIA „/Nosaukums/” iepriekš minētā vienošanās tika noslēgta

tikai 2012.gada 26.janvārī, nav pamatots, kā arī nav pamatots pieteicēja norādītais, ka atbildētāja nav ņēmusi vērā par iepriekšējiem

gadiem aprēķināto un samaksāto nodokļu summu.

[19] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 1.punktu nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts periodisks vai vienreizējs

maksājums valsts budžeta vai pašvaldību budžetu (pamatbudžeta vai speciālā budžeta) ieņēmumu nodrošināšanai un valsts funkciju

un pašvaldību funkciju finansēšanai. Saskaņā ar minētā likuma 18.panta pirmās daļas 1.punktu nodokļu administrācijas pienākums ir

nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija. Likuma 18.panta

pirmās daļas 2.punkts noteic, ka nodokļu administrācijas pienākums ir kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto

maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otrajā daļā ir noteikts, ka Nodokļu administrācija papildus aprēķina nodokļus saskaņā

ar konkrēto nodokļu likumiem, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru kabineta noteikumi vai vietējo

pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas

termiņa.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmo daļu, ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka izdodams konkrēta satura

administratīvais akts (obligātais administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu. Lēmumi par nekustamā īpašuma

nodokļa aprēķinu ir obligātie administratīvie akti, un iestāde nevērtē to izdošanas nepieciešamību, saturu un lietderību. Tiesību

normas, kas regulē nodokļu aprēķināšanas kārtību Latvijas Republikā, ir imperatīvas tiesību normas, kas paredz konkrēta satura

lēmuma pieņemšanu, ja ir iestājušies tiesību normās paredzētie priekšnoteikumi.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka nodokļu nomaksa ir visas sabiedrības leģitīma interese, tie ir finanšu līdzekļi, kuri paredzēti izlietošanai

tieši sabiedrības kopīgajām vajadzībām. Nekustamā īpašuma nodokļa gadījumā tā ir attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojošā

sabiedrība, kura ir ieinteresēta, lai nodoklis tiktu iekasēts tādā apjomā, kā tas paredzēts likumā. Ja pašvaldības kļūdas pēc personai

ir aprēķināts mazāks nodoklis, nekā tai atbilstoši likumam būtu jāmaksā, sabiedrības interese labot šo kļūdu un turpmāk saņemt

nodokļa maksājumus pilnā apmērā ir lielāka nekā atsevišķas personas tiesiskā paļāvība uz attiecīgu nodokļa summu visu turpmāko

laiku (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 16.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-499/2011

11.punktu). Izskatāmās lietas kontekstā tas nozīmē, ka, pat ja pašvaldība bija pieļāvusi kļūdu, aprēķinot mazākus nodokļus,

sabiedrības interesēs tā var pārskatīt savulaik pieņemto lēmumu, noteikt un iekasēt pareizo nekustamā īpašuma nodokļa apmēru.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicēja tiesiskā paļāvība nav aizsargājama, tādējādi nav arī pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja pamatoti un atbilstoši aktuālajiem kadastra datiem ir aprēķinājusi un izrakstījusi

pieteicējai nekustamā īpašuma nodokļa Maksāšanas paziņojumu par 2013.gadu, kā arī pamatoti papildus aprēķinājusi nekustamā

īpašuma nodokli par 2010.gada deviņiem mēnešiem un 2011. un 2012.gadu, līdz ar to Lēmums Nr.1 un Lēmums Nr.2 ir tiesiski un

pamatoti.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumus par Rīgas domes 2013.gada 17.jūnija lēmuma Nr.2-30/RD-13-297-ap un 2013.gada 12.augusta

lēmuma Nr.2-30/RD-13-396-ap atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese R.Migla