Court partially allowed small claims loan suit against individual for partial debt and court costs.

Lietas Nr.C29420315

Lietas arhīva Nr.C-4203-15/2

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 18.augustā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

tiesnese D.Dzērviniece

rakstveida procesā Rīgā, Lomonosova ielā 10

izskatīja civillietu Maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (MSIA) „E.P. Ieguldījumi” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas

piedziņu, un

k o n s t a t ē j a:

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 11.februāra lēmumu pieņemts prasītāja – MSIA „E.P. Ieguldījumi” maza apmēra prasības

pieteikums pret atbildētāju – /pers. B/ par naudas piedziņu un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 4.novembrī ar atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr. 1383543253. Saskaņā ar Aizdevuma

līgumu atbildētājai tika izsniegts aizdevums 71,14 EUR (50,00 Ls) apmērā. Puses noteica aizņēmuma ikmēneša procentu likmi par aizdevuma izmantošanu -

10% (desmit procenti) mēnesī no neatmaksātās aizdevuma summas, kas izteikta komisijas maksas veidā. Gadījumā, ja atbildētāja nepilda savas saistības vai

izpilda tās nepilnā apmērā atbildētāja saskaņā ar Aizdevuma līguma 7.4.punktu par katru saistību neizpildes dienu maksā līgumsodu 0,5% apmērā no

neatmaksātās aizdevuma summas. Aizdevuma summa saskaņā ar Aizdevuma līguma nosacījumiem tika izmaksāta atbildētājas bankas kontā Nr./numurs/, AS

,,SWEDBANK”. 2014.gada 14.martā starp SIA ,,Latvijas Kredītdevēju apvienība” un SIA ,,LKA inkasso”, reģ.Nr.40103768474, tika noslēgts Cesijas

līgums Nr.2014314 un tā pielikums, saskaņā ar kuru SIA ,,Latvijas Kredītdevēju apvienība” cedēja visas savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet

no augstāk minētā Aizdevuma līguma, SIA ,,LKA inkaso”, reģ.Nr.40103768474. Līdz ar to, SIA ,,LKA inkasso” no Cesijas līguma noslēgšanas brīža var

darboties ar kreditora tiesībām. Starp SIA ,,LKA inkaso” un prasītāju 2014.gada 1.oktobrī tika noslēgts Cesijas līgums Nr.20141001 un tā Pielikums,

saskaņā ar kuru SIA ,,LKA inkasso” cedēja visas savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no augstāk minētā Aizdevuma līguma, prasītājam.

Prasītājs no Cesijas līguma noslēgšanas brīža var darboties ar kreditora tiesībām. Atbildētājai saskaņā ar Aizdevuma atmaksas grafiku, kas tika pievienots

līgumam un ir tā neatņemama sastāvdaļa, bija pienākums veikt maksājumus sākot ar 2013.gada 5.decembri, un tā turpmāk katra mēneša 05.datumā, līdz

pilnīgai saistību izpildei. Atbildētāja pirmo maksājuma līgumā noteiktajā kārtībā veica, tas ir, tika veikts 2013.gada 5.decembra maksājums 40,99 EUR

apmērā. Vairāk maksājumus atbildētāja nav veikusi. Kaut gan prasītājs vairākkārt mēģināja ar atbildētāju sazināties telefoniski, lai vienotos par labprātīgu

saistību izpildi, bet atbildētāja nereaģēja uz telefona zvaniem, kā arī nereaģēja uz sūtītajiem brīdinājumiem. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts

līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, bet atbildētāja savas saistības pienācīgā kārtā nav pildījusi. Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652.,

1716,, 1717., 1720., 1753., 1765., 1793., 1805., 1806., 1934.pantu, Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā

stāšanās laiku un piemērošanas kārtību 21.pantu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam neatmaksāto aizdevuma summu - 37,26 EUR,

aprēķinātos līgumiskos procentus (komisijas maksu) – 3,73 EUR apmērā; aprēķinātos likumiskos procentus- 3,50 EUR apmērā; aprēķināto līgumsodu-

37,26 EUR apmērā, kopā – 81,75 EUR apmērā, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no galvenā

parāda līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas adresi, kurā atbildētājai ir pienākums būt sasniedzamai

(Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa) 2015.gada 18.februārī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida

paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 18.martam un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.

Atbildētājas paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti. Atbildētāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Tiesas sūtījums atgriezts tiesai ar norādi

„beidzies glabāšanas laiks”.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi [..] un no

pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajai daļai, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, 2015.gada 11.maijā

nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā informatīvu vēstuli prasītājam un atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta 3.punktu, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas.

Izvērtējot prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā valūta ir euro un visi

norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas uzsāktas līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu

izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos, konvertē saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un

noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, spriedumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Civillikuma 1511.pants

noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu.

Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību

(1401.pants).

Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 4.novembrī starp SIA „Latvijas Kredītdevēju apvienība” un atbildētāju noslēgts Aizdevuma līgums

Nr.1383543253 (turpmāk – Aizdevuma līgums), saskaņā ar kuru atbildētājai izsniegts aizdevums 71,14 EUR (50 Ls) apmērā, ar ikmēneša procentu

maksājumu 10% mēnesī no neatmaksātās aizdevuma summas. Aizdevuma atmaksas termiņš – 2014.gada 4.janvāris (lpp. 8-17, 18-19).

No konta izraksta redzams, ka aizdevuma summa 71,14 EUR (50 LVL) atbildētājai pārskaitīta 2013.gada 5.novembrī uz kontu Nr./numurs/ (lpp. 41).

Atbilstoši Civillikuma 1537.pantam, ja līgumu slēdz starp klāt neesošiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma piedāvātāju ir

sasniegusi saņēmēja beznosacījuma piekrišana.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.pantu, distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, ko tie

noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līgums slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu vai vairākus distances

saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis, tīmeklis,

elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas un

pārraidīšanas distances līdzekļi.

No Aizdevums līguma „Īstermiņa kredīts” vispārīgajiem noteikumiem, secināms, ka, lai saņemtu no kreditora kredītu, kredīta ņēmējam ir jāizpilda

reģistrācijas forma, kura izvietota mājas lapā, ievadot savus personas datus, pēc iepazīšanās ar Aizdevuma līgumu, kredīta ņēmējam ir jāapliecina, ka tas ir

iepazinies un piekrīt visiem noteikumiem. Tāpat kredīta ņēmējam ir jāapstiprina reģistrācija un jāveic Reģistrācijas maksājums, ko drīkst veikt tikai no kredīta

ņēmēja personīgā konta AS „Swedbank”, kurā kredīta ņēmējs vēlas saņemt kredītu. Pēc reģistrācijas maksājuma veikšanas, ka kredīta ņēmējs atbilst kredīta

ņēmēja statusam.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka starp atbildētāju un SIA „Latvijas Kredītdevēju apvienība” noslēgts līgums par aizdevuma summas 71,14 EUR

(50,00 Ls) izsniegšanu.

Atbildētāja Aizdevuma līgumu nav apstrīdējusi, līdz ar ko viņai ir jāpilda līguma noteikumi.

2014.gada 14.martā SIA „Latvijas Kredītdevēju apvienība” savas prasījuma tiesības 37,26 EUR apmērā pret atbildētāju /pers. B/, kas izriet no

2013.gada 4.novembra Aizdevuma līguma Nr.1383543253, cedējusi SIA „LKA inkasso”, ko apliecina Cesijas līgums Nr.20140314 (lpp. 23, 24).

Savukārt 2014.gada 1.oktobrī SIA „LKA inkaso” cedējusi prasījuma tiesības ar visiem blakus prasījumiem pret atbildētāju /pers. B/, kas izriet no

2013.gada 4.novembra Aizdevuma līguma Nr.1383543253, SIA „E.P Ieguldījumi” (lpp. 25, 26).

Civillikuma 1801.pants nosaka, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Civillikuma 1805.pants

nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret

parādnieku.

No tiesu informatīvās sistēmas Uzņēmumu reģistra izdrukas redzams, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 30.decembra

spriedumu tika pasludināts SIA „E.P. Ieguldījumi” maksātnespējas process, bet par SIA „E.P. Ieguldījumi” maksātnespējas procesa administratoru tika

iecelta sertificēta administratore /pers. C/ (lpp. 31).

Maksātnespējas likuma 65.panta 6.punkts noteic, ka pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators atgūst debitoru

parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai.

No minētā izriet, ka prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju /pers. B/.

Civillikuma 1934.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto

tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats

daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civilprocesa likuma 1828.pants nosaka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka atbildētāja /pers. B/ ir veikusi pirmo maksājumu līgumā noteiktajā kārtībā 40,99 EUR ( 28,81 Ls) apmērā.

Atbildētāja pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojusi, nav iesniegusi, prasības summu nav apstrīdējusi un

iebildumus par parāda apmēru nav izteikusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Pie minētajiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība par pamatparāda 37,26 EUR (26,19 Ls) piedziņu no atbildētājas ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu

uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši

norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav

darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas 3,73 EUR ( 2,62 Ls ) līgumiskos procentus par laiku no 2013.gada 5.decembra līdz 2014.gada 5.janvārim.

No Aizdevuma līguma un maksājumu grafika secināms, ka atbildētāja saskaņā ar Aizdevuma līguma Speciālās daļas 7. un 8.punktu apņēmusies maksāt

prasītājai aizdevuma lietošanas (līgumiskos) procentus no 2013.gada 5.decembra līdz 2014.gada 5.janvārim, kopā 10,84 EUR (7,62 Ls ) apmērā, kurus

prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas 3,73 EUR ( 2,62 Ls) apmērā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības saņemt no atbildētājas līgumiskos procentus 3,73 EUR ( 2,62 Ls) par laiku no 2013.gada

5.decembra līdz 2014.gada 5.janvārim.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus 3,50 EUR ( 4,98 Ls) par laika posmu no 2014.gada 5.janvāra līdz 2014.gada

22.decembrim (350 dienas).

Tiesa, veicot matemātiskus aprēķinus secina, ka likumiskie procenti par laika posmu no 2014.gada 5.janvāra līdz 2014.gada 22.decembrim ir 2,14

EUR (1,50 Ls) nevis 3,50 EUR ( 4,98 Ls) (71,14 EUR x 6%/365 x 350 dienas).

Prasība apmierināma daļēji, piedzenot likumiskos procentus 2,14 EUR (1,50 Ls) par laiku no 2014.gada 5.janvāra līdz 2014.gada 22.decembrim.

Prasībā daļā par likumisko procentu 1,36 EUR ( 0,96 Ls) noraidāma.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest

sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu (redakcijā, kas bija

spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis norunāts ne

tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu 7.4. punktā noteikts, ka par katru līgumā noteikto kavēto maksājumu atbildētāja maksā līgumsodu 0,5 procenti

apmērā no neatmaksātā aizdevuma par katru nokavēto saistību izpildes dienu.

Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija un tā uzdevums ir ietekmēt parādnieka saistību izpildi, nevis nodrošināt kreditoram

labumu papildus parādnieka pamatsaistībai. Līgumsods nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors ir tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina (peļņas avots), un

tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips.

Tiesa secina, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā atbildētāja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir atzīstama par patērētāju.

Tādējādi pušu starpā noslēgtā līguma noteikumi ir izvērtējami līgumslēdzēju pušu vienlīdzīguma un taisnīguma aspektā atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības

likumam.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts noteic, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek

patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai

nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājas pieļautie saistību pārkāpumi, neveicot maksājumus līgumā noteiktā apmērā un termiņā, ir radījuši prasītājam

tiesības uz līgumsoda saņemšanu.

Prasītājs aprēķinājis līgumsodu, kas izriet no Aizdevuma līguma par laika periodu no 2014.gada 5.janvāra līdz 2014.gada 22.decembrim par 350

kavējuma dienām 37,26 EUR (26,19 Ls) apmērā, ko lūdz piedzīt no atbildētājas.

Prasītāja aprēķinātās līgumsoda summa nepārsniedz pamatparāda lielumu, taču pie konkrētās lietas apstākļiem, tiesa atzīst, ka pieprasītais līgumsods

šajā gadījumā ir vērtējams kā pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas un nepienācīgās izpildīšanas radītajiem zaudējumiem, attiecībā pret atbildētāju un viņas

neizpildītajām saistībām.

Konkrētajā gadījumā prasītājs uz konkrētiem zaudējumiem, ko tam radījusi pamatparāda un lietošanas procentu savlaicīga nesamaksāšana, nav

norādījis.

Turklāt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212/2008, izvērtējot normas par līgumsodu

kopsakarā ar taisnīguma un samērīguma principu, ir nonācis pie atzinuma, ka līgumsoda samazināšanas iespēja nav izslēgta [..]. Jautājums par līgumsoda

samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar

Civilprocesa likuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem.

Saskaņā ar Civillikuma 17241.panta noteikumiem, tiesas kompetencē ietilpst izvērtēt piemērota līgumsoda samērīgumu. Turklāt, atbilstoši jau stabili

noteiktajai tiesu praksei, atzīstams, ka līgumsods ir aprobežots arī ar citiem noteikumiem un taisnīguma principu, līdz ar ko tiesai ir tiesības, un pat pienākums

pielīgto līgumsodu samazināt, ja tas ir atzīstams par nesamērīgu.

Izskatāmās lietas ietvaros līgumā pielīgto līgumsodu 0,5% apmērā no neatmaksātā aizdevuma par katru nokavēto saistību izpildes dienu, tiesa atzīt par

nesamērīgu un netaisnīgu, un atzīst, ka prasītāja pieprasītais līgumsods ir samazināms.

Papildus tiesa ņem vērā, ka likumdevējs ar 2014.gada 01.janvāri ir paredzējis līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) aprobežot ar 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra (Civillikuma 1716.pants).

Šādā likuma normas iestrādne norāda uz to, ka likumdevējs ir atzinis par taisnīgu līgumsodu 10% apmērā no pamatparāda.

Pamatojoties uz augstāk minētajiem apsvērumiem, tiesa atzīt, ka līgumsoda apmērs, kas piemērojams atbildētājai, samazināms līdz 10% no

nesamaksāto pamatparādu apmēra.

Līdz ar to līgumsoda apmērs par maksājumu kavējumu, kas izriet no 2013.gada 4.novembra aizdevuma līguma nosakāms 3,73 EUR (2,62 Ls)

apmērā, bet prasība daļā par līgumsoda 33,53 EUR (23,57 Ls) apmērā piedziņu ir noraidāma kā nepamatota.

Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītājas labā ir piedzenams neatmaksātā aizdevuma pamatparāds 37,26 EUR (26,19 Ls), līgumiskie

procenti 3,73 EUR (2,62 Ls) par laiku no 2013.gada 5.decembra līdz 2014.gada 5.janvārim, likumiskie procenti 2,14 EUR (1,50 Ls) par laiku no

2014.gada 5.janvāra līdz 2014.gada 22.decembrim un līgumsods 3,73 EUR (2,62 Ls) apmērā.

Savukārt prasība daļā par likumisko procentu 1,36 EUR (0,96 Ls) piedziņu un līgumsoda 33,53 EUR (23,57 Ls) piedziņu noraidāma.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātā aizdevuma pamatparāda

37,26 EUR (26,19 Ls) par laiku līdz tiesas sprieduma izpildes (izsoles dienai) dienai, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvoti administratori prasībās,

kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process. Savukārt Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka

tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai.

Līdz ar to no atbildētājas /pers. B/ valsts ienākumos atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktam un 39.panta

pirmās daļas 5.punktam piedzenami šādi tiesas izdevumi – valsts nodeva 71,14 EUR (50,00 Ls) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

prasības pieteikuma noraksta, kā arī tiesas paziņojumu piegādāšanu 4,70 EUR (3,30 Ls) apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas prasībām nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189-193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, 250.26pantu, 250.27pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

maza apmēra prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu MSIA ,,E.P. Ieguldījumi”, reģistrācijas numurs 40103216317, pamatparāda summu

37,26 EUR (26,19 Ls), līgumiskos procentus par laiku no par laiku no 2013.gada 5.decembra līdz 2014.gada 5.janvārim 3,73 EUR (2,62 Ls)apmērā,

likumiskos procentus par laiku no 2014.gada 5.janvāra līdz 2014.gada 22.decembrim 2,14 EUR (1,50 Ls) apmērā un līgumsodu 3,73 EUR (2,62 Ls)

apmērā, kopsummā 46,91 EUR (četrdesmit seši euro 91 cents ) (32,97 Ls) apmērā.

Atzīt MSIA ,,E.P. Ieguldījumi”, reģistrācijas numurs 40103216317, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/

likumiskos procentus - 6 % gadā - no neatmaksātā pamatparāda 37,26 EUR (26,19 Ls).

Prasību daļā par likumisko procentu 1,36 EUR ( 0,96 Ls) apmērā un līgumsoda 33,53 EUR (23,57 Ls) apmērā piedziņu noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit viens euro 14 centi) (50,00 Ls) apmērā,

kas iemaksājama pēc sekojošiem rekvizītiem: Saņēmēja iestāde: Valsts kase; reģistrācijas Nr.90000050138; konta Nr.LV55TREL1060190911200; BIC

kods: TRELLV22; iemaksas mērķis: valsts nodeva tiesu iestādē lieta Nr. C294203/15.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro 70 centi) (3,30 Ls)

apmērā, kas iemaksājami pēc sekojošiem rekvizītiem: Saņēmēja iestāde: tiesu administrācija; reģistrācijas Nr.90001672316; konta Nr.

LV51TREL2190458019000; BIC kods TRELLV22; iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, lieta Nr. C294203/15.

Noteikt /pers. B/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Maksājuma dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova

ielā 10, 2.stāvā, 105.kabinetā, norādot tiesneses uzvārdu un lietas numuru.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada 24.augusta Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese D.Dzērviniece