Court allows child support claim based on minimum wage rates despite respondent's absence.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's request for child support in a small claims proceeding where the defendant failed to appear or submit defenses. The plaintiff argued the defendant abandoned the family and withheld support, while the defendant provided no explanation. The court ruled that child support obligations are statutory and must be met regardless of the defendant's financial status or absence, ordering immediate payment based on minimum wage percentages.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.25. panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 56.1. panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 56. panta 5. daļa; Civilprocesa likuma 205. panta 1. daļa 1. punkts; Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pants: In child support proceedings, the court may decide on the merits in writing if parties do not request a hearing, and child support obligations apply regardless of the obligor's ability to pay, with the child's interests being paramount.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Civillieta Nr. C20 1530 15
S P R I E D U MS
LATVIJAS REPUBLIKAS vārdā
2015.gada 27.maijā
Liepājas tiesa, tiesnese Sandra Briķe izskatīja rakstveida procesā Liepājā, Republikas ielā 14, civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/
par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam.
Tiesa
konstatēja:
Prasītāja – /pers. A/ 2015.gada 13.martā iesniegusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu: /pers. C/, dzimuša
/datums/, un /pers. D/, dzimuša /datums/, uzturam, pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu un Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37
„Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.
Prasītāja prasībā norādījusi, ka atbildētājs ģimeni ir pametis un uzturlīdzekļus bērniem nedod.
Prasība celta Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā, kā maza apmēra prasība. Prasītājs norādījis, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus Civilprocesa likuma 250.23 panta kārtībā, kā arī nav lūdzis izskatīt lietu tiesas sēdē, lai gan viņam nosūtīts
prasības pieteikums likumā noteiktā kārtībā uz deklarēto dzīvesvietu (lietas lapa 12-13, 15). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu -
paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.
Civilprocesa likuma 250.25. panta otrā daļā noteikts, - ja puses nelūdz lietas izskatīšanu tiesas sēdē, vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
No lietas materiāliem redzams, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmajai daļai, pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības,
puses ir informētas par tiesnesi, kura tiesvedībā atrodas lieta, kā arī pusēm nosūtītas un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas lapa 13-
14). Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta 1.daļai pusēm paziņots par datumu, kad lieta tiks izskatīta rakstveida procesā. Papildus pieteikumi vai
lūgumi nav saņemti.
Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, (..) un no
pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu, vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti, nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas
dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši
par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.
Savukārt, Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas
adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Tātad, no iepriekš minētā secināms, ka dokumenti
atbildētājam ir izsniegti.
Līdz ar to, lieta izskatāma rakstveida procesā.
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka bērnu /pers. D/, dzimuša /datums/, un /pers. C/, dzimuša /datums/, māte ir prasītāja /pers. A/, bet tēvs
atbildētājs /pers. B/ (lietas lapa 8-9), kura pienākums ir piedalīties bērnu uzturēšanā.
Lietā nav strīda par bērna dzīves vietu un ikdienas aizgādību, to realizē prasītāja.
Civillikuma 177. un 179.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar saviem mantas līdzekļiem uzturēt bērnu līdz tam laikam, kad bērns pats
sevi var apgādāt, kā arī aprūpēt bērnu, tas ir, nodrošināt ēdienu, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un
audzināšanu, ievērojot viņa garīgās un fiziskās spējas, viņa individualitāti, intereses, sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam. Likums
noteic, ka minimālie uzturlīdzekļi dodami neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokli.
Prasītāja nav iesniegusi pierādījumus par atbildētāja mantisko stāvokli, bet lūgusi piedzīt no atbildētāja bērnu uzturam minimālos uzturlīdzekļus.
Atbildētājs nav izmantojis savas likumā noteiktās tiesības un paskaidrojumus nav sniedzis.
Pamatojoties uz augstāk minēto tiesību normu, ka minimālie uzturlīdzekļi dodami neatkarīgi no mantas stāvokļa, tiesa atzīst, ka piemērojami
Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par
minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka, ka katra vecāka pienākums ir nodrošināt katram savam bērnam līdz 7 gadu vecumam 25% un no 7 gadu
vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai uzturlīdzekļus 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ņemot vērā iepriekš teikto, izpildot likumā noteikto, tiesa atzīst, ka prasība ir ar likumu pamatota un apmierināma.
Tā kā, spriedums skar bērna intereses, kuras atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantam vienmēr ir prioritāras, tiesa atzīst, ka tas
atbilstoši Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktam ir izpildāms nekavējoši.
Ņemot vērā, ka prasītāja, iesniedzot prasību no valsts nodevas saskaņā ar likumu atbrīvota, bet atbildētājs pierādījumus par trūcīgas personas
statusu nav iesniedzis, valsts nodeva EUR 321,14 (320,10+4% no ((90+90)x12)-2134 Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punkts un 34.panta
pirmās daļas pirmā punkta b)apakšpunkts) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 5,84 (lietas lapa 2) ir piedzenami no atbildētāja par labu valstij.
Pamatojoties uz 1., 2., 4., 5., 8., 10., 34., 35., 39., 43., 74., 97., 189., 190., 192., 193., 204.1.panta, 205.panta pirmās daļas 1.punkta, 250.25
panta, tiesa
n o s p r i e d a:
Apmierināt prasību pilnīgi un piedzīt no /pers. B/, personas kods: /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods: /personas kods/, uzturlīdzekļus
bērnu /pers. C/, dzimuša /datums/, un /pers. D/, dzimuša /datums/, uzturam, sākot no 2015.gada 13.marta līdz bērns sasniedz septiņu gadu vecumu
25% (divdesmit piecus procentus), bet no septiņu gadu vecuma līdz astoņpadsmit gadiem 30% (trīsdesmit procentus) no Ministru kabineta noteiktās
minimālās mēneša darba algas.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods: /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 321,14 (trīs simti divdesmit vienu euro 14 centus),
iemaksājot norāda: saņēmējs: Valsts kase, reģ. nr. 90000050138, konta Nr. LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods
TRELLV22, un par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,84 (piecus euro 84 centus), iemaksājot norāda: saņēmējs: Tiesu
administrācija, konta Nr. LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, Kods TRELLV22, iemaksas mērķis:
21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Atzīt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot
Liepājas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Spriedums sastādīts 2015.gada 27.maijā.
Tiesnese: S.Briķe