Court allows small claims suit for land rent and taxes based on legal forced lease relations.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's counterclaim and fully granted the plaintiff's small claims suit for monetary recovery. The plaintiff sued for unpaid land rent and tax compensation between 2011 and 2015, arguing that legal forced lease relations exist between the landowner and the apartment owner. The court ruled that these statutory relations create binding obligations regardless of a written contract, thereby supporting the plaintiff's claim for the specified amounts.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 32.1panta pirmā daļa; likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta 2. daļa; likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. un 54. pants: Legal forced lease relations between landowners and apartment owners create binding obligations for rent and taxes without requiring a written contract.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30687016
Lietas arhīva Nr. C-0077-17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Alūksnē, 2017.gada 9.februārī
Alūksnes rajona tiesas
tiesnese A.Strupule
rakstveida procesā izskatīja civillietu Akciju sabiedrības “/Nosaukums/” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu un
konstatēja
Prasītāja 2016.gada 8.augustā cēlusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju par naudas piedziņu.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2016.gada 9.augustā pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu.
Pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas ierosinājuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, Rīgas apgabaltiesas
priekšsēdētāja 2016.gada 5.oktobrī nolēmusi šo lietu nodot izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai (lietas 36.lapa).
Prasības pieteikumā norādīts, ka maksātnespējīgā AS “/Nosaukums1/” (pirms reorganizācijas - AS “/Nosaukums/”) bija zemes nekustamā
īpašuma /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, īpašnieks. Nekustamajā īpašumā tā kopīpašnieku starpā ir noteikta dalīta lietošanas kārtība. Prasītāja
valdījumā esošā zemes īpašuma daļa tiek lietota un izmantota dzīvojamo ēku ar adresēm: adresesuzturēšanai un apsaimniekošanai. Sagatavojot ēkas
privatizācijai, Jelgavas pilsētas pašvaldība ir iesniegusi Valsts zemes dienestā apstiprināšanai ēkas uzturēšanai nepieciešamo zemes gabalu robežu plānus,
apstiprinot ēkas /adrese/uzturēšanai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu – 4930 m2 platībā.
/pers. B/ laikā no 16.04.2011. līdz 31.12.2015. ir bijis dzīvokļa īpašuma /adrese/, īpašnieks.
No minētā secināms, ka lietā pastāv likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību
daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pantā paredzētie apstākļi, t.i. zeme un uz tās esošā dzīvojamā māja ir patstāvīgi īpašuma tiesību objekti. Līdz ar
to zemes un ēkas īpašnieku starpā pastāv t.s. "zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības”.
Starp zemes īpašniekiem un ēkas dzīvokļu īpašniekiem, tostarp, atbildētāju, pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, kuras
regulē likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2ldaļa un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un
54. pants, kur abas līguma būtiskās sastāvdaļas ir noteiktas - nomas maksa ar likumu un nomājamā platība ar administratīvo aktu. Rakstveida līguma
noslēgšana pušu starpā nav nepieciešama, jo likumiskā (piespiedu) noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez parakstītiem līgumiem (sal. sk. Senāta
lielas SKC-71/2009 un SKC- 43/2011, K. Torgāns, Saistību tiesības, TNA, R., 2014, 347. lpp.). Pušu starpā nav panākta vienošanās ne par
nomājamās platības maiņu, ne par zemes nomas maksu, kas būtu atšķirīga no likumā noteiktās, secīgi dzīvokļa īpašuma īpašniekam ir jāmaksā nomas
maksa 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā un (laikā no 01.01.2010.-31.12.2014.) jākompensē nekustamā īpašuma nodoklis atbilstoši tam
piederošajām ēkas domājamām daļām par to zemes gabala daļu, kas noteikta kā funkcionāli nepieciešamā, ēku nododot privatizācijai.
Civillikuma 1069.pants noteic, ka visiem kopīpašniekiem samērā ar viņu daļu ir jānes izdevumi, kas gulstas uz kopējo lietu. Civillikuma 1071.pants
noteic, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām. Tādējādi
katram dzīvokļa īpašniekam ir jāveic zemes nomas maksas samaksa atbilstoši tam piederošajām daudzdzīvokļu ēkas domājamām daļām. Civillikuma
1838.pants nosaka, ka samaksas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Prasītājam, neskatoties uz atbildētājam nosūtītajiem rēķiniem un piedāvājumiem slēgt vienošanos par zemes nomas maksas samaksu, nav izdevies
vienoties par strīda izskatīšanu ārpustiesas kārtībā. Tāpēc prasītājs esot spiests celt prasību pret atbildētāju tiesā.
Norādīts, ka pirms vēršanās tiesā prasītāja un atbildētāja strīda risināšanai nav izmantojušas mediāciju.
Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu, 54.panta pirmo daļu, likuma “Par
zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.4panta ceturto, piekto daļu, Dzīvokļa īpašuma
likuma 13.panta pirmo daļu, Civillikuma 1069., 1071., 1838., 2141., 2142.pantu, prasītāja lūdz tiesu:
- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu – zemes nomas maksu 204,00 EUR apmērā, pievienotās vērtības nodokli 42,84 EUR
apmērā un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu 31,56 EUR apmērā par laiku no 2011.gada 16.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim,
kopā 278,40 EUR, kā arī tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā;
- noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja 6% no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Alūksnes rajona tiesā 2017.gada 7.februārī no prasītājas pārstāvja saņemts iesniegums (lietas 47.-48.lapa), kur norādīts, ka pēc prasības
iesniegšanas tiesā, atbildētājs daļēji apmierinājis prasītājas prasījumu, veicot zemes nomas maksas samaksu 50,00 EUR apmērā. Pārējā daļā prasītājas
prasījumu neesot apmierinājis. Ņemot vērā minēto, prasītāja samazina prasījumu apmēru un lūdz tiesu:
- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu – zemes nomas maksu, pievienotās vērtības nodokli un nekustamā īpašuma nodokļa
kompensācijas parādu par laika periodu no 2011.gada 16.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim, kopā 228,40 EUR, kā arī tiesāšanās izdevumus to
faktiskajā apmērā;
- noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja 6% no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2016.gada 12.augustā nosūtījusi atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi (dati no VMIS lietas
43.lapā) prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojuma veidlapu (lietas 33.lapa).
Atbildētājs līdz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas noteiktajam termiņam 2016.gada 12.septembrim paskaidrojumu tiesā nav iesniedzis.
Prasības summas apmēru un aprēķinu nav apstrīdējis, lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nav lūdzis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā
devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta
saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, bet otrā daļa paredz, ka, tas, ka tiesas
dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar
tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi
neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta
sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem
apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada
31.decembrim).
Tādēļ tiesa uzskata, ka atbildētājs par prasību ir informēts un lietu var izskatīt rakstveida procesā.
Alūksnes rajona tiesa 2016.gada 11.novembrī nosūtījusi pusēm, tajā skaitā atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi, tiesas paziņojumu par to,
ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma norakstu varēs saņemt no 2017.gada 9.februāra (tiesas paziņojums lietas 44.lapā).
Pārbaudījusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma prasītājas samazinātajā apmērā.
No Latvijas Republikas Uzņēmu reģistra lēmuma (lietas 48.-49.lapa) un publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.161(5733)
izdrukas (lietas 47.lapa) redzams, ka AS “/Nosaukums 1/” nosaukums mainīts uz AS “/Nosaukums/”.
Atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un
piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam atzīstams, ka zeme un uz tās esošā daudzdzīvokļu māja ir patstāvīgi īpašuma tiesību
objekti.
Lietā nepastāv strīds, ka prasītāja bija nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, īpašnieks (lietas 6.-8., 9., 10.lapa). Nekustamajā
īpašumā tā kopīpašnieku starpā noteikta dalīta lietošanas kārtība. Prasītāja valdījumā esošā zemes īpašuma daļa tiek lietota un izmantota dzīvojamo ēku
ar adresēm: /adreses/uzturēšanai un apsaimniekošanai. Sagatavojot ēkas privatizācijai, Jelgavas pilsētas pašvaldība ir iesniegusi Valsts zemes dienestā
apstiprināšanai ēkas uzturēšanai nepieciešamo zemes gabalu robežu plānus, apstiprinot ēkas /adrese/, uzturēšanai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu
– 4930 m2 platībā (lietas 12.-15., 17.-22.lapa).
No lietas 16.lapā esošā Jelgavas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/redzams, ka ar kadastra
Nr./numurs C/reģistrētā dzīvokļa /adrese/, īpašnieks no 2011.gada 16.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim ir bijis atbildētājs.
Ar lietas 11.lapā esošo 2012.gada 18.decembra Līgumu par kopīpašuma lietošanas kārtību un apsaimniekošanu pierādīts, ka kopīpašnieku
vienošanās pilnvarojums kopīpašnieku vietā un vārdā celt prasības par zemes nomas maksas parādu piedziņu un saņemt zemes nomas maksu ir dots
kopīpašniekam – prasītājai.
No likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļas izriet, ka starp pusēm pastāv zemes likumiskās nomas attiecības,
un zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Minētā norma (redakcija, kas bija spēkā strīdus periodā no
2011.gada 16.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim) papildus noteica, ka papildus nomas maksai nomnieks, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, kompensē
iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.
Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktam, privatizētā objekta īpašnieka
pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala
īpašnieku – fizisko vai juridisko personu – uz kura atrodas privatizētais objekts. Minētā likuma 54.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka zemes gabala
īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. Zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā
vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no
zemes kadastrālās vērtības. Privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi
maksājumu.
Lietā nav strīda, par to, ka starp pusēm rakstveida līgums par zemes nomu nav noslēgts. Tiesa ņem vērā judikatūru un atzīst, ka rakstveida līguma
noslēgšana pušu starpā nav nepieciešama, jo likumiskā (piespiedu) noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez parakstītiem līgumiem (skat. Latvijas
Republikas Augstākās tiesas Senāta lietu Nr.SKC-43/2011).
Civillikuma 1069.pantā noteikts, ka visiem kopīpašniekiem samērā ar viņu daļu ir jānes izdevumi, kas gulstas uz kopējo lietu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā
ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 4.punkts noteic, ka viena no obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām ir līguma par
piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku.
Tiesas ieskatā apstāklis, ka starp zemes īpašnieku un dzīvojamās mājas pārvaldnieku vai dzīvokļa īpašnieku (atbildētāju) nav noslēgts zemes nomas
līgums, neatbrīvo atbildētāju no pienākuma maksāt par zemes nomu, jo nomas tiesiskās attiecības pastāv neatkarīgi no pušu gribas, t.i. uz likuma pamata.
Līdz ar to pamatots ir prasītājas prasījums par zemes nomas maksas parāda 154,00 EUR apmērā par laika periodu no 2011.gada 16.aprīļa līdz
2015.gada 31.decembrim piedziņu no atbildētāja.
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otro daļu, kas noteica (redakcija, kas bija spēkā strīdus
periodā no 2011.gada 16.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim) , ka (..) privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcās īpašnieks kompensē zemes
īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu. Atbildētāja pienākums atlīdzināt prasītājai nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par
laika periodu no 2011.gada 16.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim izriet arī no likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1
daļas (redakcija, kas bija spēkā strīdus periodā no 2011.gada 16.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim).
Lietas 23.-25.lapā atrodas Jelgavas pilsētas domes maksāšanas paziņojumi par nekustamā īpašuma nodokli, kas izrakstīti zemes īpašuma
īpašniekiem periodā par 2010., 2011., 2012., 2013., 2014.gadu. Līdz ar to ir pamatots prasītājas prasījums par nekustamā īpašuma nodokļa
kompensācijas par laika periodu no 2011.gada 16.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim 31,56 EUR apmērā piedziņu no atbildētāja.
Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētāja pievienotās vērtības nodokļa parādu 42,84 EUR apmērā par laika periodu no 2011.gada
16.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim.
Saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim) 2.panta deviņpadsmito daļu un
saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34.panta septīto daļu (spēkā no 2013.gada 1.janvāra) nomas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir
visi nomas līgumā noteiktie maksājumi. Tā kā prasītāja ir Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrēts maksātājs
(lietas 27., 42.lapa), tad pamatots ir prasītājas lūgums par pievienotās vērtības nodokļa piedziņu no atbildētāja.
Nomas darījumiem nodokļa standartlikme - 21%, bija piemērota strīdus periodā no 2011.gada 16.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim atbilstoši
likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 5.panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim) un Pievienotās vērtības
nodokļa likuma 41.panta pirmās daļas 1.punktu (spēkā no 2013.gada 1.janvāra).
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja parāda summas apmēru, jo atbildētājs parāda summas aprēķinu pēc būtības nav
apstrīdējis, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par zemes nomas maksas, pievienotās vērtības nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas
parāda 228,40 EUR apmērā piedziņu ir pamatota un apmierināma.
Maksātnespējīgā AS “/Nosaukums 1/”, ceļot prasību, norādījusi kredītiestādes nosaukumu un konta numuru. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka
prasībā norādītais konta numurs būtu attiecināms arī uz AS “/Nosaukums/”.
Ievērojot minēto, tiesa spriedumā kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama parāda samaksa, nenorāda.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds
norādīts prasības pieteikumā.
Tiesa uzskata, ka apmierināms prasītājas lūgums noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% (seši procenti) gadā no
pamatparāda summas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums
sasniedzis kapitāla lielumu.
Prasības pieteikumā prasītāja ir lūgusi piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā.
Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punktā noteikts, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību.
No lietas 29.lapā esošā 20.05.2016. maksājuma dokumenta Nr.1431 redzams, ka prasītājai radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi par
advokāta palīdzību lietā: maksājuma mērķis – rēķins Nr.08-15-0005-46-II. Lietas 28.lapā atrodas Advokāta rēķins Nr.08-15-0005-46-II 210,00
EUR apmērā. No minētā rēķina redzams, ka tas ir izrakstīts par juridiskās palīdzības sniegšanu, prasības pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu tiesā
pret vairākiem atbildētājiem, tajā skaitā arī pret atbildētāju šajā lietā. Tādējādi tiesa secina, ka uz atbildētāju ir attiecināmi ar lietas vešanu saistītie
izdevumi (izdevumi advokāta palīdzības samaksai) 70,00 EUR apmērā.
Civilprocesa likuma 44.panta otrā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums
ir apmierināts pilnīgi vai daļēji [..].
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkta noteikumiem atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai
prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, noteikti to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem
no prasījumu apmierinātās daļas.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 68,52 EUR apmērā (30% no
228,40 EUR = 68,52 EUR).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu prasītāja atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Savukārt,
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa paredz, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts
ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai.
Prasītāja ir cēlusi mantiska rakstura prasību, apmierinātā prasības summa ir 228,40 EUR. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas
1.punkta a) apakšpunktu, valsts nodeva valsts labā par prasību, kas novērtējama naudas summā no līdz 2134 euro, ir aprēķināma 15 procenti no
prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva 71,14 EUR.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas jāmaksā saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, ir 4,33 EUR (izziņa lietas
2.lapā) un tie arī piedzenami no atbildētāja par labu valstij. Līdz ar to no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesas izdevumi kopā 75,47 EUR.
Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī
sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 42.panta pirmo daļu, 44.panta otro daļu, 97., 193., 195., 204.1, 250.25,
250. pantu, tiesa
nosprieda
Apmierināt Akciju sabiedrības “/Nosaukums/” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/, Rīga, LV-1024) par labu Akciju sabiedrībai
“/Nosaukums/” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/) zemes nomas maksas parādu 154,00 EUR (viens simts piecdesmit
četrus euro), pievienotās vērtības nodokli 42,84 EUR (četrdesmit divus euro un 84 centus) un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu
31,56 EUR (trīsdesmit vienu euro un 56 centus) par laika periodu no 2011.gada 16.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim, kopā 228,40 EUR (divi simti
divdesmit astoņus euro un 40 centus) un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 68,52 EUR (sešdesmit astoņus euro un 52 centus), pavisam kopā 296,92
EUR (divi simti deviņdesmit sešus euro un 92 centus).
Atzīt Akciju sabiedrības “/Nosaukums/” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos procentus - 6%
(sešus procentus) no simta gadā - no parāda summas 228,40 EUR (divi simti divdesmit astoņiem euro un 40 centiem), ievērojot Civillikuma 1763.panta
nosacījumus.
Piedzīt /pers. B/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/, Rīga, LV-1024) valsts labā tiesas izdevumus kopā
75,47 EUR (septiņdesmit piecus euro un 47 centus): [valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit vienu euro un 14 centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 4,33 EUR (četrus euro un 33 centus)].
Valsts nodeva 71,14 EUR iemaksājama: saņēmējs: Valsts kase; NMR 90000050138; konta Nr.LV55TREL1060190911200; BIC kods
TRELLV22; nodeva par darbības veikšanu tiesu iestādēs, civillietas Nr.C30687016.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,33 EUR iemaksājami: saņēmējs: Tiesu administrācija: Antonijas iela 6, Rīga; NMR 90001672316;
saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22; konta Nr.LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķis – (kods 21499) ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi, civillietas Nr.C30687016.
Darīt zināmu /pers. B/, ka tiesas izdevumu 75,47 EUR samaksu apliecinošie dokumenti iesniedzami/atsūtāmi Alūksnes rajona tiesas kancelejai.
Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2017.gada 9.februāra, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds
no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību
Alūksnes rajona tiesā.
Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laiku pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tiesnese A.Strupule