Court dismissed complaint against noise fine, ruling police correctly applied local order provisions.

NORAKSTS Lieta Nr.A420703510 Lietvedības Nr.A00624-12/12

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 23.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis, piedaloties pieteicējam A.B., un Rīgas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas pilnvarotajam pārstāvim I.B.,

2012.gada 2.maijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu (protokols ZV Nr.063113) par A.B. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” 4.1.punkta.

Aprakstošā daļa

[1] 2010.gada 21.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemta pie administratīvās atbildības sauktās personas A.B. (turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) sūdzība, kurā prasīts atcelt Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk – Policija) 2010.gada 21.jūnija lēmumu Nr.D57/01/ZV063113/1 (turpmāk – Lēmums), ar kuru atstāts negrozīts Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Latgales priekšpilsētas pārvaldes 2010.gada 27.maija lēmums Nr.D57/04/ZV063113 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) par Sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” (turpmāk – Domes noteikumi) 4.1.punkta.

Sūdzības iesniedzējam tika uzlikts naudas sods Ls 10 apmērā. [2] No administratīvās lietas materiāliem izriet, ka: [2.1] 2010.gada 16.maijā Policijas Latgales priekšpilsētas pārvaldes inspektors R.L. Sūdzības iesniedzējam sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.063113 par Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” (turpmāk – Noteikumi) 4.1.punkta prasību neievērošanu. Ar Protokolu ir konstatēts, ka Sūdzības iesniedzējs 2010.gada 16.maijā plkst.10:45 Prāgas ielā 2, Rīgā, trokšņoja (spēlēja akordeonu, skaļi dziedāja, kliedzot dziesmas), traucējot apkārtējo personu mieru un normālu darbību.

Ar Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Latgales priekšpilsētas pārvaldes 2010.gada 27.maija lēmumu Nr.D57/04/ZV063113, par minēto pārkāpumu Sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības pēc Noteikumu 4.1.punkta, piemērojot naudas sodu Ls 10 apmērā. [2.2] 2010.gada 7.jūnijā Policijā saņemts Sūdzības iesniedzēja iesniegums par Sākotnējā lēmuma apstrīdēšanu. [2.3] Izskatot Sūdzības iesniedzēja apstrīdēšanas iesniegumu, Policijas priekšnieka vietnieks 2010.gada 21.jūnijā pieņēma Lēmumu, ar kuru atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu.

Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem: [2.3.1] Fakts, ka Sūdzības iesniedzēja radītie trokšņi (spēlējot akordeonu un dziedot) traucēja Prāgas ielā 2, esošajā taksometra pieturā stāvošā taksometra vadītāja I.O. un blakus esošā kioska pārdevējas I.B. mieru, apstiprināts ar rakstveida liecībām, ko var uzskatīt par pietiekamu pierādījumu administratīvā pārkāpuma lietā, kas kvalificēta pēc Noteikumu 4.1.punkta.

[2.3.2] Policijas ieskatā personu mieru var traucēt arī ar radītām mūzikas skaņām, neatkarīgi no tā vai minētā darbība tiek kvalificēta kā vienkārši trokšņošana vai kā mūzikas skaņas radīšana. Arī personām, kas atrodas savā darba vietā, šajā gadījumā taksometra vadītājam, gaidot klientu taksometra pieturā, un pārdevējai, kas veic savus darba pienākumus tirdzniecības stacionārā objektā, ir tiesības uz klusumu. [2.3.3] Uzliekot sodu, tika ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība un vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. Sūdzības iesniedzēja atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi netika konstatēti. Administratīvā pārkāpuma protokols Sūdzības iesniedzējam sastādīts pamatoti un ir piemērots samērīgs sods Ls

10 apmērā, jo par šo normu neievērošanu paredzēts naudas sods fiziskām personām līdz simts latiem. [4] Uzskatot Policijas pieņemto Lēmumu par nepamatotu, Sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka sodam nepiekrīt un Lēmumu uzskata par nepamatotu. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar Latviešu literārās valodas vārdnīcu „atkarībā no akustiskā spektra, izšķir divu veidu skaņas – trokšņus un muzikālās skaņas. Trokšņiem raksturīgs nepārtraukts spektrs.

Tos rada neperiodiskas svārstības”. Policija neņēma vērā šo argumentu un izdarīja pretrunīgus secinājumus. [5] Policija 2010.gada 14.septembra rakstveida paskaidrojumā uztur Lēmumā minētos argumentus un uzskata, ka Sūdzības iesniedzēja sūdzība ir nepamatota un noraidāma. Policija papildus norāda, ka Rīgas pašvaldības vietnieks, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu ir pareizi kvalificējis izdarīto pārkāpumu un pamatoti atstājis negrozītu Sākotnējo lēmumu, saskaņā ar kuru Sūdzības iesniedzējam uzlikts naudas sods Ls 10 apmērā, ko paredz Noteikumu 15.punkts. [6] Tiesas sēdē Sūdzības iesniedzējs uzturēja sūdzību uz tajā norādītajiem argumentiem, norādot, ka lietu materiālos nav ne Policijas veiktu spektra mērījumu, ne svārstību analīzes, kas pierādītu, ka Sūdzības iesniedzējs radītu troksni.

Policijas pārstāvis sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos norādītajiem argumentiem, papildus norādot, ka nav piemērots mazākais naudas sods neapturētu pieteicēju no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas nākotnē. Motīvu daļa [7] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība nav pamatota un ir noraidāma. [8] Sūdzības iesniedzējs ir saukts pie administratīvās atbildības pēc Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” 4.1.punkta.

Šo Noteikumu 4.1.punktā (redakcijā, kas bija spēkā brīdī, kad tika konstatēts pārkāpums) ir noteikts, ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā. [9] Tiesa konstatē, ka lietā ir šādi pierādījumi:

1) Protokols, ar kuru konstatēts, ka Sūdzības iesniedzējs 2010.gada 16.maijā plkst.10:45 Prāgas ielā 2, Rīgā, trokšņoja (spēlēja akordeonu, skaļi dziedāja, kliedzot dziesmas), traucējot apkārtējo personu mieru un normālu darbību (lietas 24.lapa); 2) 2010.gada 16.maija taksometra vadītāja I.O. iesniegums (lietas 16.lapa); 3) 2010.gada 16.maija kioska pārdevējas I.B. paskaidrojums (lietas 17.lapa); 4) 2010.gada 16.maija Rīgas pašvaldības policijas Latgales priekšpilsētas pārvaldes vecākās inspektores Ļ.H. ziņojums (lietas 22.-23.lapa);

5) Sūdzības iesniedzēja paskaidrojumi par lietas būtību, kas izteikti Sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegumā (lietas 11.-12.lapa) un pieteikumā tiesai (lietas 3.lapa), kā arī tiesas sēdē.

[10] Izvērtējot lietā esošos materiālus, tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par pārkāpuma objektu – tiesiskām attiecībām sakarā ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, konkrētajā gadījumā personu tiesības uz mieru nodrošināšanu, kuras Rīgas pilsētā tiek aizsargātas ar Noteikumu palīdzību. [11] Lietā ir strīds par to, vai Sūdzības iesniedzējs ir veicis darbības, par kurām saskaņā ar Noteikumu 4.1.punktu ir paredzēta administratīvā atbildība Lai iestātos Noteikumu 4.1.punktā paredzētā atbildība, nepieciešams konstatēt, ka Sūdzības iesniedzējs ir trokšņojis, traucējot apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, Sūdzības iesniedzēja darbība nav saistīta ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, kā arī troksnim nav pastāvīgs raksturs. [11.1] Lietā nav strīda par to, ka Sūdzības iesniedzēja darbība nav saistīta ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru.

Lietā nav strīda par to, ka Sūdzības iesniedzēja akordeona spēlēšanai un dziedāšanai nav pastāvīgs raksturs. [11.2] Lietā ir strīds par pārkāpuma objektīvo pusi, proti, par to, vai Sūdzības iesniedzējs, spēlējot akordeonu un dziedot, ir radījis troksni Noteikumu izpratnē. Noteikumu 3. punktā ir dots termina „trokšņot” skaidrojums Noteikumu izpratnē, proti, ar „trokšņot” saprot to, ka persona ar savu balsi vai rīcību rada troksni, vai arī pieļauj troksni, ko rada valdījumā esošs trokšņa avots neatkarīgi no tā atrašanās vietas.

Sūdzības iesniedzējs ir norādījis, ka viņš ir spēlējis akordeonu un dziedājis, proti, muzicējis. Sūdzības iesniedzēja ieskatā mūzika nav troksnis, līdz ar to nav konstatējams pārkāpums. Sūdzības iesniedzējs savu viedokli pamato ar argumentu, ka saskaņā ar Latviešu literārās valodas vārdnīcu „atkarībā no akustiskā spektra, izšķir divu veidu skaņas – trokšņus un muzikālās skaņas. Trokšņiem raksturīgs nepārtraukts spektrs. Tos rada neperiodiskas svārstības”, proti, Sūdzības iesniedzēja ieskatā, atbilstoši Latviešu literārās valodas vārdnīcā minētajam skaidrojumam, skaņa iedalās divos skaņas apakšveidos – trokšņos un muzikālās skaņās. Tā kā Sūdzības iesniedzējs ir muzicējis, viņš nevarēja radīt trokšņus.

Izvērtējot Sūdzības iesniedzēja argumentu no semantiskā viedokļa tiesa ir izvērtējusi internetā pieejamos Letonika vārdnīcas resursus, piemēram, Latviešu literārās valodas vārdnīcu (http://www.tezaurs.lv/llvv/), Skaidrojošo vārdnīcu (http://tezaurs.lv/sv/) un konstatē, ka Latviešu literārās valodas vārdnīcā troksnis (-šņa, v.), pirmkārt, no fizikas viedokļa ir skaņa, ko rada neperiodiskas svārstības. Savukārt skaņa no fizikas viedokļa ir mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē;

šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas. Tādējādi secināms, ka troksnis pats par sevi ir skaņa, kas kā tāda iedarbojas uz cilvēka dzirdi, proti, troksnis ir skaņa, kas pēc definīcijas aptver gan trokšņus un muzikālas skaņas. Galvenais raksturojošais elements ir konkrētās fizikāla iedarbība uz cilvēka dzirdi. Tas, ka Latviešu literārās valodas vārdnīcā šķirklī vārdam „Troksnis” ir dots skaidrojums, ka „atkarībā no akustiskā spektra izšķir divu veidu skaņas – trokšņus un muzikālas skaņas”, nemaina lietas būtība, jo tas tikai paskaidro konkrētās fizikālās parādības atšķirību pēc konkrētu skaņu akustiskā spektra.

Šim Latviešu literārās valodas vārdnīcas dotajam skaidrojuma var piekrist no fizikas viedokļa. Tai pašā laikā tiesas ieskatā tas, ka faktiski paskaidrojošais vārds Latviešu literārās valodas vārdnīcā faktiski sakrīt ar skaidrojamo vārdu (troksnis – skaņa – troksnis), konkrētajā gadījumā nav īsti pareizi, tomēr ir saprotams gan no fizikas viedokļa, gan no latviešu valodas lietojuma viedokļa, kur vārds „troksnis” parasti asociējas ar parādību, kas nav saistīta ar muzicēšanu. Tomēr, ja vārdu „troksnis” izvērtē kopsakarā ar citiem vārdiem („trokšņot” – ar

savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņu; „skaļš”/”skaļi” -

tāds, kam ir samērā augsts skaļuma līmenis (par skaņu). Tāds, kas rada skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni. Piemēram, skaļš kliedziens. Skaļi smiekli. Skaļa mūzika. Skaļa rūkoņa. Skaļi soļi. Skaļš radiouztvērējs), norāda, ka troksnis no lietojamās valodas viedokļa var būt arī mūzika, parasti skaļa mūzika, kas iedarbojas uz cilvēka dzirdi un kas vai nu rada cilvēkam fizioloģisku vai psiholoģisku nepatiku. [11.3] Tiesa norāda, ka, lai varētu tiesību normas pareizi piemērot, nav pietiekoši izmantot vienu tiesību normas interpretācijas metodi, bet ir nepieciešams izvēlēties konkrētajam gadījuma atbilstošāko, proti, Administratīvā procesa likuma 17. panta pirmajā daļā bez gramatiskās (filoloģiskās) interpretācijas metodes ir paredzēta arī tāda interpretācijas metode kā teleoloģiskā interpretācijas metode, kuras pamatā tiesību normas jēgas un mērķa noskaidrošana. Noteikumu 1. punktā ir definēts vispārīgais Noteikumu mērķis, proti, sabiedriskās kārtības noteikumi ir izstrādāti, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību Rīgas administratīvajā teritorijā, kā arī apkarotu žūpību un netiklību publiskās un sabiedriskās vietās. Savukārt Noteikumu 4.1. punktā ietvertā norma ir vērsta uz sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, proti, personu tiesību uz mieru nodrošināšanu. Miers var tikt traucēts ne tikai radot skaņas kā trokšņus to fizikālā izpausmē, bet miers var tikt traucēts arī atskaņojot skaļu mūziku. Svarīgākais ir tas, ka personām tiek traucēts, veids, kādā tas tiek izdarīts – ar trokšņiem (fizikālā izpratnē) vai muzikālām skaņām, jau ir pakārtots. Minētais izriet arī no Noteikumu

3. punkta skaidrojuma. Piemēram, nav pieļaujama mūzikas atskaņošana, neatkarīgi no tā, vai tā ir dzīvā mūzika vai to rada atskaņošanas ierīces, nakts laikā, ja tas traucē citu personu mieru. Tiesa cita starpā arī norāda, ka gan mūzikas skaņdarbs, gan muzicēšanas veids var būt tāds, kas vairāk līdzinās industriālam troksnim, nevis mūzikai tradicionālā izpratnē. No lietas materiāliem izriet, ka Sūdzības iesniedzēja darbība (spēlējot akordeonu un dziedot) traucēja Prāgas ielā 2 esošajā taksometra pieturā stāvošā taksometra vadītāja I.O. un blakus esošā kioska pārdevējas I.B. mieru darba pienākumu veikšanu, kas ir apstiprināts ar minēto personu rakstveida liecībām.

Savukārt, no Protokola izriet, ka Sūdzības iesniedzējs spēlēja akordeonu, skaļi dziedāja, kliedzot dziesmas, kas norāda uz trokšņošanu Noteikumu izpratnē no Sūdzības iesniedzēja puses. Tādējādi secināms, ka Sūdzības iesniedzējs ir traucējis sabiedrisko kārtību Noteikumu 4.1. punkta izpratnē, un pamatoti ir saukts pie administratīvās atbildības. [12] Lietā nav strīda par to, ka tieši Sūdzības iesniedzējs ir traucējis citu personu mieru, līdz ar to Sūdzības iesniedzējs ir atzīstams par vainīgu Noteikumu 4.1. punkta pārkāpumā.

Konkrētajā gadījumā attiecībā uz pārkāpuma kvalifikāciju nav tik svarīgi, vai Sūdzības iesniedzējs apzinājās sava pārkāpuma būtību vai to pārkāpumu izdarīja aiz neuzmanības, tostarp neizprotot tiesību normas. Tiesa uzskata, ka nav būtiski, vai taksometra šoferis ir sūdzējies tāpēc, ka Sūdzības iesniedzējs viņam ir traucējis gulēt, vai cita iemesla dēļ. No lietas materiāliem izriet, ka taksometra šoferis ir atradies taksometra stāvvietā un gaidījis pasažierus, tātad ir pildījis darba pienākumus. Savukārt Sūdzības iesniedzējs ir traucējis viņu šos pienākumus pildīt.

Tāpat Sūdzības iesniedzējs ir traucējis darbu kioska darbiniecei. Sūdzības iesniedzējs ir norādījis, ka demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujami dažu indivīdu dēļ ierobežot daudzu citu personu tiesības klausīties mūziku. Tiesa šajā sakarā norāda, ka jaunās demokrātijas izpratnē ir svarīgi nodrošināt ne tikai cilvēku vairākuma intereses, bet iespēju robežās maksimāli ņemt vērā arī mazākuma vai pat atsevišķa indivīda pamatotas intereses. Tiesa arī norāda, ka muzicēšanas uztvere ir subjektīva, proti, pat tad, ja daudzi miljoni cilvēku atzīs konkrētu mūziku par patīkamu, vienmēr būs tādi, kam tā traucēs. Mūzikas patika ir subjektīva, subjektīvs ir arī tas, vai ar to tiek traucēts kādai konkrētai personai.

Tomēr, ja pret to iebilst vairākas personas, turklāt tā traucē citiem cilvēkiem darba pienākumu izpildi (garāmgājēji neatrodas salīdzinoši vienādos apstākļos ar tiem, kas attiecīgā vietā veic darba pienākumus vai atpūšas, tiem pastāv izvēles iespējas klausīties vai neklausīties), ir nepieciešams vai nu ierobežot atskaņojamās mūzikas skaļumu, vai mainīt atskaņošanas vietu tā, lai pēc iespējas mazāk tiktu traucētas citas personas. [13] Noteikumu 15. punktā ir teikts, ka par 4.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00, uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām līdz piecsimt latiem.

Ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no divdesmit latiem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no divsimt latiem līdz sešsimt latiem. Ja šāds pārkāpums ir izdarīts atkārtoti gada laikā no lēmuma par soda uzlikšanu pieņemšanas dienas, neatkarīgi no pārkāpuma izdarīšanas laika fiziskajām personām uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem. No lietas materiāliem ir konstatējams, ka Sūdzības iesniedzējam ir piemērots naudas sods Ls 10,- apmērā, proti, sankcijas robežās, ko noteic Noteikumu 15. punkts.

Vainu pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi nav konstatēti. Tiesas ieskatā Policijas primārais mērķis ir nodrošināt to, lai ikviens ievērotu sabiedriskās kārtības noteikumus, pamatā veicot profilaktisku darbu, proti, šādos gadījumos, kad tiek saņemta informācija par skaļu mūziku, kas tiek atskaņota dzīvā izpildījumā uz ielas un kas kādam traucē, ir jāizvērtē kam un kādos apstākļos tas traucē, kā arī sākotnēji būtu jānorāda uz to, lai attiecīgā persona pārtrauc muzicēšanu, un tikai tad, ja persona atsakās pārtraukt traucējošu darbību, ir piemērojams administratīvais sods.

Vienlaikus tiesa konkrētajā gadījumā nesaskata nepamatotu naudas soda piemērošanu Ls 10 apmērā, un tā samērību atbilstoši konstatētajiem apstākļiem. [14] Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka Lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu ir pieņemts ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un atbilst materiālo tiesību normām. Tādējādi pārsūdzētais Lēmums atstājams spēkā negrozīts, bet Sūdzības iesniedzējas sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta pirmās daļas 1. punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda: atstāt spēkā negrozītu Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas 2010.gada 21.jūnija lēmumu Nr.D57/01/ZV063113/1, bet A.B. sūdzību par minēto lēmumu noraidīt. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Tiesnesis /paraksts/ Dz.Melbārdis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis _______________________ Dz.Melbārdis Rīgā, 2012.gada 23.maijā