Court dismissed tenants' appeal and allowed landlord's claim to terminate lease and collect arrears under rental law.

Lietas Nr. C29613712

Lietas arhīva Nr. CA-2102-14/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 3.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja G. Ozoliņa

tiesneses O.Blūmfelde, S. Sēbriņa

ar sekretāri S.Paradņiku

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Brauna nami” prasībā pret /pers. C/, /pers. D/un

/pers. E/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas un īres un pamatpakalpojumu maksājumu parāda piedziņu, sakarā

ar /pers. D/ un /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 21.janvāra spriedumu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

konstatēja:

[1] 2012.gada 27.martā SIA /nosaukums A/ cēlusi prasību pret /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu,

izlikšanu no dzīvojamās telpas un īres un pamatpakalpojumu maksājumu parāda piedziņu, kurā pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 10.pantu,

28.2panta 1.daļas pirmo un otro apakšpunktu, lūdz tiesu izbeigt ar /pers. C/ 2008.gada 29.augusta dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgumu; izlikt

Atbildētājus ar visām viņiem piederošām mantām no dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt no Atbildētājiem par labu

Prasītājam īres un pamatpakalpojumu maksājumu parādu LVL 2335,44 apmērā, kā arī piedzīt visus tiesas izdevumus; atzīt Prasītājam tiesības saņemt

likumiskos procentus par savlaicīgi neatlīdzināto zaudējumu (pēc likmes 6% gadā) no neatmaksātās parāda summas par laika periodu no sprieduma

taisīšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas izdoto Zemesgrāmatu apliecību, īpašuma tiesības uz zemi

un ēkām /adrese/ nostiprinātas uz prasītāja vārda.

[1.2] Atbildētāji aizņem un izmanto dzīvojamo telpu /adrese/, pamatojoties uz 2008.gada 29.augustā noslēgto ar Prasītāju dzīvojamās telpas īres

līgumu, turpmāk — īres līgums, kurš tika noslēgts līdz 2015.gada 29.augustam.

[1.3] Kā izriet no maksājumu aprēķina par Atbildētāju veiktajiem maksājumiem, kopš īres līguma noslēgšanas atbildētāji nesavlaicīgi apmaksāja

prasītāja izstādītos rēķinus, kā arī, kopš 2011.gada vispār pārtrauca veikt maksājumus, tādēļ uz 2012.gada 1.martu atbildētājiem ir izveidojies īres un

pamatpakalpojumu maksājumu parāds LVL 2335,44 apmērā, kas radījis zaudējumus Prasītājam.

[1.4] Par īres un pamatpakalpojumu maksājumu parāda esamību atbildētāji tika vairākkārt brīdināti likuma noteiktajā kārtībā (29.09.2010.,

03.06.2011., 08.09.2011. brīdinājumi), tomēr parāds netika samaksāts.

[1.5] Ņemot vērā maksājumu pārskatu, atbildētāji nemaksā par īri un pamatpakalpojumiem vairāk nekā gadu, kas dod prasītājam tiesības izbeigt

ar atbildētājiem īres līgumu.

[2] Tiesā nav saņemti atbildētāju rakstveida paskaidrojumi uz prasību.

[3] 2012.gada 20.jūnijā tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi (prasījuma apmēra palielināšana), kuros norādīts, ka pēc prasības pieteikuma

iesniegšanas atbildētāji turpina nemaksāt īres maksu un maksu saņemtajiem pamatpakalpojumiem norādītajā apmērā, kā arī neveic maksājumus parāda

dzēšanai. Uz 2012.gada 15.jūniju Atbildētāju parāds par īri un pamatpakalpojumiem ir palielinājies un sastāda LVL 2889,10 apmērā. Ņemot vērā

minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta 3.daļas 3.punktu, lūdz tiesu palielināt prasījuma apmēru no LVL 2335,44 uz LVL 2889,10 un

piedzīt no atbildētājiem par labu prasītājam īres un pamatpakalpojumu maksājumu parādu LVL 2889,10 apmērā, kā arī tiesas izdevumus; izbeigt ar

/pers. C/ 2008.gada 29.augusta dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgumu; izlikt Atbildētājus ar visām viņiem piederošām mantām no dzīvokļa/adrese/ bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; atzīt Prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus par savlaicīgi neatlīdzināto zaudējumu (pēc likmes 6% gadā) no

neatmaksātās parāda summas par laika periodu no sprieduma taisīšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

[4] 2012.gada 27.septembrī tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi (prasījuma apmēra palielināšana), kuros norādīts, ka pēc prasības

pieteikuma un prasības pieteikuma grozījumu iesniegšanas atbildētāji turpina nemaksāt īres maksu un maksu saņemtajiem pamatpakalpojumiem norādītajā

apmērā, kā arī neveic maksājumus parāda dzēšanai. Uz 2012.gada 20.septembrī atbildētāju kopējais parāds par īri un pamatpakalpojumiem ir

palielinājies un sastāda LVL 3622,66 apmērā. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta 3.daļas 3.punktu,lūdz tiesu palielināt

prasījuma apmēru no LVL 2889,10 uz LVL 3622,66 un piedzīt no atbildētājiem par labu Prasītājam īres un pamatpakalpojumu maksājumu parādu Ls

3622,66 apmērā, kā arī visus tiesas izdevumus; izbeigt ar /pers. C/ 2008.gada 29.augusta dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgumu; izlikt atbildētājus ar

visām viņiem piederošām mantām no dzīvokļa /adrese/bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; atzīt Prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus par

savlaicīgi neatlīdzināto zaudējumu (pēc likmes 6% gadā) no neatmaksātās parāda summas par laika periodu no sprieduma taisīšanas dienas līdz

sprieduma izpildei.

[5] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 21.janvāra spriedumu prasība apmierināta. Izbeigts ar /pers. C/, 2008.gada

29.augustā noslēgtais Dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgums un izlikti /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/, ar visām viņiem piederošām mantām no dzīvokļa

/adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Piedzīts no /pers. C/, /pers. D/, un /pers. E/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums

A/, īres un pamatpakalpojumu maksājumu parāds LVL 3622,66 apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus LVL 336,31 apmērā, kopā LVL 3958,97

apmērā, tas ir, LVL 1319,66 no katra, kā arī, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi LVL 13,11 (trīspadsmit lati 11 santīmi) apmērā, tas ir LVL 4,37 no

katra, par labu Tiesu administrācijai. Atzītas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, tiesības saņemt likumiskos procentus (6% gadā) no

parāda summas par laiku no sprieduma taisīšanas dienas līdz sprieduma izpildes dienai.

[5.1] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka lietā nepastāv strīds, ka prasītājam ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz zemi un ēkām /adrese/, ko

apstiprina arī lietā esošā Zemesgrāmatu apliecība, kā arī 2008.gada 29.augustā starp prasītāju kā īpašnieku un atbildētāju /pers. C/ kā īrnieku tika

noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk - Īres līgums), saskaņā ar kuru atbildētāji aizņem un izmanto dzīvojamo telpu /adrese/. Īres līgums

noslēgts līdz 2015.gada 29.augustam.

[5.2] Citējot likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu, pirmās instances tiesa secināja, ka atbildētāju pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē

atzina, ka atbildētāji kopš Īres līguma noslēgšanas nesavlaicīgi apmaksāja prasītāja izrakstītos rēķinus. 2011.gada janvārī atbildētāji samaksāja parādu

LVL 2000 apmērā, ar ko sedza izveidojušos parādu, taču kopš 2011.gada janvāra Atbildētāji pārtrauca veikt maksājumus, kā rezultātā uz 2012.gada

20.septembri izveidojās īres un pamatpakalpojumu maksājumu parāds LVL 3622,66 apmērā. Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka ir pamats piedzīt no

atbildētājiem par labu prasītājam īres un pamatpakalpojumu maksājumu parādu LVL 3622,66 apmērā.

[5.3] Atsaucoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 282.panta pirmās daļas 1.un 2.punktu, pirmās instances tiesa konstatēja, ka atbildētāju

pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē neatzina prasību daļā par īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu no dzīvojamām telpām sakarā ar to, ka

2011.gada janvārī samaksājot parādu LVL 2000 apmērā, atbildētāji tādējādi apliecināja savu vēlmi maksāt, kā arī esošo parādu atbildētāji ir spējīgi

samaksāt pusgada laikā.

[5.4] No pušu pilnvaroto pārstāvju tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, kā arī prasītāja iesniegtā parāda aprēķina, pirmās instances tiesa

konstatēja, ka atbildētāji vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem. Prasības pieteikumam pievienoti prasītāja

29.09.2010., 03.06.2011. un 08.09.2011. brīdinājumi par īres un pamatpakalpojumu maksājumu parādu, kuros prasītājs lūdza atbildētājus samaksāt

parādu brīdinājumos noteiktajos termiņos, brīdinot, ka pretējā gadījumā prasītājs būs spiests vērsties tiesā par īres līguma izbeigšanu un atbildētāju

izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas. Atbildētāju pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē atzina, ka atbildētāji ir saņēmuši

prasītāja sūtītos brīdinājumus.

[5.5] Ņemot vērā, ka atbildētāji vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem, kā arī atbilstoši likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” 282.panta otrajai daļai prasītājs rakstveidā ir brīdinājis atbildētājus par Īres līguma izbeigšanu un izlikšanu, pirmās instances tiesa

atzina, ka ir tiesisks pamats izbeigt ar Atbildētājiem noslēgto Īres līgumu un izlikt atbildētājus no dzīvojamām telpām /adrese/.

[5.6] Citējot Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, pirmās instances tiesa atzina, ka prasītājam tiesības saņemt

likumiskos procentus (6% gadā) no parāda summas par laiku no sprieduma taisīšanas dienas līdz sprieduma izpildes dienai.

[6] Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 21.janvāra spriedumu atbildētāji /pers. D/ un /pers. C/ iesnieguši apelācijas sūdzību,

kas izteikta jaunā redakcijā, kurā lūdz tiesu noraidīt prasību pilnā apmērā.

[6.1] Citējot Civilprocesa likuma 92. un 97.panta prasības, apelācijas sūdzības iesniedzēji norādot, ka pirmās instances tiesa nospriežot izbeigt ar

atbildētāju /pers. C/, 2008.gada 29.augustā noslēgto dzīvojamās telpas /adrese/, īres līgumu, izliekot atbildētājus ar visām viņiem piederošajām mantām

no dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, neievērojot likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu, nepamatoti secinājusi, ka prasītāja

ir izpildījusi tiesību normā iekļauto pienākumu izīrētājam pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieki par dzīvojamās

telpas īres līguma izbeigšanu.

[6.2] Apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka brīdinājumus, kas datēti ar 2010.gada 29.septembri, 2011.gada 03.jūniju un 2011.gada

08.septembri, prasītājs atbildētājiem katram individuāli nav izsniedzis. Turklāt, lietas materiālos nav pietiekošu pierādījumu brīdinājuma izsniegšanas

faktam katram no atbildētājiem.

[6.3] Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 5.pantu, apelācijas sūdzības iesniedzēji norādījuši, ka tiesu praksē, lietās, kas skar dzīvojamās telpas

līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas, nostiprināta atziņa, ka brīdinājums par īres maksas un citu pamatpakalpojumu parāda apmēru ir

personiska rakstura dokuments, kas satur detalizētu informāciju par konkrēta parāda apmēru, ietverot brīdinājumu par sekām, kas noteiktas likuma “Par

dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantā. Judikatūrā pausts secinājums, ka izskatot šādas kategorijas lietas, tiesai ir jākonstatē tas, ka izīrētājs pirms griešanās tiesā

ir izsniedzis brīdinājumu īrniekam un dzīvojamā telpā dzīvojošām personām, kuras ieguvušas attiecīgu statusu likumdošanā noteiktajā kārtībā, kā

piemēram īrnieka ģimenes locekļiem. Pirmās instances tiesa nepārbaudot pierādījumus, uzskatījusi, ka atbildētāji ir brīdināti likuma “Par dzīvojamo telpu

īri” 28.2 panta noteiktajā kārtībā.

[6.4] Apelācijas sūdzības iesniedzēji nepiekrīt apstrīdētāja spriedumā norādītajam, ka atbildētāju pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē ir atzinis faktu,

ka atbildētāji ir saņēmuši pirmstiesas brīdinājumu, kas datēti ar 2010.gada 29.septembri, 2011.gada 03.jūniju un 2011.gada 08.septembri. Tiesa

nonākusi pie kļūdaina secinājuma, jo atbildētāju pilnvarotā pārstāvja teiktais par brīdinājuma saturu bija attiecināms tikai un vienīgi uz prasītāja ikmēneša

īrniekiem sūtītajiem rēķiniem, kuros ir rodams atbildētāju pārstāvja norādītais brīdinājums par maksājumu izpildi. Tomēr ikmēneša rēķini nav uzskatāmi

par brīdinājumiem, kas atbilstu likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantā noteiktajam.

[6.5] Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka no tiesas sēdes protokola neizriet tiešs jautājums un tiesā atbilde konkrēti kontekstā ar prasītāja

pirmstiesas brīdinājumiem, kas datēti ar 2010.gada 29.septembri, 2011.gada 03.jūniju un 2011.gada 08.septembri. Tādējādi apstrīdētajā tiesas

spriedumā iekļautais secinājums ir pirmās instances tiesas interpretācija, kas neatbilst ne faktiskajiem apstākļiem, ne civillietas materiālos esošiem

pierādījumiem, ne atbildētāju pilnvarotā pārstāvja sniegto paskaidrojumu patiesajai būtībai, līdz ar to tiesa ir pārkāpusi pierādījumu vērtēšanas robežas kā

arī juridiski pasliktinājusi atbildētāja tiesisko stāvokli.

[6.6] Pie šādiem apstākļiem uzskata, ka atbildētāji nav brīdināti likuma noteiktajā kartībā, tālab prasības noraidāma pilnā apmērā.

[7] Atbildētāji/pers. D/, /pers. C/ un /pers. E/ uz tiesas sēdi nav ieradušies, par tiesas sēdi informēti Civilprocesa likuma 56. pantā paredzētā

kārtībā. Rīgas apgabaltiesā saņemts /pers. C/ un /pers. D/ iesniegums, kurā lūgts pārcelt tiesas sēdi sakarā ar to, ka /pers. D/ ir bronhiāls iekaisums un ir

noteikts gultas režīms, savukārt /pers. C/ ir plaušu karsonis un noteikts gultas režīms, otrreizējā ārsta mājas vizīte ir paredzēta pēc antibiotiku kursa

beigām.

Ievērojot apstākli, ka atbildētāji nav iesnieguši pierādījumus, kas apliecina, ka viņu veselības stāvoklis ir tāds, kas nepieļauj piedalīšanos tiesas

sēdē, tiesa atzīst, ka nepastāv Civilprocesa likuma 209.pantā paredzētie nosacījumi, kas uzliek tiesai par pienākumu atlikt lietas izskatīšanu, un atzīst, ka

šādos apstākļos lietas izskatīšanas atlikšanai nav pamata un lietu iespējams izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta

pirmās daļas noteikumiem.

Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē apelācijas sūdzību uzskatīja par nepamatotu, pirmās instances tiesas spriedumu uzskatīja par motivētu un

pamatotu, atbilstošu materiālajām un procesuālajām tiesību normām. Lūdza prasību apmierināt.

MOTĪVI

[8] Noklausoties prasītāja pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka

prasība apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta trešo daļu, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības apelācijas sūdzības robežās.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ka, ja tiesa atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma

193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija, pārbaudījusi un novērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju atzīst, ka pirmās instances

tiesas – Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas sniegtā argumentācija spriedumā ir izvērsta, pareiza un pilnībā pietiekama, līdz ar to Civillietu tiesu kolēģija

saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem, pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma

motivācijai, papildus izvērtējot apelācijas sūdzībā minētos argumentus.

[9] Civillietu tiesas kolēģija secina, ka lietu iespējams izskatīt bez atbildētāju piedalīšanās.

Civilprocesa likuma 74. panta septītās daļas 2. punkts paredz visiem lietas dalībniekiem pienākumu savlaicīgi rakstveidā tiesai paziņot par

iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus.

No lietas materiāliem izriet, ka par tiesas sēdi 2014.gada 3.novembrī atbildētāji informēti, nosūtot tiesas pavēsti atbilstoši Civilprocesa likuma 56.

pantā paredzētajai kārtībai, taču /pers. E/ nav paziņojis par neierašanās uz tiesas sēdi iemesliem, iesniedzot par tiem pierādījumus. Arī /pers. C/ un /pers.

D/ iesniegumam, kurā lūgts pārcelt tiesas sēdi, nav pievienoti pierādījumi par veselības stāvokli, kas nepieļauj piedalīšanos tiesas sēdē.

[10] Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 282.panta pirmās daļas 1.punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku

kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās

telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

[10.1] No lietas materiāliem pievienotajiem īres un pamatpakalpojumu maksājumu rēķina (lietas lapa 15) konstatējams, ka atbildētāji savlaicīgi nav

veikuši samaksu par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā uz 2012.gada 20.septembri izveidojies parāds LVL 3622,66.

[10.2] No 2010.gada 29.septembra, 2011.gada 03.jūnija un 2011.gada 08.septembra brīdinājumiem (lietas lapas 12-14), redzams, ka prasītājs

informējis atbildētājus par izveidojušos parādu, kā arī par sekām parāda nesamaksas gadījumā.

[11] Lietā konstatējams, ka atbildētāji neapstrīd brīdinājuma satura pamatotību, bet apstrīd brīdinājumu nosūtīšanas faktu, norādot, ka nav brīdināti

likumā noteiktā kārtībā.

[11.1] Saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentu, ka brīdinājums nav izsniegts katram no atbildētājiem, Civillietu tiesu kolēģija konstatē,

ka netiek apstrīdēts fakts, ka brīdinājums nosūtīts atbildētājam /pers. C/, kas izriet arī no brīdinājumiem pievienotajām VAS “Latvijas pasts” čeku

kopijām. Tāpat netiek apstrīdēts fakts, ka 2008.gada 29.augustā prasītājs kā nekustamā īpašuma /adrese/, īpašnieks, no vienas puses, un atbildētājs

/pers. C/ kā īrnieks, otras puses, noslēguši īres līgumu (lietas lapas 9-11).

Atbilstoši likumam “Par dzīvojamo telpu īri” 282.panta otrās daļas nosacījumiem, izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš

rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Tādējādi, ievērojot minētās normas prasības, un to, ka īres tiesiskās attiecības nodibinātas prasītāja un atbildētāja /pers. C/ starpā, nav pamatots

apelācijas sūdzību iesniedzēju argumenti attiecībā uz brīdinājumu izsniegšanu katram no atbildētājiem.

Bez tam tiesa ņem vērā, ka no brīdinājuma satura izriet, ka tas ir adresēts visiem atbildētājiem.

[11.2] Saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzēju izteikto viedokli, ka pirmās instances tiesa nonākusi pie kļūdaina secinājuma, ka atbildētāju

pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē atzinis faktu, ka atbildētāji saņēmuši pirmstiesas brīdinājumu, Civillietu tiesu kolēģija no pirmās instances tiesas

2013.gada 07.janvāra tiesas sēdes protokola (lietas lapas 64-66) konstatē, ka atbildētāju /pers. C/ un /pers. D/ pilnvarotais pārstāvis atzinis brīdinājuma

saņemšanas faktu, norādot, ka brīdinājumi tika saņemti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 64.panta pirmo daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 01.01.2013.-21.05.2013.), lietas dalībnieki, kuri

piedalījušies tiesas sēdē, triju dienu laikā no protokola parakstīšanas dienas var iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā pieļautās

nepilnības un nepareizības.

Tādējādi, konstatējot, ka tiesas sēdēs protokola saturā pieļautas nepilnības, konkrētajā gadījumā, saistībā ar atbildētāju pārstāvja izteiktajos

paskaidrojumos atspoguļoto viedokli attiecībā uz termina “brīdinājums” nozīmi un tā attiecināmību uz prasītāja sūtītajiem ikmēneša rēķiniem, atbildētāju

pārstāvis bija tiesīgs iesniegt piezīmes par tiesas sēdes protokolu. Ņemot vērā, ka atbildētāju pārstāvis savas procesuālās tiesības nav izmantojis, proti,

nav norādījis uz nepilnībām tiesas sēdes protokolā, nav pamata secināt, ka pirmās instances tiesa nonākusi pie kļūdaina secinājuma.

[11.3] Tādējādi, izvērtējot apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentus kopsakarā ar lietas materiāliem, Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka prasītājs

ir izpildījis likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 282.panta noteikumus, kā rezultātā pastāv tiesisks pamats izbeigt ar atbildētājiem īres līgumu un izlikt

atbildētājus no dzīvojamām telpām /adrese/.

[12] Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otrās daļas otrais teikums, paredz, ka pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra

mantiska atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Saistībā ar minēto tiesību normu juridiskajā literatūrā norādīts, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir ne tikai tādas pašas tiesības kā īrniekam, kas izriet no

īres līguma, bet arī tādi paši pienākumi (saistības). Līdz ar to īrnieka ģimenes locekļu mantiskā atbildība raksturojama kā solidāra atbildība (Civillikuma

1672. un turpmākie panti), kas noteikta ar likumu par saistībām, kas izriet no dzīvojamās telpas īres līguma. Tas piešķir tiesības izīrētājam prasīt saistību

izpildi gan no īrnieka, gan no viņa ģimenes locekļa, no viena vai visiem, pilnīgi pēc izvēles (sk. R.Krauze. Par dzīvojamo telpu īri. Likums ar

komentāriem. Trešais papildinātais izdevums,- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 49.lpp).

Ievērojot to, ka ar atbildētāju /pers. C/, nekustamā īpašumā iemitināti – atbildētāja /pers. D/ un atbildētājs /pers. E/, kas izriet no īres līguma p.7.,

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka ir pamats solidārai parāda piedziņai no atbildētājiem.

Ņemot vērā faktu, ka kopš 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā lietojamā valūta ir eiro, tad no atbildētājiem solidāri par labu prasītājam

piedzenams īres un komunālo maksājumu parāds EUR 5154,58 apmērā, atbilstoši lietas materiāliem pievienotajiem Īres un pamatpakalpojumu

maksājumu aprēķiniem (lietas lapas 37-40).

[13] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasītājai nosakāmas arī tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – sešus procentus gadā, no neatmaksātās aizdevuma summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

[14] Kopumā izvērtējot lietas materiālus Civillietu tiesas kolēģijas uzskata, ka pirmās instances tiesa ir vispusīgi pārbaudījusi lietas faktiskos

apstākļus, spriedumā tiem devusi atbilstošu juridisko novērtējumu, vienlaikus pamatoti argumentējot izdarītos secinājumus, bet nav ņēmusi vērā solidāro

saistību regulējošo normu prasības saistībā ar īrnieku ģimenes locekļu mantisko atbildību, kas izriet no likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrās

daļas, kas rada pamatu sprieduma daļējai grozīšanai apelācijas instances tiesā.

[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

[15.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļu valsts nodeva par prasību 5154,58 euro maksājama 467,57 euro apmērā. Tādējādi

no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenam iepriekšminētā valsts nodeva – 155,86 euro no katra.

[15.2] No lietas materiāliem izriet, ka prasītājs ceļot prasību, samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 euro apmērā, kas

piedzenami no atbildētājiem par labu prasītājam, - 3,65 euro apmērā no katra.

[15.3] Savukārt no pavēstu uzziņas iepriekšminētajā civillietā izriet, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 29,50 euro. Līdz ar to, ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, kas piedzenami no atbildētājiem valsts ienākumos – 9,83 euro apmērā no katra.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājiem nosakāms maksimālais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, tas ir, 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 , 432.-434.pantu, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda

prasību apmierināt.

Izbeigt ar /pers. C/, personas kods /personas kods/, 2008.gada 29.augustā noslēgto dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgumu un izlikt /pers. C/,

personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, ar visām viņiem piederošām

mantām no dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/,

solidāri par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, īres un pamatpakalpojumu maksājumu

parādu 5154,58 euro (pieci tūkstoši viens simts piecdesmit četri euro, 58 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, valsts nodevu 155,86 euro (viens simts piecdesmit pieci euro, 86 centi) apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,65 euro (trīs euro

65, centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, valsts nodevu 155,86 euro (viens simts piecdesmit pieci euro, 86 centi) apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,65 euro (trīs euro

65, centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, valsts nodevu 155,86 euro (viens simts piecdesmit pieci euro, 86 centi) apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,65 euro (trīs euro

65, centi) apmērā.

Atzīt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt likumiskos procentus (6% gadā)

no parāda summas 5154,58 (pieci tūkstoši viens simts piecdesmit četri euro, 58 centi), par laiku no sprieduma taisīšanas dienas līdz sprieduma izpildes

dienai.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,83 euro (deviņi euro, 83 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,83 euro (deviņi euro, 83 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,83 euro (deviņi euro, 83 centi) apmērā

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015. gada 07. janvārī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja G. Ozoliņa

Tiesneses O. Blūmfelde un S. Sēbriņa