Court rejects pension claim because investigation roles do not qualify as prosecutor positions under the law.

Lietas Nr. A420238024

A42-00102-26/9

ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0109.A420238024.3.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2026.gada 9.janvārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Lolita Andersone,

piedaloties pieteicējai /Persona A/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūras – pārstāvei /Persona B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /Persona A/ pieteikuma par labvēlīgāka

administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu pārrēķināta izdienas pensija, ieskaitot izdienas stāžā Iekšlietu ministrijas

iestādēs nodienētolaika periodu no 1994.gada 4.jūlija līdz 2000.gada 17.aprīlim.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja /Persona A/ vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – aģentūra) ar 2024.gada

2.augusta iesniegumu, kurā lūdza piešķirt izdienas pensiju.

Ar aģentūras Rīgas pilsētas Zemgales nodaļa 2024.gada 26.augusta lēmumu Nr.24/1963577 (turpmāk –

sākotnējais lēmums) pieteicējai piešķirta izdienas pensija no 2024.gada 1.augusta, nosakot izdienas stāžu 25 gadi 4

mēneši 22 dienas.

Pieteicēja apstrīdēja sākotnējo lēmumu daļā par aprēķināto prokuroru izdienas pensijas stāžu, neieskaitot

tajā visu attiecīgo Iekšlietu ministrijas sistēmā nodienēto laiku.

Ar aģentūras 2024.gada 2.oktobra lēmumu Nr.24/2280002 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējais

lēmums atstāts negrozīts.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Saskaņā ar ierakstiem darba grāmatiņā pieteicēja no 1993.gada 1.maija līdz 1993.gada 16.augustam un

no 1993.gada 13.septembra līdz 2000.gada 17.aprīlim ir dienējusi Iekšlietu iestādēs. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas

2024.gada 13.jūnija izziņā Nr.1-68/1544 „Izziņa par izdienas pensijas pieprasītāja izdienas periodiem Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kas dod tiesības uz izdienas pensiju” norādīto,

pieteicēja laika periodā no 1993.gada 1.maija līdz 1993.gada 16.augustam dienējusi Jelgavas pilsētas izmeklēšanas

grupas Noziegumu atklāšanas transportā jaunākās izmeklētājas amatā, no 1993.gada 13.septembra līdz 1994.gada

4.jūlijam dienējusi Rīgas pilsētas Izmeklēšanas daļas Noziegumu izmeklēšanas dzelzceļā, ūdens un gaisa transportā

izmeklētājas amatā un no 1994.gada 4.jūlija līdz 2000.gada 17.aprīlim dienējusi Transporta policijas pārvaldes

Rīgas nodaļas Izziņas grupas, Kriminālpolicijas Izziņas dienesta Rīgas reģionālās grupas inspektores, sevišķi

svarīgu lietu inspektores amatā (amata funkcija: veikt noziegumu atklāšanu un pirmstiesas izmeklēšanu).

[1.2] Prokuroru izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka konkrētus amatus, t.i.,

prokurora vai tiesneša amatā nostrādāto vai Iekšlietu ministrijas iestādēs izmeklētāja, izmeklēšanas struktūrvienības

priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatā nodienēto laiku, kuros nostrādātais vai nodienētais laiks ir ieskaitāms

izdienas stāžā, kas dod tiesības uz prokurora izdienas pensiju. Valsts policijas struktūrvienībās strādājošie

inspektori, izziņas izdarītāji, kuri cita starpā arī bija pilnvaroti veikt izmeklēšanas darbības, nav iekļauti minētajā

tiesību normā. Līdz ar to pieteicējas izdienas stāžā ir ieskaitāmi periodi, kad viņa ir dienējusi izmeklētājas amatā,

t.i., no 1993.gada 1.maija līdz 1993.gada 16.augustam un no 1993.gada 13.septembra līdz 1994.gada 4.jūlijam, t.i.,

1 gads 1 mēnesis un 8 dienas, savukārt Iekšlietu ministrijas iestādēs nodienētais laiks no 1994.gada 4.jūlija līdz

2000.gada 17.aprīlim inspektores, sevišķi svarīgu lietu inspektores amatā nevar tikt ieskaitīts prokuroru izdienas

stāžā.

[2] Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu, kas pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Nav saprotams, kādā aģentūras darbību regulējuma tiesību aktā ir noteiktas tiesības aģentūras

inspektorei izdot administratīvo aktu, ignorējot tiešās pārvaldes iestādes izdotajās izziņās daļu informācijas.

1994.gads 4.jūlijā pieteicēja pildīja dienesta pienākumus Rīgas pilsētas Izmeklēšanas daļas Noziegumu

izmeklēšanas dzelzceļā, ūdens un gaisa transportā izmeklētājas amatā. No 1994.gada 26.jūlija līdz 2000.gada

17.aprīlim pieteicēja bija Transporta policijas pārvaldes Rīgas nodaļas Izziņas grupas, Kriminālpolicijas Izziņas

dienesta Rīgas reģionālās grupas inspektore, sevišķi svarīgu lietu inspektore (amata funkcija: veikt noziegumu

atklāšanu un pirmstiesas izmeklēšanu).

Minēto apliecina Iekšlietu ministrijas 2024.gada 25.janvāra izziņa Nr.1-68/234, 2024.gada 6.marta izziņa

Nr.1-68/688 un 2024.gada 13.jūnija izziņa Nr.1-68/1544. To, ka attiecīgajā laikā pieteicēja ir izmeklējusi

krimināllietas var apstiprināt liecinieki, kā arī pieteicēja atceras atsevišķus kriminālprocesus, kurus izmeklējusi

attiecīgajā laikā. To ir iespējams pārbaudīt arī pēc lietvedības žurnāliem, kas glabājas Iekšlietu ministrijas

Informācijas centrā.

[2.2] Pieteicēja kā izmeklētājs personīgi uzsāka un izmeklēja krimināllietas, veicot visas nepieciešamās,

iepriekšējās izmeklēšanas, darbības, kā arī sastādīja apsūdzību, vai lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības.

Pabeidzot, iepriekšējo izmeklēšanu, sastādīja apsūdzības rakstu un nosūtīja lietu tiesai, vai pieņēma lēmumu par

krimināllietas izbeigšanu.

[2.3] Kriminālprocesa kodeksā 1994.gada 1.oktobrī stājās spēkā grozījumi, un Iekšlietu ministrijas sistēmā

notika reorganizācija, pieteicēja turpināja izmeklēt krimināllietas, tajā pašā policijas iestādē un dienesta vieta

joprojām atradās /Adrese A/, ar jauno nosaukumu un jauno amata nosaukumu, un tieši, no 1994.gada 4.jūlija līdz

2000.gada 17.aprīlim pieteicēja pildīja dienesta pienākumus Transporta policijas pārvaldes Rīgas nodaļas Izziņas

grupas, Kriminālpolicijas Izziņas dienesta Rīgas reģionālās grupas inspektores, sevišķi svarīgu lietu inspektores

amatā (amata funkcija: veikt noziegumu atklāšanu un pirmstiesas izmeklēšanu). Pēc grozījumiem Latvijas

Kriminālprocesa kodeksā, vārdus „sākotnējā izmeklēšana” aizstāja ar vārdiem „pirmstiesas izmeklēšana” un

noteica, ka pirmstiesas izmeklēšanu veic izziņas iestāde, izziņas izdarītājs un prokurors.

[2.4] Pildot dienesta pienākumus Iekšlietu ministrijas iestādēs izmeklētāja amatā un izziņas izdarītāja amatā,

atbilstoši amata aprakstam, pieteicēja veikusi krimināllietu izmeklēšanu. To pierāda Iekšlietu ministrijas

Informācijas centra 2024.gada 30.maija izziņa Nr.14-9-5/161/24 par dienesta pienākumiem.

[2.5] Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra 2024.gada 6.marta izziņu Nr.1-68/688 un 2024.gada

13.jūnija izziņu Nr.1-68/1544 pieteicējas, policijas leitnantes /Persona A/, izdienas stāžs Iekšlietu ministrijas

iestādēs izmeklētājas amatā un amatos, kuros, dienesta reglamentos un priekšnieka rīkojumos ar izmeklētāja

procesuālajām pilnvarām apveltītas policijas amatpersonas veic noziegumu atklāšanu un pirmstiesas izmeklēšanu,

ir 6 gadi 10 mēneši 19 dienas, t.i., no 1993.gada 1.maija līdz 1993.gada 16.augustam un no 1993.gada 10.septembra

līdz 2000.gada 17.aprīlim.

[2.6] Transporta policijas pārvaldes un tās lietvedībā esošo krimināllietu izmeklēšanas uzraudzību veica

Specializētajā vairāku nozaru prokuratūras prokurori un atsaucoties aicinājumam 2000.gada 17.aprīlī pieteicēja

atvaļinājās no dienesta Iekšlietu ministrijas iestādēs un uzsāka pildīt dienestu Latvijas Republikas prokuratūrā.

[2.7] 2000.gada 1.janvārī stājās spēkā Prokuroru izdienas pensiju likums, atvaļinoties no dienesta Iekšlietu

ministrijā, un prokuratūrā, ar speciālajām dienesta pakāpēm, pieteicējai bija pārliecība un tiesiskā paļāvība, ka

Iekšlietu ministrijā izmeklētāja un izziņas dienesta inspektores amatā nodienēto laiku, saskaņā ar Prokuratūras

izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu, jāieskaita prokurora izdienas stāžā, saskaņā ar Iekšlietu

ministrijas izsniegtajām izziņām.

[2.8] Aģentūra vairāk uzmanības pievērsusi vārda „inspektore” formālajai pusei, bet nav vērtējusi

pieteicējas amata pienākumiem pēc to satura un būtības.

[2.9] Izziņas dienesta Rīgas reģionālās grupas inspektores (sevišķi svarīgu lietu inspektores amatā) amata

funkcijas, tiesības un pienākumi bija noteikti Kriminālprocesa kodeksā. 2005.gada 1.oktobrī stājas spēkā

Kriminālprocesa likums un tā pārejas noteikumu 9.punkts noteic, ka normatīvajos aktos lietotie termini „izziņas

iestāde” un „izziņas izdarītājs” līdz šo aktu redakcijas pakāpeniskai precizēšanai turpmāk saprotami kā termini

„izmeklēšanas iestāde” un „izmeklētājs”. Kā arī Iekšlietu ministrijas izsniegtās izziņas apstiprina, ka izziņas

inspektores amatā nostrādātais laiks ieskaitāms prokurora izdienas pensijas stāžā.

[2.10] Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas izsniegtajām izziņām pieteicējas izdienas stāžs ir: Iekšlietu ministrijas

sistēmas iestādēs 6 gadi 10 mēneši 19 dienas; Prokuratūrā dienesta ilgums 24 gadi 3 mēneši 14 dienas. Laiks, ko

ieskaita izdienas stāžā pilnā apmērā: 31 gads 2 mēneši 3 dienas. Tātad kopējais izdienas stāžs, kas tiek ņemts vērā

izdienas pensijas aprēķinā, ir 31 gads.

[3] Aģentūra rakstveida paskaidrojumā norādīja, ka pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā

lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus norādīts turpmāk minētais.

[3.1] Tiesību normās nav noteikts, ka aģentūras pienākums ir ņemt vērā visus izziņā norādītos periodus,

nevērtējot to atbilstību tiesību normās noteiktajam. Līdz ar to konkrēti norādītais ieņemamais amats nav

interpretējams paplašināti, ja tas neatbilst tiesību normās noteiktajam. Aģentūrai nav tiesiska pamata un

pilnvarojuma analizēt izpildāmo pienākumu saturu, kā arī, lai arī izdienas stāža noteikšana ir katras konkrētās

kompetentās iestādes pārziņā, tiesību normās noteikto nav tiesiska pamata paplašināt.

[3.2] Inspektora amats tiesību normā nav minēts. Šādā situācijā pieteicējai nevarēja veidoties tiesiskā

paļāvība tam, ka Iekšlietu ministrijā izmeklētāja un izziņas dienesta inspektores amatā nodienētais laiks veidos

izdienas stāžu prokurora izdienas pensijai.

[3.3] Pieteicējas apgalvojums, ka no 1994.gada 4.jūlija līdz 2000.gada 17.aprīlim viņa, būdama inspektore,

pildījusi izmeklētāja darba pienākumus un šis periods būtu pielīdzināms izmeklētāja amatam, nav pamatots, jo

pieteicējas ieņemamais amats – inspektore saskaņā ar Prokuroru izdienas pensiju likumā noteikto neveido izdienas

stāžu prokurora izdienas pensijai.

[3.4] Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumu Nr.1158 „Kārtība kādā piešķir un

izmaksā prokuroru izdienas pensijas” 4.1.punktā noteikto izdienas stāžā iekļaujamos periodus nosaka nevis

aģentūra, bet gan Ģenerālprokuratūra.

[4] Pieteicēja tiesā iesniedza viedokli, kurā norādīja, ka Ģenerālprokuratūras 2024.gada 22.jūlija izziņā

Nr.101-2024-00341 par izdienas pensijas pieprasītāja nostrādātajiem izdienas periodiem prokuratūrā, kas dod

tiesības uz izdienas pensiju, norādīts tikai pieteicējas Latvijas Republikas prokuratūrā nostrādātais laiks no

2000.gada 18.aprīlim līdz 2024.gada 31.jūlijam, saskaņā ar Prokuroru izdienas pensiju likuma 3.panta pirmo daļu,

neietverot informāciju par izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Aģentūra, Ģenerālprokuratūras

izziņā neiekļautās informācijas dēļ, neieskaita pieteicējai prokurora izdienas stāžā Iekšlietu ministrijas iestādēs

izmeklētāja amatā nodienēto laiku, tādējādi radot nelabvēlīgas sekas.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 15.oktobra lēmumu nolemts pieaicināt lietā iestādi –

Ģenerālprokuratūru – atzinuma sniegšanai lietā par to, vai pieteicējas dienests Transporta policijas pārvaldes Rīgas

nodaļas Izziņas grupas, Kriminālpolicijas Izziņas dienesta Rīgas reģionālās grupas inspektores, sevišķi svarīgu lietu

inspektores amatā (amata funkcija: veikt noziegumu atklāšanu un pirmstiesas izmeklēšanu (ar dienestu

reglamentējošiem un priekšnieka rīkojumiem apveltīti ar izmeklētāja procesuālajām pilnvarām)) no 1994.gada

4.jūlija līdz 2000.gada 17.aprīlim būtu ieskaitāms prokuroru izdienas stāžā saskaņā ar Prokuroru izdienas pensiju

likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu kā izdienas periods Iekšlietu ministrijas iestādēs izmeklētāja, izmeklēšanas

struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatos.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem.

Atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina, balstoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos minētajiem

argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku lietā

iesniegtajiem paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[8] Saskaņā ar Prokuroru izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu izdienas stāžā, kas dod

tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita prokurora vai tiesneša amatā nostrādāto vai Iekšlietu ministrijas iestādēs

izmeklētāja, izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatā nodienēto laiku.

Aģentūra piešķīra pieteicējai izdienas pensiju, secinot, ka pieteicējas izdienas stāžs prokuratūrā ir 24 gadi 3

mēneši un 14 dienas. Pieteicējas izdienas stāžā netika iekļauts Transporta policijas pārvaldes Rīgas nodaļas Izziņas

grupas, Kriminālpolicijas Izziņas dienesta Rīgas reģionālās grupas inspektores, sevišķi svarīgu lietu inspektores

amatānostrādātais periods no 1994.gada 4.jūlija līdz 2000.gada 17.aprīlim.

Tādējādi lietā ir strīds par to, vai pieteicējas izdienas stāžā saskaņā ar Prokuroru izdienas pensijas likuma

3.panta pirmās daļas 1.punktu ir ieskaitāms Transporta policijas pārvaldes Rīgas nodaļas Izziņas grupas,

Kriminālpolicijas Izziņas dienesta Rīgas reģionālās grupas inspektores, sevišķi svarīgu lietu inspektores amatā

nodienētais periods no 1994.gada 4.jūlija līdz 2000.gada 17.aprīlim kā Iekšlietu ministrijas iestādēs izmeklētāja

amatā nodienētais laiks.

[9] Lietas materiālos atrodas Iekšlietu ministrijas 2024.gada 25.janvāra izziņa Nr.1-68/234 „Izziņa par

izdienas pensijas pieprasītāja izdienas periodiem Iekšlietu ministrijas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kas

dod tiesības uz izdienas pensiju (izmeklētāja, izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka

amatā)” (lietas 25.lapa), 2024.gada 6.marta izziņa Nr.1-68/688 „Par izdienas pensijas izziņu” (lietas 26.lapa),

2024.gada 30.maija izziņa Nr.14-9-5/161/24 „Par dienesta pienākumiem” (lietas 77.-78.lapa) un 2024.gada

13.jūnija izziņa Nr.1-68/1544 „Izziņa par izdienas pensijas pieprasītāja izdienas periodiem Iekšlietu ministrijas

iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kas dod tiesības uz izdienas pensiju (izmeklētāja, izmeklēšanas

struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatā)” (lietas 27.-28.lapa).

Minētajās izziņās citastarp norādīts, ka pieteicēja no 1994.gada 4.jūlija līdz 2000.gada 17.aprīlim dienējusi

Transporta policijas pārvaldes Rīgas nodaļas Izziņas grupas, Kriminālpolicijas Izziņas dienesta Rīgas reģionālās

grupas inspektores, sevišķi svarīgu lietu inspektores amatā, (amatu funkcija: veikt noziegumu atklāšanu un

pirmstiesas izmeklēšanu). Iekšlietu ministrija arī norādījusi, ka saskaņā ar Prokuroru izdienas pensijas likuma

3.panta pirmās daļas 1.punktu šis periods ir ieskaitāms pieteicējas izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas

pensiju kā izdienas periods Iekšlietu ministrijas iestādēs izmeklētāja, izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka vai

priekšnieka vietnieka amatos.

[10] Vienlaikus Ģenerālprokuratūra, sniedzot tiesai atzinumu (lietas 115.-116.lapa), norādījusi, ka aplūkojot

Prokuroru izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 1.punkta saturu no valodniecības viedokļa, var atzīt, ka tajā

ir uzskaitīti konkrēti Iekšlietu ministrijas iestāžu amati – izmeklētāja amats, izmeklēšanas struktūrvienības

priekšnieka un priekšnieka vietnieka amats. Arī ievērojot vēsturiskos apstākļus, kādos šī norma ir radīta, ir

pietiekams pamats uzskatīt, ka šīs normas jēga ir bijusi noteikt konkrētus amatus, kuros nostrādātais vai nodienētais

laiks ir ieskaitāms izdienas stāžā, kas dod tiesības uz prokurora izdienas pensiju, ka norma izstrādāta ar mērķi

aizsargāt tieši bijušā Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpušā Izmeklēšanas departamenta izmeklētāju, struktūrvienību

priekšnieku un viņu vietnieku tiesības uz izdienas pensiju sakarā ar šīs iestādes likvidēšanu un viņu pārnākšanu uz

prokuratūru, ieņemot prokurora amatu.

Prokuroru izdienas pensijas institūts tika ieviests ar 1994.gada 1.jūliju, kad stājās spēkā Prokuratūras likums

un tika īstenota prokuratūras reorganizācija. Līdz tam spēkā esošajā likumā „Par prokurora uzraudzību Latvijas

Republikā” tāda nebija.

Vienlaikus ar prokuratūras reorganizāciju tika arī reorganizēts un 1995.gadā likvidēts Iekšlietu ministrijas

sistēmā ietilpstošais Izmeklēšanas departaments. Personām, kas šajā departamentā ieņēma izmeklētāja amatu,

vienlaikus saglabājot viņu iegūtās tiesības uz izdienas pensiju, tika nodrošināta iespēja uz atvieglotiem

noteikumiem, pāriet strādāt uz prokuratūru. Tajā pat laikā šādas tiesības netika nodrošinātas Valsts policijas

struktūrvienībās strādājošiem inspektoriem, izziņas izdarītājiem, kuri cita starpā arī bija pilnvaroti veikt

izmeklēšanas darbības.

Ģenerālprokuratūra atzīmē, ka Prokuroru izdienas pensiju likums tika pieņemts 1999.gada 13.maijā (stājās

spēkā no 2000.gada 1.janvāra), tas ir laikā, kad jau bija likvidēts Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departaments,

kurā izmeklēšanas darbības veica personas, kas ieņēma izmeklētāja amatu, bet Prokuratūras likuma Pārejas

noteikumos jau vairāk kā piecus gadus bija paredzētas šā departamenta bijušo izmeklētāju kā prokuroru izdienas

pensiju pretendentu garantijas.

No Prokuratūras likuma pieņemšanas brīža, strīdus periodā un līdz pat 2010.gada 31.decembrim saskaņā ar

šā likuma 55.panta otro daļu bija noteikts, ka prokurora izdienas pensiju piešķir tikai tām personām, kas prokuroru

un tiesnešu vai izmeklētāju amatos kopumā nostrādājušas ne mazāk kā 20 gadus, savukārt Prokuratūras likuma

Pārejas noteikumu 2.punktā tika noteikts, ka personas, kuras Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta

reorganizācijas rezultātā pāriet strādāt uz prokuratūru un kurām līdz Iekšlietu ministrijas darbinieka izdienas

pensijas saņemšanai ir palikuši ne vairāk kā pieci gadi, saglabā tiesības uz šīs pensijas saņemšanu. Tāpat šajā

punktā tika noteikts arī tas, ka šīm personām darba stāžā, kas dod tiesības uz prokurora izdienas pensiju, ieskaita arī

Iekšlietu ministrijas sistēmā izmeklētāja amatā nostrādāto laiku. Prokuratūras ieskatā Prokuroru izdienas pensiju

likuma 3.panta pirmās daļas 1.punkts nesaraujami ir saistīts ar Prokuratūras likuma Pārejas noteikumu 2.punktu, it

īpaši ņemot vērā faktu, ka bijušie prokuratūras izmeklētāji, kuriem prokuratūras reorganizācijas rezultātā

izmeklētāja amatā nostrādātā laika iekļaušanu prokurora izdienas pensijā garantēja Prokuratūras likuma 55.panta

otrā daļa, tika iekļauti Prokuroru izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā kā prokuratūras atestētie

darbinieki amatos, kādi bija noteikti prokuratūras iestādēs līdz 1994.gada 1.oktobrim.

Ir apšaubāma iespēja, ka tulkojot Prokuroru izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu tādējādi,

ka ar terminiem „izmeklētāja amats”, „izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatus”

var saprast jebkuru amatu, kuru ieņemot persona ir bijusi pilnvarota veikt izmeklēšanas darbības, šīs normas mērķis

nevar būt taisnīgs pats par sevi sakarā ar to, ka ir aprobežots ar struktūrvienības padotību Iekšlietu ministrijai. Tā,

piemēram, pilnvarotas veikt izmeklēšanas darbības ir arī amatpersonas no Militārās policijas, Ieslodzījuma vietu

pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vai Nodokļu un muitas policijas pārvaldes, kas nav

Iekšlietu ministrijas iestādes, līdz ar ko viņu attiecīgajos amatos nodienētais laiks nevarētu tik ieskaitīts prokuroru

izdienas stāžā. Ja likuma normas taisnīgs mērķis būtu bijis aizsargāt personu, kuras ir ieņēmušas gan izmeklētāja

amatu, gan citus amatus, kuros personas ir pilnvarotas veikt izmeklēšanas darbības, visticamāk likumā nebūtu

iekļauta un saglabāta norāde par Iekšlietu ministriju.

Ievērojot iepriekš minēto, prokuratūras ieskatā pieteicējas dienests Transporta policijas pārvaldes Rīgas

nodaļas izziņas grupas, Kriminālpolicijas Izziņas dienesta Rīgas reģionālās grupas inspektores, sevišķi svarīgu lietu

inspektores amatā no 1994.gada 4.jūlija līdz 2000.gada 17.aprīlim nebūtu ieskaitāms prokuroru izdienas stāžā

saskaņā ar Prokuroru izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu kā izdienas periods Iekšlietu

ministrijas iestādēs izmeklētāja, izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatos, kas

dod tiesības uz izdienas pensiju.

[11] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normā, norāda turpmāk minēto.

[11.1] Prokuroru izdienas pensijas institūts tika ieviests ar 1994.gada 1.jūliju, kad stājās spēkā Prokuratūras

likums (likums pieņemts 1994.gada 19.maijā) un tika īstenota prokuratūras reorganizācija. Līdz tam spēkā esošais

likums „Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā” to neparedzēja.

Prokuratūras likuma 55.panta otrā daļa, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, noteica, ka izdienas

pensiju piešķir tikai tām personām, kas prokuroru un tiesnešu vai izmeklētāju amatos kopumā nostrādājušas ne

mazāk kā 20 gadus. Spēkā esošajā redakcijā 55.pants noteic, ka prokuroru izdienas pensiju piešķiršanas pamatu, kā

arī izdienas pensiju piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka īpašs likums, proti, Prokuroru izdienas

pensiju likums.

Ar prokuratūras reorganizāciju tika arī reorganizēts un 1995.gada 1.oktobrī likvidēts Iekšlietu ministrijas

sistēmā ietilpstošais Izmeklēšanas departaments.

Prokuratūras likuma Pārejas noteikumu 2.punkts no likuma pieņemšanas brīža noteic, ka personas, kuras

Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta reorganizācijas rezultātā pāriet strādāt uz prokuratūru un kurām

līdz Iekšlietu ministrijas darbinieka izdienas pensijas saņemšanai ir palikuši ne vairāk kā pieci gadi, saglabā tiesības

uz šīs pensijas saņemšanu. Šīm personām darba stāžā, kas dod tiesības uz prokurora izdienas pensiju, ieskaita arī

Iekšlietu ministrijas sistēmā izmeklētāja amatā nostrādāto laiku. Ja prokuroram vienlaikus rodas tiesības gan uz

prokurora izdienas pensiju, gan Iekšlietu ministrijas darbinieka izdienas pensiju, viņš ir tiesīgs saņemt tikai vienu

izdienas pensiju pēc paša izvēles.

No minētā secināms, Prokuratūras likuma Pārejas noteikumu 2.punkts paredz, ka tieši personu, kuras

Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta reorganizācijas rezultātā pārgāja strādāt uz prokuratūru,

izmeklētāja amatā nostrādāto laiku ieskaita darba stāžā, kas dod tiesības uz prokurora izdienas pensiju.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka Prokuroru izdienas pensiju likuma 2.panta trešā daļa noteic, ka tiesības uz

izdienas pensiju ir prokuroram, kurš Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta 1995.gada reorganizācijas

rezultātā saskaņā ar Prokuratūras likuma pārejas noteikumu 2.punktu pārgājis strādāt uz prokuratūru un kuram līdz

Iekšlietu ministrijas darbinieka izdienas pensijas saņemšanai bija palikuši ne vairāk kā pieci gadi pēc izdienas

pensijas piešķiršanai nepieciešamā laika nostrādāšanas prokurora amatā. Savukārt Prokuroru izdienas pensiju

likuma 3.pants noteic izdienas stāža aprēķināšanu, proti, panta pirmā daļa paredz, ka izdienas stāžā, kas dod

tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita: 1) prokurora vai tiesneša amatā nostrādāto vai Iekšlietu ministrijas iestādēs

izmeklētāja, izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatā nodienēto laiku; 2) laiku,

kas nostrādāts prokuratūras atestēto darbinieku amatos, kādi bija noteikti prokuratūras iestādēs līdz 1994.gada

1.oktobrim.

No minētām tiesību normām konstatējams, ka likumdevējs Prokuroru izdienas pensiju likumā vienlaikus

lieto divus dažādus terminus - „Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departaments” un „Iekšlietu ministrijas iestādēs

izmeklētāja, izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amats” un, tiesas ieskatā,

Prokuroru izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktā apzināti nav sašaurinājis amatpersonu loku un nav

noteicis, ka tieši Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta izmeklētāja, izmeklēšanas struktūrvienības

priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatā nodienēto laiku ieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas

pensiju, bet šo normu ir attiecinājis arī uz citiem Iekšlietu ministrijas iestādēs izmeklētāja, izmeklēšanas

struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatā dienējošiem.

[11.2] Prokuroru izdienas pensiju likums ir pieņemts 1999.gada 13.maijā un stājās spēkā 2000.gada

1.janvārī. Vienlaikus attiecīgais Prokuroru izdienas pensiju likuma regulējums attiecās uz laika posmiem, kad spēkā

bija gan Latvijas Kriminālkodeksa normas, gan Kriminālprocesa likums, taču Prokuroru izdienas pensiju likuma

3.pants kopš tā pieņemšanas netika grozīts.

[11.3] Līdz 1994.gada 22.jūnija grozījumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, kas stājās spēkā 1994.gada

1.oktobrī, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā pastāvēja termini „izmeklētājs” „izmeklēšanas struktūrvienības

priekšnieks”, „izziņas izdarītājs”, „izziņas iestāde”. Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 126.pantā tika noteikts, ka

iepriekšējo izmeklēšanu izdara prokuratūras un iekšlietu iestāžu izmeklētāji.

Savukārt ar minētiem grozījumiem citastarp tika izslēgts 43., 44., 44.1 un 44.2 pants. Minētie panti noteica

terminu „izmeklētājs” un tā pilnvaras, kā arī terminu „izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieks” un tā pilnvaras.

Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 43.pants noteica, ka iepriekšējo izmeklēšanu krimināllietās izdara prokuratūras

izmeklētāji un valsts drošības iestāžu izmeklētāji savas kompetences robežās. Latvijas Kriminālprocesa kodeksa

44.panta pirmā daļa noteica, ka, izdarot iepriekšējo izmeklēšanu, izmeklētājs visus lēmumus par izmeklēšanas

virzienu un izmeklēšanas darbībām pieņem patstāvīgi, izņemot gadījumus, kad likumā prasīta prokurora sankcija,

un ir pilnīgi atbildīgs par šo lēmumu likumīgu un savlaicīgu izpildi. Savukārt minētā panta trešā daļa noteica, ka

lietās, kurās iepriekšējā izmeklēšana ir obligāta, izmeklētājam ir tiesība jebkurā brīdī sākt iepriekšējo izmeklēšanu,

nenogaidot, kamēr izziņas iestāde izpilda šā kodeksa 118.pantā paredzētās darbības.

Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 45.pants noteica, ka izziņu krimināllietās izdara amatpersonas, kuras tam

pilnvarojuši šā kodeksa 116.pantā minēto izziņas iestāžu priekšnieki vai viņu vietnieki. Savukārt kodeksa 117.pants

noteica izziņas iestāžu pienākumus, kodeksa 118.pants noteica izziņu iestāžu pilnvaras lietās, kurās iepriekšējā

izmeklēšana ir obligāta, savukārt 119.pants noteica izziņu iestāžu pilnvaras lietās, kurās iepriekšējā izmeklēšana

nav obligāta.

No minētā secināms, ka pēc 1994.gada 22.jūnija grozījumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā termins

„izmeklētājs” Latvijas Kriminālprocesa kodeksā vairs nepastāvēja. Ar 1994.gada 22.jūnija grozījumiem Latvijas

Kriminālprocesa kodeksā 117.pants noteica izziņas iestādes pienākumus, proti, policijas pienākums pirmstiesas

izmeklēšanā ir: 1) izskatīt pieteikumus par noziegumiem un ierosināt krimināllietas vai atteikties tās ierosināt; 2)

veikt nepieciešamos pasākumus, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus un saglabātu nozieguma

izdarīšanas pēdas; 3) šajā kodeksā noteiktajā kārtībā, kā arī ievērojot citos likumos noteiktās normas, veikt

nepieciešamās izmeklēšanas darbības un kriminālās meklēšanas pasākumus, lai noskaidrotu personas, kas

izdarījušas noziegumu; 4) izpildīt prokurora, tiesas (tiesneša) dotos uzdevumus lietās, kas ir prokurora, tiesas

(tiesneša) lietvedībā, arī izdarīt izmeklēšanas darbības, veikt apsūdzēto un tiesājamo meklēšanu. Šie uzdevumi

izziņas iestādei ir obligāti.

Latvijas Kriminālprocesa kodeksā ar 1998.gada 14.oktobra grozījumiem, kas stājās spēkā 1999.gada

1.aprīlī, izziņas izdarītājam tika noteikti konkrēti pienākumi un pilnvaras (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 45. un

45.1 pants). Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 45.panta pirmā daļa noteica, ka izziņas izdarītājs ir valsts

amatpersona, kuru noteiktā kārtībā ir iecēlusi valsts policija vai cita valsts institūcija, kam ar likumu ir noteiktas

izziņas iestādes tiesības, un kuras pienākums ir veikt pirmstiesas izmeklēšanu šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Savukārt minētā panta piektā daļa noteica, ka izziņas izdarītāja pienākums ir nodrošināt krimināllietā pieņemto

lēmumu likumību, izmeklēšanas darbību savlaicīgu veikšanu, kā arī savā lietvedībā pieņemtās krimināllietas ātru,

pilnīgu, vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu. Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 46.panta pirmās daļas 1. un

2.punkts noteica, ka izziņas izdarītājam ir tiesības savas piekritības ietvaros ierosināt krimināllietu un veikt

nepieciešamās pirmstiesas izmeklēšanas darbības šajā kodeksā noteiktajā kārtībā, līdz tiek noskaidrota persona, kas

saucama pie kriminālatbildības, un iegūti pietiekami pierādījumi kriminālvajāšanas uzsākšanai; patstāvīgi pieņemt

visus lēmumus par izziņas virzību un izmeklēšanas darbību veikšanu, izņemot šajā kodeksā noteiktos gadījumus,

kad nepieciešams tiesneša lēmums vai prokurora piekrišana.

[11.4] Termini „izmeklētājs” un „izmeklēšanas iestāde” tika atjaunoti ar 2005.gada 21.aprīlī pieņemto

Kriminālprocesa likumu, kas stājās spējā 2005.gada 1.oktobrī, un ar šo datumu zaudēja spēku Latvijas

Kriminālprocesa kodekss.

Kriminālprocesa likumā vairs neparedzēja un arī šobrīd neparedz terminus „izziņas izdarītājs” un „izziņas

iestāde”. Savukārt Kriminālprocesa likuma Pārejas noteikumu 9.punkts noteic, ka normatīvajos aktos lietotie

termini „izziņas iestāde” un „izziņas izdarītājs” līdz šo aktu redakcijas pakāpeniskai precizēšanai turpmāk

saprotami kā termini „izmeklēšanas iestāde” un „izmeklētājs”. Taču, kad tika pieņemts Prokuroru izdienas pensiju

likums, termins „izmeklētājs” Latvijas Kriminālprocesa kodeksā nepastāvēja, un attiecīgi arī nepastāvēja tāds

amats, bet izmeklēšanu citastarp veica izziņas izdarītājs un izziņas iestādes.

Tādējādi, tiesas ieskatā, ja likumdevējs būtu gribējis noteikt, ka gan Iekšlietu ministrijas iestādēs

izmeklētāja, izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatā nodienēto laiku, gan visu

amatpersonu (izziņas izdarītāju), kas veic izmeklēšanu, nodienēto laiku ieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz

izdienas pensiju, tad Prokuroru izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktā netiktu norādīti konkrēti

amati, proti, Iekšlietu ministrijas iestāžu izmeklētājs, izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieks vai priekšnieka

vietnieka amats, kuri uz to brīdi nepastāvēja un arī tiesību normās netika lietoti kā termini.

No minētā tiesa atzīst, ka likumdevējs Prokuroru izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktā ir

noteicis tieši konkrētus amatus un amatu piederību konkrētai iestādei (Iekšlietu ministrijas iestāžu izmeklētājs,

izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieks vai priekšnieka vietnieks), kas tiesas ieskatā ir attiecināms uz periodu

līdz 1994.gada 22.jūnija grozījumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Līdz minētiem grozījumiem (arī pēc

grozījumiem, jo termins „izmeklēšanas iestāde” arī tika izslēgts no Latvijas Kriminālprocesa kodeksa) Latvijas

Kriminālprocesa kodeksā nebija noteiktas citas iestādes, tikai iekšlietu iestādes, kas veica izmeklēšanu.

[11.5] Tiesas ieskatā minēto netieši arī apstiprina Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumi Nr.601

„Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām

dienesta pakāpēm amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm” (turpmāk – noteikumi

Nr.601), kas zaudēja spēku 2017.gada 1.janvārī, un kuri noteica Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un

Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatiem atbilstošās augstākās speciālās

dienesta pakāpes (pielikums). Minēto noteikumu pielikumā citastarp tika uzskaitīti Iekšlietu ministrijas sistēmas

iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amati un attiecīgajam amatam tika norādīta augstākā speciālā dienesta

pakāpe. Amats „izmeklētājs” nebija norādīts.

Savukārt Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumi Nr.810 „Noteikumi par Iekšlietu ministrijas

sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu

klasifikāciju” (turpmāk – noteikumi Nr.810), kas stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī, nosaka vienotu Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu

klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību, amatu katalogu, kā arī amatiem noteiktās augstākās speciālās

dienesta pakāpes un atbilstošās mēnešalgu grupas. Amatu klasifikācijas sistēmā ir apkopotas un klasificētas amatu

saimes iestādēs, kā arī aprakstītas attiecīgā amata veicēju pamatfunkcijas.

Noteikumu Nr.810 1.pielikumā „Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogs” amatpersonu amatos nav norādīts amats

„izmeklētājs”, taču 31.saimē „Ieslodzījuma vietu pārvaldes kriminālizmeklēšana” ir norādīti amati „Galvenais

inspektors (galvenais izmeklētājs)” un „Vecākais inspektors (vecākais izmeklētājs)”. Vienlaikus ir secināms, ka

vairākiem amatiem ir noteikta izmeklēšanas funkcija, piemēram, galvenajam inspektoram, vecākajam inspektoram,

inspektoram, tai skaitā arī 31.saimē „Ieslodzījuma vietu pārvaldes kriminālizmeklēšana” norādītajiem amatiem

„Galvenais inspektors (galvenais izmeklētājs)” un „Vecākais inspektors (vecākais izmeklētājs)”. Vairākiem

amatiem pie funkcijām arī tiek norādīts termins „izmeklētājs”, kas tiesas ieskatā tiek lietots, lai norādītu uz

konkrēta amata veicamo funkciju - izdarīt izmeklēšanas izdarīšanu kriminālprocesā, nevis nosaka amatu kā tādu.

No minētā secināms, ka amats „izmeklētājs” vismaz no 2010.gada Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un

Ieslodzījuma vietu pārvaldē vairs nepastāv, bet vairākas amatpersonas veic izmeklēšanas funkcijas.

Šajā sakarā ir arī uzsverams, ka tiesa piekrīt Ģenerālprokuratūras viedoklim, ka, tulkojot Prokuroru izdienas

pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu tādējādi, ka ar terminiem „izmeklētāja amats”, „izmeklēšanas

struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatus” var saprast jebkuru amatu, kuru ieņemot persona ir

bijusi pilnvarota veikt izmeklēšanas darbības, minētās tiesību normas mērķis pats par sevi nevar būt taisnīgs un

vienlīdzīgs pret personām, kas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos, jo ir aprobežots ar struktūrvienības padotību

Iekšlietu ministrijai. Jo kopš Kriminālprocesa likuma pieņemšanas 2005.gadā izmeklēšanas darbības ir pilnvarotas

veikt arī amatpersonas no Militārās policijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas

biroja vai muitas iestādēm, kas nav Iekšlietu ministrijas iestādes. Līdz ar ko viņu attiecīgajos amatos nodienētais

laiks, veicot izmeklēšanas darbības, nevarētu tik ieskaitīts prokuroru izdienas stāžā. Ja likuma normas taisnīgs

mērķis būtu bijis aizsargāt personu, kuras ir ieņēmušas gan izmeklētāja amatu, gan citus amatus, kuros personas ir

pilnvarotas veikt izmeklēšanas darbības, visticamāk likumā nebūtu iekļauta un saglabāta norāde par Iekšlietu

ministriju.

[11.6] Tādējādi tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā Prokuroru izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas

1.punktā norādītais amata nosaukums „izmeklētājs”, nevis amatpersonu funkcijas un pienākumi, ir noteicošais.

Savukārt pieteicēja periodā no 1994.gada 4.jūlija līdz 2000.gada 17.aprīlim ir dienējusi Transporta policijas

pārvaldes Rīgas nodaļas izziņas grupas, Kriminālpolicijas Izziņas dienesta Rīgas reģionālās grupas inspektores,

sevišķi svarīgu lietu inspektores amatā, nevis izmeklētāja amatā.

Konkrētajā gadījumā nepastāv pamats sīkāk analizēt un salīdzināt izmeklētāja un izziņas izdarītāja

pienākumus, jo šajā gadījumā tam nav izšķirošas nozīmes.

[12] Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka Iekšlietu ministrija savās izziņās ir kļūdaini norādījusi, ka

strīdus periods, kad pieteicēja ir dienējusi Transporta policijas pārvaldes Rīgas nodaļas izziņas grupas,

Kriminālpolicijas Izziņas dienesta Rīgas reģionālās grupas inspektores, sevišķi svarīgu lietu inspektores amatā, ir

ieskaitāms pieteicējas izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju kā izdienas periods Iekšlietu ministrijas

iestādēs izmeklētāja, izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatos. Savukārt

aģentūra pamatoti nav iekļāvusi strīdus periodu pieteicējas izdienas stāžā.

Līdz ar to pieteicējas izdienas stāžā nav iekļaujams Transporta policijas pārvaldes Rīgas nodaļas izziņas

grupas, Kriminālpolicijas Izziņas dienesta Rīgas reģionālās grupas inspektores, sevišķi svarīgu lietu inspektores

amatā nodienētais periods no 1994.gada 4.jūlija līdz 2000.gada 17.aprīlim.

[13] Atbilstoši administratīvo tiesu judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas

praksi, tiesai ir pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru

argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu

vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par

nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Tikai tad, ja tiesa nav analizējusi kādu būtisku vai izšķirošu argumentu, ir

konstatējams pārkāpums. Tas, cik daudz spriedums ir jāargumentē, atkarīgs no lietas apstākļiem (Senāta 2006.

gada 12. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-280/2006 8. punkts).

Tādējādi tiesa šajā spriedumā neatrunā visus procesa dalībnieku norādītos argumentus, kā vien tos, kuriem

ir būtiska nozīme izskatāmajā lietā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. – 291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /Persona A/ pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu pārrēķināta

izdienas pensija, ieskaitot izdienas stāžā Iekšlietu ministrijas iestādēs nodienētolaika periodu no 1994.gada 4.jūlija

līdz 2000.gada 17.aprīlim.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese L.Andersone