Court dismissed claim due to statute of limitations; plaintiff failed to act within legal time limits.

Lieta Nr. C 31 1728 14

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2015.gada 1.jūlijā

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese J.Mauliņa

tiesas sēdes sekretāre D.Kalniņa

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „PrivatLīzings” prasību pret /pers. D/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014. gada 16.jūnijā Jelgavas tiesā saņemta SIA „PrivatLīzings” prasība pret atbildētāju /pers. D/ par zaudējumu piedziņu, 2015.gada 13.aprīlī

tiesā saņemti prasības precizējumi, lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam parāda summu 3 800,30 EUR, tai skaitā: parāda pamatsummu

2 342,89 EUR, līgumiskos procentus 137,59 EUR, likumiskos procentus 747,16 EUR, līgumsodu 118,97 EUR, papildus izdevumus 446,12 EUR un ar

brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus 7,47 EUR; kā arī piedzīt tiesas izdevumus un noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus 6%

gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība motivēta ar to, ka 13.08.2008. atbildētāja ar SIA „PrivatLīzings” noslēdza Līzinga līgumu Nr. 1308081RUM. Pamatojoties uz Līzinga

līgumu, prasītājs 13.08.2008. noslēdza iepirkuma aktu un iegādājās savā īpašumā transportlīdzekli Ford Transit, šasijas Nr. /numurs/, nodeva un

atbildētāja pieņēma transportlīdzekli savā turējumā un lietošanā. Prasītājs savas Līzinga līgumā uzņemtās saistības izpildīja.

Savukārt atbildētāja, parakstot līgumu, apņēmās ievērot minētā līguma nosacījumus un veikt maksājumus saskaņā ar Maksājumu grafiku, kā arī

veikt citus pamatotus, līgumā noteiktus maksājumus.

Atbilstoši Līzinga līguma 1. lapā ietvertajai pozīcijai „Procentu likme un periods (vārdiem)” puses vienojās, ka gadā par aizdevuma lietošanu

atbildētāja maksās prasītājam procentus saskaņā ar mainīgo procenta likmi, kas sastāv no mainīgās procentu likmes daļas - 6 mēnešu LIBOR EUR likme

(Aizdevuma līguma noslēgšanas dienā 5,15%) – un fiksētās procentu likmes daļas 9%, kopā 14,15%. Līzinga līguma 7. punktā ir noteikts, ka atbildētāja

veic aizdevuma atmaksas un procentu maksājumus līgumā un maksājuma grafikā noteiktajā apmērā un termiņos, kā arī noteikts, ka prasītājs pēc

procentu likmes izmaiņām nākamajam procentu periodam nosūta atbildētājai jaunu maksājumu grafiku uz atbildētājas norādīto adresi, jaunais maksājumu

grafiks ir uzskatāms par saņemtu, kad ir pagājušas 5 darba dienas kopš tā nosūtīšanas, turpmākie aizdevuma līguma maksājumi veicami saskaņā ar jauno

maksājumu grafiku neatkarīgi no tā faktiskās saņemšanas, un atbildētājai ir pienākums nekavējoties informēt prasītāju, ja tā nav saņēmusi jauno

maksājumu grafiku aizdevuma līgumā paredzētā kārtībā.

Atbildētāja ar aizdevuma līgumu uzņemtās saistības izpildījusi daļēji, pēdējais maksājums veikts 24.10.2008. Parāds izveidojies, sākot no

11.10.2008.

Paskaidro, ka atbildētāja kavējusi samaksas termiņu, tādēļ ir piemērojami Līzinga līguma 8.4.punkta nosacījumi, kuri paredz, ka atbildētāja

maksā prasītājam līgumsodu 0,5% apmērā no savlaicīgi neveiktās maksājuma summas par katra Līzinga līgumā noteiktā maksājuma kavējuma dienu līdz

Līzinga līguma izbeigšanas dienai.

Norāda, ka puses piemēroja Līzinga līguma 9.2. un 9.2.1.punkta nosacījumus un 28.02.2009. parakstīja pieņemšanas nodošanas aktu, saskaņā

ar kuru līdzēji izbeidza Līzinga līgumu, atbildētāja nodeva, bet prasītājs pieņēma īpašumu.

Paskaidro, ka 19.10.2009. prasītājs novērtēja īpašumu pie sertificēta eksperta, tika noteikta automašīnas ātrās realizācijas vērtība 375,10 EUR

(263,63 LVL) apmērā. 15.11.2009. prasītājs pārdeva īpašumu par novērtēto summu 375,11 EUR (263,63 LVL). Prasītājs saņemto pirkuma maksu

novirzīja atbildētājas uzņemto saistību dzēšanai, bet tā nebija pietiekama visu atbildētājas saistību dzēšanai.

Prasītājam radās papildus izdevumi 446,12 EUR apmērā, no kuriem 335,99 EUR ir izdevumi, kas saistīti ar ķīlas priekšmeta pārņemšanu,

35,57 EUR vērtējums, 74,56 EUR CSDD izdevumi.

Norāda, ka 18.03.2010. prasītājs nosūtīja atbildētājai paziņojumu par saistības atlīdzināšanas pienākumu, izskaidroja, ka paziņojumā minētā

summa jāsamaksā līdz 01.04.2010. Atbildētāja noteiktā termiņā parādu nav samaksājusi. Prasītājs aprēķinājis atbildētājas parādu 3 800,30 EUR, kas

sastāv no pamatsummas 2 342,89 EUR, līgumiskajiem procentiem no 28.01.2009. līdz 12.03.2009. 137,59 EUR, likumiskajiem nokavējuma

procentiem no 28.02.2009. līdz 23.02.2010. un no 01.04.2010. līdz 06.06.2014. 747,16 EUR, līgumsoda no 28.01.2009. līdz 12.03.2009. 118,97

EUR, papildus izdevumiem 446,12 EUR un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītiem izdevumiem brīdinājuma kārtībā tiesā 7,47 EUR. Prasītājs, aprēķinot

nokavējuma procentus, piemērojis likumisko procentu likmi 6% gadā.

Prasītājs prasību pamato ar Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1756., 1765., 1770 1779., 1828., 2021.pantu.

Atbildētāja/pers. D/ tiesā rakstveida paskaidrojumus nav iesniegusi.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis nav ieradies. Par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

No prasītāja saņemts iesniegums, kurā norāda, ka prasību uztur pilnā apmērā, lūdz izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes. Papildus

norāda, ka lietā nav iespējams izlīgums, prasītājs arī nevēlas izmantot mediāciju (lietas 110., 111., 112.lapa).

Atbildētāja /pers. D/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu atbildētājai paziņots likumā noteiktajā kārtībā - nosūtīta pavēste uz

atbildētājas deklarēto dzīvesvietu, ko apliecina ieraksts lietas uzziņas lapā un ziņas no Tiesu informācijas sistēmas. /pers. D/ sūtītā pavēsts saņemta

atpakaļ Jelgavas tiesā ar norādi, ka „adresātu nesastapu, atstāts aicinājums”, „beidzies glabāšanas laiks” (lietas 107.-109.lapa). Tiesa atzīst, ka atbildētāja

aicināta uz tiesu atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1 panta prasībām.

Atbildētājas iesniegumi nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti, tiesai nav zināmi viņas neierašanās attaisnojoši iemesli,

prasība nav apstrīdēta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu tiesa nolēma skatīt lietu bez prasītāja pārstāvja un atbildētājas klātbūtnes, jo nesaskatīja citus,

Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos, lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus.

Motīvu daļa

Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība kā

nepamatota ir noraidāma pilnīgi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu aizmugurisks ir spriedums, pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis

paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Novērtējot lietas materiālus tiesa atzīst, ka aizmuguriska sprieduma taisīšana ir pamatota, jo atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību,

nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus. Lietā esošie rakstveida pierādījumi un prasītāja pārstāvja rakstveida

paskaidrojumi atzīstami par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

2008. gada 13.augustā starp /pers. D/ un prasītāju noslēgts Līzinga līgums Nr. 11308081RUM, saskaņā ar kuru prasītājs apņemas nopirkt

atbildētājai izraudzīto un norādīto īpašumu savā īpašumā un nodod atbildētājai to turējumā un lietošanā ar pakāpenisku izpirkumu, bet atbildētāja

apņemas pieņemt īpašumu turējumā un lietošanā, samaksāt prasītājam līguma maksājumus un citus pamatotus maksājumus saskaņā ar Maksājumu grafiku

un līguma noteikumiem. Pielīgts, ka īpašuma cena ir 2 775 EUR, tiek aprēķināti arī procenti (lietas 16.-21.lapa). Līzinga līgumam pievienots maksājuma

grafiks (lietas 22.-23.lapa).

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs izpildījis līgumā pielīgto un nodevis līzinga objektu automašīnu Ford Transit, šasijas

Nr. Y4FEXXR9VEWS02115, atbildētājas lietošanā, ko apliecina 2008.gada 13.augusta Iepirkuma akts Nr.1308081RUM (lietas 24.lapa).

Tiesa atzīst, ka prasītājs prasījuma tiesības ir zaudējis, jo lietā iestājies prasības noilgums.

Ar 2010.gada 1.janvārī spēkā stājušos Komerclikuma D daļu tika noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja

likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Ņemot vērā, ka Komerclikuma noteikumi attiecībā uz komercdarījumiem kā lex specialis attiecināmi pret

Civillikumā vispārīgi noteikto 10 gadu noilguma termiņu, tad komercdarījumiem piemērojami Komerclikuma noteikumi.

Komerclikuma D daļas 388.pantā noteikts, ka komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību.

Savukārt Komerclikuma D daļas 389.pantā noteikts, ka, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma

noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības

jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.

Ievērojot minētās tiesību normas, lietas izskatīšanas gaitā konstatētos faktus, tiesa atzīst, ka vispirms vērtējamas prasītāja prasījuma tiesības

atbilstoši Komerclikuma normām, kas nosaka, kādā kārtībā komercdarījumu dalībnieki var aizsargāt savas aizskartās tiesības un ar likumu aizsargātās

intereses, tajā skaitā tiesību normas, kas nosaka prasības noilgumu.

Tiesa uzskata, ka lietā nepastāv strīds par to, ka prasītājs ir komersants Komerclikuma izpratnē. Līdz ar to atbilstoši Komerclikuma 389.pantā

ietvertās tiesību normas jēgai un saturam, tā kā viena no līgumslēdzējpusēm ir komersants (prasītājs), tad pušu darījums ir atzīstams par komercdarījumu

attiecībā uz prasītāju, un attiecībā uz prasītāju kā komercdarījuma dalībnieku konkrētajā gadījumā ir piemērojami Komerclikuma D daļas nosacījumi, tajā

skaitā Komerclikuma 406.pants, kurā noteikts noilguma termiņš no komercdarījumu izrietošiem prasījumiem. Turklāt Patērētāju tiesību aizsardzības

likumā nav noteikts cits tiesiskais regulējums attiecībā uz prasības noilguma institūtu, kas atbilstoši Komerclikuma 389.pantam, dotu pamatu nepiemērot

Komerclikuma 406.pantā ietvertos nosacījumus.

Jau iepriekš spriedumā tiesa norādīja, ka saskaņā ar Komerclikuma D daļas 406.pantu, no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu

laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Minētā likuma Pārejas noteikumu 16.pants nosaka, ka, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā

Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā

noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no 2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu,

noilguma termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.

No minētā secināms, ka noilguma termiņš no komercdarījuma izrietošajiem prasījumiem, kuri slēgti, piemēram, līdz 2010.gadam var iestāties

2013.gada 1.janvārī, jo normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.

Saskaņā ar Civillikuma 1896.pantu noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu

pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to

noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem – lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem - lai termiņš jau

būtu notecējis (..).

2009. gada 28.februārī starp prasītāju un atbildētāju tika parakstīts pieņemšanas - nodošanas akts, ar kuru apstiprinās, ka sakarā ar Finanšu

līzinga līguma Nr. 11308081RUM darbības pirmstermiņa izbeigšanu atbildētāja /pers. D/ nodot un SIA „PrivatLīzings” pārņem ķīlas priekšmetu -

automašīnu Ford Transit, šasijas Nr. Y4FEXXR9VEWS02115 (lietas 25.-26.lapa).

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa secina, ka Aizdevuma līgums ir izbeigts 2009. gada 28.februārī, ko prasības pieteikumā apliecina arī pats

prasītājs.

Ar 2010. gada 17.marta pretenziju (lietas 35., 36.lapa) apstiprinās, ka prasītājs informē atbildētāju par atlikušo saistību pēc ķīlas priekšmeta pārdošanas

3 043,46 EUR apmērā un lūdz to iemaksāt līzinga devēja kontā.

No prasītāja iesniegtā Jelgavas tiesas 2010.gada 1.jūlija lēmuma (lietas 105.lapa), redzams, ka 2010.gada 20.maijā pieteicējs iesniedzis tiesā pieteikumu

par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret atbildētāju, bet minētais pieteikums atstāts bez izskatīšanas, jo brīdinājuma izsniegšana

parādniecei nebija iespējam – beidzies glabāšanas termiņš. Citu pretenziju vai atgādinājumu, kas pārtrauktu noilguma termiņu tiesas rīcībā nav un prasības

pieteikuma precizējumos prasītājas pārstāvis ir norādījis tikai uz 2010.gada 1.jūlija nolēmumu (lietas 104.lapa).

Līdz ar to tiesa secina, ka pēdējais termiņš prasības celšanai pret /pers. D/ bija 2013. gada 20.maijs. Prasība pret atbildētāju tiesā celta 2014.

gada 16.jūnijā, t.i. jau pēc Komerclikuma 406. pantā noteiktā noilguma termiņa notecēšanas.

Civillikuma 1893.pants noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Savukārt

Civillikuma 1910.pants nosaka, ka ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas nevien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība. Tādēļ noilgušu prasījumu

nevar izlietot arī kā ierunu, piemēram, ieskaitam.

Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Civillikuma 1.pantā norādītais labas ticības princips

nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses

intereses.

Tiesību doktrīnā norādīts, ka noilguma institūts civiltiesībās veidots ar mērķi novērst nenoteiktību mantiskajās attiecībās, radīt skaidrību tad, ja

kāda persona ilgstoši neīsteno tiesības vai neprasa novērst iespējamo strīdu par tām. (..) Nebūtu saprātīgi pieļaut, ka iespējamais parādnieks uz mūžīgiem

laikiem atrodas zem parāda atprasīšanas vai vismaz tiesāšanās Damokla zobena un nevar plānot savu darbību, izslēdzot šādus draudus (sk. Torgāns K.,

Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 276.lpp.; Kalvis Torgāns, SAISTĪBU TIESĪBAS. Mācību

grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 246.-247.lpp.).

Tāpat tiesību doktrīnā norādīts, ka gadījumos, kad kāds no saistības dalībniekiem uzskata, ka viņa tiesības ir aizskartas, viņam ir tiesības celt

prasību tiesā par tiesību atzīšanu vai aizskāruma seku novēršanu (lietas atdošanu, zaudējumu atlīdzību, līgumsoda samaksu). Ja lietas izskatīšanas gaitā

tiesa konstatē, ka ir iestājies civiltiesību normās noteiktais noilgums, tā savā spriedumā norāda uz prasības noilgumu (..). To, vai iestājies noilgums, tiesa

vērtē, tikai lietu izskatot pēc būtības, kurā pārbauda arī jautājumus par noilguma apturēšanu vai pārtraukšanu (sk. Torgāns K., Saistību tiesības. I daļa.

Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 278.lpp.; Kalvis Torgāns, SAISTĪBU TIESĪBAS. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2014, 248.-249.lpp.). Ar noilguma termiņa tecējumu izbeidza ne vien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība. Ar šo Civillikuma

1910.pantā doto formulējumu ir uzsvērts, ka noilgums ne tika izslēdz iespēju saņemt tiesas aizsardzību, bet rada saistības izbeigšanos vispār. Nevienam

nav pienākums izpildīt saistību pat tad, ja ir neapšaubāmi pierādījumi par tās rašanos, apmēru, izpildes veidu, jo kreditors nav rīkojies likumā noteiktajā

termiņā (sk. Torgāns K., Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 283.-284.lpp.; Kalvis Torgāns,

SAISTĪBU TIESĪBAS. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 253.-254.lpp.).

Tiesa atzīst, ka nav attaisnojama atbildētājas rīcība ilgstoši neveikt parāda samaksu, tomēr prasības tiesības realizācija iespējama tikai stingri un

atbilstoši likumā noteiktajām prasībām, tādējādi atzīstams, ka prasītājs nav pierādījis prasības tiesības pret atbildētāju pēc 2013.gada 20.maija.

Kā norādīts Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 21.aprīļa spriedumā (lieta Nr. SKC-100/2010), ja, izskatot lietu pēc būtības, tiesa konstatē, ka

ir iestājies civiltiesību normās noteiktais noilgums, tad tai jāpārbauda vienīgi jautājumus par noilguma apturēšanu vai pārtraukšanu, bet nav jāskaidro

faktiskie apstākļi un jāvērtē pierādījumi, jo noilgums ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka noilgums iestājies 2013.gada 20.maijā, un prasītājs brīdinājis vērsies tiesā pret atbildētāju par saistību

izpildi pēc noilguma iestāšanās 2013.gada 20.maijā.

Novērtējot minēto, tiesa uzskata, ka prasītājs tam piešķirtās prasības tiesības nav likumā noteiktajā termiņā izmantojis, līdz ar to lietā ir iestājies

prasības noilgums, kas ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai. Tādējādi spriedumā netiek dots vērtējums prasībā norādītajiem apstākļiem un netiek

vērtēti citi iesniegtie pierādījumi.

Ņemot vērā to, ka prasība noraidāma, tad atbildētājai nerodas pienākums atlīdzināt prasītājam tiesāšanās izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas vai ja prasītājs atsakās no prasības, tiesas

izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos (..).

Prasītājs iesniedzot prasību samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (lietas 9.lapa), bet tā kā ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi faktiski radušies 10,99 EUR apmērā (lietas 2.lapa), un prasītāja prasība pilnīgi noraidīta, tad no prasītāja par labu valstij piedzenami

nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistīti izdevumi 6,29 EUR apmērā.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, prasītājam nosakāms 7 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas

izdevumu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa

nosprieda

SIA „PrivatLīzings”, reģistrācijas Nr.40003683902, prasību pret /pers. D/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu noraidīt pilnīgi.

Piedzīt no SIA „PrivatLīzings”, reģistrācijas Nr.40003683902, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,28 EUR, kuru iemaksa

jāveic: ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b, Rīga, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās

personas reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000.

Noteikt SIA „PrivatLīzings”, reģistrācijas Nr.40003683902, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, daļā par tiesas izdevumu piedziņu, 7 (septiņu)

dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža, uzliekot pienākumu iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2015.gada 14.jūlijs.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Jelgavas tiesā.

Atbildētāja 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Jelgavas tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu

un lietas izskatīšanu no jauna.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas

tiesā.

Tiesnese J.Mauliņa