Appeal court partially overturned first instance judgment on damages, ordering partial compensation for victims.

Lietas arhīva Nr. KA02-0117-19/12

ECLI:LV:KUAT:2019:1004.11360043316.6.S

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2019.gada 4.oktobrī

Kurzemes apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Mertena

tiesneši I.Rozīte, K.Līcis

piedaloties

prokuroram S.Šarķim

aizstāvjiem A.Muceniekam, R.Mediņam

atklātā tiesas sēdē, pamatojoties uz apsūdzētā /pers. G/ aizstāvja Andra Mucenieka un apsūdzēto /pers. H/ un /pers. I/ aizstāvja Raita Mediņa apelācijas

sūdzībām, apelācijas kārtībā izskatīja krimināllietu, kurā ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 11.marta spriedumu /pers. G/, personas kods /personas kods/,

/pers. H/, personas kods /personas kods/, un /pers. I/, personas kods /personas kods/, atzīti par vainīgiem un sodīti saskaņā ar Krimināllikuma 231.panta otro

daļu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 11.marta spriedumu:

[1.1] /pers. G/ atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā, un sodīts:

- par 2016.gada 11.decembrī ap plkst.02.50 izdarīto noziedzīgo nodarījumu ar piespiedu darbu uz 160 (viens simts sešdesmit) stundām (Noziegums Nr.1);

- par 2016.gada 11.decembrī ap plkst.03.05 izdarīto noziedzīgo nodarījumu ar piespiedu darbu uz 180 (viens simts astoņdesmit) stundām (Noziegums

Nr.2).

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot sodus, galīgais sods /pers. G/ noteikts

piespiedu darbs uz 200 (divi simti) stundām.

[1.2] /pers. H/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā, un sodīts ar piespiedu darbu uz 160

(viens simts sešdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu sodam pilnībā pievienots sods, kas piespriests ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 6.marta spriedumu un

galīgais sods /pers. H/ noteikts brīvības atņemšana uz 3 (trīs) gadiem un piespiedu darbs uz 160 (viens simts sešdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 (trīs) gadiem un sodu noteikts neizpildīt, ja pārbaudes

laikā /pers. H/ neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts

probācijas dienesta noteiktos pienākumus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu abus sodus noteikts izpildīt patstāvīgi un soda piespiedu darbs izpildi uzsākt uzreiz pēc sprieduma spēkā

stāšanās.

/pers. H/ piemērotais drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā - atstāts negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

[1.3] /pers. I/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā, un sodīts ar piespiedu darbu uz 160

(viens simts sešdesmit) stundām.

/pers. I/ piemērotais drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā - atstāts negrozīts līdz spriedums stāsies spēkā.

Solidāri no /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ cietušā /pers. J/ labā piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 210 EUR (divi simti desmit euro) un morālā

kaitējuma kompensācija 900 EUR (deviņi simti euro).

Solidāri no /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ cietušā /pers. K/ labā piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 350,09 EUR (trīs simti piecdesmit euro 09 centi)

un morālā kaitējuma kompensācija 1050 EUR (viens tūkstotis piecdesmit euro).

N o /pers. G/ cietušā /pers. L/ labā piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 240,86 EUR (divi simti četrdesmit euro 86 centi) un morālā kaitējuma

kompensācija 1200 EUR (viens tūkstotis divi simti euro).

[2] Ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 11.marta spriedumu atzīts:

[2.1] /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ personu grupā rupji traucēja sabiedrisko kārtību, kas izpaudās acīmredzamā necieņā pret sabiedrību,

ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, kas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajiem (huligānisms), un konkrēti:

2016.gada 11.decembrī ap plkst.02.50 Saldū /pers.G/ kopā ar /pers. H/ un /pers. I/, būdami alkoholisko dzērienu ietekmē, ejot pa Lielo ielu virzienā no Rīgas

ielas uz Kalpaka laukumu, pie /nosaukums/, /adrese/, pie nama stūra un trepēm, kas ved uz bērnu atpūtas laukumu, piegāja pie /pers. J/ un /pers. K/, kuri saviesīgā

pasākuma laikā smēķēja ārpus telpām, un uzrunāja /pers. J/ un /pers. K/ ar pieprasījumu iedot cigareti. Izmantojot saņemto atteikumu kā ieganstu konflikta

uzsākšanai, huligānisku motīvu vadīti, nolūkā rupji traucēt sabiedrisko kārtību, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās

uzvedības normas, /pers. G/, bez motivēta iemesla, uzbruka /pers. J/ un ar dūri tīši vienu reizi iesita pa galvu /pers. J/, tad saķērās ar /pers. J/ un abi noripoja pa

ielas malā esošo nogāzi, pēc kā turpināja savstarpēju fizisku cīņu.

Savukārt /pers.H/, veicot huligāniskās darbības, vienlaicīgi uzbruka /pers. K/ un ar rokas dūri tīši divas reizes iesita /pers. K/ pa seju, kad /pers. K/ uzsāka

fizisku pretošanos, /pers. I/, huligānisku motīvu vadīts, pārņēma uzbrukumu, viņš saķērās ar /pers. K/ un abi noripoja pa ielas malā esošo nogāzi, pēc kā turpināja

savstarpēju fizisku cīņu, bet /pers. H/ tajā pašā laikā palika pie nama ieejas durvīm un nelaida no nama ārā citus pasākuma dalībniekus, tādējādi liedzot iespēju

pārtraukt huligāniskās darbības.

/pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ huligānisko darbību rezultātā cietušajam /pers. J/ tika nodarīti miesas bojājumi - ādas nobrāzumi pieres rajonā, labā vaiga

rajonā, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi pie maznozīmīgiem miesas bojājumiem, bet cietušajam /pers. K/ tika nodarīti miesas bojājumi - sista virspusēja brūce

galvas matainajā daļā un labā elkoņa rajonā, sista brūce deguna rajonā, deguna kaula lūzums, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem,

kas izraisa īslaicīgus veselības traucējumus.

Cietušajiem/pers. J/ un /pers. K/ nodarīto miesas bojājumu dēļ nekavējoties nācās griezties pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības, līdz ar to tika izjaukta

viņu ieplānotā atpūta saviesīgā pasākumā.

Šādas apsūdzēto /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ darbības pirmās instances tiesa kvalificējusi saskaņā ar Krimināllikuma 231.panta otro daļu.

[2.2] /pers. G/ rupji traucēja sabiedrisko kārtību, kas izpaudās acīmredzamā necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības

normas, kas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam (huligānisms), un konkrēti:

2016.gada 11.decembrī ap plkst.03.05 /pers. G/, būdams alkoholisko dzērienu ietekmē, huligānisku motīvu vadīts, nolūkā rupji traucēt sabiedrisko kārtību,

kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, ar namu iekšpagalmos atrastiem diviem metāla stieņiem, kas

līdzinās krēsla kājām, iznāca uz ietves pie nama Nr./adrese/, un bez motivēta iemesla uzbruka nepazīstamam gājējam /pers. L/, kurš gāja kopā ar dzīvesbiedri, un

vienu reizi ar metāla stieni tīši iesita /pers. L/ pa kreisās puses vaigu, nodarot miesas bojājumus - sistu brūci kreisā vaiga rajonā, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi

pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa īslaicīgus veselības traucējumus.

Šādas apsūdzētā /pers. G/ darbības pirmās instances tiesa kvalificējusi saskaņā ar Krimināllikuma 231.panta otro daļu.

[3] Par pirmās instances spriedumu daļā par /pers. G/ atzīšanu par vainīgu un notiesāšanu pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas apelācijas sūdzību

iesniedzis apsūdzētā /pers. G/ aizstāvis Andris Mucenieks.

[3.1] Aizstāvis norāda, ka pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi, ka lietā nav strīda par apsūdzībā norādītajiem apstākļiem, ka notika konflikts starp

apsūdzētajiem un cietušajiem. Vienlaikus tiesa norādījusi, ka pierādījumi lietā apstiprina, ka visi trīs apsūdzētie ir izdarījuši apsūdzībā norādītās huligāniskās darbības

un ir bijuši konkrētā strīda izraisītāji. Tiesas ieskatā minēto faktu apstiprina cietušo /pers. K/ un /pers. J/ liecības, kuri uzreiz pēc konflikta lūguši medicīnisko

palīdzību, kā arī no liecinieku /pers. P/, /pers. R/ un Saldus novada pašvaldības policijas darbinieka /pers. S/ liecībām secināts, ka tieši apsūdzētie izraisījuši strīdu.

Aizstāvis šādam tiesas secinājumam nepiekrīt, norādot, ka cietušo vēršanās pēc medicīniskās palīdzības uzreiz pēc konflikta vēl nenozīmē, ka viņi nav

uzsākuši konfliktu. Aizstāvis vērš uzmanību uz minēto liecinieku liecībām, norādot uz pretrunām liecībās par lietas faktiskajiem apstākļiem. Tāpat cietušie snieguši

savstarpēji pretrunīgas liecības par to, kā /pers. J/ tika nodarīti miesas bojājumi, ko pirmās instances tiesa nav vērtējusi.

Aizstāvis norāda, ka tiesa atstājusi bez ievērības apstākli, ka cietušie bija stiprā alkohola reibumā, ko viņi apstiprināja savās liecībās, un tieši cietušie

uzvedušies bravūrīgi, ko apstiprina liecinieka /pers. T/ sniegtās liecības.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai bija jārodas saprātīgām šaubām par to, vai apsūdzētie ir izdarījuši apsūdzībā norādītās huligāniskās darbības, un vai viņi ir

bijuši konkrētā strīda izraisītāji, jo to nepierāda lietā esošie pierādījumi.

[3.2] Apelācijas sūdzības papildinājumos aizstāvis, atsaucoties uz Augstākās tiesas judikatūru un tiesību doktrīnā paustajām atziņām, norāda, ka izskatāmajā

lietā ir jākonstatē, ka persona tieši ir vēlējusies izdarīt darbības, kas veido huligānismu kā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi, lai pareizi kvalificētu vainīgās

personas nodarījumu. Pretēji tam pirmās instances tiesa nav izvērtējusi vairākus faktus, kam ir nozīme apsūdzētā /pers. G/ darbību pareizā kvalificēšanā.

Aizstāvis uzsver, ka apsūdzētie iepriekš nebija vienojušies par huligānisko darbību veikšanu, turklāt apsūdzēto darbības nebija vienotas un saskaņotas. Kaut

arī cietušajiem tik nodarīti miesas bojājumi un tas notika publiskā vietā, aizstāvja ieskatā, nevienas citas personas intereses netika aizskartas un rupja sabiedriskās

kārtības traucēšana tādējādi nenotika.

Aizstāvis norāda, ka tiesa spriedumā nav izklāstījusi, kādēļ /pers. G/ darbības - miesas bojājumu nodarīšana cietušajam /pers. L/ - atzīstamas par

huligāniskām, kādā veidā ar šīm darbībām apsūdzētais traucēja sabiedrisko kārtību un kādēļ šis traucējums uzskatāms par būtisku.

Aizstāvis uzskata, ka šim apstāklim ir būtiska nozīme, jo sabiedriskās kārtības traucēšanas pakāpei ir administratīvā un kriminālā kārtā sodāma huligānisma

norobežošanas kritērijs. Turklāt, fiziskas vardarbības pielietošana pret personu pati par sevi nevar būt par pietiekamu pamatu, lai kvalificētu vainīgā darbības pēc

Krimināllikuma 231.panta otrās daļas.

[3.3] Ņemot vērā apstākli, ka apsūdzētā /pers. G/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi nav radījuši būtisku apdraudējumu vispārējai drošībai un sabiedriskajai

kārtībai, tad apsūdzētajam piespriestais galīgais sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības ir nesamērīgs un pārāk bargs, ievērojot, ka arī apsūdzētais notikušajā

konfliktā guva miesas bojājumus, taču šie apstākļi izskatāmajā lietā tika atstāti bez ievērības.

[3.4] Aizstāvis norāda, ka cietušie kaitējuma kompensācijas pieteikumā nav norādījuši, no kurām personām konkrēti piedzenama mantiskā un morālā

kompensācija, kā arī izdevumi advokāta palīdzībai, ievērojot to, ka tikai /pers. G/ tiek apsūdzēts par /pers. L/ nodarītajiem miesas bojājumiem. Tāpat nav norādīts,

kādā kārtībā piedzenama mantiskā un morālā kompensācija, kā arī izdevumi advokāta atlīdzības samaksai, proti, vai kompensācijas piedzenamas solidāri no visiem

apsūdzētajiem, vai arī konkrēta summa no katra apsūdzētā.

Pie šādiem apstākļiem aizstāvis uzskata, ka konkrētajā gadījumā tiesa pārkāpusi savu pilnvaru robežas, izspriežot cietušo kompensācijas pieteikumus bez

cietušo lūguma un to gribas, izlemjot par solidāru kompensāciju piedziņu no apsūdzētajiem.

Pirmās instances tiesas piedzītās kompensācijas par morālo aizskārumu ir pretrunā ar samērīguma un taisnīguma principiem, turklāt šāds piedzītās

kompensācijas apmērs neatbilst Augstākās tiesas ieteikumiem vienveidīgas tiesu prakses veidošanai par nosakāmo morālā kaitējuma kompensācijas apmēru.

[3.5] Aizstāvis lūdz Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 11.marta spriedumu atcelt, /pers. G/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas atzīt par

nevainīgu un viņu attaisnot (3.sējums, lietas 92.-93.;109.-113.lapa).

[4] Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedzis apsūdzēto /pers. H/ un /pers. I/ aizstāvis Raitis Mediņš.

[4.1] Aizstāvis vērš uzmanību uz cietušā /pers. J/ sniegtajām liecībām, no kurām secināms, ka konflikts bijis starp cietušo un apsūdzēto /pers. G/, nevis

apsūdzētajiem /pers. H/ un /pers. I/. Cietušais neliecina, ka apsūdzētie /pers. H/ un /pers. I/ būtu viņam nodarījuši miesas bojājumus. Apsūdzētā /pers. I/

prettiesiskās darbības cietušā liecībās vispār nav raksturotas. Tāpat cietušā liecības ir pretrunīgas. Cietušais liecībās sauc konkrētus apsūdzēto vārdus un uzvārdus,

kaut gan atpazīšana tiek veikta vairākus mēnešus pēc pratināšanas.

Ņemot vērā cietušā liecības, nav saprotama tiesas motivācija solidāras kompensācijas piedziņai no apsūdzētajiem /pers. H/ un /pers. I/, ņemot vērā, ka šīs

personas cietušajam /pers. J/ nav nodarījušas nekādu kaitējumu. Aizstāvis vērš uzmanību uz cietušā /pers. K/, liecinieku /pers. V/, /pers. R/ sniegtajām liecībām,

norādot, ka /pers. H/ nav nodarījis miesas bojājumus cietušajiem. Aizstāvis uzsver, ka lietā nav pierādījumu tam, ka konflikta brīdī /pers. H/ bijis lejā kopā ar

cietušajiem, un ka /pers. I/ būtu kādam sitis.

Iepazīstoties ar liecinieku liecībām, kuras tiesa nav atzinusi par nepatiesām, nav saprotams, kā /pers. H/ vienlaicīgi var sist cietušajam /pers. K/ un vienlaicīgi

stāvēt pie durvīm, nelaist iekšā telpās liecinieku /pers. P/, kur viņu pārsteidz /pers. V/, kurš liecināja, ka /pers. H/ esot pie durvīm, ja personas ir ripojušas lejā pa

trepēm.

[4.2] Aizstāvis norāda, ka liecinieka policijas darbinieka /pers. T/ liecība sniedz ieskatu cietušo uzvedībā, norādot, ka abi cietušie bijuši ievērojamā alkohola

reibumā, kaut gan cietušie apgalvo pretējo. Minētais rada aizdomas, vai cietušie sniedz patiesas liecības par alkohola reibuma pakāpi vai atradās citu apreibinošo

vielu iespaidā.

No policijas darbinieku /pers. Z/ un /pers. S/ liecībām izriet, ka /pers. H/ un /pers. I/ norādījuši, ka uzbrukums tika vērsts pret viņiem.

Analizējot liecinieku liecības, ir redzams, ka tās ir pretrunā ar cietušo liecībām par abu apsūdzēto atrašanās vietu konflikta laikā un faktiskajām darbībām, kas

nekādā veidā nepierāda abu apsūdzēto vainu. Šādas pretrunas spriedumā nav analizētas un vērtētas.

[4.3] Aizstāvis uzskata, ka spriedums ir nepamatots juridisku apsvērumu dēļ, atsaucoties uz Augstākās tiesas prakses apkopojumu. Aizstāvis norāda, ka

krimināli sodāmu huligānismu var atzīt tikai tādas darbības, kas rupji traucē sabiedrisko mieru. Lietā neviena trešā persona šo faktu neapstiprināja. Tiesa spriedumā

norādījusi, ka apsūdzētie ievērojamā mērā traucēja sabiedrisko mieru, kas izpaudās, fiziski ietekmējot cietušo. Šādam tiesas secinājumam aizstāvis nepiekrīt,

norādot, ka jebkurš noziedzīgs nodarījums traucēs kāda mieru, bet tādēļ netiks kvalificēts pēc kopības ar huligānismu.

Aizstāvis uzsver, ka sabiedriskā miera traucēšanas faktu nedrīkst vērtēt formāli, tikai norādot uz klātesošo personu esamību, bet neizvērtējot sabiedriskā

miera traucēšanas raksturu un pakāpi. Aizstāvis uzskata, ka apsūdzēto darbībās nav pilna noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju.

Aizstāvis lūdz izvērtēt pirmās instances tiesā pārbaudītos pierādījumus, Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 11.marta spriedumu atcelt un /pers. H/ un /pers. I/

attaisnot (3.sējums, lietas 99.-102.,109.-114.lapa).

[5] Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. G/ pievienojās sava aizstāvja apelācijas sūdzībai un norādītajiem argumentiem. Norādīja, ka visas

liecības ir sniedzis pirmās instances tiesā. Papildus paskaidroja, ka nebija konflikta izraisītājs, konfliktu uzsācis tieši /pers. J/, kurš arī kāvies ar /pers. G/. Pašam

apsūdzētajam ir nodarīti miesas bojājumi, kuru dēļ ārstējies apmēram 8 mēnešus. Norāda, ka viņu spārdījuši kopumā apmēram pieci cilvēki. Pēc piekaušanas neko

neatcerējās vēl 2 stundas, sieva viņu aizvedusi mājās. Nesaprot, kāpēc netika ierosināts kriminālprocess pret /pers. J/ un /pers. K/, jo tieši viņi nodarījuši miesas

bojājumus apsūdzētajiem. Uz jautājumu, kāpēc par kriminālprocesa ierosināšanu policijā vērsies pēc 8 mēnešiem, paskaidroja, ka tad tikai atjēdzies. Tāpat apstrīd

prokuroram sniegtās liecības. Uz jautājumu, kāpēc pirmstiesas procesā visu atzinis, paskaidroja, ka pie viņa atbraucis policijas darbinieks un licis parakstīt liecības,

ja neparakstīšot, tad tikšot aizturēts. Reti lieto alkoholu, bet tovakar nedaudz iedzēris ar līdz tam vakaram nepazīstamo /pers. H/ un paziņu /pers. I/. Bijis jautrs,

vēlāk gājuši uz taksometra pieturu. Uzskata, ka, tā kā tas noticis zemessargu ballē, visi zemessargi viens otru piesedz un savās liecībās melo, bez tam cietušajiem

esot bagāti vecāki, kas visu sakārtojuši kā vajag.

[6] Apsūdzētā/pers. G/ aizstāvis Andris Mucenieks uzturēja iesniegto apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem argumentiem, pirmās instances tiesas

debašu runā faktiski jau visu pateicis.

[6.1] Pirmās instances tiesas spriedumā ir vārds vārdā atreferēts, ko teikuši un liecinājuši procesā iesaistītie pirmstiesas procesā un tiesā, bet beigās divās

rindkopās ir izteikts viedoklis, ka lietā esošie materiāli apstiprina, ka apsūdzētie ir vainīgi, nevērtējot tos apstākļus, uz kuriem tiesas sēdē vērsuši uzmanību.

[6.2] Konkrētajā procesā ir daudz šaubu par to, vai aizstāvamais /pers. G/ ir izdarījis tās darbības, kas viņam tiek inkriminētas. Lietā nav strīda par to, ka

apsūdzētie tajā vakarā bija iesaistīti konfliktā, taču nevar piekrist tiesas secinājumam, ka tieši /pers. G/ ir izraisījis konfliktu. Viens no tiesas motīviem šajā jautājumā,

proti, tas, ka /pers. K/ un /pers. J/ uzreiz pēc konflikta ir lūguši medicīnisko palīdzību, nozīmējot, ka viņi nav konflikta uzsācēji. Aizstāvis uzskata, ka pēc tā, kura

persona pirmā vērsusies policijā vai pēc medicīniskās palīdzības, nevar noteikt, kura persona ir cietusī vai vainīgā.

[6.3] Aizstāvis norādīja uz /pers. H/ un /pers. I/ liecināto, ka viņi nebija vērsušies pēc palīdzības, jo sakarā ar savu dzīves pieredzi un audzināšanu šādu rīcību

uzskata par vājuma pazīmi un vīrietim necienīgu. Tāpat ir vispārzināms fakts, ka persona alkohola reibumā sāpes uzreiz var tik izteikti nesajust. /pers. G/ ir atzinis,

ka viņš tajā vakarā bija alkohola reibumā.

[6.4.] Aizstāvis uzsvēra, ka pretējā ielas pusē esošā bāra īpašnieks liecināja, ka tajā vakarā bijis incidents ar agresīvi noskaņotiem zemessargiem. Ņemot vērā

liecinieku liecības, jāsecina, ka personas no zemessargu pasākuma bija konfliktējušas vēl pirms tam. Uz pasākuma beigām, pieļaujams, ka visas cietušās personas

jau bija stiprā alkohola reibumā. Šī agresivitāte varēja rasties no tā, ka /pers. G/ viņiem piegāja klāt pajautāt piesmēķēt, kas varbūt ir izraisījis kādu nepatiku un

sācies konflikts. Ne /pers.R/, ne /pers.V/ nevarēja sniegt konkrētas liecības un apgalvot, ka /pers. G/ ir izdarījis pirmo sitienu. Aizstāvības ieskatā liecības, kas tika

sniegtas pirmās instances tiesā, bija diezgan saskaņotas. Tiesa ir vērtējusi apsūdzēto rīcību, taču nav vērtējusi cietušo uzvedību vakarā. Nav ņemtas vērā arī

policista /pers.T/liecības, ka cietušie bijuši ļoti bravūrīgi, atsaukušies uz dažādiem politiskiem apstākļiem, pieprasījuši rakstīt iesniegumus, ka viņi ir cietuši.

[6.5] Tiesa ir formāli pārrakstījusi Krimināllikuma 231.panta otrās daļas dispozīciju, pasakot, ka ir notikusi sabiedriskās kārtības traucēšana. Tiesai bija

jānoskaidro un jānorāda, kāda ir traucētā miera pakāpe, jāizvērtē gan objektīvā puse, gan personas nodoms, saturs, mērķi un darbības motīvi. Šodienas versija, ja ir

atbraukuši dažādi dienesti (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Pašvaldības policija, Valsts policija), tas ir pamats nodarījumu kvalificēt pēc

Krimināllikuma 231.panta. Sanāk, ka jebkurš konflikts, kas notiek uz ielas ir uzskatāms par huligānisku darbību. Konkrētajā gadījumā redzams, ka pirmstiesas

izmeklēšanā procesa virzītājs sākotnēji nodarījumu bija kvalificējis pareizi, pēc tam kvalifikācija tiek pārveidota un pirmās instances tiesa neatklāj šīs tiesību normas

dispozīcijas, kā tas ir izpaudies, bet vienkārši formāli pārrakstījusi. Līdz ar to aizstāvis uzskata, ka tiesa nav pareizi piemērojusi pantu attiecībā uz epizodi, kurā

piedalījās /pers. J/ un /pers. K/. Pirmās instances tiesas spriedumā iztrūkst juridiskās motivācijas faktiski konstatētajiem apstākļiem.

[6.6] Ja arī apelācijas instances tiesa uzskatīs, ka /pers. G/ ir vainīgs, sods būtu samazināms, ņemot vērā to, ka viņam nav bijusi sodāmība, izdarītais

noziedzīgais nodarījums ir pirmais, bet piespriesto darba stundu skaits ir tuvu maksimālajam. Kā zināms, likums ļauj darba stundas variēt no 40 līdz 280 stundām

par vienu epizodi.

[6.7] Uzskata, ka kompensācija par labu /pers. J/ ir piedzīta neatbilstoši tam, ko Augstākās tiesas Senāts ir noteicis kā vadlīniju. Nosakot solidāru piedziņu,

tiesa ir pārkāpusi savas kompetences robežas. Cietušajiem visu laiku bija juridiskās palīdzības sniedzēja advokāte, kurai būtu jāzina kā pareizi sagatavot un pieteikt

lūgumus. Tiesa pati ir nolēmusi atsaukties uz Civillikuma pantiem par solidāru saistību nodibināšanu. Pirmās instances tiesā tika lūgts šo kompensāciju nenoteikt, jo

cietušajiem paliek tiesības par to vērsties tiesā civiltiesiskā kārtībā. To, ka pirmstiesas izmeklēšana ir bijusi nekvalitatīva, apliecina apstāklis, ka lietai esot jau

prokuratūrā, prokurors ir lūdzis izdarīt vēl vairākas procesuālās darbības, kas ir ļoti nozīmīgas, respektīvi, uzrādīšana atpazīšanai, kas ir vienīgā procesuālā darbība,

kurā jau piedalījies kā aizstāvis. Aizstāvja ieskatā policijas darbinieka /pers.E/darbības bija neatbilstošas Kriminālprocesa likuma prasībām, jo uzrādāmā persona bija

salikta kopā ar jauniešiem, principā vidusskolniekiem, lai gan vizuāli /pers. G/ jau ir nobriedis vīrietis. Šie objekti nebija salīdzināmi. Ņemot vērā, ka bija pagājis ilgs

laiks pēc notikuma, /pers. L/ nebija nekādu problēmu norādīt uz /pers. G/ kā vainīgo, jo pārējie tiešām bija bērni. Aizstāvjaprāt nav arī pieņemams, ka procesa

virzītājs procesā iesaistīto vietā sagatavo iesniegumus un iesniedz lietā, ko pats arī izmeklē. Kā liecinājis /pers. J/ un /pers. K/, tad /pers.E/viņiem kabinetā palīdzējis

uzrakstīt iesniegumus, kas abiem ir identiski vienādi. Šādos šaubīgos apstākļos apelācijas instances tiesai būtu gatavojams attaisnojošs spriedums.

[7] Apsūdzētais/pers. H/ pievienojās aizstāvja apelācijas sūdzībai ar tajā norādītajiem argumentiem. Paliek pie tām liecībām, kuras sniedzis pirmās instances

tiesā. Ar /pers. G/ iepazinies vakarā, /pers. I/ ir paziņa. Papildus norādīja, ka konflikta uzsācēji bija cietušie zemessargi, kuri tagad savās liecībās melo, viens otru

piesedz. Jau ejot uz centru, pretī nākuši divi zemessargi, no kuriem viens pazinis /pers. I/, pateikuši, ka priekšnieks /pers.F/sūtījis, lai kaut kur nopērk alkoholu un

ar to tad arī šķīrušies. Tālāk redzējuši, ka /pers. G/ spārda vairāki cilvēki. Gājuši klāt un tad liecinieks /pers. P/ uzsaucis, ka “šis ir tas”, un tad /pers. H/ sākuši sist.

Izrāvies no bara un zvanījis Municipālajai policijai. Visi uzbrucēji bija pārdzērušies. Faktiski sišana turpinājās līdz ieradusies Municipālā policija, kura uz iecirkni

aizveda /pers. H/ un /pers. I/, kur palicis /pers. G/ nezina. Kā sapratis, tad iepriekš zemessargiem bijis konflikts ar blakus kluba apmeklētājiem un, acīmredzot,

gribējuši turpināt kādu sist. Minētais tika nofilmēts no kameras, taču pēc šī incidenta tika izdzēsts, jo tādu vairs neatrada. Jāņem vērā, ka policijas darbinieks

/pers.E/abiem cietušajiem rakstīja iesniegumus un tiesā to nenoliedza. Par to, ka konfliktā tika piekauti visi trīs apsūdzētie, viss ir noslēpts, rakstījis sūdzības,

atbildes nav saņēmis. To, ka cietušie ir piedzērušies, redzēja policisti /pers.M/un /pers.T/, kuri pieņēma cietušo iesniegumus. Pats tajā dienā nebija dzēris, taču uz

jautājumu par alkohola lietošanu 10.decembrī, atbildēja apstiprinoši, bet neesot dzēris sākoties 11.decembrim. Apsūdzētais uzsvēra, ka viņš vienlaicīgi nevarēja

kauties un turēt durvis, lai citi zemessargi netiktu ārā. Visas pretlikumīgās darbības no zemessargu puses tika noslēptas, video izdzēsts. Kad vērsies policijā,

jautājot kur palicis viņa iesniegums par piekaušanu, saņēmis atbildi, ka visu izlems tiesā. Uzskata, ka prokurors S.Šarķis ir pazīstams ar zemessargu priekšniecību

un palīdzējis procesu pret /pers. J/ un /pers. K/ noklusēt.

[8] Apsūdzētais/pers. I/ apelācijas instances tiesas sēdē pievienojās sava aizstāvja iesniegtajai apelācijas sūdzībai un tajā minētajiem argumentiem. Apstiprina

pirmās instances tiesā sniegtās liecības. Piekrīt /pers. H/ apelācijas instances tiesā teiktajam. 10.decembra vakarā bija dzēruši alkoholu ar mazpazīstamo /pers. G/

un labāk pazīstamo /pers. H/. Vēlāk gājuši uz taksometru, jo /pers. I/ vajadzējis sagaidīt sievu pēc dežūras. Pirms tam vēl visi trīs iegājuši kazino un izdzēruši katrs

pa vienai glāzei alkohola. Pa ceļam /pers. I/ saticis paziņas /pers.R/un /pers.V/, kuri pēc priekšnieka rīkojuma gājuši pēc alkohola. Parunājušies, bet /pers. G/ jau

aizgājis uz priekšu. Pēc šķiršanās ieraudzījuši, ka /pers. G/ spārda vairāki cilvēki. Tieši /pers. P/ bijis tas, kas uzsaucis, ka “tas ir tas!”. Uzbrucēji bija piedzērušies

un acīmredzot sajaukuši viņus ar kādiem citiem cilvēkiem. Municipālajā policijā sniedzis liecības, ticis nofotografēts, bija miesas bojājumi – pārsista piere, sāpējusi

kāja. Policists, kurš ņēmis pirkstu nospiedumus, teicis, lai ātri raksta iesniegumus, jo citādi zemessargi visas pēdas noslēps. Divus mēnešus vēlāk viņam

piezvanījuši no policijas un tad uzzinājis, ka tiek apsūdzēts. Viņam ir pazīstams zemessargs /pers. L/, kuram uzjautājis, vai, zemessargs būdams, vispār zina himnu,

ja jau zemessargi tā izdarās. Cietušais /pers. K/ pats atzinis, ka pirmais iesitis /pers. I/. Pēc notikušā divas nedēļas nogulējis uz gultas.

[9] Apsūdzēto/pers. H/ un /pers. I/ aizstāvis R.Mediņš uzturēja iesniegto apelācijas sūdzību ar tajā norādītajiem argumentiem. Norādīja, ka apelācijas

instances tiesā visi apsūdzētie sniedza liecības un šīs liecības papildina viena otru un nav pretrunā viena otrai.

[9.1] Pirmās instances tiesas sēdē tika nopratināts liecinieks /pers. A/. Viņš liecināja, ka tajā naktī rīkojis pasākumu klubā /Nosaukums A/, kas ir tieši turpat

blakus /nosaukums/, kur bijis pasākums zemessargiem. Pa nakti pie viņa bija ienākuši cilvēki, par kuriem viņš vēlāk uzzinājis, ka tie ir zemessargi, un lūguši, lai

viņš savāc kaut kādus savus cilvēkus. Uz to viņš atbildējis, ka viņam nav nekādu savu cilvēku. Šis apstāklis norāda uz to, ka ir bijis kāds konflikts starp

zemessargiem un kādām trešajām personām.

[9.2] Kā zināms, ja zemessardzē esoša persona tiek saukta pie atbildības, šī persona zaudē savu statusu, tiek izslēgta no Zemessardzes. Aizstāvis uzskata, ka

ir noticis šis konflikts un, lai nenonāktu līdz tam, ka konfliktā tiktu vainoti /pers. J/ un /pers. K/, zinājuši, ka pirmajiem jāraksta iesniegums, jāaiziet pie ārsta

konstatēt miesas bojājumus. Secība ir sekojoša - bijis zvans Pašvaldības policijai, kas informējusi Valsts policiju, lai tā ierastos uz notikumu. Vienīgais, kas zvanījis

policijai, ir /pers. H/. Nākamais ieraksts žurnālā ir pēc 55 minūtēm, arī no /nosaukums/ par to, ka kluba /Nosaukums A/ klienti izraisījuši konfliktu. Tātad konflikti

bija notikuši arī ar kluba apmeklētajiem. Nav arī pamata neticēt liecinieka /pers.T/liecībām, ka /pers. K/ un /pers. J/ ir uzvedušies neadekvāti, runājot, ka vajag

iesaistīt militāro policiju, ka viņiem kā patriotiem uzbrukuši Krievijas specdienesti. /pers. J/ ir liecinājis, ka nekādas saskarsmes viņam ar /pers. H/ vai /pers. I/ nav

bijušas, tātad šīs personas viņam nekādā veidā nevarēja nodarīt miesas bojājumus. Apsūdzībā arī nav norādīts, kas un kādus miesas bojājumus nodarījis.

[9.3] No liecinieku liecībām redzams, ka tās ir saskaņotas, bet līdz galam tomēr nav vienādas. Absurda ir bijusi atpazīšanas rīkošana, kas notikusi vairākus

mēnešus pēc pratināšanas. Jau pratināšanā cietušais sauca konkrētus vārdus un uzvārdus, tātad zināja personu, kas nozīmē, ka atpazīšanai nav bijis iemesla.

Norāda, ka liecības, uz kā pamata pirmās instances tiesa taisījusi spriedumu, ir ļoti pretrunīgas, pretējas viena otrai. Vērsa uzmanību uz to, ka, lai darbības

kvalificētu kā huligānismu, nepieciešams konstatēt, ka rupji traucēts miers, turklāt ne tikai cietušo miers. Abi viņa aizstāvamie arī vairākkārt rakstījuši dažādām

institūcijām, lūguši ierosināt kriminālprocesu pēc viņu iesnieguma, taču atbildi tā arī nav saņēmuši. Uzskata, ka lieta ir izmeklēta tendenciozi. Lūdz tiesu taisīt

attaisnojošu spriedumu.

[10] Apelācijas instances tiesas sēdē prokurors S.Šarķis norādīja, ka Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 11.marta spriedums ir jāatstāj negrozīts un

iesniegtās apelācijas sūdzības ir noraidāmas. Apsūdzētie ir tiesiski un pamatoti atzīti par vainīgiem. Pirmās instances tiesas spriedumā atrodams ne tikai sīks lietā

esošo pierādījumu, tostarp lietā liecinošo personu, tiesas sēdē sniegto liecību atreferējums, bet arī analīze, norādīts, kāpēc tiesa piešķir ticamību vienām liecībām,

bet noraida citas. Turklāt pirmās instances tiesas spriedumā ir sniegts detalizēts un pareizs apsūdzēto /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ darbību juridiskais

novērtējums, kā arī atrodamas atbildes uz apsūdzēto aizstāvju apelācijas sūdzībās norādītajiem argumentiem. Prokurors noliedza, ka viņš pazītu kādu no

Zemessardzes vadības, un nekāda iejaukšanās viņa darbā pirmstiesas procesa laikā nav notikusi. Apsūdzības ieskatā nav pamata apšaubīt pirmās instances tiesas

izdarītos secinājumus, kas pamatoti ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtētiem lietas apstākļiem.

Motīvu daļa

[11] Iepazinusies ar apelācijas sūdzībās norādītajiem argumentiem, uzklausījusi apsūdzēto, aizstāvju un prokurora viedokļus, iepazinusies ar krimināllietas

materiāliem, apelācijas instances tiesa atzīst, ka Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 11.marta spriedums ir atceļams daļā par mantiskā kaitējuma kompensāciju

piedziņu.

[11.1] Neskatoties uz to, ka visi trīs apsūdzētie savu vainu noliedz, apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi apsūdzētos

par vainīgiem un sodījusi viņus pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, bet apsūdzēto /pers. G/ divos noziedzīgos nodarījumos pēc Krimināllikuma 231.panta

otrās daļas.

[11.2] Šīs lietas kontekstā apelācijas instances tiesa norāda, ka kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem (faktiem) ir īpašā nozīme kriminālprocesa gala

iznākuma sasniegšanā – no šiem faktiem ir atkarīgs procesa iznākums, t.i., konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgs risinājums. Ikvienai likumā iekļautajai

prezumpcijai ir jābūt samērojamai ar nevainīguma prezumpciju, t.i., neviena no prezumpcijām ne likumā, ne praktiskā izpildījumā nevar būt tāda, pēc kuras persona

bez pierādīšanas tiek uzskatīta par vainīgu. Minētās tēzes atzītas arī juridiskajā literatūrā (Ā.Meikališa, K.Strada-Rozenberga. Pierādīšana un izmeklēšanas

darbības. „Jurista Vārds” 2006.gada 13.jūnijs (426.)).

Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā

noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (U.Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums. Rīga: Tiesu namu aģentūra. 2000., 26.lpp.).

[11.3] Lai pareizi kvalificētu noziedzīgu nodarījumu, ir jākonstatē pilnīga atbilstība starp noziedzīgā nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma

normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. Tikai tajā gadījumā, kad noziedzīgā nodarījuma faktiskās pazīmes sakrīt ar konkrētā

Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, ir pamats atzīt, ka izdarīts noziedzīgs nodarījums un to pareizi kvalificēt. Ja kaut vai pēc vienas

pazīmes šādu sakritību nav iespējams konstatēt, jāatzīst, ka personas darbībā vai bezdarbībā nav konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.

Noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido četri obligāti elementi – objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse.

No subjektīvās puses Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzēto huligānismu raksturo tīšs tiešs nodoms.

Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības bīstamo raksturu,

paredzējusi darbības vai bezdarbības bīstamās sekas un vēlējusies tās vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. Savukārt, noziedzīgs nodarījums ir atzīstams par

izdarītu ar tiešu nodomu (dolus directus), ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības bīstamo raksturu, paredzējusi bīstamās sekas un vēlējusies to

iestāšanos – respektīvi, vainīgā persona vēlas, lai iestātos noteiktas sekas. Minēto apstiprina arī krimināltiesību teorija (U.Krastiņš „Mācība par nozieguma

sastāvu”, Rīga, Zvaigzne ABC, 65.-67.lpp.).

[11.4] Minētie noziedzīgo nodarījumu objekti konkrētajā krimināllietā ir sabiedriskās kārtības apdraudējums, vienlaicīgi nodarot kaitējumu vairāku personu

veselībai, kas ir noziedzīgā nodarījuma papildus tiešais objekts. Savukārt objektīvo pusi raksturo aktīva un prettiesiska darbība, kas pauž personas apzinātu gribu un

tā ir vērsta pret noziedzīgā nodarījuma objektiem, nodarot kaitējumu ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm. Objektīvās puses svarīgākā komponente ir veids,

kādā prettiesiskā darbība atbilstoši personas gribai tiek izdarīta. Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam ir materiāls sastāvs,

jo personu grupā ir nodarīti miesas bojājumi vairākām personām. No subjektīvās puses noziedzīgo nodarījumu raksturo tīšs tiešs nodoms, jo vainīgā persona

apzinās, ka viņas rīcība ir pretrunā ar sabiedrības un cietušo interesēm, bet persona vēlas rīkoties pretlikumīgi, pārkāpjot objektu tiesības un intereses.

Saskaņā ar krimināltiesību teoriju, Krimināllikuma 231.panta noziedzīgā nodarījuma - huligānisma definīcija nosaka, ka tas ir rupjš sabiedriskā miera

traucējums, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai

uzņēmumu vai organizāciju darbu. Minētais noziegums apdraud sabiedrisko kārtību un sabiedrisko mieru, pie tam vienlaicīgi var tikt nodarīts kaitējums personas

veselībai, juridisku un fizisku personu īpašuma interesēm, iestāžu un uzņēmumu darbībai, kas ir šī noziedzīgā nodarījuma papildus tiešie objekti. Vainīgā persona,

rupji (ievērojamā mērā, būtiski, nopietni), traucējot sabiedrisko mieru, tīši aizskaroši vēršas pret citiem sabiedrības locekļiem, paužot atklātu, cinisku sabiedrisko

interešu nonievāšanu, nostādot tām pretī savas personiskās intereses, t.i., izrāda acīmredzamu necieņu pret sabiedrību vai bezkaunību. Ja huligānisms nav saistīts

ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam, mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, tad tā sastāvs ir formāls, bet pretējā gadījumā tā sastāvs ir materiāls (U.Krastiņš,

V.Liholaja, A.Niedre „Krimināllikuma zinātniski – praktiskais komentārs” 3.daļa, Rīga 2003.g., 192.-196.lpp).

[11.5] Tā kā apelācijas instances tiesa atzīst, ka spriedums atstājams negrozīts daļā par vainu un sodu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 564.panta sesto

daļu, nav nepieciešams atkārtot pirmās instances tiesas spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus.

[12] Taču apelācijas instances tiesa vērš uzmanību uz sekojošo.

[12.1] Judikatūrā secināts, ka viena no huligānismu kvalificējošām pazīmēm ir tiesu medicīnas eksperta konstatēta jebkāda miesas bojājuma nodarīšana

cietušajai personai, ne tikai tāda viegla miesas bojājuma nodarīšana, kas izraisījusi īslaicīgu veselības traucējumu no 7 līdz 21 dienām vai vispārējo darbspēju

nenozīmīgu paliekošu zaudējumu līdz 5% ieskaitot. Huligānisms, kas izdarīts, personai nodarot miesas bojājumus, tostarp arī smagus un vidēja smaguma miesas

bojājumus, ir atzīstams par ļaunprātīgu huligānismu (2013.gada 25.maija Augstākās tiesas nolēmums lietā SKK-253/2013).

[12.2] Konkrētajā gadījumā cietušajiem nodarītos miesas bojājumus, kas nosaka noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 231.panta otrās

daļas, apstiprina ekspertu atzinumi Nr.657 (1.sējums, lietas 35.lapa, ) , Nr.127L (2.sējums, lietas 125.-127.lapa) , Nr.658 (1.sējums, lietas 49.lapa) , Nr.296

(1.sējums, lietas 53.-54.lapa). Savukārt otrs kvalificējošais apstāklis – personu grupa, pierādās ar pirmās instances tiesas spriedumā ietverto pierādījumu analīzi.

Līdz ar to šajā kriminālprocesā noziedzīgā nodarījuma kvalificēšana pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas ir pareiza.

[12.3] Izvērtējot apsūdzēto darbības, apelācijas tiesa atzīst, ka tās viennozīmīgi vērtējamas kā rupjš sabiedriskās kārtības traucējums, jo ar apsūdzēto

pretlikumīgajām darbībām notika iejaukšanās sabiedriskā pasākumā – tika traucētas un rezultātā pārtrauktas Zemessardzes svinības, kā arī tika nodarīti miesas

bojājumi cietušajiem, tādējādi rupji traucējot sabiedrisko kārtību. Tā rezultātā svinību viesiem tika traucēta atpūta, konflikts notika publiski, tika traucēti dažādi

palīdzības dienesti.

[12.4] Savukārt /pers. G/ huligānisko rīcību apstiprina ne tikai cietušais /pers. L/ un viņa sieva /pers. L/ savās liecībās, bet arī video ieraksts ar nosaukumu

“NVR Avotu iela_IP Camera_7 ( 1.sējums, lietas 90.lapa) plkst.03.01.55 ataino to, ka pa ielu pārvietojas vīrietis un sieviete un viņiem seko vīrietis, kuram katrā

rokā ir pa priekšmetam. Vīrietis pārvietojas pa ielu, veicot straujas un demonstratīvas kustības ar rokās esošajiem priekšmetiem, tos demonstratīvi vicinot un ik pa

laikam priekšmetus sasitot kopā. Abus metāla stieņus izņēma, apskatīja un uz viena no tiem bija sarkanas krāsas bioloģiskas pēdas (1.sējums, lietas 95., 93.lapa).

[12.5] No cietušā /pers. L/ liecībām izriet, ka viņš ar sievu devies prom no zemessargu pasākuma jau pēc sākotnējā konflikta, kurā nebija piedalījies, kad aiz

viņiem sācis nākt, kā tagad zina, /pers. G/, un izteicis draudus “nositīšu visus, kas uz ielas”, rokās turot kaut kādus metāla priekšmetus ar āķiem, kurus vilcis pa

zemi un sacēlis troksni. Tad, panākot cietušo, ar vienu dzelzs priekšmetu iesitis cietušajam pa vaigu, tad atvēzējies nākamajam sitienam sievas virzienā. Sākuši ar

/pers. G/ cīkstēties, līdz tas aizbēdzis. Varējis redzēt, ka /pers. G/ bijis kādu vielu reibumā.

Šāda nemotivēta, prettiesiska, vardarbīga uzvedība ir atzīstama par rupju sabiedriskās kārtības traucējumu. Minētais secināms gan no cietušā liecībām, gan

ņemot vērā, ka sitiens ir bijis bez jebkāda motīva, izņemot huligānisko, tiek izdarīts pilnīgi nepazīstamam cilvēkam, kurš arī ir sabiedrības loceklis, turklāt

naktsmiera laikā, jo konflikts notika uz ielas plkst.03.05.

[12.6] Turklāt, lai arī apsūdzētie apgalvo, ka alkoholu lieto maz un reti, tas neatbilst sākotnējām /pers. G/ liecībām. /pers. H/ norādīja, ka 11.decembrī, t.i.,

11.decembrī pēc plkst.24.00, viņš vairs alkoholu nelietoja un tāpēc uzskata, ka nebija alkohola ietekmē. Tai pat laikā abi pārējie apsūdzētie apstiprina, ka vēl pirms

konflikta bijuši kazino, tur vēl iedzēruši un tad devušies uz taksometru. Līdz ar to atzīstams, ka viņi visi trīs bija alkohola ietekmē. No videofaila ar nosaukumu

“NVR Avotu iela_IP Camera 7_NVR Avotu iela redzams, ka plkst.02.41.34 pa Lielo ielu virzienā uz /nosaukums/ pusi dodas trīs vīrieši. Vīrieši pārvietojas

streipuļodami, viņu gaita nestabila. Pārvietojoties vīrieši demonstratīvi žestikulē (1.sējums, lietas 95.lapa).

Bez tam judikatūrā nostiprinājusies atziņa, ka alkohola lietošanas konstatēšanai nav obligāti jāizdara ekspertīze (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 19.janvāra

lēmums lietā SKK-28/07). Tādejādi šī apstākļa konstatēšanai pietiek arī ar citu pierādījumu un liecību izvērtēšanu. Bez tam liecinieki arī apstiprina, ka apsūdzētie

izskatījās dzēruši.

[12.7] Nepastāv strīds par to, ka starp cietušajiem un apsūdzētajiem izcēlās konflikts un visas iesaistītās personas atradās alkohola ietekmē. Taču svarīgi ir

tas, ka konfliktu ar cigaretes aizdedzināšanu uzsāka /pers. G/, kurš jau pirms konflikta, ejot pa ielu, kā atzina paša aizstāvis, “dīdījies”. Tad, kad sācies kautiņš, tajā

aktīvi iesaistījušies /pers. H/ un /pers. I/. /pers. H/ uzbrucis cietušajam /pers. K/ un tad /pers. I/ meties virsū /pers. K/. Turklāt, lai cietušajiem palīgā nevarētu

atskriet pasākuma dalībnieki, ieejas durvis turējis /pers. H/. Sīkāk tas atspoguļots liecinieku liecībās, it īpaši /pers. P/ un /pers. V/ liecībās. Savukārt par /pers. J/

agresivitāti liecina nākamais noziedzīgais nodarījums pret /pers. L/.

Par konflikta norisi pirmās instances tiesa jau ir veikusi detalizētu analīzi un izdarījusi pamatotus secinājumus. Apgabaltiesa tiem pievienojas, sīkāk

nepārrakstot iesaistīto personu liecības.

[12.8] Par kvalificējošo pazīmi “personu grupa” norādāms, ka grupa var izveidoties pilnīgi spontāni ar konkludentām darbībām, kas noticis arī šajā

konkrētajā kriminālprocesā.

[13] Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā, izlemjot jautājumu par vainas pierādījumiem, detalizēti analizētas gan apsūdzēto

/pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ tiesas izmeklēšanā, gan /pers. G/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības Tāpat skrupulozi vērtētas cietušā /pers. J/ un /pers. L/

pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, tāpat arī cietušā /pers. K/ liecības un veiktās konfrontācijas, liecinieku /pers. V/, /pers. R/, /pers.

P/, /pers. F/, /pers. T/, /pers. N/, /pers. C/, /pers. O/, /pers. L/, /pers. Z/, /pers. S/, /pers. D/, /pers. A/, /pers. U/, /pers. E/ liecības gan tiesas sēdē, gan

pirmstiesas procesā.

Visas sniegtās liecības vērtētas kopumā un savstarpējā saistībā ar pārējiem lietā esošiem un tiesas izmeklēšanā objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem (tiesu

medicīniskās ekspertīžu atzinumiem cietušajiem /pers. J/, /pers. K/ un /pers. L/, protokoliem par uzrādīšanu atpazīšanai, ar video ierakstiem, ENŽ ierakstiem, ar

divu metāla stieņu izņemšanu, ar izņemšanas un apskates protokoliem).

Veikta visu liecību un pierādījumu skrupuloza un objektīva analīze un norādīts, kāpēc tiesa uzskata par ticamiem apsūdzības uzrādītos pierādījumus, bet netic

apsūdzēto paustajai nostājai – vainas noliegšanai, ko arī apelācijas tiesa atzīst par aizstāvības taktiku, lai izvairītos no eventuāli smagā soda un kompensāciju

samaksas.

Pirmās instances tiesa ir analizējusi arī tos apstākļus, uz kuriem savās apelācijas sūdzībās atkārtoti norāda apsūdzētais /pers. G/ un viņa aizstāvis. Tāpat

apelācijas instances tiesa atzīst par nepamatotām apsūdzēto un viņu aizstāvju norādes, ka pirmās instances tiesa nav pietiekami vērtējusi pierādījumus, tos ir

neobjektīvi analizējusi, līdz ar to joprojām pastāv šaubas par apsūdzēto vainu. Tiesa nekonstatē, ka kādas liecības vai pierādījumi pirmstiesas procesā vai pirmās

instances tiesā būtu iegūti ar procesuāliem pārkāpumiem, kas varētu ietekmēt pierādījumu ticamību, attiecināmību un pieļaušanu. Arī sūdzības un piezīmes par

tiesas sēžu protokoliem no apsūdzēto un viņu aizstāvības puses nav iesniegtas.

Apelācijas sūdzībās paustie viedokļi par pierādījumu pārvērtēšanu ir pamatoti ar sūdzību autoru atšķirīgu viedokli par lietā esošo pierādījumu vērtēšanu.

Lūgums par pirmās instances tiesas nolēmuma atcelšanu ir saistīts ar vēlmi apelācijas instances tiesā no jauna vērtēt jau izvērtētus un argumentētus pierādījumus.

Tādējādi apelācijas instances tiesai nav pamata apšaubīt pirmās instances tiesas izdarītos secinājumus, kas pamatoti uz vispusīgi un pilnīgi izvērtētiem lietas

apstākļiem to kopumā un savstarpējā saistībā. Pierādījumi tiesā pārbaudīti, ievērojot kriminālprocesuālo normu prasības, un spriedums pamatots vienīgi uz tiem

pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas sēdē.

[14] Visbeidzot apgabaltiesa vērš uzmanību uz to, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas

atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis, ka no Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt

spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā prasība detalizēti atrunāt jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atbildēt atrunāt

jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Augstākās

tiesas Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 11.marta sprieduma lietā Nr.SKA-66/2014, 14.punkts, 2012,gada 21.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā

Nr.SKA-186/2012, 10.punkts, 2013.gada 1.jūlija rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-584/2013 10.punkts, 2015.gada 6.oktobra lēmums lietā Nr.SKA-633/2015) .

Minētos nosacījumus pirmās instances tiesa ir ievērojusi un apgabaltiesa Augstākās tiesas viedokli ņem vērā arī izvērtējot apelācijas sūdzībās norādīto.

[15] Papildus apelācijas instances tiesa norāda uz to, ka pirmās instances tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā nav izlemts jautājums par piedzītajām materiālā

kaitējuma kompensācijām. Kā redzams no sprieduma motīvu daļas, tad pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi cietušo labā piedzenamo materiālo kaitējumu

apmērus, taču sprieduma rezolutīvajā daļā piedzītā summa ir atšķirīga. Tiesa nav argumentējusi piedzīto kaitējuma summu apjomu. Tā kā spriedums šajā daļā nav

protestēts un par to nav sūdzības no cietušo puses, tad apelācijas instances tiesai nav tiesību piedzenamās summas palielināt. Apmierinot cietušo prasības par

materiālā kaitējuma piedziņu tikai daļēji, tiesa nav izlēmusi rīcību ar atlikušo prasījuma summu, t.i., materiālā kaitējuma prasības nav izlēmusi pilnībā, kas labojams

apelācijas instances tiesas nolēmumā.

[15.1] Bez tam apgabaltiesa konstatē, ka lietā pilna nolēmuma pieejamības dienā 2019.gada 3.maijā pirmās instances tiesa pieņēmusi lēmumu par kļūdu

labojumu, kas atzīstams par nelikumīgu, jo ar lēmumu paaugstinātas cietušo labā piedzenamās summas no apsūdzētajām personām. Šāds labojums nav traktējams

kā matemātiskā aprēķina kļūda Kriminālprocesa likuma 474.panta izpratnē un nelikumīgi pasliktina apsūdzēto stāvokli.

[15.2] Attiecībā par morālā kaitējuma piedziņu cietušo labā pirmās instances tiesa vērtējusi katra cietušā tiesību aizskāruma dziļumu un publiskumu, pamatoti

atzīstot cietušo tiesības saņemt atlīdzinājumu par morālo aizskārumu. Tiesas piespriestās kaitējuma summas ir pamatotas un samērīgas, kā arī atbilstošas tiesu

praksē iedibinātajiem principiem.

[15.3] Izlemjot jautājumu par apsūdzētajiem piemērojamā soda veidu un mēru, pirmās instances tiesa ievērojusi Krimināllikuma 35.pantā ietverto soda mērķi

un 46.pantā ietvertos soda noteikšanas vispārīgos principus. Apsūdzētajiem piespriestos sodus apgabaltiesa atzīst par taisnīgiem, pamatotiem un adekvātiem.

[16] Līdz ar to apelācijas instances tiesa atzīst, ka apsūdzētie /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ ir pamatoti atzīti par vainīgiem pēc Krimināllikuma 231.panta

otrās daļas, /pers. G/ vēl vienā noziedzīgā nodarījumā pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, un izvērtējot personības noteikti atbilstoši sodi.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, apelācijas instances tiesa

n o s pri e da

Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 11.marta spriedumu atcelt daļā par mantiskā kaitējuma kompensāciju piedziņu.

Piedzīt solidāri no /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ par labu cietušajam /pers. J/ mantiskā kaitējuma kompensāciju 210 EUR (divi simti desmit euro). Mantiskā

kaitējuma kompensācijas daļu 350 EUR (trīs simti piecdesmit euro) apmērā nenoteikt.

Piedzīt solidāri no /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ par labu cietušajam /pers. K/ mantiskā kaitējuma kompensāciju 350,09 EUR (trīs simti piecdesmit euro, 09

centi). Mantiskā kaitējuma kompensāciju daļā par 350 EUR (trīs simti piecdesmit euro) apmērā nenoteikt.

Piedzīt no /pers. G/ par labu cietušajam /pers. L/ mantiskā kaitējuma kompensāciju 240,86 EUR (divi simti četrdesmit euro, 86 centus). Mantiskā kaitējuma

kompensāciju daļā par 200 EUR (divi simti euro) apmērā nenoteikt.

Kaitējuma kompensācijas atlīdzībai /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ labprātīgai izpildei noteikt 30 (trīsdesmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās

dienas, dokumenti par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu iesniedzami Kurzemes rajona tiesas kancelejā Saldū, Tūristu ielā 3, vai nosūtāmi pa pastu.

Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

Nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 10 dienu laikā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574., 575.pantā paredzētajos gadījumos, sūdzību vai

protestu iesniedzot Kurzemes apgabaltiesā.

Pilns tiesas nolēmums pieejams no 2019.gada 18.oktobra.

Tiesnese S.Mertena

Tiesnese I.Rozīte

Tiesnesis K.Līcis