Court dismissed appeal against fine for playing loud music late at night, ruling it constitutes minor hooliganism.

Lieta Nr.131019316

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 20.janvārī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S.Groza

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/ sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes

priekšnieka 2016.gada 5.aprīļa lēmumu Nr./numurs/.

Aprakstošā daļa

2016.gada 6.janvārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr./numurs/un ar 2016.gada 22.janvāra lēmumu Nr./numurs/ /pers. A/ saukts

pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.pantam, uzliekot naudas sodu 70 EUR apmērā.

Minēto lēmumu /pers. A/ (turpmāk arī – Sūdzības iesniedzējs) pārsūdzēja un ar Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes priekšnieka

(turpmāk arī – Iestādes) 2016.gada 5.aprīļa lēmumu Nr./numurs/ (turpmāk arī – Lēmums) tas atstāts negrozīts.

Lēmumā norādīts, ka ar 2016.gada 22.janvāra lēmumu Nr./numurs/ Sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas

Administratīvā pārkāpuma kodeksa 167.pantā paredzēta pārkāpuma izdarīšanu, proti, par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret

sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai

organizāciju darbu, uzliekot naudas sodu 70 EUR apmērā.

Lietā iegūtie pierādījumi apliecina izdarīto pārkāpumu, proti, iesniegums/pieteikums no nama /adrese/ iedzīvotājas par sabiedriskā miera traucēšanu

2015.gada 8.novembrī plkst.00.30, tas ir, skaļu mūzikas atskaņošanu no dzīvokļa /adrese/, kas traucē viņas mieru. Iesniegumā minēto miera traucēšanu

apstiprina citi nama /adrese/ iedzīvotāji sniegtajās rakstveida liecībās. Pārkāpuma esamību apliecina arī policijas darbinieku ziņojumā ietvertās ziņas, proti,

2015.gada 8.novembrī plkst.00.59, ierodoties lietā apskatāmā notikuma vielā, dzīvokļa durvis atvēra Sūdzības iesniedzējs un paskaidroja, ka skaļās

mūzikas atskaņošanas iemesls ir dzimšanas dienas svinības.

Lai atzītu personu par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, ir jākonstatē,

ka persona šādas administratīvi sodāmas darbības ir veikusi, kā arī ir nepieciešams konstatēt, ka šīs darbības veiktas necieņā pret sabiedrību vai

bezkaunībā, ignorējot sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības normas. Lai atzītu konkrētu rīcību par sīko huligānismu, nav nepieciešams, lai būtu vienlaikus

konstatētas visas iespējamās sīkā huligānisma pazīmes.

Ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.pantu aizsargātās intereses ir sabiedriskais miers un kārtība. Kā izriet no tiesību normas teksta,

traucējoša mūzikas atskaņošana nakts laikā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, ir kvalificējams kā sīkais huligānisms.

Atbilstoši minētā kodeksa 243.1 pantam lietā ir iegūta pietiekama informācija par Sūdzības iesniedzēja rīcību un noteiktā procesuālajā formā

nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu

administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Ar lietā fiksētajām liecībām konstatēts, ka Sūdzības iesniedzējs administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā skaļi atskaņoja

mūziku. Sūdzības iesniedzējs ir lietā apskatāmā pārkāpuma subjekts, neatkarīgi no tā, vai viņš ir dzīvokļa īrnieks vai īpašnieks, jo minētā pārkāpuma

subjekts ir persona, kura faktiski veic darbības, kas traucē apkārtējo personu mieru.

Sūdzības iesniedzēja norādītais apstāklis, ka dzīvokļa sienas ir plānas sienas, bija jāņem vērā Sūdzības iesniedzējam un jāveic savas darbības tādā

mērā un skaļumā, lai netraucētu citu iedzīvotāju mieru, proti, jāklausās mūzika tādā skaļumā, lai netraucētu pārējo iedzīvotāju mieru.

Atbilstoši soda sankcijai par minēto pārkāpumu uzliek naudas sodu no 70 līdz trīs 350 euro.

Sūdzības iesniedzējam uzliktais naudas sods 70 EUR apmērā ir noteikts piemērojamās tiesību normas ietvaros un ir samērīgs ar izdarīto

pārkāpumu. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantam, nosakot sodu, tika ņemti vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, vainas

pakāpe un atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. Sūdzības iesniedzēja atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi netika konstatēti. Administratīvā

soda mērķis ir ne vien sodīt pārkāpēju, bet arī audzināt likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā.

Par minēto Lēmumu sūdzību iesniedzis Sūdzības iesniedzējs, kurā norādīts, ka viņš apstrīd uzlikto sodu. Administratīvā pārkāpuma protokolā

norādītajā vietā un laikā tika svinēja drauga dzimšanas diena, viņš dzīvoklī bija kā viesis. Viņš nebija tas, kurš skaļi uzvedās un skaļi ieslēdza mūziku. Viņš

bija vienīgais viesis, kurš nelietoja alkoholu un tāpēc atvēra durvis policijas darbiniekam. Kad viņš izteica brīdinājumu, viņš pārējiem, kuri atradās

dzīvoklī, to pateica un viņi izslēdza mūziku un aizbrauca uz klubu. Viņš gribēja, kā labāk, bet nokļuva nepatīkamā situācijā. Turpmāk šādas situācijas

nepieļaus un lūdz atcelt uzlikto sodu.

Tiesā saņemti Iestādes pārstāvja rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka lietā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr./numurs/ par

to, ka 2015.gada 8.novembrī plkst.01.12 Sūdzības iesniedzējs skaļi atskaņoja mūziku, tādejādi traucējot sabiedrisko mieru, kas izpaužas, kā necieņa

pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtas uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, izdarot Latvijas administratīvā pārkāpuma

kodeksa 167.panta pārkāpumu.

Minētā kodeksa 167.pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par sīko huligānismu. ŠĪ tiesību norma ir ietverta kodeksa 13.nodaļā, kurā

paredzēta atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem, kas apdraud sabiedrisko kārtību. Tādējādi gan Latvijas administratīvā pārkāpuma kodeksa

167.panta formulējums, gan tā atrašanās kodeksa 13.nodaļā liecina, ka sīkā huligānisma kā administratīvā pārkāpuma objekts ir sabiedriskais miers un

kārtība, bet objektīvā puse ir darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu.

Ar Latvijas administratīvā pārkāpuma kodeksa 167.pantu aizsargātās intereses ir sabiedriskais miers un kārtība. Savukārt sabiedriskā kārtība ir

tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību, cilvēku mierīgu dzīvi,

darbu, atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību.

Mērķis traucēt sabiedrisko mieru nav huligānisma obligāta pazīme, taču izdarot ar tiešu nodomu huligānisko darbību, persona var gan vēlēties šā

mērķa sasniegšanu, gan pieļaut to, gan vispār nepievērst tam uzmanību (sk. Augstākās tiesas 2007. gada 8.marta lēmums lietā Nr. SKK-13/2007).

Policijas darbinieki, atrodoties namā /adrese/konstatēja, ka no dzīvokļa, kurā uzturējās Sūdzības iesniedzējs, skanējusi skaļa mūzika. Lai gan

policijas darbinieka liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, tomēr

policijas darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lietā

nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka policijas darbinieki būtu snieguši nepatiesu informāciju, par lietas faktiskiem apstākļiem. Lietā nav ziņu par

policijas inspektora personisku ieinteresētību pieteicēja sodīšanā.

Atbilstoši likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punktu konstatēt administratīvos pārkāpumus ir policijas darbinieka dienesta pienākums.

Līdz ar to nav pamata apšaubīt policijas inspektora sniegtās ziņas un iegūtos pierādījumus.

Sūdzības iesniedzēja vaina ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu, kuram a apriori ir publiska ticamība, un tos ir iespējams apšaubīt,

iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina.

Administratīvā pārkāpuma protokolā konstatēto apstiprina arī liecinieki.

Sīkā huligānisma kā administratīvā pārkāpuma objekts ir sabiedriskais miers un kārtība, bet objektīvā puse ir darbības, kas vērstas uz sabiedriskā

miera un kārtības traucēšanu. Noteiktos apstākļos šādas darbības var būt saistītas ar trokšņošanu. Tādējādi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

167.pantā paredzētā pārkāpuma sastāvu veido skaļas mūzikas atskaņošana, traucējot citu personu mieru.

Ņemot vērā iepriekš minēto un lietā iegūtos pierādījumus, Sūdzības iesniedzējs pamatoti tiek saukts pie administratīvās atbildības par sabiedriskā

miera un kārtības traucēšana.

Iestāde, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pantu, ir novērtējusi pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas un nonākusi pie pareiziem

secinājumiem.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,

Sūdzības iesniedzējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu sankcijas ietvaros.

Paskaidrojumi nosūtīti Sūdzības iesniedzējam.

Lietā atrodas sekojoši dokumenti/pierādījumi: administratīvā pārkāpuma protokols; rakstveida pieteikums; dienesta ziņojumi; rakstveida liecības;

izdrukas no reģistriem; informatīvi materiāli (paziņojumi).

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējusi lietas materiālus, secina, ka sūdzība ir noraidāma.

2016.gada 6.janvārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr./numurs/, kurā norādīts, ka 2015.gada 8.novembrī plkst.01.12 /pers. A/

dzīvoklī /adrese/ traucēja sabiedrisko mieru, kas izpaudās kā necieņa pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, skaļi atskaņojot

mūziku dzīvoklī.

Ar 2016.gada 22.janvāra lēmumu Nr./numurs/ /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

167.pantam, uzliekot naudas sodu 70 EUR apmērā.

Ar Iestādes 2016.gada 5.aprīļa lēmumu Nr./numurs/ šis lēmums atstāts negrozīts.

Lietā konstatēts, ka Sūdzības iesniedzējs izdarīja administratīvo pārkāpumu – sīko huligānismu, proti, skaļi atskaņoja mūziku un traucēja mājas

iedzīvotāju mieru, neievērojot vispārpieņemtās uzvedības normas.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.1 3 panta trešajai daļai tiesa pievienojas Lēmumā norādītajiem apstākļiem par

administratīvo pārkāpumu konstatēšanu.

Iestāde, pieņemot Lēmumu, ir izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus un Lēmumā norādījusi pārkāpumu faktiskos apstākļus un argumentus

(motivāciju), kas to pamato. Iestāde ir izvērtējusi lietas materiālus atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 244.panta prasībām.

Lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami, pieļaujami un ticami un tie pierāda pārkāpumu esamību.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.pantā paredzēta administratīvā atbildība par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā

necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu

(uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms).

Ar lietā iegūtajiem pierādījumiem, tostarp liecībām, dienesta ziņojumiem ir pamatots, ka Sūdzības iesniedzējs kā lietā apskatāmā pārkāpuma

subjekts, veica darbības (skaļas mūzikas atskaņošana), kas traucēja apkārtējo naktsmieru un sabiedrisko kārtību kopumā. To pierāda mājas iedzīvotāju

liecības par to, ka dzīvokļa, kurā notikuma laikā uzturējās Sūdzības iesniedzējs, iemītnieki regulāri nedēļas nogalēs atskaņo skaļu mūziku un trokšņo nakts

laikā no plkst.00.00 līdz 03.00, un tas notika arī 2015.gada 8.novembrī plkst.01.12, par ko tika ziņots policijai. Arī policijas darbinieku dienesta

ziņojumos ir norādīts, ka, tika saņemts izsaukums par skaļi atskaņotu mūziku un, sazinoties ar mājas iemītnieci, tika noskaidrots, ka mūzika norādītajā

dzīvoklī tiek atskaņota periodiski, par to ir aizrādīts dzīvokļa Nr.9 iemītniekam, bet viņš uz to nereaģē. Arī notikuma naktī, kad tika izsaukta policija, pēc

tās aizbraukšanas mūzikas atskaņošana netika pārtraukta.

Policijas darbinieku, kuri ieradās notikuma vietā, dienesta ziņojumos norādīts, ka 2015.gada 8.novembrī plkst.00.59, ierodoties notikuma vietā,

bija dzirdama skaļa mūzika, dzīvokļa durvis atvēra Sūdzības iesniedzējs, kurš norādīja, ka viņš ir dzīvokļa saimnieks. Viņam tika norādīts pārtraukt

trokšņošanu un skaļu mūzikas atskaņošanu, brīdinot, ka par šādu turpmāku rīcību ir noteikta atbildība. Pēc kāda laika plkst.01.12. atkal bija dzirdami

mūzikas trokšņi no minētā dzīvokļa, pienākot tuvāk, bija dzirdama skaļa mūzika, bet dzīvokļa durvis neviens vairs neatvēra un mūzika turpināja skanēt.

Līdz ar to lietā iegūtie pierādījumi, tostarp liecības un policijas darbinieku ziņojumi pamato pārkāpuma, proti, sīka huligānisma izdarīšanu, traucējot

apkārtējo naktsmieru un neievērojot vispārpieņemtas uzvedības normas, atskaņojot skaļu un trokšņainu mūziku.

Kaut arī Sūdzības iesniedzējs norāda, ka viņš nebija tas, kurš skaļi uzvedās un skaļi ieslēdza mūziku, viņš bija vienīgais viesis, kurš nelietoja

alkoholu un tāpēc atvēra durvis policijas darbiniekam, tomēr no lietā iegūtajiem pierādījumiem, tostarp policijas darbinieku ziņojumiem izriet, ka tieši

Sūdzības iesniedzējs notikuma vietā un laikā norādīja, ka viņš ir dzīvokļa saimnieks, un tieši viņam policijas darbinieki norādīja pārtraukt trokšņošanu un

skaļas mūzikas atskaņošanu.

Tādējādi viņam vajadzēja un viņš varēja saprast, ka šāda rīcība radīs tiesiskas sekas (administratīvo atbildību), tomēr mūzikas atskaņošana netika

pārtraukta, kas traucēja mājas iedzīvotāju naktsmieru.

Tā kā policijas darbinieki tieši apsekoja notikuma vietu un sarunājās ar Sūdzības iesniedzēju, kurš norādīja, ka svin dzimšanas dienu un ir dzīvokļa

saimnieks, tostarp tieši viņam tika norādīts izslēgt mūziku, kam sekojoši mūzikas atskaņošana turpinājās, tad nerodas šaubas par policijas darbinieku

fiksētajām ziņām un to, ka pārkāpuma subjekts ir Sūdzības iesniedzējs.

Policijas darbinieku dienesta ziņojumi ir pieļaujami un ticami pierādīšanas līdzekļi atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta

pirmajai daļai un 243.1 panta pirmās daļas 5.punktam. Lietā nav iegūtas pamatotas ziņas, kas liktu apšaubīt šo ziņu objektivitāti un atbilstību notikuma

faktiskajiem apstākļiem.

Līdz ar to ar lietā iegūtie pierādījumi pamato to, ka Sūdzības iesniedzējs ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.pantam.

Par lietā konstatēto administratīvo pārkāpumu Sūdzības iesniedzējam uzlikts naudas sods sankcijas minimālā apmērā – 70 EUR.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantam administratīvais soda mērķis ir audzināt pārkāpēju likumu ievērošanas un

sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī vērsts uz to, lai tiklab pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Atbilstoši minētā kodeksa 32.pantam, nosakot sodu, vērtē pārkāpumu raksturu, pārkāpēja personību, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļus.

Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – ieaudzināt apzinīgu attieksmi pret

saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību,

novērst tiesību pārkāpumus (sk. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.pantu).

Vērtējot pārkāpumu raksturu, secināms, Sūdzības iesniedzējs ir saukts pie administratīvās atbildības par sīko huligānismu, kas saistīts ar apkārtējo

naktsmiera traucēšanu un notika daudzdzīvokļu mājā nakts laikā, kas tādejādi liecina par vispārpieņemtu uzvedības normu neievērošanu, kas ietekmēja

vairākus nama iemītniekus (to apstiprina liecības). Turklāt, kā izriet no lietas materiāliem, tad naktsmiera traucēšana, atskaņojot skaļu mūziku un

trokšņojot, netika pārtraukta arī pēc policijas ierašanās un brīdinājuma izteikšanas par likumā noteiktu atbildību.

Ņemot vērā šos apstākļus, pārkāpumu nevar vērtēt kā maznozīmīgu, jo atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pantam

administratīvais pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu

nebūtu lietderīga, proti, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu

aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura) līdzeklis.

Lietā nav konstatējami pārkāpēja atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. Tiek ņemts vērā Sūdzības iesniedzēja norādītais, ka viņš turpmāk

šādu rīcību nepieļaus. Šis apstāklis ir vērtējams pozitīvi un attiecināms uz personas attieksmi pret izdarīto, bet tas neatbrīvo no administratīvās atbildības

un administratīvā soda uzlikšanas, kas pamatoti ir uzlikts soda sankcijas minimālā apmērā.

Izvērtējot pārkāpuma raksturu, izdarīšanas apstākļus, atbildību ietekmējošus apstākļus un pārkāpēju raksturojošās ziņas, secināms, ka

administratīvais sods ir uzlikts pamatoti un atbilst soda mērķim.

Administratīvā soda mērķis primāri ir attiecināms uz pašu pārkāpēju. Sods kā ietekmēšanas līdzeklis pilda gan sodoša, gan preventīvu funkciju, lai

persona turpmāk neizdarītu jaunus pārkāpumus. Uzliktais administratīvais sods ir vērtējams kā soda mērķim atbilstošs un samērīgs, jo veido samērīgu

līdzsvaru starp pārkāpumu raksturu un pārkāpēju raksturojošām ziņām.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.6 , 289.13 pantu, tiesa

nosprieda

Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes priekšnieka 2016.gada 5.aprīļa lēmumu Nr./numurs/ (2016.gada 22.janvāra lēmums par saukšanu

pie administratīvās atbildības Nr./numurs/) atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu paziņot sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts.

Spriedums pieejams 2017.gada 20.janvārī.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese S.Groza