Court dismisses creditor's claim against consumers due to three-year statute of limitations under Commercial Code.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the creditor's claim against two individual defendants, ruling that the three-year statute of limitations under the Commercial Code applied because the plaintiff was a commercial entity. The defendants argued that the ten-year limitation period under the Civil Law should apply to them as consumers, citing the weaker position of non-commercial parties. The court rejected this distinction, holding that the Commercial Code's shorter limitation period governs the relationship between a commercial lender and its counterparties, thereby barring the claim. Additionally, the plaintiff was ordered to reimburse the state for procedural costs incurred during the proceedings.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Commercial Code; Statute of Limitations; Consumer Protection; Commercial Entity: When a commercial entity sues individuals, the three-year limitation period under the Commercial Code applies regardless of the individuals' status as consumers, overriding the ten-year period under the Civil Law.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C24198114
Lietas arhīva Nr. C-0338-16/6
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ogrē 2016. gada 24. februārī
Ogres rajona tiesa: tiesnesis D.Plaudis,
ar tiesas sēdes sekretāri S.Sināti,
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/,
atbildētāju pārstāvim /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “PrivatLīzings” prasībā pret /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu,
Aprakstošā daļa
2014.gada 15.decembrī (pasta zīmogs – 12.12.2014.) SIA “PrivatLīzings” pret /pers. C/ un /pers. D/ tiesā cēlusi prasību, kurā, pamatojoties uz
Civillikuma 1587., 1682., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1756., 1765., 1770., 1779., 1828., 2021.pantu un Civilprocesa likuma 1., 24., 26.,
33., 34., 39., 41., 44., 127.-130., 195.pantu un Aizdevuma līguma noteikumiem, lūdz piedzīt no /pers. C/ par labu Prasītājam, bet piedziņas
neiespējamības gadījumā piedzīt no /pers. D/, par labu Prasītājam parāda summu EUR 4116,32 apmērā, tai skaitā: EUR 2856,33 - pamatsumma; EUR
83,87 - līgumiskie procenti; EUR 1021,65 - likumiskie nokavējuma procenti; EUR 86,09 - līgumsods; EUR 68,38 - papildus izdevumi; piedzīt tiesas
izdevumus, ko veido valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi; noteikt Prasītājam tiesības saņemt sešus procentus gadā par laika periodu
līdz sprieduma izpildei.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2005.gada 7.oktobrī /pers. C/, turpmāk tekstā - Atbildētāja, noslēdza ar SIA “PrivatLīzings” (uz līguma
noslēgšanas datumu nosaukums - SIA “PARITĀTE LĪZINGS”), turpmāk tekstā - Prasītājs, līgumu Nr.07100501CIB, turpmāk tekstā - Aizdevuma
līgums.
2005.gada 7.oktobrī starp Prasītāju un /pers. D/, turpmāk tekstā - Atbildētājs, tika noslēgts Galvojuma līgums Nr.07100501CIB/G1; saskaņā ar
norādītā līguma 3.1.punktu Atbildētājs /pers. D/ apņemas kā pats parādnieks atbildēt Prasītājam par saistību izpildi pilnā apjomā, saskaņā ar Aizdevuma
līguma noteikumiem.
Saskaņā ar Aizdevuma līgumu Prasītājs izsniedza Atbildētājam aizdevumu EUR 6900,00 apmērā transportlīdzekļa SAAB 9-5, šasijas Nr./šasijas
numurs/, iegādei.
2005.gada 7.oktobrī starp Prasītāju un Atbildētāju tika noslēgts Komercķīlas līgums Nr.07100501CIB/Kil, turpmāk tekstā - Ķīlas līgums, par
Aizdevuma līguma saistību nodrošināšanu, ieķīlājot Prasītājam uz Atbildētāja vārda reģistrēto transportlīdzekli: SAAB 9-5, šasijas Nr./šasijas numurs/,
turpmāk tekstā - Ķīlas priekšmets.
2005.gada 11.oktobrī LR Uzņēmumu reģistrs Komercķīlas reģistrā piereģistrēja komercķīlu, ar ko tika piereģistrētas Prasītāja ķīlas tiesības uz
Ķīlas priekšmetu.
2008.gada 28.oktobrī Prasītājs un Atbildētāja parakstīja Vienošanās, ar kuru tika pagarināts Aizdevuma līguma beigu termiņš līdz 2010.gada
10.oktobrim, veicot maksājumus saskaņā ar jaunu Maksājumu grafiku, kā arī puses vienojās mainīt Aizdevuma līguma numuru uz Nr. 27100802CIB.
Atbildētāja ar Aizdevuma līgumu uzņemtās saistības izpildījusi tikai daļēji - pēdējais maksājums veikts pirms 28.10.2008. Vienošanās
parakstīšanas.
2009.gada 20.janvārī Atbildētājai tika nosūtīts paziņojums par Aizdevuma līguma vienpusēju izbeigšanu. Atbilstoši Aizdevuma līguma 8.3.punkta
noteikumiem Aizdevuma līgums ir uzskatāms par lauztu 8.(astotajā) kalendārajā dienā pēc paziņojuma saņemšanas, savukārt Aizdevuma līguma
10.5.punkts nosaka, ka paziņojums ir uzskatāms par saņemtu 3.dienā pēc tā nodošanas pastā. Tādējādi, Aizdevuma līgums tika izbeigts 31.01.2009. un
Ķīlas priekšmets tika izņemts.
2009.gada 22.janvārī paziņojums par uzņemto saistību neizpildi tika nosūtīts arī Atbildētājam /pers. D/.
2009.gada 27.oktobrī Prasītājs veica Ķīlas priekšmeta novērtēšanu. Saskaņā ar transportlīdzekļa novērtēšanas aktu Ķīlas priekšmeta ātrās
realizācijas vērtība tika noteikta EUR 750,10 jeb LVL 527,18.
2010.gada 18.februārī Prasītājs pārdeva Ķīlas priekšmetu par EUR 750,10 jeb LVL 527,18. Pirkuma maksa tika saņemta 2010.gada 9.aprīlī.
Prasītājs saņemto pirkuma maksu novirzīja Atbildētājas Aizdevuma līguma saistību dzēšanai. Pirkuma maksa nav pietiekama visu Atbildētājas saistību
dzēšanai.
Sakarā ar Ķīlas priekšmeta realizāciju Prasītājam ir radušies papildus izdevumi EUR 68,38 (LVL 48,06) - CSDD izdevumi.
2010.gada 27.maijā Prasītājs nosūtīja Atbildētājiem pretenziju Nr.l.-10./4007 par uzņemto saistību izpildi, norādot, ka paziņojumā minētā summa
jānomaksā līdz 10.06.2010.gada 10.jūnijam.
Atbildētāji nav veikuši parāda apmaksu, uz prasības pieteikuma sastādīšanas dienu Atbildētāju parāds sastāda EUR 4116,32.
No atbildētājiem tiesā saņemti paskaidrojumi, kuros viņi norāda, ka prasību neatzīst, no mašīnas atsavināšanas brīža viņiem netika sūtīti ne parāda
piedziņas dokumenti, ne arī atkārtots brīdinājums.
No atbildētāju pārstāvja /pers. B/ tiesā saņemti paskaidrojumi, kuros viņš lūdz prasību noraidīt pilnībā, jo ir iestājies parāda prasījuma noilgums.
Prasītāja pārstāvis /pers. A/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā saskaņā ar prasības pieteikumu. Paskaidroja, ka atbildētāji ir patērētāji,
tāpēc uz lietu ir attiecināmi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma noteikumi, un nav piemērojams Komerclikums. Prasību var celt 10 gadu laikā.
Atbildētāju pārstāvis /pers. B/ tiesas sēdē prasību neatzina un lūdza to noraidīt. Paskaidroja, ka pušu starpā noslēgtais darījums ir pakļauts
Komerclikumam, un prasības celšanai ir iestājies 3 gadu noilguma termiņš.
Motīvu daļa
Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus kopsakarā ar pušu paskaidrojumiem tiesas sēdē, tiesa atzina, ka prasība ir noraidāma.
No lietas materiāliem tiesa konstatēja, un lietā nav strīda par sekojošo.
2005.gada 7.oktobrī /pers. C/ ar SIA “PrivatLīzings” (uz līguma noslēgšanas datumu nosaukums - SIA “PARITĀTE LĪZINGS”) noslēdza līgumu
Nr.07100501CIB, saskaņā ar kuru Prasītājs izsniedza Atbildētājai aizdevumu EUR 6900,00 apmērā transportlīdzekļa SAAB 9-5, šasijas Nr./šasijas
numurs/, iegādei (lietas 11.-19.lapa).
2005.gada 7.oktobrī starp Prasītāju un /pers. D/ tika noslēgts Galvojuma līgums Nr.07100501CIB/G1, kura 3.1.punktā Atbildētājs apņēmās kā
pats parādnieks atbildēt Prasītājam par saistību izpildi pilnā apjomā, saskaņā ar Aizdevuma līguma Nr.07100501CIB noteikumiem (lietas 26.-27.lapa).
2005.gada 7.oktobrī starp Prasītāju un Atbildētāju /pers. C/ tika noslēgts Komercķīlas līgums Nr.07100501CIB/Kil par Aizdevuma līguma
Nr.07100501CIB saistību nodrošināšanu, ieķīlājot Prasītājam uz Atbildētāja vārda reģistrēto transportlīdzekli: SAAB 9-5, šasijas Nr./šasijas numurs/.
2005.gada 11.oktobrī LR Uzņēmumu reģistrs Komercķīlas reģistrā piereģistrēja komercķīlu, ar ko tika piereģistrētas Prasītāja ķīlas tiesības uz Ķīlas
priekšmetu (lietas 20.-23.lapa).
2008.gada 28.oktobrī Prasītājs un Atbildētāja parakstīja Vienošanos, ar kuru tika pagarināts Aizdevuma līguma beigu termiņš līdz 2010.gada
10.oktobrim, veicot maksājumus saskaņā ar jaunu Maksājumu grafiku, kā arī puses vienojās mainīt Aizdevuma līguma numuru uz Nr. 27100802CIB
(lietas 28.-29.lapa).
Atbildētāja ar Aizdevuma līgumu uzņemtās saistības izpildījusi tikai daļēji - pēdējais maksājums veikts pirms 28.10.2008. Vienošanās
parakstīšanas.
Saskaņā ar Aizdevuma līguma 8.2.2.2.apakšpunktu un 8.4.punkta noteikumiem ir paredzēts, ka Prasītājs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt Aizdevuma
līgumu pirms termiņa, ja Atbildētājs 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc kārtējā samaksas termiņa beigām pilnīgi vai daļēji nav izdarījis Aizdevuma līgumu
maksājumus, pieprasot 14 (četrpadsmit) dienu laikā samaksāt visus nesamaksāto Aizdevuma līguma maksājumus, t.i. atmaksāt atlikušo aizdevuma
summu, procentus un citus Aizdevuma līguma maksājumus, kas pienākas Prasītājam.
2009.gada 20.janvārī Atbildētājai tika nosūtīts paziņojums par Aizdevuma līguma vienpusēju izbeigšanu, un Aizdevuma līgums tika izbeigts
31.01.2009. (lietas 30., 31.lapa).
2009.gada 22.janvārī paziņojums par uzņemto saistību neizpildi tika nosūtīts arī Atbildētājam /pers. D/ (lietas 32., 33.lapa).
2010.gada 18.februārī Prasītājs pārdeva Ķīlas priekšmetu par EUR 750,10 jeb LVL 527,18. Pirkuma maksa tika saņemta 2010.gada 9.aprīlī.
Prasītājs saņemto pirkuma maksu novirzīja Atbildētājas Aizdevuma līguma saistību dzēšanai. Pirkuma maksa nav pietiekama visu Atbildētājas saistību
dzēšanai. Sakarā ar Ķīlas priekšmeta realizāciju Prasītājam ir radušies papildus izdevumi EUR 68,38 (LVL 48,06) - CSDD izdevumi (lietas 34.-
43.lapa).
2010.gada 27.maijā Prasītājs nosūtīja Atbildētājiem pretenziju Nr.l.-10./4007 par uzņemto saistību izpildi, norādot, ka paziņojumā minētā summa –
LVL 4473,03 -jānomaksā līdz 2010.gada 10.jūnijam (lietas 44.lapa).
Tomēr tiesa atzīst, ka prasītājs prasījuma tiesības ir zaudējis, jo ir iestājies prasības noilgums.
Civillikuma 1895.pantā noteikts, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti
īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā. Savukārt 2010.gada 1.janvārī spēkā stājās Komerclikuma D daļa, tajā skaitā
406.pants, kurā noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.
Tā kā šajā lietā viens no līgumslēdzējiem ir komersants, tad atbilstoši Komerclikuma 389.panta jēgai un saturam, konkrētajā lietā ir piemērojami
Komerclikuma D daļas nosacījumi, tajā skaitā Komerclikuma 406.pants.
Saskaņā ar Civillikuma 1896.pantu noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu
pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis.
Atbilstoši Civillikuma 1902.-1906. pantā noteiktajam, noilgumu pārtrauc prasības celšana tiesā vai šķīrējtiesā, atgādinājums parādniekam par
parādsaistībām, kā arī kreditora prasības atzīšana jebkādā veidā no parādnieka puses.
No lietā esošās 2010.gada 27.maija ar Nr.1.-10./4007 Pretenzijas par zaudējumu atlīdzību ir redzams, ka prasītājs piedāvāja atbildētājiem līdz
2010.gada 10.jūnijam iemaksāt aizdevēja kontā aizņēmēja neizpildīto līguma saistību pilnīgai dzēšanai pietiekamu naudas summu LVL 4473,03 (EUR
6364,55).
Līdz ar to atzīstams, ka prasījuma noilguma termiņš sāk tecēt no 2010.gada 11.jūnija.
Komerclikuma pārejas noteikumu 16.punktā noteikts, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma
termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no
2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas
būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.
Ņemot vērā minēto, prasītājam pēdējais termiņš prasības celšanai vai atgādinājuma nosūtīšanai atbildētājiem bija 2013.gada 10.jūnijs.
Minētajā termiņā prasība pret atbildētājiem tiesā nav celta.
Civillikuma 1893.pants nosaka, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Savukārt
Civillikuma 1910.pants nosaka, ka ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas nevien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība.
Novērtējot minēto, tiesa uzskata, ka prasītājs viņam piešķirtās prasības tiesības nav likumā noteiktajā termiņā izmantojis, līdz ar ko lietā ir iestājies
prasības noilgums, kas ir pamats prasības noraidīšanai.
Prasītāja pārstāvis tiesai norādīja, ka atbildētāji ir patērētāji Patērētāju tiesību aizsardzības normu izpratnē un pušu starpā noslēgtie līgumi nav
vērtējami kontekstā ar Komerclikuma normām.
Sakarā ar prasītāja apgalvojumu tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt, ka prasītājs pareizi norāda, ka atbildētāji ir patērētāji Patērētāju tiesību
aizsardzības likuma izpratnē, kas absolūti neizslēdz, ka pušu starpā noslēgtais darījums ir komercdarījums.
Komerclikuma 389.pants paredz, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem
ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts
citādi.
Dr.jur. /pers. J/ rakstā “Jaunais komercdarījumu regulējums un tā piemērošana”, kas tika publicēts žurnālā “Jurista Vārds” (26.maijs 2009/
Nr.21(564)), ir norādījis, “ja abi komercdarījuma dalībnieki ir komersanti, tas ir divpusējs komercdarījums. Šādā gadījumā visiem darījuma dalībniekiem
ir piemērojami Komerclikuma noteikumi par komercdarījumiem. Tomēr KCL 389.pants pieļauj arī vienpusējus komercdarījumus. Tajos tikai viens no
dalībniekiem ir komersants. Vienpusēji komercdarījumi ir vajadzīgi tāpēc, lai sekmētu komerctiesiskās apgrozības vienkāršību un ātrumu arī gadījumos,
kad darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem. Ja likumdevējs būtu pieļāvis tikai divpusējus darījumus, tad izrādītos, ka
komersantam darījumos ar nekomersantiem būtu piemērojamas Civillikuma normas un komersanta intereses līdz ar to tiktu aizsargātas vairāk nekā
divpusējos komercdarījumos. Nebūtu taisnīgi, ja komersantam kā saimnieciski pieredzējušam subjektam tiktu nodrošināts labvēlīgāks režīms tikai tāpēc,
ka otra puse darījumā ir nekomersants”.
Tātad, pušu starpā noslēgtais darījums ir vienpusējs komercdarījums, kurā attiecībā pret SIA “PrivatLīzings” kā komersantu ir piemērojams
Komerclikumā noteiktais regulējums, bet attiecībā pret atbildētājiem kā nekomersantiem (patērētājiem) ir piemērojams Patērētāju tiesību aizsardzības
likumā un Civillikumā noteiktais regulējums.
Minētajā dr.jur. /pers. J/ rakstā “Jaunais komercdarījumu regulējums un tā piemērošana” norādīts, ka “…ne velti KCL 389.pantā ir minēti
normatīvie akti patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Patērētāju kā saimnieciski vājāku subjektu īpaši aizsargā patērētāju aizsardzības tiesību normas.
Patērētāju tiesiskais stāvoklis darījumos ar komersantu tiktu nepieļaujami pasliktināts, ja patērētājam piemērotu komercdarījumus regulējošās normas. …
Piemēram, veļas mazgājamās mašīnas pirkums sadzīves elektropreču veikalā patērētājam būs Patērētāju tiesību aizsardzības likumā regulētais līgums ar
preču pārdevēju, bet komersantam, kam veikals pieder, tas būs komercdarījums. Tādējādi katram no minētā pirkuma līguma dalībniekiem piemērojamas
tiesību normas no atšķirīgām speciālo civiltiesību nozarēm”.
Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt, ka desmit gadu noilgums atbilstoši Civillikuma 1895. pantam būtu piemērojams
konkrētajā gadījumā, ja prasību būtu cēluši patērētāji /pers. C/ un /pers. D/, bet attiecībā pret SIA “PrivatLīzings” kā komersantu ir piemērojams trīs
gadu noilgums atbilstoši Komerclikuma 406.pantam (skat. Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2015.gada 13.janvāra spriedumu lietā Nr.
C15177914).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta noteikumiem, lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi EUR 20,21 apmērā par prasības pieteikuma
noraksta un tiesas pavēstu nosūtīšanu lietas dalībniekiem (lietas 2.lapa).
Tā kā prasītājs pirms prasības celšanas samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7,83 apmērā (lietas 7.lapa), nesamaksātā summa
EUR 12,38 saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu piedzenama valsts labā no prasītāja.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa nosaka sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no tā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 8.panta, 42.panta otrās daļas, 93., 189.-194., 199., 204.1, 413.-415. panta, tiesa
nosprieda:
SIA “PrivatLīzings” prasību pret /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu noraidīt pilnībā.
Piedzīt no SIA “PrivatLīzings”, reģistrācijas Nr.40003683902, valsts labā nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 12,38
(divpadsmit euro un 38 centi), kuri iemaksājami (kvīts par apmaksu iesniedzama Ogres rajona tiesas kancelejā):
Saņēmējs: Tiesu administrācija
Konta Nr. LV51TREL2190458019000
NMR 90001672316
Saņēmēja banka: Valsts kase
Kods TRELLV22
Iemaksas mērķis: 21499 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (lieta Nr. C 24198114).
Noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas
sūdzību Ogres rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 4. martā.
Tiesnesis (personiskais paraksts) D.Plaudis
NORAKSTS PAREIZS
Ogres rajona tiesas tiesnesis D.Plaudis
Ogrē 2016. gada 4. martā