Court orders bank to seize mortgaged property and hold interest while enforcing debt against guarantor.

Lieta Nr.C33526615

Lietas arhīva Nr.C-1619-16/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2016.gada 9.martā

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Aija Ilstere

ar tiesas sēdes sekretāri Ilzi Kļaviņu

piedaloties prasītājas AS „DNB banka” pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/, atbildētājai un atbildētājas /pers. B/ likumiskajai pārstāvei /pers. C/

(/pers.C/) un Inčukalna novada bāriņtiesas pārstāvei /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS „DNB banka” prasībā pret /pers. C/ (/pers. C/) un /pers. B/ par parāda piedziņu, un

k o n s t a t ē j a

2015.gada 27.augustā tiesā saņemts AS ,,DNB banka” (turpmāk – prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. C/ (iepriekš – /uzvārds/) (turpmāk

– atbildētāja) un /pers. B/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 19.februārī starp prasītāju (iepriekšējais nosaukums - AS /nosaukums A/) un /pers. E/ (turpmāk -

kredītņēmējs) noslēgts Kredīta līgums Nr.1261/7H21 (turpmāk - Kredīta līgums). Saskaņā ar Kredīta līgumu Banka kredītņēmējam izsniegusi kredītu

47 500 euro (turpmāk - aizdevums). Par aizdevuma beigu atmaksas datumu noteikts 2027.gada 18.februāris.

Aizdevums kredītņēmējam izsniegts pilnā apmērā, ko pierāda 2007.gada 27.februāra maksājuma uzdevums kredīta pārskaitījumam par summu

299,79 euro, 2007.gada 27.februāra maksājuma uzdevums kredīta pārskaitījumam par summu 37 363,51 euro, 2007.gada 13.marta maksājuma

uzdevums kredīta pārskaitījumam par summu 8 000 euro, 2007.gada 9.maija maksājuma uzdevums kredīta pārskaitījumam par summu 1836,70 euro,

kopā 47 500 euro.

Saskaņā ar Kredīta līguma I daļas 3.punktu un II daļas 3.punktu, ievērojot Civillikuma 1757. un 1765.pantu, par aizdevuma izmantošanu

kredītņēmējs apņēmies maksāt procentus: par faktisko aizdevuma izmantošanas laiku no kredītņēmējam izsniegtā un prasītājai neatmaksātā aizdevuma

apmēra saskaņā ar gada procentu likmi, ko veido - eiro 3 mēnešu EURIBOR un papildus procentu likmes 1,1% kopsumma.

Savukārt saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 10.1.punktu, ievērojot Civillikuma 1716.pantu, par maksājumu (saskaņā ar grafiku) kavējumu

kredītņēmējs apņēmies maksāt prasītājai līgumsodu 0,3% no nokavētās maksājuma summas par katru nokavēto dienu.

Saskaņā ar Kredīta līguma I daļas 9.punktu no Kredīta līguma izrietošo saistību izpilde ir nodrošināta:

1) ar hipotēku uz kredītņēmējam piederošo nekustamo īpašumu, par ko 2007.gada 19.februārī noslēgts Ķīlas līgums Nr.1261/7H21-1 (turpmāk -

Ķīlas līgums). Ar Ķīlas līgumu par labu prasītājai ieķīlāts nekustamais īpašums - dzīvokļa īpašums Nr.12, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs A/,

ierakstīts Vangažu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/(turpmāk - nekustamais īpašums);

2) ar /pers.C/ galvojumu, par ko 2007.gada 19.februārī noslēgts Galvojuma līgums Nr.1261/7H21-2 (turpmāk - Galvojuma līgums). Saskaņā ar

Galvojuma līguma 3.punktu galvinieks no Kredīta līguma izrietošās maksājumu saistības uzņēmies kā pats parādnieks (kredītņēmējs), un Bankai ir tiesības

saņemt savu prasību apmierinājumu no galvinieka, iepriekš nevēršoties pie kredītņēmēja.

Vangažu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/, IV daļas 1., 2.iedaļā ierakstā Nr.2.1. reģistrēta hipotēka par labu prasītājai 47 500

euro (Ls 33 383,19) apmērā. Papildus hipotēkas pamatsummai, zemesgrāmatā nostiprināta arī procentu likme, līgumsods un pamatojums. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 178.pantā noteikto, nostiprinot zemesgrāmatā hipotēku, minēto aktu patiesīgums nav apšaubāms.

Pamatojoties uz Civillikuma 1278.pantu, prasītājai ir tiesības izmantot nekustamo īpašumu parāda samaksas atgūšanai, pārdodot to. Civillikuma

1326.pants nosaka, ka Bankai ir tiesības ķīlu pārdot, tiklīdz palaists garām kāds no maksājuma termiņiem.

Kredītņēmējs miris /miršanas datums/. Ar 2008.gada 25.septembra iesniegumu par mantojuma pieņemšanu un apstiprināšanu mantojuma tiesībās,

kas iereģistrēts zvērinātas notāres Ilonas Ķibildes aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr.14344, /pers.C/, rīkojoties savas nepilngadīgās meitas - /pers. B/

vārdā, pamatojoties uz 2008.gada 11.jūnija Vangažu pilsētas Bāriņtiesas lēmumu Nr.1-6/8-2008, pieņēmusi kredītņēmēja atstāto mantojumu.

Prasītāja norāda, ka pamatsummas maksājumi tiek kavēti no 2009.gada 19.janvāra un procentu maksājumi no 2009.gada 17.februāra, līdz ar ko ir

pārkāpti Kredīta līguma noteikumi par maksājumu veikšanu. Kredīta līguma II daļas 10.5.punkta 2)apakšpunkts nosaka, ka Banka var vienpusēji

atkāpties no Kredīta līguma un prasīt no kredītņēmēja pilnīgu saistību pirmstermiņa izpildi, ja kredītņēmējs ilgāk kā 30 dienas neveic vai neveic pilnā

apmērā maksājumus saskaņā ar grafiku.

Bez tam, nav izpildīts arī Kredīta līguma II daļas 7.1.punkts, kas noteic, ka kredītņēmējs visa līguma darbības laikā nodrošina nepārtrauktu,

saskaņā ar nodrošinājuma līgumiem ieķīlāto ķermenisko lietu apdrošināšanu, apdrošināšanas summu, sabiedrību un noteikumus iepriekš saskaņojot ar

banku. Līdz ar to prasītāja, pamatojoties uz Kredīta līguma II daļas 7.2.punktu, apdrošināja nekustamo īpašumu, ko pierāda 2012.gada 12.marta polise

Nr.168753 (par summu Ls 25 jeb 35,57 euro) un tās apmaksas dokuments, 2013.gada 14.marta polise Nr.331224221 (par summu Ls 26,09 jeb

37,12 euro) un tās apmaksas dokuments, 2014.gada 13.marta polise Nr.540623570 (par summu 47,15 euro) un tās apmaksas dokuments un

2015.gada 8.jūnija polise Nr.561517142 (par summu 32,33 euro) un tās apmaksas dokuments. Līdz ar to prasītājas zaudējumi par nekustamā īpašuma

apdrošināšanu ir 152,17 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu un Kredīta līguma II daļas 10.5.punkta 2)apakšpunktu Banka ar 2015.gada 28.aprīļa pirmstiesas brīdinājumu

Nr.CA 8/01-1621 (turpmāk - brīdinājums) pieprasīja pirms termiņa, t.i, līdz 2015.gada 28.maijam izpildīt Kredīta līgumā noteiktās maksājuma saistības.

Mantinieces /pers. B/aizbildne un galviniece /pers.C/ brīdinājumu nav saņēmusi, jo beidzies tā glabāšanas laiks, ko pierāda Latvijas Pasta kvīts.

Līdz prasības pieteikuma sagatavošanas brīdim no Kredīta līguma izrietošās saistības nav izpildītas. Prasītāja ir veikusi visas nepieciešamās

darbības, lai pienācīgā kārtā brīdinātu mantinieces /pers. B/ aizbildni un galvinieci /pers.C/, un risinātu strīdu pārrunu ceļā. Pie šādiem apstākļiem, kad

saistību labprātīga izpilde nav sagaidāma, prasītāja ir spiesta vērsties tiesā savu aizskarto interešu aizstāvībai. Strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā nav

tikusi izmantota meditācija un prasītāja nepiekrīt strīda risināšanai izmantot mediāciju.

Saistības pēc Kredīta līguma uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu ir 49 727,68 euro, ko veido: pamatsummas parāds 45 093,85 euro,

procentu par kredīta izmantošanu parāds 4481,66 euro un zaudējumi par apdrošināšanu 152,17 euro.

Līgumiskie procenti aprēķināti par laika periodu no 2009.gada 17.februāra līdz 2015.gada 28.aprīlim. Turklāt prasītāja ir ievērojusi 2013.gada

30.janvāra Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumu lietā Nr.SKC-644/2013, ar kuru precizēta judikatūra,

nosakot, ka līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt.

Prasītāja pamatojoties uz Civillikuma 1., 5., 223., 701., 708., 711., 781., 1278., 1280., 1286., 1309., 1319., 1587., 1589., 1651.pantu,

1652.panta 3.punktu, 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1754., 1755., 1756., 1757., 1764., 1765., 1770., 1775., 1779., 1934., 1943.pantu un

1946.panta pirmo daļu, prasītāja lūdz tiesu:

1)piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājai parādu 49 727,68 euro apmērā, ko veido pamatsummas parāds 45 093,85 euro, līgumiskie procenti par

kredīta izmantošanu 4481,66 euro un zaudējumi par apdrošināšanu 152,17 euro, piedziņu vēršot uz /pers. B/ piederošo no /pers. E/ mantoto un par

labu prasītājai ieķīlāto nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašums Nr.12, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, reģistrēts Vangažu pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/;

2)piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā piedzīt no /pers.C/ par labu prasītājai parādu 49 727,68 euro, ko veido pamatsummas

parāds 45 093,85 euro, līgumiskie procenti par kredīta izmantošanu 4481,66 euro un zaudējumi par apdrošināšanu 152,17 euro;

3)atzīt prasītājas tiesības par laiku no 2015.gada 29.aprīļa līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no pamatsummas parāda 45

093,85 euro;

4)piedzīt par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus, tajā skaitā samaksāto valsts nodevu 1542,61 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 7,83 euro.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā un paskaidroja, ka ir jānodala divas lietas – prasības priekšmets šajā lietā un otrs

– gadījums par to, ka kredītņēmējs ir miris un par labu atbildētājai piedzīta kompensācija, par to atbildētāja var sniegt tiesā prasību par parāda piedziņu.

Saistība pret banku pastāv, ir arī galvojuma saistība. Pēc sprieduma banka ir gatava uz dažādiem risinājumiem. Laulība ir šķirta, manta ir sadalīta, taču tas

uz kredītlīgumu, ķīlas līgumu un galvojuma līgumu neattiecas. /pers. B/ atbild tikai ar to īpašumu, ko mantojusi no tēva. Lūdz valsts nodevu piedzīt no

/pers. B/, bet neiespējamības gadījumā – no galvinieces.

Tiesas sēdē atbildētāja /pers. C/ prasību atzina (paraksts pie tiesas sēdes protokola lietas 79.lapa) un paskaidroja, ka nav maksājusi aizdevumu,

jo pēc šķiršanās domājusi, ja ir atteikusies no puses īpašuma, tad viņai nav jamaksā. Neviens viņai neko nebija izskaidrojis. Ir gatava vienoties ar banku

par parāda atmaksas veidu un grafiku. Vienlaicīgi meklēs arī avārijas vaininieku un mēģinās atrisināt jautājumu, lai viņš maksā šo summu.

Tiesas sēdē Inčukalna novada bāriņtiesas pārstāve paskaidroja, ka prasība ir likumīga un pareiza. Ar piekrišanu dzīvokļa pārdošanai no

bāriņtiesas puses nebūs problēmu. Cer, ka atbildētājai izdosies ar banku vienoties, lai neciestu bērns.

M o t ī v u d a ļ a

Noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 193.panta piektā daļs noteic, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem

aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

Ņemot vērā, ka atbildētāja prasību atzina pilnā apmērā un tiesa prasību atzīst par pamatotu, tad spriedumā nav jāsniedz iesniegto pierādījumu

vērtējums, bet atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta piektajai daļai, jānorāda atsauce uz tiesību normām, pēc kurām tiesa vadījusies.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Atbilstoši Civillikuma 1935.pantam līgums, ar ko viena puse apsola aizdevumu dot, bet otra to pieņemt, ir spēkā no tā laika, kad līdzēji vienojas

savā starpā par aizdodamā daudzuma apmēru.

Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka 2007.gada 19.februārī prasītāja un /pers. E/ kā kredītņēmējs noslēguši Kredīta līgumu Nr.1261/7H21,

saskaņā ar kuru kredītņēmējs saņēmis kredītu 47 500 euro ar kredīta atmaksas termiņu 2027.gada 18.februāris. Kredīta mērķis – nekustamā īpašuma

/adrese A/, Rīgas rajonā, remontam (lietas 11.-15.lapa).

Tiesa atzīst, ka ar lietas materiāliem pievienotajiem maksājuma uzdevumiem kredīta pārskaitījumam prasītāja pierādījusi kredīta izsniegšanu

kredītņēmējam: 2007.gada 27.februāra maksājuma uzdevums Ls 210 (299,79 euro) apmērā; 2007.gada 27.februāra maksājuma uzdevums 37 363,51

euro apmērā; 2007.gada 13.marta maksājuma uzdevums 8000 euro apmērā; 2007.gada 9.maija maksājuma uzdevums 1836,70 euro apmērā (lietas

24. – 27.lapa). Kopējā izsniegtā summa ir 47 500 euro.

2007.gada 19.februārī starp prasītāju un /pers. E/ noslēgts Ķīlas līgums Nr.1261/7H21–1, ar kuru par labu prasītājai ieķīlāts nekustamais īpašums

– dzīvokļa īpašums Nr.12, kas atrodas /adrese/, Rīgas rajonā (lietas 16. - 17.lapa).

No Ķīlas līguma 1.punkta izriet, ka nekustamais īpašums ieķīlāts visu ķīlas ņēmēja prasījumu nodrošināšanai, kas izriet no ķīlas ņēmēja kā Bankas

un ķīlas devēja kā kredītņēmēja starpā 2007.gada 19.februārī noslēgtā Kredīta līguma Nr.1261/7H21 un visiem tā grozījumiem, t.sk., kredīta summas

47 500 euro apmērā.

Civillikuma 1692.pants noteic, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr

pēdējo no viņas parāda.

Civillikuma 1698.pants noteic, ka galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai

nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1702.panta nosacījumiem, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā

parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli.

Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

2007.gada 19.februārī starp prasītāju kā banku un atbildētāju /pers. C/ (/pers.C/) kā galvinieku noslēgts Galvojuma līgums Nr.1261/7H21-2 (lietas

18.lapa).

Galvojuma līguma 1.punktā noteikts, ka galvinieks uzņemas pienākumu atbildēt bankai par maksājumu saistību pienācīgu izpildi, kas izriet no

bankas un /pers. E/ starpā 2007.gada 19.februārī noslēgtā Kredīta līguma Nr.1261/7H21 (Galvenais līgums) un visiem tā grozījumiem, izņemot

grozījumus par Galvenā līguma ietvaros izsniedzamā kredīta maksimālā apmēra palielinājumu, jo par to galvinieka atbildība iestājas tikai pēc atbilstošu

darījuma dokumentu parakstīšanas līdzēju starpā.

Galvojuma līguma 3.punktā noteikts, ka galvinieks uzņemas no Galvenā līguma izrietošās maksājumu saistības kā pats parādnieks un atsakās no

tiesībām prasīt, lai banka ar piedziņu vispirms griežas pie parādnieka.

No minētā izriet, ka galvojums ir galvinieka uzņemta saistība, kas nodrošina galvenās saistības izpildīšanu.

Tādējādi galviniece uzņēmusies atbildēt par kredītņēmēja /pers. E/ saistībām kā pats kredītņēmējs, kas dod prasītājai tiesības parāda piedziņu

prasīt arī no galvinieces.

Kredīta līguma II daļas 7.1.punkts noteic, ka kredīta ņēmējs visā Līguma darbības laikā nodrošina nepārtrauktu, saskaņā ar Nodrošinājuma

līgumiem ieķīlāto ķermenisko lietu (izņemot zemi), apdrošināšanu, apdrošināšanas summu, sabiedrību un noteikumus iepriekš saskaņojot ar banku.

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 7.3.punktu, prasītāja apdrošinājusi nekustamo īpašumu, ko pierāda 2012.gada 12.marta polise Nr.168753 par

summu Ls 25 (35,57 euro), 2013.gada 14.marta polise Nr.331224221 par summu Ls 26,09 (37,12 euro), 2014.gada 13.marta polise Nr.540623570

par summu 47,15 euro un 2015.gada 8.jūnija polise Nr.561517142 par summu 32,33 euro (lietas 28. – 38.lapa). Kopējā samaksātā summa par

nekustamā īpašuma apdrošināšanu ir 152,17 euro, kas, pamatojoties uz Kredīta līguma II daļas 7.3.punktu, piedzenama par labu prasītājai.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Kredīta līguma II daļas 10.5.punktā noteikts, ka banka var vienpusēji atkāpties no līguma un prasīt no kredītņēmēja pilnīgu Līguma saistību

pirmstermiņa izpildi, ja kredītņēmējs ilgāk kā 30 dienas neveic vai neveic pilnā apmērā maksājumus saskaņā ar grafiku.

No prasības pieteikuma izriet, ka pamatsummas maksājumi tiek kavēti no 2009.gada 19.janvāra un procentu maksājumi no 2009.gada

17.februāra.

2015.gada 28.aprīlī prasītāja nosūtījusi pirmstermiņa samaksas pieprasījumu un pirmstiesas brīdinājumu gan atbildētājai /pers.C/ (/pers.C/), gan arī

kā /pers. B/ dabiskajai aizbildnei, norādot, ka banka vienpusēji atkāpjas no Kredīta līguma ar 2015.gada 28.aprīli un pieprasa izpildīt Kredīta līgumā

noteiktās maksājumu saistības līdz 2015.gada 28.maijam, kas 2015.gada 28.aprīlī ir 49 575,51 euro, vienlaicīgi brīdinot par sekām, kādas iestāsies, ja

saistības netiks izpildītas. Paziņojumu atbildētāja nav saņēmusi, jo tas atsūtīts atpakaļ prasītājai ar atzīmi beidzies glabāšanas laiks (lietas 52. – 54.lapa).

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka kredīta devējam nav tiesību pieprasīt patērētājam, kas nav pieļāvis

būtisku līguma pārkāpumu, izsniegta kredīta pirmstermiņa atmaksu. Bet atbilstoši šī likuma 8.1panta ceturtās daļas 1.punktam, par būtisku līguma

pārkāpumu šā panta izpratnē uzskatāma kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumu kavēšana ilgāk kā par 60 (sešdesmit) dienām vai biežāk kā

trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 (trīsdesmit) dienām.

Lietā nav strīda par to, ka Kredīta līgumā noteiktās saistības nav izpildītas, t.i., kavēta pamatsummas un procentu samaksa saskaņā ar Kredīta

līgumu un maksājumu grafiku ilgāk kā 60 dienas, ko apstiprina atmaksātās kredīta pamatsummas aprēķins, no kura redzams, ka pēdējais maksājums

120,84 euro apmērā veikts 2009.gada 20.janvārī un procentu kavējuma aprēķins (lietas 39. – 41.lapa).

Pamatojoties uz konstatēto, tiesa atzīst, ka ir pieļauts Kredīta līguma būtisks pārkāpums un prasītājai bija tiesības Kredīta līgumu vienpusēji izbeigt

un pieprasīt kredīta pirmstermiņa atmaksu.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Atbilstoši Civillikuma 1425.pantam, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu [..].

Atbildētāja paskaidroja, ka starp viņu un /pers. F/ (kurš atzīts par vainīgu Ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā un arī /pers. E/ nāvē) noslēgts

izlīgums, saskaņā ar ko viņš apņēmies maksāt kredītu par dzīvokli (lietas 75. – 77.lapa). /pers. F/ izlīgumu nav pildījis.

Tiesa norāda, ka prasītājai nav saistošs starp atbildētāju un /pers. F/ noslēgtais izlīgums, tādēļ pamatoti prasītāja ir vērsusies tiesā pret atbildētājām

/pers. C/ (/pers. C/) un /pers. B/. Savukārt atbildētājai ir tiesības vērsties tiesā pret /pers. F/ par 2009.gada 8.aprīlī noslēgtā Izlīguma nepildīšanu.

Pamatojoties uz minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto un atbildētājas atzīto parāda apmēru, kas piedzenama par labu prasītājai.

Prasītāja lūdz piedzīt līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2009.gada 17.februāra līdz 2015.gada 28.aprīlim 4481,66

euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu.

Kredīta līguma II daļas 3.1.punktā noteikts, ka banka aprēķina procentus par kredīta izmantošanu par faktisko kredīta izmantošanas laiku no

kredītņēmējam izsniegtā un bankai neatmaksātā kredīta apmēra. Procenti tiek aprēķināti saskaņā ar Līguma I daļā noteikto procentu likmi, ko veido

bāzes likmes un papildus likmes kopsumma, un atbilstoši turpat noteiktajam dienu skaitam gadā.

Kredīta līguma II daļas 4.1.punktā noteikts, ka kredītņēmējs bankai atmaksā kredītu un samaksā procentus saskaņā ar kredīta atmaksas un

procentu samaksas grafiku, ko banka sastāda atbilstoši Līguma I daļas noteikumiem, ņemot vērā to, ka pirmais procentu samaksas maksājums veicams

tuvākajā Līguma I daļā noteiktajā grafika maksājumu datumā pēc kredīta (pirmās tā daļas) izsniegšanas.

No kredīta līguma I daļas 3.punkta izriet, ka bāzes procentu likme (mainīgā daļa) noteikta eiro 3 mēnešu EURIBOR – eiro depozītu gada procentu

likme, pēc kuras eiro zonas starpbanku tirgū tiek piedāvāti depozīti noteiktajam periodam. Noslēdzot Līgumu, tiek izmantots tas likmes apmērs, kas ir

spēkā iepriekšējā darba dienā pirms līguma noslēgšanas – t.i., 3,815% gadā, un turpmāk tas tiek mainīts grafika maksājumu datumā vai pirmajā darba

dienā pēc tā, ja attiecīgais datums iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, ik pēc 3 mēnešiem, skaitot no Līguma parakstīšanas mēneša, uz attiecīgajā dienā

spēkā esošo likmes apmēru. Papildus likme (nemainīgā daļa) noteikta 1,1% gadā.

No procentu aprēķina par kredīta izmantošanu redzams, ka uz 2015.gada 25.augustu procenti aprēķināti 9461,09 euro no kuriem samaksāti

4979,43 euro (lietas 42. – 47.lapa). Kā izriet no prasības pieteikuma, nesamaksātie procenti par aizdevuma lietošanu aprēķināti par laika periodu no

2009.gada 17.februāra līdz 2015.gada 28.aprīlim 4481,66 euro apmērā.

Pamatojoties uz to, ka atbildētāja atzinusi gan neatmaksāto kredīta pamatsummu, gan arī aprēķināto procentu apmēru, tiesai nav pamata apšaubīt

prasītājas aprēķināto procentu summu un tiesa atzīst, ka par labu prasītājai piedzenami aprēķinātie līgumiskie procenti 4481,66 euro apmērā.

No prasības pieteikuma izriet un lietā nav strīda par to, ka /pers. E/ miris /miršanas datums/.

Ar 2008.gada 25.septembra iesniegumu par mantojuma pieņemšanu un apstiprināšanu mantojuma tiesībās, kas iereģistrēts zvērinātas notāres

Ilonas Ķibildes aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr.14344, /pers. C/ (/pers.C/), rīkojoties savas nepilngadīgās meitas - /pers. B/ vārdā, pamatojoties uz

2008.gada 11.jūnija Vangažu pilsētas Bāriņtiesas lēmumu Nr.1-6/8-2008, pieņēmusi kredītņēmēja atstāto mantojumu. Parakstot iesniegumu, /pers. C/

apliecinājusi, ka viņai ir zināms, ka nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums Nr.12, kas atrodas Rīgas rajonā, /adrese/, ir ieķīlāts par labu AS

/nosaukums A/ un Vangažu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ ir nostiprināta hipotēka par labu AS /nosaukums A/ (lietas 19. – 22.lapa).

2014.gada 9.decembrī izsniegta Mantojuma apliecība (par tiesībām uz mantojumu pēc likuma), no kuras redzams, ka pirmās šķiras mantiniece

/pers. B/ apstiprināta mantojuma tiesībās uz 2008.gada 13.aprīlī mirušā /pers. E/ visu atstāto mantojumu (lietas 78.lapa).

Prasība celta pret atbildētāju /pers. B/ kā kredītņēmēja mantinieci, gan arī pret galvinieci /pers. C/ (/pers.C/).

Saskaņā ar Civillikuma 701.pantu ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar

viņa personu, pāriet uz mantinieku.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 781.pantu, kad aicinātais mantojumu jau pieņēmis, viņš to vairs nevar atraidīt. Kas reiz atraidījis viņam piekritušu

mantojumu, tas vairs nevar to pieņemt vēlāk.

Civillikuma 223.pants noteic, ka tēvs un māte uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi.

Civillikuma 708.panta otrā daļa noteic, ka aizbildņi, aizgādņi un citi mantinieka vietnieki pieņem viņam pienākošos mantojumu arvien tikai ar

inventāra tiesību.

Saskaņā ar Civillikuma 711.pantu mantinieks, kas pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesību, atbild par mantojuma atstājēja parādiem un citiem

prasījumiem pret to tikai šā mantojuma apmērā, un bez tam viņam ir tiesība atvilkt no tā vajadzīgās summas mantojuma atstājēja apbedīšanai, inventāra

sastādīšanai un citiem tiesu izdevumiem. Viņa paša prasījumi neizbeidzas, bet tie nolīdzināmi no mantojuma pēc to priekšrocībām.

Pamatojoties uz minētajām tiesību normām, atbildētāja /pers. B/ atbild par kredītņēmēja saistībām tikai mantojuma apmērā, t.i., ar mantoto

nekustamo īpašumu /adrese B/, Inčukalna novadā.

Tā kā lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka parāds prasītājai ir samaksāts, un tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas aprēķināto pamatparāda un

procentu apmēru, kā arī atbildētāja ir atzinusi neatmaksātā kredīta pamatsummu un procentu aprēķinu, tiesa atzīst, ka ir tiesisks pamats prasību

apmierināt pilnībā un prasītājas labā piedzīt parādu 49 727,68 euro apmērā, ko veido pamatsummas parāds 45 093,85 euro, līgumiskie procenti par

kredīta izmantošanu 4481,66 euro un zaudējumi par apdrošināšanu 152,17 euro, piedziņu vēršot uz /pers. B/ piederošo no /pers. E/ mantoto un par

labu prasītājai ieķīlāto dzīvokļa īpašumu Nr.12, kas atrodas /adrese/, bet piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā parādu piedzīt no

/pers. C/ (/pers.C/).

Prasības pieteikumā ietverts lūgums atzīt prasītājai tiesības par laiku no 2015.gada 29.aprīļa līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6%

procentus gadā no galvenā parāda 45 093,85 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1811.pants noteic, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i., nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar naudu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu un izveidojušos tiesas praksi (Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamenta 2013.gada 30.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-644/2013) prasītājai ir tiesības saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā

no galvenā parāda, līdz nolēmuma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tā kā konkrētajā gadījumā atbildētājas savas uzņemtās saistības nav pildījušas, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu atzīt tiesības par laiku no

2015.gada 29.aprīļa līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus no neatmaksātā galvenā parāda 45 093,85 euro, ievērojot Civillikuma

1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 1542,61 euro (lietas 9.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 euro (lietas

10.lapa).

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus par labu prasītājai piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva

1542,61 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunktam (1202,28 euro plus 1,6% no prasības summas, kas

pārsniedz 28 457 euro (49 727,68 euro - 28 457 euro) x 0,016 + 1202,28 euro = 1542,61 euro) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 7,83 euro, kopā 1550,44 euro.

No lietas materiāliem - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas - redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 11,35 euro (lietas 2.lapa), tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas

samaksātos 7,83 euro, piedzenami no atbildētājas valsts labā, t.i., 3,52 euro.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājām nosakāms 10

dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 192., 193., 194., 195., un

204.1pantu, tiesa

no s pri e da

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „DNB banka”, vienotais Reģ.Nr.40003024725, parādu 49 727,68 euro

(četrdesmit deviņi tūkstoši septiņi simti divdesmit septiņi euro un 68 centi), kas sastāv no

-aizdevuma pamatsummas 45 093,85 euro (četrdesmit pieci tūkstoši deviņdesmit trīs euro un 85 centi),

-līgumiskajiem procentiem par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2009.gada 17.februāra līdz 2015.gada 28.aprīlim 4481,66 euro (četri

tūkstoši četri simti astoņdesmit viens euro un 66 centi),

-zaudējumiem par veikto apdrošināšanu 152,17 euro (viens simts piecdesmit divi euro un 17 centi),

-kā arī tiesāšanās izdevumus - samaksāto valsts nodevu 1542,61 euro (viens tūkstotis pieci simti četrdesmit divi euro un 61 cents) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 euro (septiņi euro un 83 centi), pavisam kopā 51 278,12 euro (piecdesmit viens tūkstotis divi simti septiņdesmit

astoņi euro un 12 centi), piedziņu vēršot uz /pers. B/ no /pers. E/, personas kods /personas kods/, mantoto un par labu AS ,,DNB banka” ieķīlāto

nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr.12, /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, reģistrēts Vangažu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/.

Piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā no /pers. B/, piedzīt no galvinieces /pers. C/ (/pers.C/), personas kods /personas kods/,

par labu AS „DNB banka”, vienotais Reģ.Nr.40003024725, parādu 49 727,68 euro (četrdesmit deviņi tūkstoši septiņi simti divdesmit septiņi euro un

68 centi), kas sastāv no

-aizdevuma pamatsummas 45 093,85 euro (četrdesmit pieci tūkstoši deviņdesmit trīs euro un 85 centi),

-līgumiskajiem procentiem par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2009.gada 17.februāra līdz 2015.gada 28.aprīlim 4481,66 euro (četri

tūkstoši četri simti astoņdesmit viens euro un 66 centi),

-zaudējumiem par veikto apdrošināšanu 152,17 euro (viens simts piecdesmit divi euro un 17 centi),

-kā arī tiesāšanās izdevumus - samaksāto valsts nodevu 1542,61 euro (viens tūkstotis pieci simti četrdesmit divi euro un 61 cents) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 euro (septiņi euro un 83 centi), pavisam kopā 51 278,12 euro (piecdesmit viens tūkstotis divi simti septiņdesmit

astoņi euro un 12 centi).

Noteikt AS „DNB banka”, vienotais Reģ.Nr.40003024725, tiesības par laiku no 2015.gada 29.aprīļa līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no aizdevuma pamatsummas 45 093,85 euro (četrdesmit pieci tūkstoši deviņdesmit trīs euro un 85 centi),

ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Atzīt AS ,,DNB banka”, vienotais Reģ.Nr.40003024725, tiesības realizēt /pers. B/, personas kods /personas kods/, piederošo no /pers. E/,

personas kods /personas kods/, mantoto un par labu AS ,,DNB banka” ieķīlāto nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr.12, /adrese/, kadastra

Nr./numurs A/, reģistrēts Vangažu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,52 euro (trīs euro un 52 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C33526615.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27, sprieduma labprātīgai izpildei

noteiktajā 10 dienu termiņā.

Noteikt /pers. B/ un /pers. C/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2016.gada 21.marts.

Tiesnese A.Ilstere