Court dismissed VAT refund claim due to insufficient documentary proof of services received.

NORAKSTS Lieta Nr.A42315505 Nr.A258-07/3

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 5.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Amona

piedaloties pieteicēja - sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Baltijas Tirdzniecības Grupa” pārstāvjiem I.L. un E.Dž. un atbildētāja - Valsts ieņēmumu dienesta - pārstāvim Raimondam Koņuševskim izskatīja atklātās tiesas sēdēs administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Baltijas Tirdzniecības grupa” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2005.gada 14.aprīļa lēmuma Nr.19/10157 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID jeb atbildētājs) Rīgas reģionālā iestāde no 2004.gada 11.oktobra līdz 16.decembrim sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) „Baltijas Tirdzniecības grupa” (turpmāk - pieteicējs) veica pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) auditu par 2002.un 2003.gadu un 2004.gada janvāri - jūliju. Ar VID Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvaldes 4.audita daļas priekšnieces 2004.gada 16.decembra lēmumu Nr.4.2.4/63 (turpmāk - Sākotnējais lēmums) pieteicējam papildus aprēķināts PVN Ls 15 056,06 un soda nauda Ls 15 956,86 un šīs summas uzdots iemaksāt valsts budžetā.

[2] Pieteicējs Sākotnējo lēmumu apstrīdēja un ar VID Rīgas reģionālās iestādes direktora 2006.gada 16.februāra lēmumu Nr.1.3/6345 (turpmāk - Otrais lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Pieteicējs apstrīdēja arī Otro lēmumu. Ar VID ģenerāldirektora 2005.gada 14.aprīļa lēmumu Nr.19/10157 (turpmāk - Lēmums) Otrais lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts tālāk minētais. [2.1] Pieteicējs 2002.gada decembra PVN deklarācijā kā priekšnodokli atskaitīja arī Ls 11728,8 saskaņā ar SIA „AL tirdzniecības grupa” 2002.gada 20.decembra PPR, sērija HB-VII Nr.612856 par komisijas maksu saskaņā ar pielikumu Nr.1, kā arī 2002.gada decembra PVN deklarācijā iekļāva ar PVN 18% likmi apliekamus darījumus par Ls36000, no tā PVN 6588 par nekustamo īpašumu starpniecības

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com pakalpojumiem, kurus sniegusi SIA „Reands” saskaņā ar 2002.gada 10.decembra PPR, sērija HC-VII Nr.148551 (par tiem pašiem nekustamajiem īpašumiem, kas minēti pielikumā Nr.1 pie PPR sērija HB

- VII Nr.612856). Starp SIA „Reands” un pieteicēju 2002.gada 3.janvārī noslēgts sadarbības līgums par nekustamo īpašumu starpniecības pakalpojumiem. Savukārt pieteicējs pats neveica šo īpašumu meklēšanu, bet 2002.gada 2.janvārī noslēdza sadarbības līgumu ar SIA „AL Tirdzniecības grupa”. Saskaņā ar 2002.gada 2.janvāra līgumu starp SIA „Baltijas tirdzniecības grupa” (pasūtītājs) un SIA „AL Tirdzniecības grupa”(izpildītājs) un 2002.gada 3.janvāra līgumu starp SIA „Reands” (pasūtītājs) un pieteicēju (izpildītājs) puses vienojas par sadarbību, meklējot īpašumu pārdevējus un kārtojot darījumus par labu pasūtītājam.

Minētajos līgumos 4.punktā paredzēts, ka starpnieks sagatavo un iesniedz detalizētu informāciju par nekustamajiem īpašumiem. Saskaņā ar minēto līgumu 5.punktu starpnieks saņem komisiju 20% apmērā no noslēgto pirkuma līgumu summas. SIA „AL Tirdzniecības grupa” direktors A.K. 2004.gada 12.novembrī VID Rīgas reģionālajai iestādei paskaidrojis, ka darbojies kā starpnieks, pats nav veicis īpašumu meklēšanu, bet to darījis cits uzņēmums un SIA „Baltijas Tirdzniecības grupa” informāciju sniedzis tikai par cirsmām, kuras saņēmis no piegādātāja.

Bez tam pārbaudē konstatēts, ka 2002.gada 10.aprīlī SIA „Baltijas Tirdzniecības grupa”veikusi maksājumus SIA „Balttaks” par zemes īpašumu „Mazlāči” un „Jaunsilieši” (no zemes gabala „Jaunsilieši” atdalīts zemes gabals „Sidrabiņi”) meža inventarizāciju, plānu un par iesniegto disketi ar informāciju par īpašumiem. Turklāt 2002.gada 31.jūlijā pieteicējs veica maksājumus Valsts zemes dienesta Vidusdaugavas reģionālai nodaļai par zemes īpašuma „Sidrabiņi”, kā arī 2002.gada 24.decembrī par zemes īpašumu „Silieši” (izziņas izsniegšanu par nekustamā īpašuma piederību un sastāvu, par zemes vērtēšanu, robežu ierādīšanu, uzmērīšanu, topogrāfisko uzmērīšanu un par citu kamerālo darbu veikšanu).

Ņemot vērā Valsts zemes dienesta Valmieras, Cēsu, Madonas nodaļas sniegto informāciju, ka pieprasījumus par nekustamā īpašuma piederību un sastāvu, par zemes vērtēšanu, robežu ierādīšanu, uzmērīšanu, topogrāfisko uzmērīšanu un par citu kamerālo darbu veikšanu iesnieguši un saņēmuši bijušie zemes īpašnieki, SIA „Reands” vai tās pilnvarotās personas, kā arī pieteicējs vai tā pilnvarotās personas; fizisko personu (bijušo īpašnieku) (A.S.S., V.T., E.B., M.M., J.B., V.S., P.B., I.L., A.Dz. un M.M., J.B., V.S., P.B., I.L., A.Dz. un M.M., J.B. un A.Dz. paskaidrojumu, tiesa pavēstes uz tiesas sēdi nosūtīja tikai tiem lieciniekiem, kuru adreses tiesai bija pieejamas no lietas materiāliem.

M.M. un J.B. tiesas pavēstes netika nosūtītas. Ņemot vērā VID atbildi, tiesa secina, ka pārsūdzētajā Lēmumā nepamatoti ietverta atsauce uz M.M., J.B. un A.Dz. paskaidrojumiem (lietas 31.lapa, 6.rindkopa). Tomēr

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com vienlaikus tiesa atzīst, ka minētā kļūda Lēmumu pēc būtības nav ietekmējusi, jo arī bez šiem pierādījumiem VID bija pamats pieņemt pieteicējam nelabvēlīgu Lēmumu.

[12] Tiesas sēdē nopratinātie liecinieki norādīja šādus tālāk minētos īpašumu pārdošanas apstākļus. A.Dz. pirms īpašuma pārdošanas tikusies ar cilvēku vārdā A.. I.L. uzmeklējis J.G., kurš darbojies citas personas uzdevumā. M.B. apmeklējuši vairāki nepazīstami cilvēki, konkrēti atceras tikai J.G.. E.B. pārdošanas apstākļus neatcerējās, bet norādīja, ka abu viņam piederošo īpašumu pārdošana notika tā, kā norādīts līgumos (lietas 126.-128.lapa un 232.-234.lapa). Tādējādi secināms, ka neviens no tiesas sēdē nopratinātajiem lieciniekiem neapstiprināja to, ka pirms īpašuma pārdošanas viņus būtu uzmeklējis tieši SIA “AL Tirdzniecības grupa” pārstāvis. A.S.S. rakstveida paskaidrojumā (lietas 121.lapa) norādījusi, ka darījumus kārtojis V.S.. V.T. paskaidrojis (lietas 129.lapa), ka uz īpašuma pirkšanu bija pieteikušies vairāki pretendenti, taču viņam ar brāli J.T. bija pieņemams SIA “Reands” piedāvājums. Tātad arī no A.S.S. un V.T. rakstveidā sniegtajiem paskaidrojumiem neizriet, ka viņus kā īpašuma pārdevējus būtu uzmeklējis SIA “AL tirdzniecības grupa” pārstāvis. Tādējādi, ņemot vērā visus iepriekš minētos pierādījumus - vairāku nekustamo īpašumu pārdevēju liecības un paskaidrojumus, kā arī to, ka PPR nav noformēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tiesa secina, ka VID pieteicējam pamatoti par 2002.gada decembri aprēķinājis PVN Ls 5140,8 (Ls 11728,8 - 6588), atzīstot, ka pieteicējam nebija tiesības iekļaut 2002.gada decembra PVN deklarācijā kā ar PVN 18% likmi apliekamus darījumus par Ls 36000. Saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 35.panta otro daļu pamatoti noteikta arī soda nauda Ls 5140,8 apmērā.

[13] SIA „AL Tirdzniecības grupa” 2003.gada 25.marta rēķinā - faktūrā Nr.27/OM-108 kā saņemtais pakalpojums norādīts - nekustamā īpašuma iegādes starpniecības procenti, summa Ls 55084,75, PVN Ls 9915,25, kopā Ls 65000. Tiesa secina, ka no dokumentiem, ko pieteicējs uzrādījis auditam, neizriet, ka pieteicējs no SIA “AL tirdzniecības grupa” būtu saņēmis nekustamā īpašuma iegādes starpniecības pakalpojumus. Ar komercpiedāvājumu (lietas 37.lapa) pieteicējs piedāvājis SIA “AL Tirdzniecības grupa” sameklēt kokus uz celma. Ar 2003.gada 23.marta darbu nodošanas un pieņemšanas aktu (lietas 38.lapa) nodoti saskaņā ar 2002.gada 2.janvāra pieteicēja un SIA “AL Tirdzniecības grupa” līgumu par starpniecību nekustamo īpašumu pārdevēju meklēšanā (lietas 34.- 35.lapa) un komercpiedāvājumu veiktie darbi. Tajā konstatēts, ka SIA “AL tirdzniecības grupa” sameklējusi kokus 3192 m3 apmērā (2003.gada 10.marta pirkuma līgums ar I.C.) un starpniecības pakalpojumi par mežizstrādes organizācijas piesaistīšanu un koku sagatavošanu

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com pārdošanai (2003.gada 23.marta līgums ar SIA “108 OM” (lietas 100.- 101.lapa)). Darbu pieņemšanas un nodošanas aktā uzrādītie pakalpojumi nav saistīti ar nekustamo īpašumu, bet sameklēts cirsmu pārdevējs un sameklēts uzņēmums, kurš izstrādās kokus uz celma. Saskaņā ar SIA “108 OM” un pieteicēja noslēgto līgumu SIA “108 OM” apņēmusies sniegt pieteicējam mežistrādes pakalpojumus (augošu koku nozāģēšanu, atzarošanu un sagarumošanu) un pieteicējs apņēmies samaksāt par mežizstrādes pakalpojumiem un pēc pakalpojumu beigšanas divu dienu laikā noformēt un piestādīt kokmateriālu transporta pavadzīmi - rēķinu par izpildīto darbu.

Pieteicējs šajā līgumā 1.3 punktā apliecinājis, ka viņam jau ir cirsmas apliecinājums un līgumi par cirsmas iegādi. Pieteicējs ne ar vienu sabiedrību nav noslēdzis līgumu par tādu pakalpojumu kā mežizstrādes organizācijas piesaistīšana - tas nav paredzēts ne ar SIA “108 OM” 2003.gada 23.martā noslēgtajā līgumā, ne ar SIA “AL Tirdzniecības grupa” 2002.gada 2.janvārī noslēgtajā līgumā. Turklāt audita laikā konstatēts, ka pieteicēja grāmatvedības dokumentos nav uzrādīts, ka būtu veikti maksājumi SIA „108 OM” par mežizstrādes pakalpojumiem un SIA „108 OM” pieteicējam nav piestādījusi kokmateriālu transporta pavadzīmirēķinu par padarīto darbu. 2003.gada 23.marta darbu nodošanas un pieņemšanas aktā norādīta kopējā starpniecības pakalpojumu summa Ls 65000, bet nav norādīts, cik maksā katrs no aktā norādītajiem pakalpojumiem.

Tādējādi secināms, ka pēc pieteicēja iesniegtajiem grāmatvedības dokumentiem nav iespējams savstarpēji salīdzināt un identificēt saņemtos pakalpojumus, jo 2003.gada 23.marta līgumā, rēķinā un 2003.gada 23.marta darbu pieņemšanas - nodošanas aktā sniegtie pakalpojumi atšķiras. Tiesa secina, ka minētais rēķins neapstiprina notikušu darījumu. Turklāt tas neatbilst likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta sestās daļas 3.un 4.punktā norādītajām prasībām, jo lietā nav strīda par to, ka I.C. pieteicējam pārdevusi cirsmas, nevis visu nekustamo īpašumu kopumā.

Tātad rēķinā nav norādīts pakalpojuma veids un apjoms. Turklāt no I.C. tiesas sēdē sniegtās liecības neizriet, ka viņu kā cirsmu pārdevēju būtu sameklējusi tieši SIA “AL Tirdzniecības grupa”. Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa secina, ka rēķinā norādītos pakalpojumus pieteicējs nav saņēmis. Tādējādi atzīstams, ka VID pamatoti secinājis, ka rēķins nav izmantojams kā attaisnojuma dokuments priekšnodokļa atskaitīšanai un pieteicējam pamatoti par 2003.gada martu aprēķināts PVN Ls 9915,25 un saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 35.panta otro daļu noteikta tāda paša apmēra soda nauda.

Tiesa atzīst, ka Lēmums ir pamatots un tiesisks, bet pieteikums noraidāms kā nepamatots.

Rezolutīvā daļa

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, tiesa nosprieda:

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Baltijas Tirdzniecības grupa” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2005.gada 14.aprīļa lēmuma Nr.19/10157 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) I.Amona NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese I.Amona Rīgā, 2007.gada 5.janvārī

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com