Court dismisses administrative offense case due to procedural delay exceeding six months under the Code.

ECLI:LV:RVPT:2019:0424.130028519.1.S

Lieta Nr.130028519

Lietvedības Nr.1-0285-19/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2019.gada 24.aprīlī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā : tiesnese K.Maike

ar sekretāri Ž.Brokāni,

2019.gada 18.aprīlī

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, attiecībā pret /pers. A/, personas kods

/personas kods/, deklarētā dzīves vieta /adrese/, un

konstatēja:

2019.gada 2.aprīlī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja

Administratīvās nodaļas vecākā inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC328681, par to, ka 2018.gada

17.septembrī plkst.23:30 Rīgā, vadītājs /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Ford S-Max, ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, pa Traleru ielu no Vižņu ielas puses Albatrosa ielas virzienā, atrodoties narkotisko vielu ietekmē un Rīgā,

Traleru ielā pie nama Nr.21 izraisīja ceļu satiksmes negadījumu. Protokols sastādīts, pamatojoties uz policijas darbinieka

D.Eisaka ziņojumu un Dz.Ivuškāna ziņojumu un Medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.5505 narkotisko, psihotropo vai

toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšanai. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta 1.daļu, /pers. A/ ir noteikts

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. Administratīvā lieta izskatīta un lēmums pieņemts bez /pers. A/

klātbūtnes.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektās daļas

par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu

apreibinošo vielu ietekmē.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC328681, kura eksemplārs /pers. A/ nosūtīts, kā arī iestādes pavadrakstā,

norādīts, ka uz lietas izskatīšanu jāierodas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Abrenes ielā 3, 2019.gada

18.aprīlī, ceturtdien, plkst.12.00, pie šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka /pers. A/ bija paziņots par lietas izskatīšanas laiku un

vietu, kad jāierodas tiesā, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta nosacījumiem.

/pers. A/ uz lietas izskatīšanu 2019.gada 18.aprīlī, plkst.12.00 tiesā nebija ieradies, paziņojums par neierašanās iemesliem

vai lūgums atlikt lietas izskatīšanu nav saņemts. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.panta otro daļu,

personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. /pers. A/ par lietas izskatīšanas laiku un

vietu tika savlaicīgi paziņots, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248. un 2681.panta nosacījumus. /pers. A/

uz lietas izskatīšanu neieradās, kā arī no viņa nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar ko, tiesa secina, ka viņš

nevēlas izmantot savas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, tādēļ tiesa nolēma lietu izskatīt bez viņa piedalīšanās.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvās lietas materiālus, tiesa atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpumu lietā ir

izbeidzama, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.panta pirmo, otro un trešo daļu nevienam nevar piemērot

ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par

administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Pilnvarotās iestādes un amatpersonas administratīvās

ietekmēšanas līdzekļus piemēro savas kompetences ietvaros, stingrā saskaņā ar likumu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2381.panta pirmo daļu, saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa 247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par

administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (šā kodeksa

238.2 un 239.pants), vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības

uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas

satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietā esošos materiālus, tiesa konstatē, ka lietā neatrodas nevienas amatpersonas

lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, tāpat arī lietā nav nevienas amatpersonas rezolūcijas, kas norādītu

par administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2381.panta pirmajai daļai.

Savukārt administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts tikai 2019.gada 2.aprīlī, kas atbilstoši Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 2381.panta pirmajai daļai, arī atzīstams par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanai.

No administratīvā pārkāpuma protokola un lietas materiāliem izriet, ka administratīvais pārkāpums izdarīts 2018.gada

17.septembrī.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 7.punktam lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā

nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmo daļu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var

uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma

pārtraukšanas dienas.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

239.pants nepieļauj lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās konkrētos gadījumos. Tas nozīmē, ka, konstatējot Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.pantā minētu apstākli, lieta netiek izmeklēta un izskatīta pēc būtības, bet lietvedība tiek

izbeigta. Minētais nepieļauj administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros noskaidrot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus

un izdarīt secinājumus (sk. Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 3.novembra sprieduma lietā Nr.355/2008 9.punktu).

Proti, Senāts secina, ka šajos gadījumos no tiesību normām neizriet iestādes tiesības turpināt lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.pants tieši noteic, ka, konstatējot attiecīgo apstākli, lietvedību

vispār nevar uzsākt, bet iesāktā lietvedība ir jāizbeidz. Ar jēdzienu “lietvedība” nav saprotama soda noteikšana, bet gan iestādes

darbības, noskaidrojot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tas ir lietas vešanu.

Tātad, ja iestājas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 7.punktā norādītais apstāklis, tas izslēdz gan

iestādes, gan tiesas kompetenci vēl papildus veikt konkrētā administratīvā pārkāpuma sastāva noskaidrošanu, tostarp, lietas

faktisko un tiesisko apstākļu pārbaudi.

Ņemot vērā to, ka lietvedība administratīvajā pārkāpuma lietā uzsākta tikai 2019.gada 2.aprīlī, sastādot administratīvā

pārkāpuma protokolu, tiesa atzīst, ka lietvedība ir uzsākta neievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta

pirmajā daļā noteiktos termiņus, kad ir pagājuši vairāk kā seši mēneši no 2018.gada 17.septembra, kad izdarīts administratīvais

pārkāpums, līdz ar to, ir pieņemams lēmums par administratīvās lietvedības izbeigšanu, jo ir konstatēts Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 239.pantā minētais apstāklis – iestājies noilgums administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai, saskaņā

ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmo daļu. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata lietas

izskatīšanai pēc būtības un administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros noskaidrot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus.

Tā kā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmajā daļā konstatētais noilgums administratīvā pārkāpuma

lietā ir atzīstams par administratīvo lietvedību nepieļaujošu apstākli, tad tiesa atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā

ir izbeidzama, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 7.punktu.

Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.,

37., 149.15panta piekto daļu, 213., 239.panta 7.punktu, 243.- 244., 268.1, 274., 275., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18 pantu,

tiesa

no sprieda:

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada

24.aprīlī.

Tiesnese K.Maike