Court dismissed claim for 5000 EUR debt as plaintiff failed to fulfill preconditions for full payment.

Lietas arhīva Nr.CA-1359-21/36

ECLI:LV:RAT:2021:0705.C29392820.9.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 5.jūlijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Mairita Šķendere,

tiesnesis Juris Freimanis

un tiesnesis Mārtiņš Sviķis,

rakstveida procesā izskatīja civillietu maksātnespējīgās SIA /Nosaukums R/ prasībā pret SIA /Nosaukums K/ par naudas piedziņu sakarā ar SIA

/Nosaukums K/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 25.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Maksātnespējīgā SIA /Nosaukums R/ vērsās tiesā ar prasības pieteikumu pret SIA /Nosaukums K/ par naudas piedziņu, kurā pamatojoties uz

Civillikuma 2223.pantu un Maksātnespējas likuma 65.panta sesto daļu, lūgts piedzīt no atbildētājas prasītājas labā 5000 EUR.

Prasības pieteikumā norādīti šādi argumenti.

[1.1] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 27.jūnija spriedumu lietā pasludināts maksātnespējas process, kura ietvaros administratore,

veicot grāmatvedības pārbaudi, konstatēja, ka atbildētāja prasītājas 2016.gada 24.novembrī izrakstīto rēķinu Nr./numurs/ apmaksājusi tikai daļēji, proti,

nav veikta samaksa 5000 EUR.

[1.2] Tā kā prasītāja izpildīja darbu, bet samaksu nav saņēmusi, atbildētājai ierakstītā pasta sūtījumā tika nosūtīta pretenzija Nr./numurs/, lūdzot

desmit dienu laikā no pretenzijas nosūtīšanas dienas samaksāt parādu pilnībā.

Atbildētāja uz pretenziju nav reaģējusi un parādu nav samaksājusi.

[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 25.februāra spriedumu apmierināta maksātnespējīgās SIA /Nosaukums R/ prasība

pret SIA /Nosaukums K/ par naudas piedziņu.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.

[2.1] 2015.gada 16.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Uzņēmuma līgums Nr./numurs/. Saskaņā ar līgumu pasūtītājs uzdeva uzņēmējam,

bet uzņēmējs apņēmās par atlīdzību veikt ventilācijas, kanalizācijas, apkures, katlu mājas un ūdens apgādes iekšējo tīklu projektēšanu un ventilācijas

sistēmas rekonstrukcijas darbus objektā – mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā “/Nosaukums/” saskaņā ar pušu apstiprināto darbu apjomu tāmi

(1.punkts).

[2.2] 2016.gada 24.novembrī prasītāja izrakstīja atbildētājai rēķinu Nr./numurs/ par 19 900 EUR, kas izrakstīts saskaņā ar 2016.gada 16.jūnija

Uzņēmuma līgumu Nr./numurs/ un pamatots ar darbu pieņemšanas - nodošanas aktu Nr./numurs/. Rēķinā noteikts samaksas termiņš 2016.gada

29.novembris.

Netiek apstrīdēts fakts, ka atbildētāja šo rēķinu apmaksājusi daļēji, proti nav veikusi samaksu par 5000 EUR, pamatojot to ar apstākli, ka

prasītāja nav nodevusi atbildētājai visus izpilddokumentus.

Pieņemšanas – nodošanas aktu Nr./numurs/, no kura izrietēja, ka prasītāja nodeva un atbildētāja pieņēma izpildītos darbus dzīvojamā mājā

saskaņā ar līguma nosacījumiem, puses nav apstrīdējušas, kas apliecina, ka saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu akts ir saistošs abām pusēm.

[2.3] Pušu strīds izriet no uzņēmuma līguma tiesiskajām attiecībām.

Civillikuma 2213.pants noteic, ka uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam, 2222.panta pirmā daļa noteic, ka

pasūtītājam jāpieņem no uzņēmēja tā izpildītais pasūtījums, pretējā gadījumā viņš atbild par visām nokavējuma sekām, bet 2223.pants noteic pasūtītāja

pienākumu veikt samaksu par izpildītajiem darbiem tiklīdz pasūtījums izpildīts.

Tādējādi, vērtējot uzņēmēja prasījumu par samaksu, ir jāpārbauda, vai un kādā apjomā ir izdarīti darbi, kas ir priekšnoteikums samaksas

pieprasīšanai.

[2.4] 2016.gada 24.novembra Darbu pieņemšanas – nodošanas akts Nr./numurs/ apliecina, ka prasītāja ir nodevusi, bet atbildētāja pieņēmusi

izpildītos darbus dzīvojamā mājā “/Nosaukums/” saskaņā ar 2015.gada 16.jūnija Uzņēmuma līgumu Nr./numurs/ par kopējo summu 19 900 EUR.

Aktā norādītais apliecina, ka darbi ir izpildīti, bet vēl jānodod darbu izpilddokumentācija.

Nav strīda, ka samaksa par paveiktajiem darbiem 5000 EUR apmērā nav veikta, tāpat nav strīda, ka puses nav parakstījušas aktā Nr./numurs/

minētos izpilddokumentācijas pieņemšanas – nodošanas aktus.

[2.3] Kritiski vērtējams atbildētājas arguments, ka izpilddokumenti netika nodoti, taču atbildētājas valde izrādīja pretimnākšanu, veicot daļēju

samaksu pirms 2016.gada 24.novembra aktā norādīto priekšnosacījumu iestāšanās.

Ja darbu izpilddokumentācija netika nodota, kā to paredz uzņēmuma līgums, tāme un akts Nr./numurs/, tad samaksa uzņēmējam nepienācās.

Darbu pieņemšanas – nodošanas akta neesamība pati par sevi nevar ierobežot uzņēmēja tiesības saņemt atlīdzību par izpildīto darbu, jo īpaši situācijā,

kad objekts jau ir pieņemts ekspluatācijā, kas pierāda, ka darbi objektā tika pabeigti.

Vispārzināms ir fakts, ka objekta nodošana ekspluatācijā nevar notikt bez attiecīgas tik būtiskas izpilddokumentācijas, kas skar dzīvojamā mājā

izbūvētu ventilāciju, kanalizācijas, apkures, katlu mājas un ūdensapgādes iekšējo tīklu sistēmu, neesamības.

[2.5] Nav būtiskas ietekmes uz izskatāmo strīdu apstāklim, ka darbi veikti ar kavējumiem, izrakstīts rēķins par līgumsodu un tam, ka garantijas

laikā atbildētājam, iespējams, bija nepieciešams veikt objekta garantijas darbus.

Atbildētāja nav izmantojusi savas tiesības saskaņā ar Maksātnespējas likuma 73.pantu pieteikt kreditora prasījumu prasītājas maksātnespējas

procesa ietvaros.

[3] Apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 25.februāra spriedumu, pārsūdzot to pilnībā un lūdzot prasību

noraidīt, iesniegusi atbildētāja.

Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[3.1] Par pamatotu nevar atzīt spriedumu, kurā norādītie fakti un apstākļi, kurus tiesa atzinusi par pierādītiem, neatbilst lietā esošajiem

pierādījumiem, kā arī spriedumu, kurā tiesa no pareizi nodibinātiem faktiem un apstākļiem izdarījusi nepareizus secinājumus.

Pirmās instances tiesa, konstatējot, ka aktā Nr./numurs/ norādītie pieņemšanas – nodošanas akti par izpilddokumentācijas saņemšanu nav

parakstīti, bez jebkāda pamata turpmāk izdara secinājumu, ka kritiski vērtējami atbildētājas argumenti, ka darbu izpildes dokumenti nav bijuši nodoti un

atbildētājas valde, daļēji veicot samaksu, izrādījusi prasītājai pretimnākšanu.

Kritiski vērtējot atbildētājas argumentus, tiesa nav ņēmusi vērā, ka starp pusēm pastāvēja arī citas līgumsaistības, kas bija pamats uzticēties

prasītājas solījumiem, ka izpilddokumentācija tiks iesniegta.

Turklāt daļēja 2016.gada 24.novembra rēķina Nr./numurs/ samaksa saistīta ar faktu, ka jau pēc akta parakstīšanas prasītājas izpildītie

rekonstrukcijas darbi tika pārbaudīti.

[3.2] Atsaucoties uz Civillikuma 2213., 2222. un 2223.pantu, tiesa nav ņēmusi vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 1591.pantu, ceļot prasību par

divpusēja līguma izpildīšanu, prasītājai vai nu jāpiesola pienācīgs izpildījums, vai jāpierāda līguma izpilde no savas puses.

Prasītāja nav izpildījusi saistības, ko uzņēmās ar 2015.gada 16.jūnija Uzņēmuma līgumu un 2016.gada 24.novembra Darbu pieņemšanas –

nodošanas akta pielīgtās saistības. Tādējādi prasītājai nav pamata pieprasīt samaksu pilnā apmērā.

[3.3] Tiesa bez pamata norādījusi, ka objekta nodošana ekspluatācija apliecina faktu par pieņemšanas – nodošanas aktā minētās

izpilddokumentācijas nodošanu atbildētājai, ignorējot atbildētājas norādīto, ka izpilddokumentācijas neesamība ir radījusi atbildētājai papildus neērtības

un izdevumus.

[3.4] Tiesa bez ievērības atstājusi faktu, ka ar 2016.gada 24 novembra Darbu pieņemšanas – nodošanas aktu tika grozīti Uzņēmuma līguma

noteikumi par samaksas nosacījumiem un to, ka prasītājas izrakstītais rēķins ir pamatots ar pieņemšanas – nodošanas aktu. Minētais apliecina, ka tiesa

ignorējusi Civillikuma 1504.panta noteikumus.

[3.5] Atbildētāja papildus pierādījumiem, ko vērtējusi pirmās instances tiesa, lūdz pievienot lietas materiāliem starp pusēm 2018.gada 1.janvāri

parakstīto aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu un /pers. E/ atbildi uz advokātes Vijas Brakšas pieprasījumu. Šie pierādījumi apliecina, ka puses

faktiski vienojušies par savu tiesisko attiecību izpildes apmēru.

Šie pierādījumi pirmās instances tiesai netika iesniegti, jo iegūti pēc pirmās instances tiesas sprieduma taisīšanas lietā, proti, advokātei Vijai Brakšai

sastādot apelācijas sūdzību.

Iepriekš minēto faktu apstiprināšanai lūdz nopratināt liecinieci /pers. E/, kura bija prasītājas darbiniece.

[4] Rakstveida paskaidrojumos par apelācijas sūdzību prasītāja norāda, ka pirmās instances tiesas spriedumā pareizi novērtēti lietas faktiskie

apstākļi, kā rezultātā apelācijas sūdzība atzīstama par nepamatotu un noraidāmu.

[5] Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu un atzīstot, ka lietā iespējams nodrošināt lietas dalībnieku

procesuālo tiesību ievērošanu, noteikta lietas izskatīšana rakstveida procesā, par ko pusēm 2021.gada 6.maijā nosūtīts tiesas paziņojums par apelācijas

sūdzības izskatīšanu rakstveida procesā 2021.gada 2.jūlijā, norādot tiesas sastāvu, izskaidrojot 18.-22.pantā un 74.panta otrās daļas 3.punktā noteiktās

tiesības, kā arī norādot, ka līdz 2021.gada 11.jūnijam pusēm ir tiesības pieteikt lūgumus rakstveidā un iesniegt rakstveida paskaidrojumus.

Paziņojums par tiesas sastāva maiņu pusēm nosūtīts 2021.gada 9.jūnijā, nosakot termiņu, kurā var pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, līdz

2021.gada 20.jūnijam.

[6] 2021.gada 8.jūnijā un 9.jūnijā lietā saņemts atbildētājas pārstāves lūgums lietu izskatīt mutvārdu procesā, ņemot vērā, ka lietā iesniegti

jauni pierādījumi un pieteikts lūgums nopratināt liecinieci.

[7] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta ceturtās daļas noteikumiem apelācijas instances tiesai nav

pamata vērtēt apelācijas sūdzībai pievienoto /pers. E/ 2021.gada 10.marta atbildi uz advokātes pieprasījumu un 2018.gada 1.janvāra aktu par

savstarpējo norēķinu salīdzināšanu, kā arī nav pamata nopratināt lietā liecinieci /pers. E/, jo nav konstatēti attaisnojoši apstākļi, kas būtu lieguši šo

pierādījumus iesniegt vai pieteikt pirmās instances tiesā.

Motīvu daļa

[8] Civillietu tiesas kolēģija, vērtējot lietā iesniegtos pierādījumus kopumā ar prasībā, rakstveida paskaidrojumos un apelācijas sūdzībā

norādītajiem argumentiem, atzīst, ka prasība noraidāma pilnībā.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas un 430.panta trešās daļas noteikumiem apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc

būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, nepārbaudot faktus, kas konstatēti pirmās instances tiesā, ja tie nav apstrīdēti

apelācijas sūdzībā.

Pirmās instances tiesas spriedums pārsūdzēts pilnībā, neapstrīdot šādus pirmās instances tiesas konstatētos faktus.

[9.1] Starp pusēm 2015.gada 16.jūnijā noslēgts Uzņēmuma līgums Nr./numurs/, saskaņā ar kuru atbildētāja uzdeva prasītājai, bet prasītāja par

atlīdzību apņēmās veikt ventilācijas, kanalizācijas, apkures, katlu mājas un ūdens apgādes iekšējo tīklu projektēšanu un ventilācijas sistēmas

rekonstrukcijas darbus objektā – mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā “/Nosaukums/” saskaņā ar pušu apstiprināto darbu apjomu tāmi (1.punkts).

[9.2] 2016.gada 24.novembrī puses parakstīja darbu pieņemšanas – nodošanas aktu Nr./numurs/, saskaņā ar kuru prasītāja apņēmās iesniegt

atbildētājai Uzņēmuma līgumā norādītā objekta ventilācijas sistēmas izpilddokumentus, kā arī ventilācijas apkures, katlu mājas, ūdensvada un

kanalizācijas projektus, vienlaicīgi vienojoties, ka atlikušais maksājums prasītājai tiks veikts 5 dienu laikā pēc šīs dokumentācijas saņemšanas, par ko tiks

sastādīti atsevišķi pieņemšanas – nodošanas akti.

[9.3] 2016.gada 24.novembrī prasītāja saskaņā ar 2016.gada 16.jūnija Uzņēmuma līgumu Nr./numurs/ un 2016.gada 24.novembra darbu

nodošanas – pieņemšanas aktu izrakstīja atbildētājai rēķinu Nr./numurs/ par 19 900 EUR.

Atbildētāja šo rēķinu apmaksājusi daļēji, proti nav veikusi samaksu 5000 EUR apmērā.

[10] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja nav pierādījusi sava prasījuma pamatotību, proti, nav pierādījusi, ka pilnībā izpildījusi savas saistības

pret atbildētāju, kas ir pamats prasības noraidīšanai šādu apsvērumu dēļ.

[10.1] Lietā netiek apstrīdēts fakts, ka saskaņā ar 2015.gada 16.jūnija Uzņēmuma līgumu prasītāja apņēmās veikt ventilācijas, kanalizācijas,

apkures, katlu mājas un ūdensapgādes iekšējo tīklu projektēšanas un ventilācijas sistēmas rekonstrukcijas darbus mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā

mājā “/Nosaukums/”, /adrese/. Kopējā samaksa saskaņā ar līgumu noteikta 19 900 EUR.

Tāpat netiek apstrīdēts fakts, ka 2016.gada 24.novembrī puses parakstīja Darbu pieņemšanas – nodošanas aktu Nr./numurs/, saskaņā ar kuru

puses apliecina, ka atbildētāja pieņem izpildītos ventilācijas sistēmas rekonstrukcijas darbus ar šādiem nosacījumiem:

1.Līdz 2017.gada 31.janvārim prasītāja iesniegs atbildētājai ventilācijas sistēmas izpilddokumentus:

a) ventilācijas sistēmas izpildshēmas;

b) būvuzrauga /pers. F/ parakstītus gaisa vadu un elementu blīvuma pārbaudes, ventilācijas sistēmas vilkmes pārbaudes, ventilācijas sistēmas

darbības pārbaudes un ventilācijas sistēmas montāžas aktus;

c) izmantoto materiālu atbilstības deklarācijas un garantijas (uzstādītajām iekārtām) apliecinošu dokumentu kopijas.

2. Atbildētāja atlikušo maksājuma summu par 17 400 EUR veiks 5 darba dienu laikā pēc iepriekš minētās ventilācijas sistēmas

izpilddokumentācijas saņemšanas no prasītājas, par to parakstot atsevišķu pieņemšanas – nodošanas aktu.

3. Atlikušo maksājumu par summu 2 500 EUR atbildētāja veiks 5 darba dienu laikā pēc ventilācijas, apkures, katlu mājas, ūdensvada un

kanalizācijas projektu saņemšanas no prasītājas, par to parakstot atsevišķu pieņemšanas – nodošanas aktu.

[10.2] 2026.gada 24.novembra Darbu pieņemšanas – nodošanas aktā norādītais apliecina, ka prasītāja faktiski bija veikusi ventilācijas sistēmas

rekonstrukcijas darbus starp pusēm noslēgtā Uzņēmuma līgumā norādītajā objektā, ko lietas izskatīšanas laikā atbildētāja nav apstrīdējusi, taču nebija

nodevusi atbildētājai ventilācijas sistēmas izpilddokumentus, kā arī ventilācijas, apkures, katlu mājas, ūdensvada un kanalizācijas projektus.

Parakstot Darbu pieņemšanas – nodošanas aktu puses labprātīgi vienojās, ka tiek mainīta Uzņēmuma līgumā noteiktā samaksas kārtība, nosakot

priekšnoteikumus, kuriem jāiestājas, lai atbildētāja veiktu samaksu prasītājai par veiktajiem darbiem.

Civillikuma 1591.pants nosaka, ja tiek celta prasība par divpusēja līguma izpildīšanu, prasītājam jāpierāda, ka viņš no savas puses līgumu izpildījis,

pretējā gadījumā pret viņu var celt līguma neizpildīšanas ierunu.

Tādējādi prasītājai, lūdzot piedzīt no atbildētājas 5000 EUR, ko atbildētāja nav samaksājusi par veiktajiem darbiem, saskaņā ar Civilprocesa

likuma 93.panta pirmās daļas noteikumiem ir pienākums pierādīt sava prasījuma pamatotību, proti, faktu, ka ir iestājušies Darbu pieņemšanas –

nodošanas aktā norādītie priekšnoteikumi – prasītāja ir nodevusi atbildētājai aktā norādīto izpilddokumentāciju un projektu dokumentāciju.

[10.3] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja šādus pierādījumus nav iesniegusi, jo lietā nav iesniegti pieņemšanas – nodošanas akti, kas

apliecina, ka prasītāja būtu nodevusi atbildētājai Darbu pieņemšanas – nodošanas aktā norādīto ventilācijas sistēmas izpilddokumentāciju, kā arī

ventilācijas, apkures, katlu mājas, ūdensvada un kanalizācijas projektu nodošanu atbildētājai. Tāpat lietā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu šo

dokumentu nodošanas faktu atbildētājai, nesastādot pieņemšanas – nodošanas aktu.

Apstāklis, ka atbildētāja veikusi prasītājai daļēju samaksu par padarītajiem darbiem, nevar kalpot par pierādījumu, ka prasītāja savas saistības daļā

par Darbu pieņemšanas – nodošanas aktā norādīto dokumentu nodošanu atbildētājai ir izpildījusi.

Kā minēts iepriekš, tad atbildētāja nav apstrīdējusi faktu, ka prasītāja izpildījusi un atbildētāja pieņēmusi izpildītos ventilācijas sistēmas

rekonstrukcijas darbus. Tādējādi apstāklis, ka atbildētāja veikusi daļēju samaksu prasītājai atzīstama par atbildētājas godprātīgu rīcību, samaksājot

prasītājai par padarītajiem darbiem, neveicot maksājumu tikai par saistību daļu, kas nav izpildīta.

Faktu, ka nesamaksātā summa atbilst saistību apjomam, ko prasītāja nav izpildījusi, apliecina Uzņēmuma līguma 1.punktā noteiktais, ka prasītāja

uzņemas veikt ventilācijas, kanalizācijas, apkures, katlu mājas un ūdensapgādes iekšējo tīklu projektēšanas darbus (l.l.38-40), tāmē norādītais, ka

projektēšanas darbu izmaksas ir 2500 EUR (l.l.41-43), kā arī Darbu pieņemšanas – nodošanas aktā norādītais, ka papildu minētās projekta

dokumentācijas nodošanai (3.punkts), prasītājai jānodod atbildētājai ventilācijas sistēmas izpilddokumentus (1.punkts) (l.l.44).

[10.4] Prasītāja, atsaucoties uz Civillikuma 2223.pantu, kas nosaka pasūtītāja pienākumu tūlīt pēc pasūtījuma izpildīšanas samaksāt uzņēmējam

norunāto maksu, nav ņēmusi vērā šī likuma 2213.panta noteikums, ka uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam.

Kā minēts iepriekš, prasītāja savas saistības pret atbildētāju pilnā apmērā nav izpildījusi, tādējādi atbildētāja izpildītos darbus pieņēmusi, pusēm

vienojoties, ka prasītāja samaksu saņems pēc pilnīgas saistību izpildes.

[11] Civillietu tiesas kolēģija atzīstot par pamatotiem apelācijas sūdzības argumentus, vienlaicīgi atzīst, ka pirmās instances tiesa, konstatējot, ka

puses vienojušās par priekšnoteikumiem, kuriem jāizpildās, lai atbildētāja prasītājai pilnā apmērā veiktu samaksu par Uzņēmuma līgumā noteikto darbu

izpildi, bez pamata izdarījusi secinājumi, ka daļēja samaksas veikšana apliecina šo priekšnoteikumu iestāšanos.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tādējādi no prasītājas atbildētājas labā piedzenama valsts nodeva, kas samaksāta par apelācijas sūdzības iesniegšanu 434,64 EUR apmērā.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu no prasītājas atbildētājas labā piedzenami ar lietas vešanu

saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā, proti, 750 EUR.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, personu un

mantas izlikšanu no telpām un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums

izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Savukārt saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.panta otrās daļas noteikumiem tiesa, izskatot civillietas un lemjot

par sprieduma labprātīgas izpildes termiņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad

spriedums izpildāms nekavējoties.

Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija nosaka 30 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.pantu, 454.panta pirmo un otro daļu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

noraidīt maksātnespējīgās SIA /Nosaukums R/ prasību pret SIA /Nosaukums K/ par parāda piedziņu 5000 EUR.

Piedzīt no maksātnespējīgās SIA /Nosaukums R/, reģistrācijas Nr./numurs/, par labu SIA /Nosaukums K/, reģistrācijas Nr./numurs/, tiesāšanās

izdevumus 1184,64 EUR (viens tūkstotis viens simts astoņdesmit četri euro un 64 centi), samaksu veicot atbildētājas kontā Nr./numurs/, AS

/Nosaukums/.

Noteikt maksātnespējīgai SIA /Nosaukums R/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma

pasludināšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese M.Šķendere

Tiesnesis J.Freimanis

Tiesnesis M.Sviķis