Court convicts defendant of theft in small amount and imposes three months imprisonment plus community service.

Lietas Nr. 11088179915

Lietas arhīva Nr. K29-0369-16/25

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 2.jūnijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Tupureins,

ar sekretāri S.Pudāni,

piedaloties prokurorei I.Bikiņai-Burkitei,

zvērinātai advokātei S.Putniņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā apsūdzēts /pers. A/, personas kods /personas kods/, par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas

paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Pārbaudījusi krimināllietas materiālus, tiesa

k o n s t a t ē j a,

ka /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:

2015.gada 31.jūlijā ap plkst. 00:45 /pers. A/ un persona, pret kuru izdalīts cits kriminālprocess, atrodoties objekta “Tiltu pār Daugavu un Mazo

Daugavu renovācija” teritorijā, kas atrodas uz Salu tilta pie Lāčplēša ielas sākuma, Rīgā, kur mantkārīgu motīvu vadīti, savstarpēji vienojās par svešas

kustamas mantas nolaupīšanu. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu un būdami pārliecināti, ka viņu darbības neviens nenovēro /pers. A/ un persona, pret

kuru izdalīts cits kriminālprocess, piegāja pie AS “Latvijas tilti” piederošā elektriskā kabeļa 4x6,0 YSLY – JZ 50 metri garumā, kura vērtība sastāda

121,08 EUR (1 metra vērtība 2,4215 EUR) un abi kopīgi atvienoja kabeļa galus – ABL IP44 rozetes vadu K52S30 3P + N + E 32A 4,57 EUR

vērtībā un ABL IP44 dakšas vadu S52S30 3P + N + E 32A 3,80 EUR vērtībā. Pēc kā, abi sāka bēgt no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas.

/pers. A/ ar satītu kabeli uz pleca izdevās aizbēgt, bet personai, pret kuru izdalīts cits kriminālprocess, tas neizdevās, jo viņu aizturēja objekta apsardzes

darbinieks.

Tādējādi ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/, personu grupā, nolaupīja AS “Latvijas tilti” piederošu kustamu mantu par kopējo summu

129,45 EUR apmērā, tas ir, nelielā apmērā.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina, izdarīto nožēloja un lūdza tiesas

izmeklēšanā neizdarīt pierādījumu pārbaudi. Paskaidroja, ka viņam ir saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas būtība un procesuālās sekas.

Prokurore un apsūdzētā aizstāve zvērināta advokāte S.Putniņa norādīja, ka apsūdzētā lūgums neizdarīt pierādījumu pārbaudi, ir apmierināms.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu tiesa nepārbauda pierādījumus, ja apsūdzētais atzīst savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā un lūdz

neizdarīt pierādījumu pārbaudi.

Tiesa ir pārbaudījusi lietas materiālus, un tiesai nav šaubu par apsūdzētā /pers. A/ vainu, kā arī par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, līdz ar ko

pierādījumu uzskaitījums un to analīze spriedumā netiek izdarīta.

Tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, viņa vaina inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pilnībā pierādīta un šādas

apsūdzētā darbības kvalificētas pareizi pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais sodāms.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. A/ pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ir izdarījis mazāk smagu noziegumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešās daļas nosacījumiem tiesas sēdē tiek pārbaudīti apsūdzētā /pers. A/ personību raksturojošie

dati.

Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personību, noskaidrots, ka viņš dzimis /datums/, Rīgā, Latvijas Republikas pilsonis (lietas 58.lapa), nav deklarētās

dzīves vietas (lietas 59.lapa), bet faktiskā dzīvesvieta /adrese A/, agrāk sodīts – pēdējo reizi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā 2014.gada 12.maijā par

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā ar piespiedu darbu uz 200 stundām. Spriedums stājies likumīgā

spēkā 2014.gada 30.maijā. Sods nav izciests, sodāmība nav dzēsta. (lietas 67. – 69.lapa) Vairākkārtīgi administratīvi sodīts - 2013.gadā 11 reizes,

2014.gadā 10 reizes, 2015.gadā 2 reizes, administratīvie naudas sodi nav samaksāti (lietas 60., 66. un 67. lapa) ; VSIA „Rīgas psihiatrijas un

narkoloģijas centrs” Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas uzskaites ziņu nav.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ norādīja, ka līdz apcietinājumam neoficiāli strādāja gaterī, saņēma minimālo algu. Norādīja, ka nav precējies,

apgādājamo nav, veselība ir laba, pēc atbrīvošanās dzīvos pie mātes, iepriekš trīs reizes sodīts, ieslodzījumā kopumā pavadījis pusotru gadu, ir

pārdomājis dzīvi, solīja laboties, likumu vairs nepārkāpt. Apzinās, ka pārkāpa piemēroto drošības līdzekli, tādēļ tika izsludināts meklēšanā un apcietināts.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa ņem vērā apstākļus, kuri likumā nav paredzēti, un tiesa atzīst par /pers. A/ atbildību mīkstinošu

apstākli apsūdzētā vaļsirdīgu atzīšanos noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un izdarītā nožēlošanu.

Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošiem apstākļiem saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantā pirmās daļas 1., 2.punktu atzīstams tas, ka viņa

izdarītais noziedzīgais nodarījums veido recidīvu, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmās daļas prasībām, sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma

sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija.

Krimināllikuma 180.panta otrās daļas sankcijā noteikti alternatīvi soda veidi - brīvības atņemšana, piespiedu darbs un naudas sods.

Lemjot jautājumu par apsūdzētajam piespriežamā soda veidu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas noteikumiem ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Lemjot jautājumu par apsūdzētajam piespriežamā soda mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas noteikumiem ņem vērā

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot

taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus

un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētais atzīst savu vainu.

Apsūdzētais piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojuši savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma

21.pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko

attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņu atbildību

mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departaments

nolēmumus lietā Nr. SKK- 232/08).

Kriminālsoda noteikšanā tiesai jāievēro vispārējie tiesību principi, tajā skaitā humānisma princips. Soda mērķis nav tikai sodīt, bet arī panākt, lai

notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tātad sodam jābūt tādam, kas sekmē indivīda vēlēšanos

laboties un stāties uz likumpaklausības ceļa.

Tiesas ieskatā, noziedzīga nodarījuma recidīvs ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros. Turklāt

atbildību pastiprinošu apstākļu esamība un agrākā sodāmība izslēdz Krimināllikuma 49. un 55.panta piemērošanu apsūdzētajam /pers. A/, kā arī izslēdz

iespēju piemērot panta sankcijā noteikto minimālo sodu.

Ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, noziedzīgie nodarījumi tiek vērsti pret īpašumu.

Tiesa, ņemot vērā spriedumā norādītos konstatētos apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām un tos pierādījumus, kas

var ietekmēt piespriežamā soda veidu un mēru, ievērojot lietas apstākļus, /pers. A/ izdarīto noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, ņemot

vērā apsūdzētā personību, to, ka /pers. A/ iepriekš ir bijis sodīts ar piespiedu darbu uz 200 stundām, taču vajadzīgos secinājumus tā arī nav izdarījis, bet

turpina izdarīt arvien jaunus noziedzīgus nodarījumus, to, ka 2013.gadā 11 reizes, 2014.gadā 10 reizes, bet 2015.gadā 2 reizes ticis administratīvā kārtā

sodīts un sodus nav nomaksājis, izvairījās no piemērotā drošības līdzekļa, kādēļ tika izsludināts meklēšanā, kas liecina par izteiktu tiesisko nihilismu,

atbildību mīkstinošo apstākli un divus atbildību pastiprinošos apstākļus, tiesa atzīst, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir sodīt par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu un panākt, lai apsūdzētais pildītu likumus un turpmāk atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā arī pasargātu sabiedrību, /pers. A/ ir

sodāms ar brīvības atņemšanas sodu Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijas ietvaros.

Tiesa cer rast pārliecību, ka /pers. A/, izciešot sodu tieši ar šo spriedumu noteiktajā apmērā, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tiesa atzīst, ka

apsūdzētā labošanos iespējams panākt izolējot viņu no sabiedrības tieši ar šajā spriedumā noteikto soda laiku.

Pie apstākļiem, kad apsūdzētais nespēja uzrādīt tiesai darba līgumu, tiesas ieskatā nebūtu lietderīgi piemērot naudas sodu, jo tiesa nevar

pārliecināties par viņa ienākumiem un ienākumu neesamība sprieduma izpildi padarītu par neiespējamu, bez tam iepriekš piemērotie administratīvie sodi -

naudas soda veidā, kā arī sodi piespiedu darbu veidā, nav likuši /pers. A/ stāties uz likuma paklausības ceļa.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitāms šajā kriminālprocesā īslaicīgās aizturēšanas vietā pavadītais laiks

no 2015.gada 31.jūlija plkst.01:41 līdz 2015.gada 31.jūlija plks.14.50, t.i., viena diena un apcietinājumā pavadīto laiku no 2016.gada 11.februāra līdz

2016.gada 2.jūnijam un pēc Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2014.gada 12.maija sprieduma noteikto aizturēšanā pavadīto dienu 2014.gada 25.aprīlī,

kas atbilst 8 (astoņām) piespiedu darba stundām.

2015.gada 31.jūlijā /pers. A/ tika piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā (lietas 51.lapa), kuram 2015.gada 3.septembrī

grozīti drošības līdzekļa noteikumi, mainot dzīvesvietas adresi (lietas 57.lapa). Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 10.februāra

lēmumu apsūdzētajam /pers. A/ tika grozīts drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā uz – apcietinājumu un izsludinātā apsūdzētā meklēšana.

2016.gada 17.februārī tiesā saņemts Rīgas Centrālcietuma paziņojums, ka apsūdzētais /pers. A/ 2016.gada 11.februārī tika aizturēts un 2016.gada

12.februārī ievietots Rīgas Centrālcietumā. Tiesas ieskatā piemērotais drošības līdzeklis ir atceļams, jo noteiktais sods brīvības atņemšanas veidā uz

sprieduma pasludināšanas dienu ir uzskatāms par izciestu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantā pirmās daļas 1.punktā noteikto, lietiskie pierādījumi: elektriskais kabelis 4x6,0 YSLY – JZ ar

rozetes K52S30 3P + N + E 32A un dakšas S52S30 3P + N + E 32A vadu, kas 2015.gada 25.augustā atdoti cietušā AS “Latvijas tilti” pārstāvim

(lietas 24.lapa), uzskatāms par atdotu cietušajam.

Mantiskā zaudējuma kompensācija lietā nav pieteikta.

Tiesa konstatē lietā procesuālos izdevumus EUR 190,68 apmērā par aizstāves darbu, nodrošinot tiesas sēdē /pers. A/ aizstāvību, un uzskata, ka

minēto izdevumu atlīdzināšanas pienākums uzliekams apsūdzētajam.

Kriminālprocesā apsūdzētā /pers. A/ aizstāvībai tika pieaicinātas aizstāves V.Tanasi un S.Putniņa, kurām saskaņā ar 2009.gada 22.decembra

Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem

izdevumiem un to izmaksas kārtību” par sniegto juridisko palīdzību kopā no valsts līdzekļiem kopā izmaksājami EUR 190,68. Tiesa atzīst, ka saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmās daļas nosacījumiem, procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokātes piedalīšanos tiesā, ir pamats piedzīt

valsts labā no apsūdzētā /pers. A/.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 632.panta ceturtajai daļai, notiesājoš ā spriedumā tiesas lēmums par drošības līdzekli un par kaitējuma

kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu stājas spēkā uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas.

Mantas arests netika uzlikts, procesuālie izdevumi nav konstatēti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511.pantu, 512.pantu, 520., 528.pantu, tiesa

no s pri e da

Atzīt par vainīgu apsūdzēto /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

180.panta pirmajā daļā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem 23 (divdesmit trīs) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgo sodu noteikt pēc spriedumu kopības ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2014.gada

12.maija sprieduma, sodus pilnībā saskaitot un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem 23 (divdesmit trīs) dienām un piespiedu

darbu uz 200 (divi simti) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 21.panta otro daļu sodu – piespiedu darbu 200 (divi simti) stundas izpildīt patstāvīgi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitāms šajā kriminālprocesā īslaicīgās aizturēšanas vietā pavadītais laiks

no 2015.gada 31.jūlija plkst.01:41 līdz 2015.gada 31.jūlija plks.14.50, t.i., viena diena un apcietinājumā pavadīto laiku no 2016.gada 11.februāra līdz

2016.gada 2.jūnijam un pēc Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2014.gada 12.maija sprieduma noteikto aizturēšanā pavadīto dienu 2014.gada 25.aprīlī,

kas atbilst 8 (astoņām) piespiedu darba stundām.

Drošības līdzekli – apcietinājums atcelt, apsūdzēto atbrīvot tiesas zālē, brīvības atņemšanas sodu uzskatīt par izciestu.

Pēc sprieduma stāšanās spēkā /pers. A/ desmit dienu laikā jāpiesakās soda izciešanai Valsts probācijas dienesta Rīgas nodaļā, Rīgā, Dzirnavu ielā

91/3.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvja darbu šajā procesā EUR 190,68 (viens simts deviņdesmit euro, 68 centi)

apmērā, nosakot /pers. A/ 30 dienu termiņu no nolēmuma spēkā stāšanās dienas procesuālo izdevumu labprātīgai nomaksai Valsts kases BIC kods

TRELLV22, NMR 90000050138, kontā Nr.LV68TREL1060001239300, maksājuma mērķis: procesuālie izdevumi lietā Nr.11088179915/Nr.K29-

0369-16/25 maksājuma veikšanas faktu apliecinošu dokumentu iesniedzot tiesā.

Lietiskos pierādījumus: elektriskais kabeli 4x6,0 YSLY – JZ ar rozetes K52S30 3P + N + E 32A un dakšas S52S30 3P + N + E 32A vadu -

uzskatāms par atdotiem AS “Latvijas tilti”.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas

sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns sprieduma teksts pieejams 2016.gada 16.jūnijā.

Tiesnesis M.Tupureins