Court fully allows landlord's claim for compulsory rent and tax compensation against tenant.

Lietas Nr. C15170716

Lietas arhīva Nr. C-1707-16/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2016.gada 24.novembrī

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Ašmane

izskatīja rakstveida procesā civillietu MAS “Reversed” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par zemes nomas maksas, pievienotās vērtības nodokļa

un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs MAS “Reversed” cēlis tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ par zemes nomas maksas, pievienotās vērtības nodokļa un nekustamā

īpašuma nodokļa kompensācijas parāda piedziņu, kurā lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam pamatparādu – zemes nomas maksu 388,65

euro apmērā, pievienotās vērtības nodokli 81,62 euro apmērā un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu 43,89 euro apmērā par laiku no

01.01.2010. līdz 31.10.2013., kopā 514,16 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā.

Prasība motivēta ar to, ka prasītājs, SIA “Latzeme” un /pers. B/ no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim bija zemes nekustamā

īpašuma Rīgā, Kastrānes ielā, Raunas ielā, kadastra Nr./numurs A/, īpašnieki. Ar kopīpašnieku vienošanos pilnvarojums kopīpašnieku vietā un vārdā celt

prasības par zemes nomas maksas parādu piedziņu un saņemt zemes nomas maksu ir dots prasītājam. Norāda, ka nekustamais īpašums pilnībā tiek

lietots un izmantots vairāku ēku, tajā skaitā, dzīvojamās ēkas ar adresi /adrese A/ uzturēšanai. Minētās ēkas uzturēšanai un apsaimniekošanai funkcionāli

nepieciešama zemes gabala daļa 2813 kv.m platībā. Norāda, ka atbildētāja laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim bijusi dzīvokļa

īpašuma /adrese/ īpašniece. Līdz ar to konkrētajā lietā pastāv apstākļi, ka zeme un uz tā esošā dzīvojamā māja ir patstāvīgi īpašuma tiesību objekti, līdz ar

to zemes un ēkas īpašnieku starpā pastāv t.s. “zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības”. Prasītājs uzskata, ka rakstveida līguma noslēgšana pušu

starpā nav nepieciešama, jo likumiskā (piespiedu) noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez parakstītiem līgumiem. Prasītājs norāda, ka pušu starpā

nav panākta vienošanās ne par nomājamās platības maiņu, ne par zemes nomas maksu, kas būtu atšķirīga no likumā noteiktās, secīgi dzīvokļa īpašuma

īpašniekam ir jāmaksā nomas maksa 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā un jākompensē nekustamā īpašuma nodoklis atbilstoši tam

piederošajām ēkas domājamām daļām par to zemes gabala daļu, kas noteikta kā funkcionāli nepieciešamā, ēku nododot privatizācijai. Prasītājs norāda,

ka ēkas dzīvokļu īpašnieki ir iebilduši, ka ir veikuši maksājumus par zemes nomas maksu ēkas bijušajam apsaimniekotājam – savam pilnvarniekam, bet

pilnvarnieks šajā gadījumā uzdevumu nav veicis un ar zemes īpašnieku nav norēķinājies.

Prasība pamatota ar likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā

stāšanās laiku un kārtību” 14.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu, 54.panta pirmo daļu,

likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.4.panta ceturto un piekto daļu,

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu, Civillikuma 1069.pantu, 1838.pantu, 2141.pantu, 2142.pantu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.19 panta 2.daļu celtā prasība atzīstama par maza apmēra prasību.

2016.gada 6.maijā atbildētājai /pers. A/ uz prasības pieteikumā norādīto adresi nosūtīts prasības pieteikums, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas

tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu

iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kas prasības pieteikums nosūtīts atbildētājai (lietas lapa 39).

2016.gada 27.maijā atbildētāja iesniegusi tiesā rakstveida paskaidrojumus par celto prasību (lietas lapas 42,43), kurā apliecina, ka prasību atzīst

pilnā apmērā.

Neviena no pusēm nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Līdz ar to lieta tiek izskatīta rakstveida procesā un pusēm savlaicīgi paziņots par datumu,

kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas lapas 46-49).

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No Uzņēmumu datu bāzes Lursoft izziņas (lietas lapa 50) un publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (lietas lapa 58) redzams, ka

AS “Reversed” notikusi firmas maiņa, nosakot jauno nosaukumu AS “Latzemes nekustamie īpašumi”.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta 5.daļu, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz

normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

Ņemot vērā minēto likuma normu un to, ka atbildētāja rakstveida paskaidrojumos ar savu parakstu apliecinājusi, ka prasību atzīst pilnā apmērā,

tiesa uzskata par iespējamu sprieduma motīvu daļā norādīt tikai uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

Apmierinot prasību, tiesa vadās no sekojošiem normatīvajiem aktiem:

likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

kārtību” 14.panta 1.punkta, kas nosaka, ka Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) vai augļu dārzi (koki) līdz

to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas uzceltas un augļu dārzs (koki) iestādīts uz zemes, kas

atbilstoši likumiem piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās

dienas (1992.gada 1.septembra), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību

pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai;

likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punkta, kas nosaka, ka privatizētā objekta īpašnieka

(turpmāk arī — dzīvokļa īpašnieks) pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt

zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku — fizisko vai juridisko personu —, uz kura atrodas privatizētais objekts;

likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta pirmās un otrās daļas, kas nosaka, ka zemes gabala īpašniekam ir

pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. Zemes nomas līgumu slēdz par tā zemes gabala lietošanu, ko pašvaldības

dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo

zemes gabalu. Zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā

dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības.

likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļas, kas noteica (redakcijā no 2015.gada 1.janvāra), ka, ja uz šā

panta otrajā daļā minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses

nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības;

likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļas, kas līdz 2015.gada 1.janvārim noteica, ka papildus nomas

maksai nomnieks, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu;

likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrās daļas trešā teikuma, kas līdz 2015.gada 1.janvārim noteica,

ka privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu;

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 5.punkta, kas nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja

dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;

Civillikuma 1071.panta, kas nosaka, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes

kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām;

Civillikuma 1838.panta, kas nosaka, ka samaksa izdarīta izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo;

Civillikuma 2112.panta, kas nosaka, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu

kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas

piešķīruma līgums – īre;

Civillikuma 2141.panta, kas nosaka, ka nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot

maksājumus, viņam jāmaksā nokavējuma procenti.

Ņemot vērā minēto un celto prasību, no atbildētājas par labu prasītājam par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada

31.oktobrim piedzenama zemes nomas maksa 388,65 euro apmērā, pievienotās vērtības nodoklis 81,62 euro apmērā un nekustamā īpašuma

nodokļa kompensācija 43,89 euro apmērā.

Iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, prasītājs bija atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās

daļas10.punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pnata pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Ņemot vērā to, ka prasība apmierināma pilnībā, vadoties no Civilprocesa likuma 34.panta un 39.panta, no atbildētājas par labu valstij

piedzenama valsts nodeva 77,12 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,28 euro apmērā.

Ar lietā esošajiem maksājuma dokumentiem (lietas lapas 20,21) pierādīts, ka prasītājs samaksājis 70,00 euro izdevumus par advokāta

palīdzību konkrētajā lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.pnata pirmo daļu un otro daļu, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami prasītāja

samaksātie ar lietas vešanu saistītie izdevumi – izdevumi advokāta palīdzības samaksai. Tiesa atzīst, ka minētie atlīdzināmie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai nepārsniedz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktā un ceturtajā daļā noteikto maksimālo

atlīdzināmo izdevumu apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus,

kad spriedums izpildāms nekavējoties. Tiesa atzīst, ka minētā likuma norma attiecas arī uz izskatāmo prasību un līdz ar to atbildētājai nosakāms

termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.p.,10.p., 12.p., 34.p., 35.p., 42.p., 43.p., 44.p., 93.p., 97.p., 190.p., 193.p.,

197.p., 204.1p., 250.18 – 250.27 p.p., tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latzemes nekustamie īpašumi”, reģ.Nr.40003347400, zemes

nomas maksas parādu 388,65 euro (trīs simti astoņdesmit astoņus euro 65 centus), pievienotās vērtības nodokli 81,62 euro (astoņdesmit vienu euro 62

centus), nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu 43,89 euro (četrdesmit trīs euro 89 centus) un tiesāšanās izdevumus 70,00 euro

(septiņdesmit euro 00 centus), ieskaitot tos prasītāja bankas kontā AS „DNB banka”, konta Nr./konta numurs/.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij valsts nodevu 77,12 euro (septiņdesmit septiņus euro 12 centus), ko iemaksāt Valsts kasē, konta

Nr.LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,28 euro (sešus euro 28 centus), ko iemaksāt

Valsts kasē, konta Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22.

Noteikt /pers. A/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2016. gada 24.novembra - Zemgales

apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese L.Ašmane