Legislator Case Law & Legislation
C11055515 / C-0555-15 AI generated

Court orders monthly child support payment and states court costs borne by state due to defendant's poverty.

Case Number C11055515 / C-0555-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's request for a hearing and fully granted the plaintiff's claim for monthly child support. The plaintiff proved paternity and the defendant admitted the debt, so the court ordered 108 EUR monthly payments starting from the claim date. Although the defendant argued poverty, the court ruled that state costs would be covered because he could not afford them despite his income.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 193. panta 5. daļa; Civillikuma 179. pants: If the defendant fully admits the claim, the court decision may be based solely on statutory provisions; if the defendant lacks the means to pay court costs, the state assumes them.

Keywords

AI generated
child support enforcement full admission of claim state assumption of costs poverty defense non-urgent execution

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 193. panta 5. daļa
Civillikuma 179. pants
Ministru kabineta noteikumi Nr. 37
Civilprocesa likuma 205. panta 1. punkts
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 34. pants
Civilprocesa likuma 35. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C11055515

Lietas arhīva Nr. C-0555-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs, 2015.gada 17.martā

Cēsu rajona tiesa:

tiesnese D.Blūma

izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam un

k o n s t a t ē j a ,

ka 2015. gada 22.janvārī tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk - prasītāja) maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk - atbildētājs) par uzturlīdzekļu

piedziņu bērna –/pers. C/, dzimuša 2002. gada 17.decembrī, uzturam. Prasības pieteikumā prasītāja norādījusi, ka atbildētājs bērnu uzturēšanai līdzekļus

dod neregulāri, nepietiekošā apmērā un raizēm vispār nedod. Prasītāja lūgusi no atbildētāja piedzīt bērna uzturam 108 EUR ik mēnesi no prasības

iesniegšanas dienas līdz laikam, kad bērns pats varēs sevi apgādāt, bet ne mazāk par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, norādot, ka nav

nepieciešama lietas izskatīšana tiesas sēdē. Sprieduma izpildi lūdz noteikt nekavējošu.

Atbildētājs savā 2015.gada 23.februāra paskaidrojumā norādījis, ka prasību atzīst pilnā apmērā, kā arī norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana

tiesas sēdē, līdz ar ko lietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā.

Pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, likumīga un apmierināma pilnībā šādu

apsvērumu dēļ.

Ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – bērna dzimšanas apliecību, prasītāja ir pierādījusi, ka ir bērna māte un atbildētājs ir bērna

tēvs, kā arī to, ka bērns ir 12 gadus vecs.

Tiesa ņem vērā, ka atbildētājs savā rakstveida paskaidrojumā prasību atzinis pilnā apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193. panta piekto daļu: „ ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību”, tiesa „sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai

norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies”.

Tiesa atzīst, ka prasība apmierināma pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu “Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli

uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt”, un 2013. gada 15.janvāra Ministru kabineta

noteikumiem Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru”. Prasītājas pieprasītā uzturlīdzekļu summa nepārsniedz Ministru Kabineta noteikto

minimālo apmēru, kas jānodrošina vecākiem bērna uzturam, proti : „Katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos

uzturlīdzekļus šādā apmērā:2.1. katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas”., 2.2. katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru

kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas”. Šobrīd, kad minimālā alga noteikta 30 EUR apmērā mēnesī, tas ir 108.EUR kas ik mēnesi piedzenami

no atbildētāja dēla /pers.C/ uzturam. Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk CPL) 205. panta pirmās daļas 1. punktu, uzturlīdzekļu piedziņa, ievērojot

prasītājas lūgumu uzsākama nekavējoši ar 2015. gada 22.janvāri, kad prasība iesniegta tiesā, nosakot, ka uzturlīdzekļu piedziņas summa nevar būt

mazāka par Ministru Kabineta noteikumos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. kā to lūgusi prasītāja.

No atbildētāja par labu valstij būtu piedzenama valsts nodeva uzturlīdzekļu piedziņas lietā, jo saskaņā ar CPL 42.pantu.: “Tiesas izdevumi, ja

prasītājs no to samaksāšanas atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos, proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.” CPL 34.panta pirmās

daļas 1.punkta „b.”apakšpunkts. noteicis - “par prasību, kas novērtējama naudas summā – līdz 2134 euro, — 15 procenti no prasības summas, bet ne

mazāk par 71,14 euro,” CPL 35.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka,: “prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu – maksājumu kopsumma

par vienu gadu.” Konkrētajā gadījumā valsts nodeva ir 194,40 euro (108 euro x12 mēneši = 1296 euro . 15% no 1296 euro = 194,40 euro ), bet

izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādi to faktiskajā apmērā– 5,15 euro, (lietas 2.lapa), kopā 199,55 EUR.

Atbildētājs savā paskaidrojumā norādījis uz to, ka viņa ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir ap 500 līdz 600 EUR, un viņam jāapgādā sieva, kas

šobrīd ir bez darba un četri nepilngadīgi bērni, tādēļ saņemtās naudas nepietiek pat ģimenes uzturēšanai. Lūdzis atbrīvot viņu no tiesas izdevumu

samaksas valsts labā, jo nav iespējams tos nomaksāt, neapdraudot citu nepilngadīgo bērnu uzturēšanu. Atbildētājs tiesai iesniedzis Valsts ieņēmumu

dienesta 2015.gada 23.februāra izziņu, ka viņa ienākumi 2014.gadā bijuši 10385,38 EUR pirms nodokļu nomaksas, kā arī izziņu par viņa apgādībā

esošām personām. Tiesa atzīst, ka atbildētāja ienākumi pēc nodokļu nomaksas patiesi ir 500 līdz 600 EUR un atzīst, ka ņemot vērā viņa apgādībā esošās

personas, viņa mantiskais stāvoklis liedz viņam nomaksāt tiesas izdevumus, tādēļ viņš no to samaksas ir atbrīvojams. Tādējādi tiesas izdevumus saskaņā ar

CPL 42.panta ceturto daļu šajā lietā uzņemas valsts.

Pamatojoties uz CPL 8., 97., 193. pantu, 205.panta. pirmās daļas 1.punktu, 250.27 panta pirmo, otro daļu, tiesa

n o s p r i e d a :

apmierināt /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus bērna – /pers. C/,

personas kods /personas kods/, uzturam 108 EUR (simt astoņus eiro) mēnesī, bet ne mazāk par Ministru kabineta valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu

apmēru, līdz laikam, kad bērns pats spēs sevi apgādāt. Uzturlīdzekļu piedziņu uzsākt ar 2015. gada 22.janvāri.

Spriedumu daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildīt nekavējoši.

Atbrīvot /pers. B/ no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesai, 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona

tiesā.

Tiesnese D.Blūma