Court dismisses request to erase land restriction mark due to unresolved ownership dispute and lack of natural obstacle removal.

Lietas Nr. C73295619

Lietvedības Nr.C-2956-19/46

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2019.gada 6.decembrī

Zemgales rajona tiesa

tiesnese K.Vanaga,

tiesas sēdes sekretāre T.Putāni,

piedaloties prasītājam /pers. A/, prasītāja tiesas sēdē pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/,

atbildētājas pilnvarotajam pārstāvim /pers. C/ un Valsts zemes dienesta pārstāvim /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret Tukuma novada domi par apgrūtinājuma atzīmes dzēšanu.

Aprakstošā daļa

Tukuma pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/ir reģistrēts nekustamais īpašums /adrese A/, kadastra numurs /numurs B/, kas sastāv no

zemes gabala ar kadastra numuru /numurs B/, kura platība ir 1297 m2, un veikala ēkas, kas atrodas uz zemes gabala (turpmāk tekstā nekustamais

īpašums /adrese A/).

Atbilstoši ierakstam Tukuma pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, no 2015.gada 4.augusta nekustamais īpašums /adrese A/ pieder

/pers. A/, kurš īpašuma tiesības ieguva 2015.gada 28.jūlijā noslēdzot nekustamā īpašuma pirkuma līgumu.

Nekustamā īpašuma /adrese A/, zemesgrāmatas III daļās 1.iedaļas 2.1.punktā ir ierakstīts, ka zemes gabals apgrūtināts ar Tukuma pilsētas

pašvaldībai piederošu asfaltētu laukumu.

2019.gada 14.februārī /pers. A/ (turpmāk tekstā prasītājs) cēla tiesā prasību pret Tukuma novada domi (turpmāk atbildētāja) norādot, ka

nekustamā īpašuma /adrese A/, pirmreizējās īpašuma tiesības zemesgrāmatā tika nostiprinātas /pers. E/ un /pers. F/ pamatojoties uz Tukuma pilsētas

Zemes komisijas 1997.gada 2.jūlija lēmumu Nr.41 (prot.Nr.7,1.#.). /pers. E/ un /pers. F/ īpašuma tiesības ieguva denacionalizācijas ceļā kā iepriekšējās

īpašnieces /pers. G/, mirusi 1954.gadā, mantinieki. Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. F/ mira 1995.gadā un īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu

/adrese A/, pamatojoties uz tiesas spriedumu ieguva /pers. F/ mantinieki – /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/ un /pers. K/. Prasības pieteikumā norādīts, ka

Tukuma pilsētas Zemes komisijas 1997.gada 2.jūlija lēmums Nr. 41 (prot.Nr.7,1.#.) ir administratīvais akts, kurš pēc prasītāja domām bija pretrunā ar

judikatūru, jo nav pamatots un nevarēja tikt pieņemts tikai atsaucoties uz likumu. Prasītājs norāda, ka neprasa attiecīgā administratīvā akta atcelšanu un

norāda, ka pēc būtības tas ir pareizs un viņš neapstrīd lēmumu, ar kuru atjaunotas īpašuma tiesības iepriekš minētajām personām. Vienlaicīgi prasītājs

norāda, ka ar Tukuma pilsētas Zemes komisijas 1997.gada 2.jūlija lēmumu Nr.41 (prot.Nr.7,1.#.) noteiktais apgrūtinājums – zemes gabals apgrūtināts

ar Tukuma pilsētas pašvaldībai piederošu asfaltētu laukumu – ir nepamatots un prettiesisks. Tukuma pilsētas Zemes komisijas 1997.gada 2.jūlija lēmumā

Nr. 41 (prot.Nr.7,1.#.) nav norādīta argumentācija apgrūtinājuma noteikšanai, nav norādīts, cik liels zemes gabals ir apgrūtināts. Prasītājs uzskata, ka

šāda rakstura apgrūtinājums nevar būt tiesisks pamatojoties vienīgi uz iepriekš norādīto lēmumu. Prasības pieteikumā iekļauta atsauce uz Satversmes

105.pantu, norādot, ka prasītājs rīkojas labā ticībā, neapstrīd pārējos apgrūtinājumus un apzinās, ka īpašumu ir iegādājies ar noteiktiem apgrūtinājumiem.

Prasītājs par prettiesisku uzskata tikai apgrūtinājumu par Tukuma pilsētas pašvaldībai piederošu asfaltētu laukumu. Prasības pieteikumā iekļautas

atsauces uz likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta trešo daļu, norādīts, kas ir zemes reformas mērķis. Norādīts uz likuma “Par

pašvaldībām” 4.pantu. Prasības pieteikumā norādīts viedoklis, ka pieņemot Tukuma pilsētas Zemes komisijas 1997.gada 2.jūlija lēmumu Nr. 41

(prot.Nr.7,1.#.), atbildētāja pēc būtības ierobežoja īpašuma tiesību saņēmēja tiesības un līdz ar to arī prasītāju, nostiprinot īpašuma tiesības

zemesgrāmatā ar visām nastām un apgrūtinājumiem, faktiski liedzot atgūt pēc iespējas lielāku zemes gabalu attiecīgajā īpašumā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1635.panta pirmo daļu sākotnēji iesniegtajā prasības pieteikumā tiek lūgts atcelt ar Tukuma pilsētas Zemes komisijas

1997.gada 2.jūlija lēmumu Nr.41 (prot.Nr.7,1.#.) noteikto apgrūtinājumu zemesgabalam.

2019.gada 9.oktobrī prasītājs tiesā iesniedza prasības pieteikuma papildinājumus, kuros norāda, ka lietā nav iesniegti pierādījumi atbildētājas

argumentam, ka Tukuma novada domei pieder asfaltēts laukums /adrese A/. Šāds asfaltēts laukums zemesgrāmatā nav reģistrēts. Norādīts, ka no Valsts

zemes dienesta atzinuma izriet, ka asfaltētais laukums nav kadastrāli uzmērīts un kā inženierbūve nav reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā. Prasītājs

neapstrīd faktu, ka uz nekustamā īpašuma /adrese A/ zemes gabala atrodas prasītājam nepiederoša daudzdzīvokļu māja, kuras uzturēšanai ir piesaistīts

funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, kas daļēji atrodas uz prasītāja īpašuma. Prasītājs norāda, ka saņem attiecīgu zemes nomas maksu. Tomēr

minētais nekādi neattaisno un nepamato atbildētājas vēlēšanos saglabāt savas īpašuma tiesības uz asfaltēto laukumu. Prasītājs uzskata, ka viņa nekustamā

īpašuma /adrese A/ zemesgrāmatā ierakstītais apgrūtinājums – Tukuma pilsētas pašvaldībai piederošs asfaltēts laukums, neatbilst pastāvošajām

likumdošanas normām. Prasības precizējumos prasītājs atsaucas uz Civillikuma 1082.pantu un 1130., 1131.pantu normām, norādot, ka apgrūtinājums

nav reģistrēts nedz par labu kādam tiesību subjektam (īpašniekam) vai par labu kādam īpašumam (īpašums nepastāv). Norādot uz likuma “Par

nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pantu, prasītājs uzskata, ka īpašuma tiesības uz asfaltēto laukumu nevar būt reģistrētas un attiecīgi

nevar pastāvēt apgrūtinājums saistībā ar šādu būvi. Prasītājs atsaucas uz 2012.gada 10.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.263 “Kadastra objekta

reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi (turpmāk tekstā Ministru kabineta noteikumi Nr.263) 112.4. punktu, 150.2.punktu un 156.punktu.

Norādīts, ka atbildētāja labprātīgi neizsniedz dokumentu attiecīgā apgrūtinājuma dzēšanai. Prasības papildinājumos norādīts uz Civillikuma 4. un 5.pantu,

Civilprocesa likuma 1. un 5.pantu un to, ka atbildētāja ar savu rīcību prettiesiski ierobežo prasītāja tiesības, vēloties saglabāt likuma prasībām neatbilstošu

apgrūtinājumu. Prasītājs uzskata, ka tiesas spriedums būs par pamatu dzēst apgrūtinājumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.263, 152.2 un 156.

punktam.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.pantu, prasītājs lūdz tiesu dzēst apgrūtinājumu – zems gabals apgrūtināts ar Tukuma pilsētas pašvaldībai

piederošu asfaltētu laukumu, kas ierakstīts zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/, III daļas, 1.iedaļas 2.1.punktā un piedzīt no atbildētājas visus

tiesāšanās izdevumus.

2019.gada 29.martā tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros prasība netiek atzīta un norādīts, ka asfaltētais laukums ir izbūvēts vienlaicīgi ar

daudzdzīvokļu māju /adrese B/, un šis laukums ir nepieciešams mājas funkcionālai uzturēšanai. No īpašuma /adrese A/, kopējās platības (0,1297 ha)

lielākā daļa - 0,086 ha platībā ir daudzdzīvokļu mājas /adrese B/, uzturēšanai funkcionāli nepieciešamās piesaistītās zemes daļas, uz kuras atrodas

asfaltētais laukums. Atbildētāja atsaucas uz likuma “Par zemes komisijām” 2.12.2 punktu, likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

13.panta pirmo daļu un norāda, ka konkrētais apgrūtinājums ir noteikts tiesiski. Atbildētāja paskaidrojumā norāda uz prasītāja kā zemes īpašnieka

tiesībām saņemt zemes nomas maksu par to zemes daļu, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu mājas /adrese B/, uzturēšanai funkcionāli nepieciešamās

piesaistītās zemes daļa. Vienlaicīgi paskaidrojumā atbildētāja atsaucas uz Civillikuma 1063. un 1082.pantu, lūdzot prasību noraidīt.

2019.gada 21.okotobrī tiesā saņemti atbildētājas papildus paskaidrojumi, kuros atbildētāja papildināto prasību neatzīst un norāda, ka Tukuma

pilsētas Domes 1994.gada 11.oktobra lēmumā Nr. 6 “Par zemes īpašumtiesību atzīšanu” (prot. Nr.8, 12.#) nav minēti apgrūtinājumi, jo šis ir lēmums par

zemes īpašumtiesību atzīšanu. Apgrūtinājumi noteikti ar Tukuma pilsētas Zemes komisijas 1997.gada 2.jūlija lēmumu Nr.41 “Par zemes īpašumtiesībām”

(prot. Nr.7, 1.#), kad tika atjaunotas zemes īpašumtiesības uz zemi natūrā /adrese A/, 1297 m2 platībā. Vienlaicīgi atbildētāja norāda, ka daudzdzīvokļu

dzīvojamā mājā /adrese B/, kopumā ir 56 telpu grupas (53 dzīvojamās un trīs nedzīvojamās telpu grupas), no kurām pašvaldībai pieder tikai piecas

dzīvojamās telpu grupas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 89.panta pirmajai daļai, lietā ir pieaicināts Valsts zemes dienests atzinuma sniegšanai.

2019.gada 15.jūlijā tiesā saņemts Valsts Zemes dienesta atzinums, kurā norādīts, ka Zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs B/zemes

robežu plāns izgatavots 1997.gada 1.septembrī, pamatojoties uz Tukuma pilsētas zemes komisijas 1997.gada 2.jūlija lēmumu Nr.41 (turpmāk –

Lēmums). Saskaņā ar minēto lēmumu noteikti šādi apgrūtinājumi:

- zemes gabals izmantojams saskaņā ar pilsētas apbūves noteikumiem;

- zemes gabals apgrūtināts ar pašvaldībai piederošo daļu dzīvojamās mājas /adrese A/;

- zemes gabals apgrūtināts ar Tukuma pilsētas pašvaldībai piederošu asfaltētu laukumu;

- zemes gabals apgrūtināts ar elektrības kabeļlīniju, 20kW elektrības kabeļlīniju, ūdensvadu un kanalizāciju, kā arī sakaru kabeli.

Atzinumā norādīts, ka zemes robežu plānā apgrūtinājumi nav attēloti, platības tiem nav noteiktas.

Norādīts, ka nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēmas) nekustamā īpašuma ar kadastra

numuru /numurs B//adrese A/ pilsētā, sastāvā esošai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu /numurs B/reģistrēti šādi apgrūtinājumi: ekspluatācijas

aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju; aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju; zemes

īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa; ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju; aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu;

ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu; zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa.

Valsts zemes dienests savā atzinumā norāda, ka apgrūtinājums, zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa – asfaltētais laukums – nav

kadastrāli uzmērīts un kā inženierbūve nav reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā.

Saskaņā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas tiešsaistes datiem nekustamajam īpašumam ar kadastra numuru /numurs B/ierakstīti šādi

apgrūtinājumi:

- zemes gabals apgrūtināts ar pašvaldībai piederošu daļu dzīvojamās mājas /adrese A/;

- zemes gabals apgrūtināts ar Tukuma pilsētas pašvaldībai piederošu asfaltētu laukumu;

- zemes gabals apgrūtināts ar elektrības kabeļlīniju, 20 kV elektrības kabeļlīniju, ūdensvadu un kanalizāciju, un ar sakaru kabeli.

Savā atzinumā Valsts Zemes dienests norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.263, 2.punktam un 72.punktam nekustamā īpašuma

īpašniekam ir tiesības ierosināt aktualizēt datus par zemes vienību un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem, vēršoties pie zemes kadastrālā

uzmērīšanā sertificētas personas jeb mērnieka. Vienlaicīgi norādīts arī uz Ministru kabineta noteikumu Nr.263, 112.1. un 112.2.apakšpunktiem un to, ka

zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu /numurs B/apgrūtinājums - “zemes gabals apgrūtināts ar Tukuma pilsētas pašvaldībai piederošu asfaltētu laukumu”

noteikts tiesiski uz lēmuma pamata un tā dzēšana saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.263 112.1.apakšpunktu un 112.2.apakšpunktu līdz šim nav

ierosināta.

Tiesas sēdē prasītājs un viņa mutiski tiesas sēdē pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ prasības pieteikumu un tā papildinājums uzturēja un paskaidroja, ka

no 2016.gada starp prasītāju un Tukuma novada domi notika sarakste saistībā ar minēto apgrūtinājumu – asfaltēto laukumu. Pauda viedokli, ka

asfaltētais laukums nepieder Tukuma novada pašvaldībai un kā apgrūtinājums tika ierakstīts laikā, kad zemes mantiniekam tika atjaunotas īpašuma

tiesības. Paskaidroja, ka asfaltētais laukums ir inženiertehniska būve un uz šādu objektu īpašuma tiesības nav nostiprināmas. Atsaucās uz Ministru

kabineta noteikumiem Nr.263. Noradīja, ka atbildētāja nepamatoti dzīvojamo māju /adrese A/ saista kopā ar asfaltēto laukumu. Norādīja, ka prasītājs

par viņam piederošo zemes daļu, kas nepieciešama daudzīvokļu mājai /adrese B/, saņem nomas maksu. Zemes robežu plānā ir norādīta attiecīgās zemes

daļas platība, bet asfaltēts laukums plānā nav atspoguļots. Sākotnēji, atbildot uz tiesas jautājumu, pārstāvis atzina, ka asfaltētais laukums ir pieskaitāms

inženiertehniskai būvei un tas pastāv dabā, kopā ar piebraucamo ceļu pie daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Norādīja, ka dabā asfaltētajam laukumam

nav noteiktas konkrētas robežas. Atkārtoti, atbildot uz tiesas jautājumu, norādīja, ka viss, kas ir saistīts ar zemi un nav reģistrēts kā citas personas

īpašums pieder zemes īpašniekam un principā uz prasītājam piederošās zemes atrodas asfaltēts laukums, kurš kādreiz ir būvēts kā inženiertehniska būve

tāpat kā piebraucamais ceļš. Norādīja, ka prasītājam piederošās zemes robežu plānā asfaltētais laukums nav iezīmēts, bet prasītājam ir skaidras tā

robežas.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis prasību neatzina un paskaidroja, ka zemes reformas laikā tika atjaunotas īpašuma tiesības attiecīgā īpašuma

mantiniekiem. Apgrūtinājumi, tajā skaitā arī apgrūtinājums par kuru pastāv strīds tika noteikts ar zemes komisijas lēmumu. Norādīja, ka prasītāja zemes

gabalam ir arī citi apgrūtinājumi un neviens no viņiem nav atspoguļots zemes robežu plānā. Norādīja, ka ir iesniegts zemes robežu plāns, bet tas nav

attiecīgo apgrūtinājumu plāns. Norādīja, ka apgrūtinājumu plāni nekad nav taisīti. Paskaidroja, ka asfaltētais laukums ir inženiertehniska būve, kas

atbilstoši normatīvajiem aktiem nav ierakstāma zemesgrāmatā un tieši tāpēc tāda ieraksta par asfaltētā laukuma īpašuma tiesībām nav. Norādīja, ka

asfaltētais laukums ir būvēts kopā ar daudzīvokļu māju un ir tās labiekārtošanas elements. Pārstāvis nespēja precīzi atbildēt vai inženiertehniskā būve

asfaltēts laukums pieder atbildētājai.

Valsts Zemes dienesta pārstāvis tiesas sēdē uzturēja tiesai sniegto atzinumu un papildus norādīja, ka prasītājs, kurš īpašuma tiesības ir ieguvis no

personām, kurām tika atjaunotas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu zemes reformas laikā, faktiski šobrīd vēlas grozīt lēmumu ar kuru īpašuma

tiesības tika atjaunotas. Par inženiertehnisko būvi paskaidroja, ka to pamatojoties uz zemes komisijas lēmumu var reģistrēt kadastra reģistrā. Norādīja,

ka inženiertehniska būve – asfaltēts laukums nav obligāti reģistrējams, bet to varēja izdarīt. Norādīja, ka diez vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas

dzīvokļu īpašnieki, privatizācijas rezultātā ieguva īpašuma tiesības uz inženiertehnisku būves daļu un atbilstoši dokumentiem norādīja, ka asfaltētā laukuma

īpašnieks ir atbildētāja. Paskaidroja, ka faktiski dabā inženiertehniska būve – asfaltēts laukums – pastāv un pēc iesniegtajiem dokumentiem ir secināms,

ka tas pieder pašvaldībai.

Tiesa un procesa dalībnieki izbraukuma tiesas sēdē apskatīja nekustamo īpašumu /adrese A/ dabā, gan prasītājs, gan atbildētājas pārstāvis tiesai

norādīja asfaltētā laukumu aptuvenās robežas.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietas materiālus, uzklausot procesa dalībnieku paskaidrojumus un institūcijas atzinumu tiesas sēdē, apskatot nekustamo īpašumu dabā,

tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.

Starp pusēm nepastāv strīds par to, ka prasītāja nekustamā īpašuma /adrese A/ zemesgrāmatas III daļās 1.iedaļas 2.1.punktā ir ierakstītais

apgrūtinājums – zemes gabals apgrūtināts ar Tukuma pilsētas pašvaldībai piederošu asfaltētu laukumu – zemesgrāmatā tika ierakstīts pamatojoties uz

Tukuma pilsētas Zemes komisijas 1997.gada 2.jūlija lēmumu Nr.41 (prot.Nr.7,1.#.).

Prasītājs uzskata, ka viņa nekustamā īpašuma /adrese A/ zemesgrāmatā ierakstītais apgrūtinājums – Tukuma pilsētas pašvaldībai piederošs asfaltēts

laukums – ir ierakstīts bez tiesiska pamata. Turklāt, kā secināms no prasītāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, prasītājs uzskata, ka

asfaltētais laukums nepieder atbildētājai, bet pieder nekustamā īpašuma /adrese A/ zemes īpašniekam, proti prasītājam, jo kā citai personai nereģistrēts

īpašums atrodas un ir saistīts ar prasītāja zemi.

Neskatoties uz minēto, prasījums par īpašuma tiesību atzīšanu uz asfaltēto laukumu lietā nav pieteikts. Prasītājs arī norāda, ka pēc būtības neapstrīd

Tukuma pilsētas Zemes komisijas 1997.gada 2.jūlija lēmumu Nr.41 (prot.Nr.7,1.#.), ar kuru zemes reformas rezultātā īpašuma tiesības atjaunotas

bijušās īpašnieces mantiniekiem.

Tiesa secina, ka starp pusēm nepastāv strīds par to, ka asfaltēts laukums ir inženiertehniska būve, kas pastāv dabā un atrodas uz prasītāja

nekustamā īpašuma /adrese A/ zemes, blakus daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai /adrese B/. Par minēto tiesa pārliecinājās, apskatot nekustamo īpašumu

/adrese A/ dabā, kad abi procesa dalībnieki tiesai norādīja uz asfaltētā laukuma aptuvenajām robežām.

No pušu paskaidrojumiem, tiesa secina, ka gan prasītāja, gan atbildētājas ieskatā asfaltētais laukums ir kvalificējams kā inženiertehniska būve, kurai

nav veikta instrumentālā uzmērīšana, tā nav reģistrēta ne zemesgrāmatā, ne kadastra reģistrā un nav atspoguļota nekustamā īpašuma /adrese A/, zemes

robežu plānā.

Civillikuma 1082.pants noteic, ka īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumu noteic vai nu likums, vai tiesas lēmums, vai arī privāta griba ar

testamentu vai līgumu, un šis aprobežojums var atliekties kā uz dažu lietu tiesību piešķiršanu citām personām, tā arī uz to, ka īpašniekam jāatturas no

zināmām lietošanas tiesībām, vai arī jāpacieš, ka tās izlieto citi.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā apgrūtinājums – Tukuma pilsētas pašvaldībai piederošs asfaltēts laukums –, kas Civillikumā definēts kā

īpašuma lietošanas tiesības aprobežojums, ir noteikts saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 13.panta pirmo daļu, kas

piešķīra tiesības pilsētas zemes komisijai zemes reformas gaitā noteikt zemes īpašuma izmantošanas aprobežojumus. Atbilstoši minētajai tiesību normai

Tukuma pilsētas Zemes komisijas lēmuma 7.2.apakšpunktā norādīts, ka zemes gabals apgrūtināts ar Tukuma pilsētas pašvaldībai piederošu asfaltētu

laukumu. Minētais aprobežojums pamatojoties uz minēto Zemes komisijas lēmumu līdz ar citiem inženierkomunikāciju aprobežojumiem, bija ierakstāms

attiecīgā nekustamā īpašuma zemesgrāmatā saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 45.panta 7.punktu.

Zemesgrāmatu likuma 45.panta 7.punkts (redakcijā, kas bija spēkā Zemes komisijas lēmuma pieņemšanas brīdī) noteic, ka atzīmju veidā

ieraksta ar īpašnieka piekrišanu - visu, ko varētu nostiprināt ierakstu veidā, līdz to šķēršļu novēršanai, kuru dēļ šāds nostiprinājums nav iespējams; šīs

atzīmes ieraksta tajā daļā un iedaļā, kurā nāktu nostiprinājums ieraksta veidā. Līdz ar to secināms, ka aprobežojums – asfaltēts laukums – zemesgrāmatā

ierakstīts kā nekustamā īpašuma /adrese A/ aprobežojuma atzīme, kuru iespējams aizstāt ar ierakstu pēc attiecīgo šķēršļu novēršanas.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka aprobežojuma atzīme – zemes gabals apgrūtināts ar Tukuma pilsētas pašvaldībai piederošu asfaltētu laukumu –

prasītājam piederošā nekustamā īpašuma /adrese A/ zemesgrāmatā, ir ierakstīts likumīgi. Tiesa norāda, ka zemes komisijas viens no pienākumiem, zemes

reformas laikā bija uzskaitīt visus aprobežojumus īpašumiem, uz kuriem tiek atjaunotas īpašuma tiesības un to ierakstīšana zemesgrāmatā atzīmes veidā

varēja notikt tikai ar īpašnieku piekrišanu. Savukārt, atbilstoši minētajai likuma normai, pēc visu dokumentu sakārtošanas ierakstītās aprobežojumu

atzīmes ir iespējams aizstāt ar ierakstu, vai konstatējot, ka attiecīgais aprobežojums dabā nepastāv, atzīmi dzēst.

Tiesai nav nekāda pamata uzskatīt, ka sākotnējie nekustamā īpašuma /adrese A/ īpašnieki /pers. E/ un /pers. F/ nebūtu piekrituši šajā lietā

apstrīdētā aprobežojuma ierakstīšanai atzīmes veidā attiecīgā nekustamā īpašuma zemesgrāmatā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja neatzīts prasītāja īpašuma tiesības uz inženiertehnisko būvi – asfaltēto laukumu – un šāds prasījums lietā nav pieteikts,

izskatot šo prasību un ievērojot Civilprocesa likumā noteikto par izskatāmā prasījuma robežām, tiesa nevar konstatēt asfaltētā laukuma, kurš atrodas uz

prasītāja nekustamā īpašuma /adrese A/ zemes, īpašnieku.

Tiesa atzīst, ka apstākļos, kad aprobežojums - asfaltēts laukums, joprojām nav instrumentāli uzmērīts un tam nav piešķirts kadastra numurs,

pastāvot strīdam par asfaltētā laukuma īpašuma tiesībām, kā arī konstatējot, ka abas puses atzīst asfaltētā laukuma pastāvēšanu dabā, tiesai nav nekāda

tiesiska pamata dzēst prasītāja nekustamā īpašuma /adrese A/ zemesgrāmatā ierakstīto aprobežojumu - zemes gabals apgrūtināts ar Tukuma pilsētas

pašvaldībai piederošu asfaltētu laukumu. Tiesa konstatē, ka minētā aprobežojuma dzēšanai nav zuduši Zemesgrāmatu likuma 45.panta 7.punktā

(redakcijā, kas bija spēkā Zemes komisijas lēmuma pieņemšanas brīdī) noteiktie aprobežojuma ierakstīšanas mērķi. Minētā aprobežojuma atzīmi

nav iespējams aizstāt ar ierakstu zemesgrāmatā, tāpat tiesa izskatot šo lietu nav konstatējusi, ka aprobežojums – asfaltēts laukums – dabā nepastāvētu.

Minētais ir patstāvīgs pamats celtās prasības noraidīšanai.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 190., 193.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/prasībā pret Tukuma novada domi par apgrūtinājuma atzīmes dzēšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā, no sprieduma pieejamības dienas 2019.gada 6.decembra, Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese K.Vanaga