Court dismissed appeal against administrative fine for entering restricted zone without permit, upholding police decision.

Lieta Nr.1A26006418

Lietas arhīva Nr. 1A-0012-19/1

ECLI:LV:REZT:2019:0212.1A26006418.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2019.gada 12.februārī

Rēzeknes tiesa

tiesnesis A.Zutis,

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka 2018.gada

23.jūlija lēmuma Nr.1-13/560 atcelšanu un administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors Roberts Bračs 2018.gada 12.aprīlī uz /pers. A/ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

ZZ Nr.720913. Protokolā norādīts, ka /pers. A/ 2017.gada 13.septembrī plkst.19.38 ar transportlīdzekli MERCEDES BENZ, valsts reģistrācijas

numura zīme /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalā, “Priedaines satiksmes mezglā”, Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā,

neiegādājoties caurlaidi. /pers. A/ pārkāpa Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu

īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības un izdarīja šo noteikumu 49.punktā paredzēto administratīvo

pārkāpumu. /pers. A/ tika uzlikts naudas sods 50 euro (lietas 45.lapa).

/pers. A/ pārsūdzēja inspektora administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu ZZ Nr.720913, lūdza atcelt to un izbeigt administratīvā pārkāpuma

lietvedību (lietas 47.-49.lapa). Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks, izskatot /pers. A/ iesniegto sūdzību, ar 2018.gada 23.jūlija lēmumu

Nr. PG 1-13/560 atstāja negrozītu inspektora sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu, bet sūdzību noraidīja (lietas 56.-59.lapa).

[2] /pers. A/ (turpmāk - sūdzības iesniedzējs) par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka 2018.gada 23.jūlija lēmumu Nr.1-13/560

(turpmāk – Lēmums) iesniedza sūdzību tiesā. Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norādīja:

[2.1] sūdzības iesniedzējs 2017.gada 1.jūnijā stājās darba tiesiskajās attiecībās ar SIA “/pers. C/”. Darba pienākumos ietilpst objektu apskate

Jūrmalā, tāpēc par transportlīdzekli, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, ir noslēgts patapinājuma līgums, ar kuru sūdzības iesniedzējs

kā patapinājuma devējs nodod, bet SIA “/pers. C/” kā patapinājuma ņēmējs pieņem lietošanā minēto transportlīdzekli. Ar norādīto saprotams, ka

transportlīdzeklis tiek izmantots darba vajadzībām. Sūdzības iesniedzēja rīcībā bija informācija, ka darba devējs ir nokārtojis formalitātes, lai nodrošinātu

minētajam transportlīdzeklim caurlaidi, iebraucot Jūrmalas pašvaldībā, tāpēc labā ticībā turpināja veikt darba pienākumus Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā. Pretējā gadījumā sūdzības iesniedzējs nebūtu iebraucis īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā bez spēkā

esošas caurlaides;

[2.2] iestādei saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 1. un 22.pantu bija pienākums savlaicīgi uzsākt

lietvedību par iespējamo izdarīto administratīvo pārkāpumu un lietvedības ietvaros savlaicīgi informēt pie administratīvās atbildības saucamo personu par

administratīvo pārkāpumu, ar to novēršot turpmākus likuma pārkāpumus un realizējot pilsoņu likumu precīzas un stingras ievērošanas audzināšanu.

Gadījumā, ja iestāde būtu savlaicīgi informējusi par izdarīto administratīvo pārkāpumu, sūdzības iesniedzējs nepārprotami būtu informējis patapinājuma

ņēmēju par nenokārtotām formalitātēm sakarā ar caurlaidi un novērsis turpmākus pārkāpumus;

[2.3] LAPK 238.1pantā regulēta lietvedības uzsākšana administratīvo pārkāpumu lietās. Norādītajā tiesību normā noteikts, ka saņemot ziņas, kuras

norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa 247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par

administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību, vai par materiālu pārsūtīšanu pēc

piekritības. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to

rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu. Iepazīstoties ar iestādē esošajiem pierādījumiem,

sūdzības iesniedzējs konstatēja, ka transportlīdzekļa caurlaides derīguma pārbaude veikta 2018.gada 12.martā, taču administratīvā pārkāpuma protokols

ZZ Nr.720913 sastādīts par pārkāpumu, kas izdarīts 2017.gada 13.septembrī plkst.16.52. Atzīstams, ka pierādījums par iespējamo administratīvo

pārkāpumu Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijā saņemts fotofiksācijas uzņemšanas brīdī, pierādījums tam ir pati foto fiksācija. Savukārt uz 2018.gada

12.marta ziņojuma Nr.5589221-5589234/9 13 19 GP8103-2017 uzlikta rezolūcija “Uzsākt administratīvo lietvedību”. Ar iepriekš norādītajiem

apstākļiem pierādīts, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība uzsākta sešus mēnešus pēc pierādījumu par iespējamā administratīvā pārkāpuma

saņemšanas;

[2.4] Jūrmalas pilsētas domes iekšējo noteikumu “Transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā

nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas organizatoriskie un lietošanas noteikumi Jūrmalas pilsētas Pašvaldības teritorijā” 20.punktā noteikts,

ka Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas tehnisko resursu turētājs pašvaldības policijai sistēmā nodrošina

skatīšanas, datu salīdzināšanas un labošanas, administratīvo protokolu apstrādātāja un uzraudzības lomas. Līdz ar to atzīstams, ka iestādei informācija par

iespējamo administratīvo pārkāpumu ir pieejama no tā izdarīšanas (fiksēšanas – fotoattēlu uzņemšanas) brīža visu laiku bez jebkādiem ierobežojumiem;

[2.5] no noteikumu 23.punkta izriet, ka tieši iestādes priekšnieks saviem darbiniekiem – inspektoriem – pieprasa pieeju (nosaka) nepieciešamās

lomas (skatīšanās, datu salīdzināšana un labošana, administratīvo protokolu apstrādāšana) īstenošanai, savukārt saskaņā ar noteikumu 49.2.apakšpunktu

lietotājs (pašvaldības policijas inspektors) meklē lietojumprogrammā iespējamā pārkāpēja transportlīdzekli, atlasot un šķirojot pieejamās ziņas. Tādējādi

secināms, ka sistēmā fiksētās un apkopotās informācijas analizēšana un iespējamo saistošajos noteikumos noteiktā caurlaižu režīma pārkāpēju

identificēšana ir institūcijas darbinieku ikdienas darbs. Iepriekš minētais norāda, ka nav tiesiski pamatotu iemeslu, kas inspektoriem un priekšniekam ļautu

neievērot LAPK 238.1pantā noteikto termiņu (trīs darba dienas) administratīvās lietvedības ierosināšanai;

[2.6] pamatojoties uz iestādes darbībām, kas pretrunā ar LAPK 1., 22. un 238.1pantu, sūdzības iesniedzējam ir sastādīti jau kopā 73

administratīvo pārkāpumu protokoli par Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu

īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasību pārkāpumu vienas vasaras sezonas laikā;

[2.7] lietā nav pievienoti pierādījumi, ka minētā transportlīdzekļa caurlaide nebija spēkā foto fiksācijas uzņemšanas brīdī. Līdz ar to nav pierādīts,

ka sūdzības iesniedzējs izdarījis administratīvo pārkāpumu. Pielikumā pievienotā izdruka no Jūrmalas pašvaldības tīmekļa vietnes, kā arī iestādes veiktās

izdrukas apliecina, ka nav iespējams pārbaudīt caurlaides esamību par atpakaļejošiem datumiem. Veicot caurlaides derīguma pārbaudi, iespējams iegūt

tikai šī brīža aktuālo informāciju. Iestāde pamato savu lēmumu ar administratīvā pārkāpuma protokolu, fotofiksācijas izdrukām, Ceļu satiksmes drošības

direkcijas Informatīvās sistēmas izdrukām, kas nepierāda sūdzības iesniedzēja vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (lietas 10.-12.lapa).

[3] Saskaņā ar LAPK 289.6 panta pirmo daļu tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā uz lietā esošo dokumentu pamata, jo

sūdzības iesniedzējs neizteica lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā (lietas 62.-63.lapa). Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lieta tiek

izskatīta, nerīkojot tiesas sēdi un pieņemot lēmumu uz lietā esošo dokumentu pamata.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka Lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma

turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[5] Pamatojoties uz LAPK 9.panta pirmajā daļā un 289.6 panta devītajā daļā noteikto, administratīvo pārkāpumu lietās tiesai ir jākonstatē

administratīvā pārkāpuma sastāvs. Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā

puse. Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Sūdzības iesniedzējs par Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Noteikumi Nr.1) 5.punkta neievērošanu ir saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar

Noteikumu Nr.1 49.punktu.

Noteikumu Nr.1 1.1.apakšpunkts nosaka kārtību, kādā personas var iebraukt ar autotransporta līdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un

motocikliem īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Savukārt 5.punktā norādīts, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz

30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas. Noteikumu 49.punktā paredzēta atbildība par

šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu, proti, ka transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam uzliek naudas sodu 50 euro (saistošo noteikumu

redakcija uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi).

[5.1] Noteikumi Nr.1 izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 13.punktu, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.panta

pirmās daļas 6.punktu un Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldība var uzlikt pašvaldības

nodevas” 11.punktu, kas noteic, ka pašvaldība (dome) ir tiesīga administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu

īpaša režīma zonās, kuras ir noteiktas attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, sabiedrības veselības, sabiedriskās

kārtības un drošības nodrošināšanai, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai. Pašvaldība (dome)

saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” 14.panta pirmās daļas 3.punktu un trešo daļu, 21.panta pirmās daļas 15.un 16.punktu un LAPK 5.pantu savu

funkciju izpildes nodrošināšanai ir tiesīga izdot saistošus noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu. Līdz ar to likumdevējs ir

piešķīris pašvaldībām tiesības izdot ārējos normatīvos aktus – saistošos noteikumus, lai nodrošinātu likuma „Par pašvaldībām” minēto funkciju izpildi.

Saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” 45. panta pirmo daļu spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai

attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

[5.2] Saskaņā ar LAPK 205.panta 3.punktu, 206.pantu, 209.panta otro daļu un Noteikumu Nr.1 48.punktu Jūrmalas pilsētas Pašvaldības

policijas amatpersonām ir pienākums kontrolēt Noteikumu Nr.1 prasību izpildi, kā arī ir tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus un uzlikt

administratīvos sodus par šo noteikumu pārkāpšanu. Veicot administratīvā pārkāpuma lietvedību par saistošo noteikumu pārkāpumu, Jūrmalas pilsētas

Pašvaldības policijas amatpersonām ir jāievēro LAPK 7. un 238.pantā norādītās prasības, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par

administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri

ievērojot LAPK un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Līdz ar to Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas amatpersonām administratīvā pārkāpuma

lietvedība ir veicama, ievērojot LAPK norādītās tiesību normas.

[5.3] Lietā nav strīda, ka transportlīdzekļa MERCEDES BENZ, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, īpašnieks ir sūdzības

iesniedzējs (lietas 36.-37.lapa). Sūdzības iesniedzējs neapstrīd faktu, ka 2017.gada 13.septembrī plkst.19.38 ar transportlīdzekli MERCEDES BENZ,

valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā, lai veiktu darba pienākumus Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā.

Izvērtējot administratīvā pārkāpumu lietā esošos pierādījumus, proti, Z.Grundmanes dienesta ziņojumu (lietas 40.lapa), fotofiksāciju no Jūrmalas

pilsētas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas (lietas 46.lapa), fotokameru izvietojumu (lietas 25.lapa), informāciju par caurlaides

derīgumu (lietas 38.-39.lapa) un sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. A/ 2017.gada 13.septembrī plkst.19.38 ar

transportlīdzekli MERCEDES BENZ, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalā, “Priedaines satiksmes

mezglā”, Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Noteikumu Nr.1 7.punktā noteikts, lai informētu transportlīdzekļu vadītājus, pirms iebrauktuvēm īpašā režīma zonā Jūrmalā, kontrolpunktos

uzstāda attiecīgas zīmes. Minētās zīmes ir labi pārredzamas un saprotamas visiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri iebrauc Jūrmalā, it īpaši, ja šajā zonā

tiek iebraukts vairākkārt (lietas 23.-24.lapa). Turklāt vispārzināms ir apstāklis, ka Jūrmalas un tās apkārtnē dzīvojošās personas, kuras pārvietojas ar

transportlīdzekļiem, pārsvarā zina šo iebraukšanas kārtību. Pašvaldības noteiktās nodevas samaksa par iebraukšanu Jūrmalā nav jaunieviesta kārtība un ir

noteikta jau ilgstošu laiku, kas tādējādi izslēdz iespēju, ka sūdzības iesniedzējs varētu nezināt šo kārtību. Neievērojot kāda normatīvā akta prasības,

iestājas noteiktas juridiskas sekas. Sūdzības iesniedzējam bija jāzina, ka gadījumā, ja viņš nav izpildījis Noteikumu Nr.1 prasības un nav iegādājies

caurlaidi iebraukšanai Jūrmalas pilsētas īpašajā zonā vai nav saņēmis caurlaidi ar nodevas atvieglojumiem, iestāsies noteiktas juridiskās sekas –

konkrētajā gadījumā administratīvā atbildība.

LAPK 11.pantā noteikts, ka administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas

darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās

iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt. Kaut arī sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņa rīcībā bija informācija, ka darba devējs, kuram

viņš bija patapinājis savu transportlīdzekli, bija nokārtojis formalitātes ar caurlaides saņemšanu, tomēr lietas materiālos nav pierādījumu šādam sūdzības

iesniedzēja apgalvojumam. Tiesa uzskata, ka pat gadījumā, ja sūdzības iesniedzēja rīcībā bija informācija par caurlaides esamību, viņam vajadzēja par to

pārliecināties pašam.

Tiesa piekrīt Lēmumā norādītajam (lietas 59.lapa), ja transportlīdzeklim būtu bijusi izsniegta kāda no caurlaidēm vai nodeva par vienreizējo

iebraukšanu būtu apmaksāta, izmantojot mobilo pakalpojumu sniedzēju elektronisko norēķinu sistēmu, ar maksājuma karti maksājumu karšu

pieņemšanas terminālī vai vienreizējās caurlaides apmaksas aparātā, tad šī informācija tiktu fiksēta ne tikai sistēmā, bet arī apmaksu veicošās personas

bankas kontā kā izejošais maksājums. Konkrētajā gadījumā šādas informācijas lietas materiālos nav, jo maksājums par caurlaidi netika veikts (lietas

38.-39.lapa). Sūdzības iesniedzējs nav norādījis kādus īpašus, individuālus vai no vispārējās situācijas pieļaujamus atšķirīgus apstākļus, kas pamatotu to,

ka sūdzības iesniedzējam pastāvēja kādi attaisnojami šķēršļi izpildīt Noteikumu Nr.1 prasības.

Iebraucot Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu, saskaņā ar Noteikumu Nr.1 8.2.apakšpunktu ir uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces,

kas fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa tos

transportlīdzekļus, kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas Jūrmalā kontrolei un

saistošo noteikumu pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu piemērošanai. Ar tehniskajām kontroles ierīcēm (videoiekārtām) pārkāpums sākotnēji tiek

fiksēts Informatīvajā sistēmā, proti, šīs ziņas tiek fiksētas, bet policijas iestādē tiek saņemtas tad, kad ir veikta šo ziņu apstrāde un sistematizēšana, ņemot

vērā Noteikumu Nr.1 regulējumu un Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2017.gada 25.aprīļa noteikumus „Transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā

Jūrmalas teritorijā nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas organizatoriskie un lietošanas noteikumi Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā”.

Saņemot no sistēmas fotofiksācijas, kas norāda uz Noteikumu Nr.1 pārkāpšanu, pašvaldības policija veic to izdruku. Fotofiksācijās skaidri attēlots

transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi

transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm (lietas 25., 46.lapa).

[5.4] LAPK 238.1 pants nosaka, ka, saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, Jūrmalas pilsētas

Pašvaldības policijas amatpersonām triju darba dienu laikā jāpieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos

uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību, vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu

var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu

administratīvo pārkāpumu.

Tiesa atzīst, ka diena, kad sistēmas atlasītie transportlīdzekļi, kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, tiek nodoti pašvaldības policijas

darbiniekiem saskaņā ar LAPK 238.1panta pirmo daļu ir diena, kad tiek saņemtas ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu. No šīs dienas, ievērojot LAPK 37.panta pirmajā daļā noteikto termiņu, tiek skaitīts trīs darba dienu termiņš, kas noteikts lēmuma par

administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu pieņemšanai. Līdz ar to transportlīdzekļa fotofiksēšana un ziņu par administratīvo pārkāpumu saņemšana

šajā gadījumā ir nodalāmi jēdzieni.

Par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu iestādei kļuva zināms 2018.gada 12.martā, un šajā datumā tika uzsākta administratīvā pārkāpuma

lietvedība. Tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzēja viedoklim, ka lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu bija jāpieņem triju dienu laikā

no fotofiksācijas attēlu, kuros ir fiksēts administratīvais pārkāpums, uzņemšanas. Turklāt tiesa norāda, ka LAPK 238.1panta pirmajā daļā paredzētā

termiņa pārkāpums saskaņā ar LAPK 239.pantu nav atzīstams par apstākli, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

[5.5] LAPK 239.panta 7.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši šā

kodeksa 37.panta pirmajā daļā paredzētie termiņi, proti, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no

pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Tiesa no administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem pierādījumiem konstatē, ka Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas lietvede Z.Grundmane

2018.gada 12.martā iesniedza ziņojumu Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšniekam. Ziņojumā norādīts, ka viņa, pildot amata pienākumus,

konstatēja Noteikumu Nr.1 pārkāpumu, proti, ka 2017.gada 13.septembrī plkst.19.38 transportlīdzeklis MERCEDES BENZ, valsts reģistrācijas

numura zīme /reģistrācijas numurs/, iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez caurlaides, tāpēc lūdz uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks 2018.gada 12.martā pieņēma lēmumu uzsākt administratīvo lietvedību.

Līdz ar to tiesa secina, ka LAPK 37.panta pirmajā daļā noteiktais lietvedības uzsākšanas sešu mēnešu termiņš konkrētajā lietā nav pārkāpts, jo

LAPK 245.1panta izpratnē noilguma termiņš šajā administratīvā pārkāpuma lietā iestājās 2018.gada 13.martā.

[5.6] No sūdzības iesniedzēja sūdzības izriet, ka par Noteikumu Nr.1 5.punkta prasību pārkāpšanu sūdzības iesniedzējam vienas vasaras sezonas

laikā ir sastādīti 73 administratīvo pārkāpumu protokoli.

Tiesa norāda, ja persona iebrauc Jūrmalas īpašajā zonā, neiegādājoties caurlaidi un nesamaksājot attiecīgo nodevu iebraukšanai par konkrēto

dienu, tiek izdarīts viens administratīvā pārkāpuma sastāvs. Par katru administratīvo pārkāpumu ir sastādāms administratīvā pārkāpuma protokols, un

saskaņā ar LAPK 35.panta pirmo daļu par katru administratīvo pārkāpumu uzliekams administratīvais sods atsevišķi.

LAPK 35.panta otrā daļa nosaka, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā

pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Tiesa administratīvā

pārkāpuma lietā nekonstatē pierādījumus, ka Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas darbinieki konstatēja visus administratīvos pārkāpumus vienlaicīgi un

ka šie administratīvie pārkāpumi būtu izdarīti vienā un tajā pašā laikā. LAPK 35.panta otrā daļa neparedz gadījumu, ja ir izdarīti vairāki atsevišķi

administratīvie pārkāpumi, piemērot vienu administratīvo sodu par visiem administratīvajiem pārkāpumiem.

[5.7] Administratīvā soda uzlikšanu reglamentē LAPK 32.pants, kurš noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka

normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus

apstākļus.

Sūdzības iesniedzējam uzlikts naudas sods 50 euro, kas atbilst Noteikumu Nr.1 49.punktā norādītajam sodam. Tiesa uzskata, ka sūdzības

iesniedzējam uzliktais administratīvais sods ir tiesisks un pamatots, un Lēmums pieņemts, izvērtējot visus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus.

[6] No Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav

jāsaprot kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai

atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu, tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Augstākās tiesas Senāta

2010.gada 11.marta sprieduma lietā Nr. SKA- 66/2010 14.punkts, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-186/2012

10.punkts, 2013.gada 1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-584/2013 10.punkts). Līdz ar to tiesa pārējos sūdzības iesniedzēja argumentus

nevērtē, jo tie nevar ietekmēt nolēmumu.

[7] Ņemot vērā [5] punktā norādīto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots. Sūdzības iesniedzēja darbībās, 2017.gada 13.septembrī

plkst.19.38, ar transportlīdzekli MERCEDES BENZ, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, iebraucot īpašā režīma zonā Jūrmalā,

“Priedaines satiksmes mezglā”, Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, konstatējamas visas Noteikumu Nr.1 5. un 49.punktā

paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, līdz ar to iestādes Lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.17 un 289.18 pantu, tiesa

nolēma:

atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka 2018.gada 23.jūlija lēmumu Nr.1-13/560, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedums sastādīts 2019.gada 12.februārī.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas

dienas.

Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Zutis