11370047914 / K07-0207-14 · Aizkraukles rajona tiesa

Lietas Nr. 11370047914

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2014.gada 28.augustā

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese J.Bebriša

ar tiesas sēžu sekretāri I.Šali

piedaloties prokurorei D.Morevai

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu neatliekamības kārtībā, kurā pēc Krimināllikuma 262. panta otrās daļas apsūdzēts /pers. A/,

personas kods /personas kods/.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā

kārtībā nav iegūtas), būdams alkohola ietekmē.

2014.gada 8.augustā ap pulksten 23.37 /pers. A/ novadā, Seces pagastā pa vietējās nozīmes ceļu, kas ved no autoceļa P76

Aizkraukle - Jēkabpils, 2.kilometrā, virzienā uz Vīganti, vadīja automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, bez

transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (tās noteiktā kārtībā nav iegūtas), būdams alkohola reibumā. Valsts policijas Zemgales reģiona

pārvaldes Aizkraukles iecirkņa kārtības policijas nodaļas inspektors apturēja /pers. A/ vadīto automašīnu. /pers. A/ tika veikta alkohola

koncentrācijas pārbaude izelpojamā gaisā, kurā konstatēja alkohola koncentrāciju 1,5456 %o un atkārtotā mērījumā 1,5272 promiles,

kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs, par ko sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA943246.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

Motīvu daļa

Apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, to apstiprinot tiesas sēdē, izteica lūgumu

neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokuroru, apsūdzēto, ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzīst savu vainu viņam izvirzītajā

apsūdzībā un piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas

apsūdzētajam tiesas sēdē izskaidrotas un sekas ir skaidras, apsūdzētā vaina ir pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un

savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu

pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu

pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā netiek izdarīta.

Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc

Krimināllikuma 262. panta otrās daļas, jo viņš apsūdzībā norādītajā laikā un vietā vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa

vadīšanas tiesībām, būdams alkohola ietekmē.

Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ agrāk sodīts divas reizes, sods izciests, sodāmība dzēsta (lietas 22.-

23.lapa), vairākas reizes sodīts administratīvā kārtā par CSN pārkāpšanu(lietas 21.-22.lapa), strādā gadījumu darbus, apgādībā

atrodas četri bērni.

Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46., 47. un 48. pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījumu raksturu, radīto

kaitējumu, apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, vainīgā personību.

Apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu atzīts par mazāk smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu apsūdzētā atbildību mīkstina apstāklis, ka viņš savu vainu atzīst un nožēlo izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. pantu atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Nosakot sodu un tā apmēru, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais savu vainu atzīst un nožēlo izdarīto, smagas sekas viņa darbību

rezultātā nav iestājušās, izvērtē lietas apstākļus, proti, automašīnu vadījis stiprā alkohola ietekmē, tādejādi apdraudot citu satiksmes

dalībnieku drošību un tiesa nenodibināja tādus iemeslus, kas dotu pamatu uzskatīt automašīnas vadīšanu alkohola ietekmē par

neatliekamu un ārkārtēju iemeslu, apsūdzētā personību-agrāk sodīts, taču sodāmība dzēsta un juridiski viņš skaitās nesodīts, saukts

pie administratīvās atbildības.

Krimināllikuma 262.panta otrās daļassankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu

brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem

un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo

personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus

un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi

izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (A.Judins.

Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Izvērtējot Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcijā norādīto soda veidu piemērošanu, tiesa secina, ka pamatsods naudas soda

veidā apsūdzētajam nav piemērojams. Izvērtējot Krimināllikuma 41.panta otrās daļas 2.punktā norādīto, ka par mazāk smaga

nozieguma izdarīšanu piemērojams naudas sods piecu līdz simt piecdesmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu

apmērā, kā arī atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai nosakot apsūdzētā mantisko stāvokli, tiesa secina, ka šis soda veids ir

apsūdzētajam neatbilstošs, jo apsūdzētā ienākumi ir nelieli un nepastāvīgi, līdz ar to šī soda piespriešanas gadījumā pastāv risks, ka

tiesas spriedums būs neizpildāms.

Piemērot apsūdzētajam par izdarīto mazāk smagu noziegumu pamatsodu brīvības atņemšanas veidā, kaut vai īslaicīgu brīvības

atņemšanu, tādējādi apsūdzēto izolējot no sabiedrības, nav lietderīgi, jo šāds sods būtu pārāk bargs.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa atzīst par lietderīgāku apsūdzētajam piemērot sodu piespiedu darbu veidā. Piespiedu darbs

atbilstoši Krimināllikuma 40.panta pirmajai daļai nosakāms no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. Tiesas ieskatā

apsūdzētajam par Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu nosakāms piespiedu darbs 170

piespiedu darba stundas, veicot piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā un

bez atlīdzības un 262.panta otrās daļas sankcijā paredzētais obligātais papildsods - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.

Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcija paredz papildsodu transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku līdz pieciem

gadiem. Ņemot vērā apsūdzētajam konstatēto alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā, tiesu praksi līdzīgās lietās, tiesa atzīst, ka

transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas laiks būtu nosakāms uztrīs gadiem, kas būtu samērīgi un taisnīgi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 42. panta trešo daļu tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību,

piemēro daļēju mantas konfiskāciju un attiecina to uz transportlīdzekli.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ vadījis sev nepiederošo automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurzīme /reģ.nr./

(lietas 5.lapa). Līdz ar to daļēja mantas konfiskācija, attiecinot to uz automašīnu Krimināllikuma 42. panta trešās daļas kārtībā nav

piemērojama un detalizētāk spriedumā netiek vērtēta.

Radītā kaitējuma, procesuālo izdevumu, lietisko pierādījumu lietā nav.

Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241. pantu apsūdzētajam nav piemērojams, jo tiesa

nekonstatēja tādus apstākļus, kas dotu pamatu uzskatīt, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.,511., 512, 520., 527.-530. pantiem, tiesa

nosprieda

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 262. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu

darbu uz 170 (viens simts septiņdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trīs)gadiem, bez mantas

konfiskācijas.

Drošības līdzekli /pers. A/ neizraudzīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā no pilna sprieduma

pieejamības 2014.gada 29.augustā, sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2014.gada 29.augustā.

Tiesnese J.Bebriša