Court partially allowed creditor's claim for loan repayment, interest, and costs against debtor in simplified procedure.

Lietas Nr. C 29 4740 20

Lietvedības Nr. C 2108-21/24

2021.gads

ECLI:LV:RLPT:2021:0223.C29474020.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 23.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Ušakova

izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras civillietu OU „AKTIVA FINANTS” prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 10.decembrī OU “AKTIVA FINANTS” ( prasītājs) cēlis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. A/

(atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

14.01.2016. starp Ferratum Bank p.l.c. un atbildētāju noslēgts Kreditēšanas līgums Nr.CL 10264, saskaņā ar kuru Ferratum Bank p.l.c. līguma

darbības laikā izsniegusi atbildētājam aizdevumu kopsummā 1897 EUR.

Atbildētājs pārkāpa līguma nosacījumus un pielaida maksājumu kavējumu. Atbildētājs nav veicis parāda apmaksu pilnā apmērā.

Atbildētājs līguma darbības laikā ir veicis maksājumus cedentam Ferratum Bankp.l.c. par kopējo summu 956,45 EUR. Atbildētāja maksājumi tika

ieskaitīti vēl nenomaksātos procentos 159,43 EUR, pēc tam kapitāla dzēšanai 797,02 EUR. Izmantotā un neatgrieztā kredīta summa ir 1099,98 EUR.

22.07.2016. Ferratum Bank p.l.c. Reģ.Nr.C 56251, cedējusi OU “AKTIVA FINANTS” atbildētāja parādsaistību prasījuma tiesības.

Prasītājs izsūtījis atbildētājam paziņojumu par prasījuma tiesību cedēšanu prasītājam un līguma pārtraukšanu, kas uzskatāms par paziņojumu par

prasījuma tiesību cesiju saskaņā ar Civillikuma 1804.pantu un paziņojumu par parādsaistībām un līguma izbeigšanu.

Procenti par aizdevuma izmantošanu 377,69 EUR par laiku no 14.01.2016. līdz 27.02.2017. Prasītājs aprēķināja likumiskos nokavējuma

procentus 252,09 EUR par laiku no 07.02.2017. līdz 03.12.2020.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja galveno parādu 1099,98 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 252,09 EUR par laiku no 07.02.2017. līdz

03.12.2020., līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 377,69 EUR par laiku no 14.01.2016. līdz 27.02.2017., parāda atgūšanas izdevumus 17

EUR, tiesas izdevumus – valsts nodevu 262,01 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 EUR.

Noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

Prasība pamatota Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1759., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943. pantu.

[2] Atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumus.

[3] Prasītāja lūgusi izskatīt lietu, nerīkojot tiesas sēdi.

Atbildētājam, 16.12.2020. nosūtīts prasības pieteikums paskaidrojumu sniegšanai un 27.01.2021. paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida

procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu, uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, paskaidrojumus noteiktajā termiņā nav sniedzis, nav arī

lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē. Ievērojot Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, 56.1 pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, tiesa atzīst, ka tā savu

pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē

vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Noraidījums nav pieteikts.

Motīvu daļa

[4] 27.01.2021. tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 250.27panta prasībām informējusi puses, ka 23.02.2021. tiesas kancelejā būs pieejams

saīsināts spriedums, kā arī izskaidrota kārtība, kāda tiesa sastāda spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka tiks sastādīts pilns tiesas spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta noteiktajām prasībām

par tā saturu, iekļaujot spriedumā Aprakstošo daļu un Motīvu daļu.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Ievērojot Civillikuma 1587.pantā ietverto principu, tiesīgi noslēgti līgumi ir jāpilda.

14.01.2016. starp Ferratum Bank p.l.c. un atbildētāju noslēgts Kreditēšanas līgums Nr.CL 10264 ( lietas 14.-28.lapa).

Līgums paredz procentus par kredīta lietošanu (0,2483% dienā).

Atbildētājs Līguma noteikumiem ir piekritis, ko pierāda Līguma 3.4.3.punkts, kopsakarā ar atbildētāja veikto maksājuma apstiprinājumu (29.lapa).

Ferratum Bank p.l.c. izsniegusi atbildētājam aizdevumu kopsummā 1897 EUR (lietas 30.-38.lapa).

Atbildētājs Ferratum Bank p.l.c. ir samaksājis 956,45 EUR.

Ferratum Bank p.l.c. 159,43 EUR novirzījis procentu dzēšanai, pēc tam kapitāla dzēšanai 797,02 EUR.

22.07.2016. starp Ferratum Bank p.l.c. un prasītāju noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītājam nodotas prasījuma tiesības pret atbildētāju

(lietas 55.-58.lapa).

Civillikuma 1793.panta trešais punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža

darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citiem un izlietot to pret parādnieku.

Civillikuma 1801.pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

07.02.2017. prasītāja pārstāvis atbildētājam nosūtījis paziņojumu par cesiju, kā arī aizdevuma līguma pārtraukšanu, jo maksājumu veikšana tiek

kavēta (lietas 53.lapa).

Galvenais parāds atbilstoši prasītājas norādītajam ir 1099,98 EUR.

Atbildētājs pilnā apmērā ar prasītāju nav norēķinājies.

Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošanu īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas

pašas šķiras un labuma lietās (Civillikuma 1934.pants). Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis (Civillikuma

1943.pants).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojis, nav iesniedzis, prasības summu nav apstrīdējis un

iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, tostarp, parāda apmēru nav izteicis. Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas

izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Civillikuma 1753.pants, kas nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu un Civillikuma 1756.pants, kas nosaka, ka pienākums maksāt

procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu. Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vaid

darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, 6 % no simta gadā, ceturtā daļa noteic, ka

procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam

pienākošos procentus summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez

noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu (..).

Tā kā tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja parāda summu, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma, un no atbildētāja piedzenams

– galvenais parāds 1099,98 EUR un likumiskie nokavējuma procenti 252,09 EUR par laiku no 07.02.2017. līdz 03.12.2020.

Līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu 377,69 EUR par laiku no 14.01.2016. līdz 27.02.2017.

No lietas materiāliem redzams, ka līgums izbeigts 07.02.2017.

Līgumiskie procenti rēķināti līdz 27.02.2017.

Kā atzīts judikatūrā, līgumiskie procenti [..] gadījumos, kad līdzēji tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt

(sk.2013.gada 30.janvāra Augstākās tiesas Senāta spriedums lietā Nr.SKC-644/2013).

Izmantojot prasītājas parāda summas aprēķinu, tiesa secina, ka līgumisko procentu parāds piedzenams 323,09 EUR apmērā par laiku no

14.01.2016. līdz 07.02.2017. (1099,98 x 0,2483 %= 2,73 EUR dienā x 20 dienas =54,60 EUR, 377,69 EUR – 54,60 = 323,09 EUR).

Secinot, ka kreditors ir izmantojis tiesības un vienpusēji atkāpies no līguma, līdz ar ko, līgumam izbeidzoties, zūd arī līgumiskais pamats nolīgto

procentu piedziņai atbilstoši patēriņa kredīta līgumā noteiktajā apmēram, tiesa atzīst, ka nav nekāda tiesiska pamata līgumisko procentu piedziņai pēc

līguma izbeigšanas datuma, t.i., pēc 07.02.2017. un prasība daļā par līgumisko procentu piedziņu par laika posmu no 08.02.2017. līdz 27.02.2017.

54,60 EUR apmērā noraidāma.

[5] Saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 2.panta 1.punktu, likuma mērķis ir reglamentēt kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma

sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā. Saskaņā ar minētā likuma 3.panta septīto daļu, parāda atgūšanu cesionārs veic, uz cesijas

pamata ieguvis savas saimnieciskās vai profesionālas darbības ietvaros uz cesionāru attiecināms šajā likumā paredzētās parāda atgūšanas pakalpojuma

sniedzēja tiesības un pienākumi.

Lietas materiālos atrodas viens prasītāja 07.02.2017. paziņojums par prasījuma tiesību cesiju un līguma pārtraukšanu (53.lapa), viens 07.02.2017.

paziņojums par parādsaistībām (lietas 54.lapa).

Tiesa atzīst, ka prasītāja, atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantam un Ministru kabineta noteikumu Nr. 61 2.1. apakšpunktam, ir

pierādījusi ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumus 7 EUR apmērā (par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta

informācija par parāda esamību un aicinājums labprātīgi izpilda kavētās saistības), un šajā daļā prasība ir apmierināma.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri

nav atlīdzināmi” 2.punktā un 2.1.apakšpunktā noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu

pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam,

kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka

faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams – kopā ne vairāk kā 7,00 euro. Noteikumu 2.2.apakšpunktā noteikts, ka

par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10,00 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma

saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Minēto Ministru kabineta noteikumu Nr. 61 noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācija) 4. punktā norādīts:

“Pieprasot atlīdzināt izdevumus, kas radušies saistībā ar parāda atgūšanu, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums parādniekam norādīt

izdevumus veidojošās pozīcijas, lai nodrošinātu Ārpustiesas parādu atgūšanas likumā noteikto prasību, ka izdevumi ir samērīgi un objektīvi pamatoti”.

(skat. Tiesību aktu projektu reģistrs/Anotācija www.mk.gov.lv).

Savukārt prasījums par ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumu 10 EUR apmērā noraidāms, kā nepamatots, jo lietā iesniegtie atbildētājam nosūtītie

paziņojumi par parādu ir uzskatāmi par Ministru kabineta noteikumu Nr. 61 2.1. apakšpunktā noteikto ārpustiesas parāda atgūšanas darbību un ar to

veikšanu radušos izdevumu apliecinošiem dokumentiem.

Par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām (Ministru kabineta noteikumu Nr. 61 2.2. apakšpunkta izpratnē) pierādījumi lietā nav

iesniegti.

Prasītājas prasījums par parāda piedziņas izdevumu 17 EUR piedziņu no atbildētāja, apmierināms daļēji, apmierinot to 7 EUR apmērā.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus sešus procentus no simta gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, kas ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Piedzenot no atbildētāja kopsummā 1682,16 EUR, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātā

prasījuma apmēram t.i., 252,41 EUR (1682,16 EUR x 262,01/1746,76) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,47 EUR, kopā 257,88 EUR.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 190., 193., 195., 250.25, 250.27, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

OU “AKTIVA FINANTS” prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu OU “AKTIVA FINANTS”, Igaunijas reģistrācijas Nr.10746479, galveno parādu

1099,98 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 252,09 EUR, par laiku no 07.02.2017. līdz 03.12.2020., līgumiskos procentus par aizdevuma

izmantošanu 323,09 EUR par laiku no 14.01.2016. līdz 07.02.2017., parāda atgūšanas izdevumus 7 EUR, tiesas izdevumus 257,88 EUR, kopā

1940,04 EUR (viens tūkstotis deviņi simti četrdesmit euro un 04 centi).

OU “AKTIVA FINANTS” prasību daļā par parāda atgūšanas izdevumu 10 EUR piedziņu un līgumisko procentu 54,60 EUR par laiku no

08.02.2017. līdz 27.02.2017.piedziņu – noraidīt.

Samaksa veicama uz OU “AKTIVA FINANTS” pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija”, konta Nr. LV61HABA0551008868793, AS

“Swedbank”.

Noteikt OU “AKTIVA FINANTS”, Igaunijas reģistrācijas Nr.10746479, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešus) gadā no neatmaksātā galvenā parāda.

Noteikt atbildētājam /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2021.gada 23.februāra Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Spriedums sastādīts un pieejams 2021.gada 23.februārī.

Tiesnese I.Ušakova