Court dismisses appeal against police fine for vehicle registration violation, upholding original penalty decision.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the appellant's appeal against a police decision to impose a fine for failing to register a vehicle in Latvia within the required timeframe. The appellant argued that the vehicle was temporarily imported and did not require immediate registration, but the court found no evidence supporting this claim. Consequently, the court upheld the original administrative penalty as legally sound and proportionate.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta 3. daļa; 289.12 panta 2. daļa: The court must uphold an administrative penalty decision if the institution's findings of fact are correct and the penalty is proportionate, dismissing the appeal as unfounded.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 132035614
Lietas arhīva Nr. 1-0066-15/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2015. gada 28. maijā
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere
rakstveida procesā Jēzusbaznīcas ielā 6, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ sūdzības par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes
Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka p. i. /pers. B/ 2014.gada 29.maija lēmuma Nr. 1291 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
2014. gada 9. jūlijā tiesā saņemta ar 2014. gada 7. jūlija Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk arī – Iestāde)
pavadvēstuli tiesai pēc piekritības pārsūtītā sūdzības iesniedzēja /pers. A/ (turpmāk arī - sūdzības iesniedzējs) sūdzība par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes
Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka p. i. /pers. B/ 2014. gada 29. maija lēmuma Nr. 1291 (turpmāk arī – Lēmums) atcelšanu, ar kuru tika nolemts
VP RRP KPP PPP CPB jaunākā inspektora R. Ogņeva 2014. gada 25. februārī pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PF 229565 atstāt negrozītu.
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka Lēmumam nepiekrīt, tādēļ pārsūdz pilnā . ārēmpa Norāda, ka lēmums ir neobjektīvs, jo nav ņemti vērā viņa norādītie nozīmīgie
fakti, kas ir pretrunā ar pieņemto lēmumu un viņa saukšanu pie administratīvās atbildības. Norāda, ka notikuma laikā ievēroja Ceļu satiksmes likuma 9.pantu, jo
automašīna bija reģistrēta Lietuvā, par ko tika izsniegta reģistrācijas apliecība, kas tika uzrādīta inspektoram, kā arī ir veikta sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka
tiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Kā arī nepiekrīt, ka minētajā datumā bija jāveic automašīnas reģistrācija, jo tā bija izvesta no Latvijas un kopš
ievešanas nebija pagājušas piecas dienas, kā arī automašīnai tika izsniegti tranzīta numuri un veikta pagaidu reģistrācija, nevis pastāvīgā reģistrācija, pie kuras izsniedz
patstāvīgās reģistrācijas valsts numura zīmes un tehnisko pasi.
2014. gada 18. jūlijā lietas dalībniekiem tika nosūtīts paziņojums par rakstveida procesu un izskaidrots, tostarp par tiesībām sniegt paskaidrojumus, lūgt izskatīt
tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2014. gada 13. septembrim.
Lietas dalībnieki nav lūguši sūdzību izskatīt tiesas sēdē, arī no iesniegtās sūdzības nav redzams, ka sūdzības iesniedzējs lūgtu tiesu izskatīt sūdzību tiesas sēdē,
un līdz tiesneses noteiktajam termiņam nav saņemti ne sūdzības iesniedzēja papildus paskaidrojumi, ne lūgumi, līdz ar ko sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā.
Motīvu daļa
Tiesa, izvērtējusi lietas materiālus secina, ka Lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma.
Sūdzības iesniedzējam uzlikts naudas sods 60 EUR par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas APK) 149. 25panta pirmajā daļā
paredzēto administratīvo pārkāpumu. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai iestāde pareizi ir konstatējusi šajā pantā minētā administratīvā pārkāpuma sastāvu.
Tiesa konstatē, ka saskaņā ar 2014. gada 25. februāra administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PF 229565 konstatēts pārkāpums – 2014. gada 25. februārī
plkst. 17.20 Rīgā, vadītājs /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz ML 320 ar v.n.z. /numurs/, kurš nav reģistrēts noteiktā kārtībā, pa Piedrujas ielu virzienā
no Pildas ielas puses uz Rēzeknes ielu. Ir pārkāpta Ceļu satiksmes likuma 9.panta pirmā daļa un 18. panta 2. punkts, un atbildība paredzēta Latvijas APK
25panta pirmajā daļā.
No apstrīdētā Lēmuma redzams, ka 2014. gada 29. maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka p.i.
/pers. B/ izskatīja /pers. A/ 2014. gada 12. marta iesniegumu, ar kuru apstrīdēts iestādes pieņemtais lēmums administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PF 229565.
No apstrīdētā Lēmuma un lietas materiāliem redzams, ka iesnieguma izskatīšanas laikā tika pieņemts dienesta ziņojums un papildus ziņojums no iestādes
jaunākā inspektora R.Oņegina, apskatīts video ieraksts, iegūta informācija no Ceļu policijas reģistra.
No apstrīdētā Lēmuma redzams, ka sūdzības iesniedzējs iesniegumā norāda, ka nepiekrīt pieņemtajam lēmumam administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PF
2295653, jo uzskata, ka viņa rīcībā nav saskatāmi Ceļu satiksmes likuma pārkāpumi, tā kā vadīja Lietuvā pagaidu reģistrētu transportlīdzekli ar tranzīta numuru, bija
Lietuvas valsts tehniskā pase un derīga Lietuvas valsts civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polise. Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt lēmumu par viņa
saukšanu pie administratīvās atbildības.
Sūdzības iesniedzējs analogus argumentus iekļāvis arī tiesai adresētajā sūdzībā par Lēmumu.
Lietā nepastāv strīds par to, ka attiecīgajā vietā un laikā attiecīgais transportlīdzeklis izmantots ceļu satiksmē. Tāpat lietā nepastāv strīds par to, ka
transportlīdzeklis tika ievests no ārvalstīm, t.i., no Lietuvas.
Ceļu satiksmes likuma 9.panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un
tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti piemērojamo standartu un normatīvu prasībām, attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku
tiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksme.
Ceļu satiksmes likuma 10.panta 1.1 daļā noteikts, ka šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minēto ceļu satiksmē iesaistīto transportlīdzekļu reģistrācija veicama
piecu dienu laikā pēc transportlīdzekļu iegādes vai ārvalstīs iegādātu transportlīdzekļu ievešanas dienas.
Līdz ar ko lietā ir noskaidrojams jautājums, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir pārreģistrēts piecu dienu laikā no brīža, kad tas tika ievests Latvijā.
Ceļu satiksmes likuma 18. panta 2.punkts nosaka, ka ar transportlīdzekli aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, kā arī iebraukt Latvijā, ja nav saņemta atļauja
piedalīties ceļu satiksmē, arī ja nav veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.
Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 4.punkts nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem
jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi,
kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.
Ar apstrīdēto Lēmumu konstatēts, ka, izvērtējot lietas materiālus, lietas izskatīšanas gaitā no Ceļu policijas reģistra tika iegūta informācija, ka 2013. gada 16.
martā transportlīdzekļa Mercedes Benz ML 320, reģistrācijas numurs /numurs/, reģistrācijas laikā Ceļu satiksmes drošības direkcijas darbinieki, veicot pārbaudi
Šengenas informācijas sistēmā, konstatēja, ka minētais transportlīdzeklis Itālijā ir izsludināts starptautiskā meklēšanā. Tādējādi iestāde secina, ka no brīža, kad
attiecīgais transportlīdzeklis tika ievests Latvijā, līdz pārkāpuma brīdim pagāja vairāk nekā piecas dienas. Kā arī no iestādes jaunākā inspektora R.Oņegina dienesta
ziņojuma 2014. gada 7. aprīlī un 14. aprīlī redzams, ka automašīna tika pārbaudīta datu bāzē, un pēc automašīnas pagaidu reģistrācijas, tā tikusi izsludināta
meklēšanā, līdz ar ko vadītājam reģistrācija Latvijā tika atteikta, kā arī vadītāja uzrādītajai pagaidu reģistrācijas atļaujai Lietuvā beidzies termiņš. Tiesai nav pamata
apšaubīt minēto, jo lietas materiāliem ir pievienotā attiecīgā izdruka no datu bāzes, uz kuru ir atsauce minētajā ziņojumā.
Latvijas APK 289. 13panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts
nav nepieciešams.
Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzējas sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka
iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi. Līdz ar ko atzīstams par pierādītu fakts, ka /pers. A/ 2014. gada 25. februārī
plkst. 17.20, Rīgā, pa Piedrujas ielu no Pildas ielas puses Rēzeknes ielas virzienā, vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz ML 320, reģistrācijas numurs /numurs/,
kurš nav reģistrēts noteiktā kārtībā, un tādējādi izdarīja Latvijas APK 149.25 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Latvijas APK 149. 25panta pirmā daļa noteic administratīvo atbildību par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts noteiktajā
kārtībā, par ko uzliek naudas sodu no piecdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.
Tiesa atzīst, ka iestāde Lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēja visus lietā esošus pierādījumus, kā arī lietā bija saņemti iestādes darbinieka rakstveida ziņojumi,
pārbaudīts veiktais video ieraksts un pārbaudīta automašīna pēc datu bāzes, kā arī iestāde, tostarp deva savu vērtējumu par sūdzībā norādītajiem apstākļiem, un
izvērtēja sūdzības iesniedzēja norādītos argumentus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas APK prasībām. Tiesai nav pamata apšaubīt iestādes
secinājumu, ka ir izdarīts attiecīgais pārkāpums un dotajā gadījumā transportlīdzekļa Mercedez Benz ML 320 vadītājs nebija reģistrējis transportlīdzekli noteiktā
kārtībā, kas bija pretrunā ar Ceļu satiksmes likuma prasībām. Savukārt sūdzības iesniedzēja norādītais apstāklis par to, ka viņam nebija jāveic transportlīdzekļa
reģistrācija Latvijā, nav pamatots.
Tāpat Lēmumā lietderības apsvērumi un pārkāpēja personas dati tika izvērtēti, jo tika piemērots atbilstošs sods, lai panāktu, ka ceļu satiksmes dalībnieki
ievēro Ceļu satiksmes likuma prasības. Pieņemtais Lēmums ir pamatots ar normatīvo aktu prasībām, to ir pieņēmusi kompetenta amatpersona un ir ievērots tāds
administratīvais princips kā proporcionalitātes princips, jo sabiedrības interesēs ir vienveidīgi un precīzi ievērot Ceļu satiksmes likuma prasības.
Lietas izskatīšanas laikā nav konstatēti fakti, kas liecinātu par to, ka iestādes darbinieks tieši vai netieši, kaut kādu personīgu motīvu vadīts, būtu personīgi
ieinteresēts sodīt sūdzības iesniedzēju, nav konstatēti apstākļi, kas liktu apšaubīt iestādes darbinieka objektivitāti.
No lietas materiāliem kopumā nav secināms, ka sūdzības iesniedzējs pilnībā izpildīja Ceļu satiksmes likuma 9.panta pirmās daļas, 10.panta 1.1daļas, 18.panta
2.punkta prasības. Līdz ar visu minēto kopumā, tiesa secina, ka iestāde pamatoti atzina, ka transportlīdzekļa vadītājs izdarīja Latvijas APK 149.25panta pirmajā daļā
paredzēto administratīvo pārkāpumu, jo sūdzības iesniedzējam bija jāievēro Ceļu satiksmes likuma 9.panta pirmās daļas, 10.panta 1.1daļas, 18.panta 2.punkta
prasības.
Līdz ar to, tiesa saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 trešo daļu pilnībā pievienojas Lēmumā norādītajai motivācijai un atzīst, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav
nepieciešams, kā dēļ sūdzība atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma, kā arī tiesa izvērtējot pārsūdzēto Lēmumu, atzīst, ka papildus argumenti jautājumā par
noteikto sodu nav nepieciešami.
Ņemot vērā visu minēto, sūdzība nav pamatota.
Atbilstoši Latvijas APK 289. 12 panta otrajai daļai, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem
spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida; 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē
personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu; 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo
pārkāpumu.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka iestādes 2014. gada 29. maija lēmums Nr. 1291 atstājams negrozīts.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289.6pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu,
17pantu, 289.18pantu, tiesa
nosprieda
Atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka p. i. /pers. B/ 2014. gada 29. maija lēmumu Nr.
1291, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu
rajona tiesā.
Tiesnese I.Meldere