Court partially allowed bank's debt collection claim against borrower for unpaid loan and damages.

Lietas arhīva Nr. C-2224-18/19

ECLI:LV:VRT:2018:1204.C71222418.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2018.gada 4.decembrī

Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Puriņa,

ar tiesas sēdes sekretāri J.Āboliņu,

2018.gada 4.decembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības “PNB Banka” (iepriekš akciju sabiedrība “NORVIK BANKA”)

prasībā par parāda piedziņu pret /pers. C/ un

konstatēja:

2018.gada 27.jūlijā prasītāja akciju sabiedrība “NORVIK BANKA”, kuras nosaukums tagad akciju sabiedrība “PNB Banka” pamatojoties uz

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2018.gada 9.novembra lēmumu, cēlusi Vidzemes rajona tiesā prasību pret atbildētāju /pers. C/ par parāda

piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 25.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju kā solidāro aizņēmēju noslēgts Aizdevuma līgums

Nr.PTKR003171 (turpmāk – Aizdevuma līgums) par aizdevuma 6784,72 EUR (4768,33 LVL) apmērā izsniegšanu atbildētāja saistību pret prasītāju

pilnīgai izpildei ar procentu likmi par aizdevuma izmantošanu 24.00% gadā un gala atmaksas termiņu 2015.gada 15.jūlijā.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma maksājumu grafiku atbildētajai kā solidārajam aizņēmējam bija jāveic ikmēneša maksājumi 178,95 EUR (125,77

LVL) līdz katra mēneša 15.datumam, nodrošinot, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos Aizdevuma līguma 2.1.3.punktā norādītajā norēķinu kontā

ir pietiekošs naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma 3.1.punktu par katru Aizdevuma līgumā norādītās saistības izpildes kavējuma dienu atbildētājam pielīgta saistība

maksāt prasītājai līgumsodu 0,15% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas, ja nokavējums saistīts ar neiespējamību veikt naudas līdzekļu

norakstīšanu no norēķinu konta naudas trūkuma vai citu no prasītājas neatkarīgu apstākļu dēļ. Aizdevuma līguma 3.3.punktā noteikts, ka līgumsoda

samaksa neatbrīvo atbildētāju no Aizdevuma līgumā noteikto saistību izpildes.

Aizdevuma līguma 2.2.1.punktā noteikts atbildētāja pienākums atmaksāt kredītu un maksāt procentus par kredīta izmantošanu maksājumu grafikā

noteiktā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā. Atbildētāja nav pienācīgi izpildījusi ar Aizdevuma līgumu uzņemtās saistības, jo

nenodrošināja, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos norēķinu konta vai citos atbildētājai atvērtajos kontos bankā būtu pietiekošs atlikums patēriņa

kredīta maksājumu veikšanai.

Prasītāja 2009.gada 8.decembrī nosūtījusi atbildētājai vienkāršā pasta sūtījumā pirmstiesas brīdinājumu, aicinot atbildētāju labprātīgi izpildīt kavētās

saistības. Pēc pirmstiesas brīdinājuma nosūtīšanas atbildētāja savas saistības saskaņā ar Aizdevuma līgumu nav izpildījusi.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma 2.1.3. un 2.3.2.punkta noteikumiem prasītājai ir tiesības pirms termiņa izbeigt līgumu un pieprasīt no atbildētājas

pirms termiņa (desmit dienu laikā no prasītājas rakstveida paziņojuma nosūtīšanas dienas) nodrošināt norēķinu kontā kredīta summu, aprēķināto procentu

un līgumsodu summu, ja atbildētāja pārkāpj aizdevuma atmaksas noteikumus. Līdz Aizdevuma līguma izbeigšanai saistību izpildei netika saņemts neviens

maksājums.

Saskaņā ar 2010.gada 28.jūnija paziņojumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu un saskaņā ar līguma 2.3.2.punktu, aizņēmējiem tika dots 10

dienu termiņš kavēto saistību izpildei, pretējā gadījumā Aizdevuma līgums tiks uzskatīts par izbeigtu. Sakarā ar to, ka norādītajā termiņā saistības netika

izpildītas, Aizdevuma līgums uzskatāms par izbeigtu ar 2010.gada 9.jūliju.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Madonas rajona tiesas 2010.gada 10.septembra lēmumu lietā Nr.3-12/0815-10/5 piespiedu izpildei

brīdinājuma kārtībā nodota no Aizdevuma līguma izrietošā solidārā saistība pret otru kopparādnieku /pers. G/, personas kods /personas kods/, par

kopējo summu 9015,69 EUR (6336,26 LVL) apmērā. Minētais lēmums 2010.gada 21.septembrī nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam

Līgai Kavītei.

Saskaņā ar zvērinātas tiesu izpildītājas Līgas Kavītes 2018.gada 11.jūlija paziņojumu izpildu lietā Nr.09110/099/2018-NOS izpildu lietas ietvaros

prasītājai par labu piedzīti un pārskaitīti naudas līdzekļi 5482,77 EUR apmērā. Prasītāja minētos naudas līdzekļus novirzījusi valsts nodevas 2,85 EUR

par izpildu dokumenta nodošanu piespiedu izpildei dzēšanai, izpildu dokumentā norādīto tiesāšanās izdevumu 184,11 EUR (129,39 LVL), procentu

prasījuma pilnīgai dzēšanai 1523,95 EUR (1071,04 LVL) un daļējai pamatparāda 3771,86 EUR apmērā dzēšanai.

Atbildētāja uzņemtās saistības saskaņā ar Aizdevumu līgumu nav pildījusi pielīgtajā apmērā un termiņos un no kopparādnieka /pers. G/, personas

kods /personas kods/, piedzīto naudas līdzekļu apmērs ir nepietiekams, lai izpildītu saistības saprātīgā termiņā. Līdz ar to prasītāja ceļ prasību pret

atbildētāju par neatmaksātā pamatparāda 3012,86 EUR un līgumsoda 522,91 EUR, kopā 3535,77 EUR apmērā piedziņu.

Saskaņā Civillikuma 1683.pantu kreditors var pēc sava ieskata prasīt visas saistības izpildījumu no visiem vai tikai no dažiem kopparādniekiem, vai

arī tikai no viena. Tiesību doktrīnā arī izteikta atziņa, ka “nedalīta jeb solidāra saistība ir tāda, kuru izpildīt pilnā apjomā ir pienākums katram no vairākiem

kopparādniekiem, bet arī tikai vienu reizi” (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof.

K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans īpašums, 2000., 164.lpp.). Tādējādi atbildētāja ir vienlīdz atbildīga par izsniegtā aizdevuma

atmaksu, līdz ar to katram no aizņēmējiem ir pienākums izpildīt saistību pret prasītāju neatkarīgi no citiem apstākļiem, tajā skaitā neatkarīgi no otra

kopparādnieka spējas vai nespējas pildīt savas saistības.

Prasītāja 2017.gada 4.septembrī nosūtījusi atbildētājai pirmstiesas brīdinājumu, aicinot atbildētāju līdz 2017.gada 20.septembrim labprātīgi izpildīt

kavētās saistības. Arī pēc šī pirmstiesas brīdinājuma nosūtīšanas atbildētāja savas saistības saskaņā ar Aizdevuma līgumu neesot izpildījusi.

Norādīts, ka 2017.gada 6.novembrī prasītāja savu interešu aizstāvībai vērsusies Madonas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā pret atbildētāju ar

pieteikumiem par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar 2017.gada 11.decembra lēmumu lietā Nr.3-12/0758 pieteikums atstāts bez

izskatīšanas.

Saskaņā ar Civillikuma 1689.pantu prasījuma izlietošana pret vienu no kopparādniekiem pārtrauc prasības noilgumu arī pret pārējiem.

Civilprocesa likuma 546.panta pirmā daļā noteikts, ka izpildu dokumentu var iesniegt izpildei 10 gadu laikā no tiesas vai tiesneša lēmuma spēkā stāšanās

dienas, ja likumā nav noteikti citi noilguma termiņi, savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 547.panta pirmo daļu noilguma termiņš tiek pārtraukts,

iesniedzot izpildu dokumentu izpildei. Noilguma termiņš tiek pārtraukts arī ar daļēju labprātīgu nolēmuma izpildi.

Ņemot vērā augstāk norādīto un to, ka atbildētāja līdz šī pieteikuma sastādīšanas dienai saistības nav izpildījusi, prasītāja ceļ prasību pret

kopaizņēmēju /pers. C/ par atlikušā parāda 3535,77 EUR apmērā piedziņu, tajā skaitā:

- neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 3012,86 EUR apmērā;

- līgumsods 522,91 EUR, kas aprēķināts par laika periodu 15.08.2009.-09.07.2010.

Strīda risināšanā starp prasītāju un atbildētāju nav izmantota mediācija un prasītāja nevēlas izmantot mediāciju turpmākā strīda risināšanā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, 1652.panta 3.punkts, 1753., 1756., 1757., 1764.pantu, 1765.panta pirmo daļu, 1811., 1828., 1934.,

1943.pantu un 1946.panta pirmo daļu un attiecīgajām Civilprocesa likuma normām, prasītāja lūdz tiesu:

1) piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu tai no Aizdevuma līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības

3535,77 EUR apmērā, tai skaitā:

- neatmaksāto kredīta pamatsummu – 3012,86 EUR;

- līgumsodu 522,91 EUR, kas aprēķināts par laika periodu 15.08.2009.-09.07.2010.;

2) piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu tai visus tiesāšanās izdevumus;

3) noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus - 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas;

4) pēc pilna sprieduma sastādīšanas nosūtīt sprieduma norakstu uz prasītājas norādīto elektroniskā pasta adresi.

Ar Vidzemes rajona tiesas 2018.gada 1.augusta lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

2018.gada 2.augustā prasības pieteikuma noraksts nosūtīts atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas adresi, nosakot termiņu rakstveida

paskaidrojumu sniegšanai par iesniegto prasību līdz 2018.gada 2.septembrim.

Atbildētāja tiesas noteiktajā termiņā paskaidrojumu tiesā nav iesniegusi. Prasības summas apmēru un aprēķinu nav apstrīdējusi.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2018.gada 4.decembrī tiesā saņemts prasītājas pārstāvja iesniegums, kurā norādīts, ka pēc prasības

celšanas atbildētāja nav sazinājusies ar prasītāju, lai vienotos par parāda labprātīgu atmaksu, vai veicis maksājumu saistību izpildei. Tādējādi prasītāja

uztur prasību pilnā apmērā atbilstoši pieteikumā norādītājiem pamatiem un motīvs. Prasītāja lūgusi izskatīt lietu bez tās pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Iesniegti pierādījumi par prasītājas firmas maiņu.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojusi, nav lūgusi lietu izskatīt bez viņas klātbūtnes.

Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma 56.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā – nosūtot pavēsti uz atbildētājas

deklarētās dzīvesvietas adresi, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1pantu uzskatāms, ka atbildētājai par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots.

Pie šādiem apstākļiem tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez prasītāja pārstāvja un

atbildētājas klātbūtnes.

Novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji sekojošu iemeslu dēļ.

Pamatojoties uz pieprasījumu par saistību pārstrukturēšanu (lietas 12.-15.lapa), 2009.gada 25.jūlijā starp prasītāju un aizņēmēju /pers. G/, kā arī

atbildētāju, kā solidāro aizņēmēju, noslēgts Aizdevuma līgums Nr.PTKR003171, saskaņā ar kuru piešķirts aizņēmējam aizdevums 6784,72 EUR

(4768,33 LVL) apmērā parādnieka saistību pret prasītāju pilnīgai izpildei, ar procentu likmi 24% gadā un ar atmaksas termiņu – 2015.gada 15.jūlijs

(lietas 10.lapa).

Saskaņā ar Līguma maksājumu grafiku (lietas 11.lapa), aizņēmējam /pers. G/ un atbildētājai bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 15.datumam,

nodrošinot, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos atbildētājas kontā ir pietiekošs naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai.

Uz Līguma ir gan aizdevējas – AS “NORVIK BANKA” pārstāvja, gan aizņēmēju – /pers. G/ un /pers. C/, paraksti.

No minētā izriet, ka starp pusēm ir noticis tiesisks darījums Civillikuma 1403.panta izpratnē.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu saprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošanu īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietas.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noteiktā termiņa notecējuma.

Līguma 2.2.1.punkts noteic, ka aizņēmējam ir pienākums atmaksāt aizdevējam kredītu un maksāt aizdevējam procentus par kredīta izmantošanu

maksājumu grafikā norādītajā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja savas no Līguma izrietošās saistības ir izpildījusi, ko apliecina pieteikumam pievienotais aizdevuma

konta izraksts (lietas 16.lapa). Savukārt ne /pers. G/, ne atbildētāja nepildīja ar Līgumu uzņemtās saistības, jo nenodrošināja, lai maksājumu grafikā

norādītajos datumos viņu kontos ir pietiekošs naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai.

No lietas 17.lapā esošā prasītājas 2009.gada 8.decembrī sagatavotā pirmstiesas brīdinājuma redzams, ka prasītāja lūgusi samaksāt izveidojušos

parāda summu, brīdinot, ka pretējā gadījumā tiks iesniegta prasība tiesā.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu, vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar Līguma 2.3.2.punkta noteikumiem, aizdevējam ir tiesības vienpusēji pirms termiņa izbeigt Līgumu un pieprasīt no aizņēmēja pirms

termiņa (desmit dienu laikā no aizdevēja rakstveida paziņojuma nosūtīšanas dienas) nodrošināt norēķinu kontā kredīta summu, aprēķināto procentu un

līgumsoda summu, ja aizņēmējs pārkāpj kādu no Līguma noteikumiem.

2010.gada 29.jūnijā prasītāja ierakstītā vēstulē (vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksts – lietas 19.lapa) atbildētājai nosūtīja paziņojumu par

līguma pirmstermiņa izbeigšanu (lietas 18.lapa). Atbildētājai tika dots 10 dienu termiņš saistību izpildei, taču atbildētāja saistības neizpildīja, līdz ar to

Līgums tika izbeigts ar 2010.gada 9.jūliju.

No lietas 20.lapā esošās Madonas rajona tiesas 2010.gada 10.septembra lēmuma kopijas redzams, ka nodotas piespiedu izpildīšanai brīdinājuma

kārtībā /pers. G/ saistības pret AS “NORVIK BANKA”.

No lietas 21.lapā esošā Vidzemes apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas Līgas Kavītes 2018.gada 11.jūlija paziņojuma par pārskaitītiem naudas

līdzekļiem redzams, ka piedzinējam AS “NORVIK BANKA” līdz 2018.gada 11.jūlijam ir pārskaitīti 5482,77 EUR.

No parāda summas aprēķina (lietas 25.-26.lapa) redzams, ka izpildu lietas Nr.09110/099/2010 ietvaros par labu AS “NORVIK BANKA” no

solidārā aizņēmēja /pers. G/ piedzīti un pārskaitīti naudas līdzekļi 5482,77 EUR, kas novirzīti valsts nodevas par izpildu dokumenta nosūtīšanu izpildei

dzēšanai (2,85 EUR); izpildu dokumentā norādīto tiesāšanās izdevumu dzēšanai (184,11 EUR); pilnīgai procentu prasījumu dzēšanai (1523,95 EUR);

daļējai pamatparāda dzēšanai (3771,86 EUR).

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka atbildētāja savas saistības nav pildījusi pienācīgā apmērā un termiņos un no kopparādnieka /pers. G/

piedzīto naudas līdzekļu apmērs ir nepietiekams, lai segtu saistības.

No lietas 25.lapā esošā parāda aprēķina redzams, ka atbildētāja uz 2018.gada 23.jūliju ir parādā prasītājai pamatparāda summu 3012,86 EUR.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāja pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojusi, nav iesniegusi, prasības summu nav apstrīdējusi un

iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, tostarp, par neatmaksāto pamatparāda summu nav izteikusi.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību, līdz ar ko tiesa atzīst, ka no atbildētājas

prasītājas labā piedzenama nesamaksātā pamatparāda summa 3012,86 EUR apmērā.

Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 522,91 EUR apmērā.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 19.pants

paredz, ka ceturtās daļas trešās nodaļas otrās apakšnodaļas IV iedaļa “Nokavējums līgumiem par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu”

stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Civillikuma ceturtās daļas trešās nodaļas otrās apakšnodaļas IV iedaļas “Nokavējums līgumiem par preces piegādi,

pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu” noteikumi nav piemērojami līgumiem, kas noslēgti līdz 2013.gada 1.jūlijam, un līgumiem, kas noslēgti iepirkuma vai

koncesijas procedūras rezultātā, ja tā izsludināta līdz 2013.gada 1.jūlijam. Līdzēji var vienoties par Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada

16.februāra direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos nacionālajā tiesību sistēmā prasību piemērošanu līgumiem par

preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu no 2013.gada 16.marta.

Aizdevuma līgums ir noslēgts 2009.gada 25.jūlijā, tādēļ tiesa atzīst, ka pušu attiecības par līgumsoda piedziņu izspriežamas saskaņā ar Civillikuma

attiecīgo pantu noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim) – līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var

noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Civillikuma 1720.panta 1.punktā uzsvērts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts, ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Līguma 3.1.punktu, par katru Līguma 2.2.1. un 2.2.3.punktā norādītās saistības izpildes kavējuma dienu aizņēmējs maksā aizdevējam

līgumsodu 0,15% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas, ja nokavējums saistīts ar neiespējamību veikt naudas līdzekļu norakstīšanu no norēķinu

konta Līguma 2.1.3.punktā minētajā kārtībā naudas trūkuma vai citu no aizdevēja neatkarīgu apstākļu dēļ. Līguma 3.3.punkts noteic, ka līgumsoda

samaksa neatbrīvo aizņēmēju no Līgumā noteikto saistību izpildes.

Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 522,91 EUR apmērā par laika periodu no 15.08.2009. līdz 09.07.2010.

Civillikuma 1724.1pants noteic, ka tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai

nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Ņemot vērā, ka atbildētāja, noslēdzot Aizdevuma līgumu, uzņēmusies ciest līgumsodu 0,15% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru

maksājuma kavējuma dienu, tiesa, atzīst, ka prasītāja ir tiesīga prasīt līgumsodu, jo tādas tiesības paredz Civillikums un noslēgtais Aizdevuma līgums.

Taču jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civillikuma 5.pantu. Tiesa secina, ka iepriekš minētie

apstākļi ir pamats aprēķinātā līgumsoda samazināšanai 10% apmērā no pamatparāda summas.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams līgumsods 10% apmērā no pamatparāda summas, tas ir, 301,29 EUR apmērā, pārējā

daļā – 221,62 EUR apmērā, līgumsoda piedziņa noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāja savas saistības lietā būtu izpildījusi un parāda summu būtu pilnībā vai daļēji samaksājusi. Atbildētāja nav

apstrīdējusi lietā iesniegto parāda un līgumsoda apmēru. Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds par kopējo summu 3314,15 EUR.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% procentus gadā no vēl nesamaksātās parāda summas 3314,15 EUR par

laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma pilnai izpildei.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja 2017.gada 6.novembrī vērsusies Madonas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu par

saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret atbildētāju. Ar Madonas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2017.gada 11.decembra

lēmumu lietā Nr.3-12/0758 pieteikums atstāts bez izskatīšanas.

Tiesa atrod, ka samaksātā valsts nodeva 153,18 EUR apmērā par pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 406.6panta trešo daļu, ieskaitāma valsts nodevas samaksā par šīs prasības celšanu prasības tiesvedības kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu – pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītāja ir cēlusi mantiska rakstura prasību, prasības summa ir 3535,77 EUR.

Prasība apmierināta daļēji par summu 3314,15 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu, valsts nodeva valsts labā par prasību, kas novērtējama naudas

summā no 2135 EUR līdz 7114 EUR, ir aprēķināma - 320 EUR plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 EUR.

Līdz ar to valsts nodeva ir 367,21 EUR [(3314,15 EUR – 2134 EUR) x4% + 320 EUR].

No lietā esošā maksājuma uzdevuma redzams, ka prasītāja samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR apmērā.

Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva proporcionāli apmierinātajai prasības daļai 367,21

EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR (maksājuma uzdevumi – lietas 9.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

Daļēji apmierināt akciju sabiedrības “PNB Banka” (iepriekšējais nosaukums akciju sabiedrība “NORVIK BANKA”) prasību pret /pers. C/ par

parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese/) par labu akciju sabiedrībai “PNB Banka”

(reģistrācijas Nr.40003072918, juridiskā adrese: Elizabetes iela 15-2, Rīga, LV-1010) parādu 3314,15 EUR (trīs tūkstoši trīs simti četrpadsmit euro 15

centi), tajā skaitā, pamatparādu 3012,86 EUR (trīs tūkstoši divpadsmit euro 86 centi), līgumsodu 301,29 EUR (trīs simti viens euro 29 centi).

Piedzīt no /pers. C/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese/) par labu akciju sabiedrībai “PNB Banka”

(reģistrācijas Nr.40003072918, juridiskā adrese: Elizabetes iela 15-2, Rīga, LV-1010) tiesas izdevumus 370,41 EUR (trīs simti septiņdesmit euro 41

cents), tajā skaitā, valsts nodevu 367,21 EUR (trīs simti sešdesmit septiņi euro 21 cents) un ar lietas izskatīšanu saistītos 3,20 EUR (trīs euro 20 centi).

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Piedzītās summas iemaksājamas akciju sabiedrības “PNB Banka” (reģistrācijas Nr.40003072918) norēķinu kontā

Nr.LV47LATB00000PATEREUR, AS “PNB Banka”, SWIFT kods: LATBLV22 (norādot: saistības pēc līguma Nr.PTKR003171).

Atzīt akciju sabiedrības “PNB Banka” tiesības saņemt no /pers. C/ likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda summas 3314,15 EUR (trīs

tūkstoši trīs simti četrpadsmit euro 15 centi) par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz sprieduma pilnīgai izpildei, ievērojot Civillikuma

1763.pantā noteiktos procentu ierobežojumus.

Noteikt /pers.C/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums sastādīts 2018.gada 4.decembrī.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Vidzemes rajona tiesā (Alūksnē).

Tiesnese I.Puriņa