Court imposes 25 euro fine for willful refusal to comply with police officer's lawful order to stay at scene.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled that the defendant committed an administrative offense by willfully refusing to comply with a police officer's lawful order to remain at the scene while a protocol was being drafted. Although the defendant did not appear in court citing work reasons, the court found sufficient documentary evidence including the violation protocol and the officer's report to establish guilt. Consequently, a fine of 25 euros was imposed under Article 175 of the Latvian Code on Administrative Offenses.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 260. panta 2. daļa; 272. panta; 274. panta; 275. panta; 289.16. panta: Willful refusal to comply with a law enforcement officer's lawful order to remain at the scene constitutes an administrative offense punishable by a fine.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:KURT:2018:1022.169045518.1.S
Lieta Nr. 169045518
E
D
PR
U
SIM
S
Ventspilī 2018. gada 22. oktobrī
Kurzemes rajona tiesa: tiesnese Olga Macpane
izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 175. panta, un
k o n s t a t ē j a
/pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām prasībām.
2018. gada 22. septembrī plkst. 21.08 mazbānīša stacijā “Priedes” Aizsaules ielā, Ventspilī administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas laikā
/pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās Ventspils pašvaldības policijas darbinieka likumīgajai prasībai palikt norādītajā vietā, uzsākot bēgšanu.
Ar savu rīcību /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 175. pantā.
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa pārstāvis tiesas sēdē neieradās un tiesā nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas
atlikšanu, līdz ar to lieta tika izskatīta bez iestādes pārstāvja klātbūtnes.
Pie administratīvās atbildības saucamā persona uz lietas izskatīšanu neieradās, paziņojot tiesai, ka uz tiesas sēdi nevar ierasties darba apstākļu dēļ.
Saskaņā ar Latvijas APK 260. panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. /pers. A/ par
lietas izskatīšanas laiku un vietu tika savlaicīgi paziņots (pavēste nosūtīta 2018. gada 2. oktobrī), ievērojot Latvijas APK 268. 1 un 289.6 panta
nosacījumus. /pers. A/ uz lietas izskatīšanu neieradās, kā arī no viņa nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar ko secināms, ka viņš nevēlas
izmantot savas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, tādēļ lieta tika izskatīta bez viņa klātbūtnes.
Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, kurus nav pamata apšaubīt, tiesa uzskata, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta
pilnīgi ar šādiem lietā esošajiem dokumentiem:
- administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /numurs/ (lietas 3. lapa), kur fiksēts pārkāpuma izdarīšanas laiks, vieta un apstākļi, tāpat /pers. A/
norādītais, ka protokolam nepiekrīt;
- Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa inspektora A.Fadejeva ziņojumu (lietas 4. lapa), kur norādījis, ka 2018. gada
22. septembrī ap plkst. 22.10, dežurējot operatīvās grupas sastāvā, saņemts paziņojums, ka Aizsaules ielā, Ventspilī /pers. A/ administratīvā pārkāpuma
protokola sastādīšanas laikā ļaunprātīgi nepakļāvās Ventspils pašvaldības policijas darbinieka likumīgām prasībām palikt norādītajā vietā, uzsākot
bēgšanu. /pers. A/ nogādāts policijas iecirknī, kur viņš atteicās sniegt paskaidrojumu par notikušo. /pers. A/ sastādīts administratīvā pārkāpuma
protokols Nr. /numurs/ pēc Latvijas APK 175. panta;
- 2018. gada 22. septembra administratīvās aizturēšanas protokolu Nr. /numurs/ (lietas 5. lapa), kur redzams, ka /pers. A/ aizturēts 2018. gada
22. septembrī plkst. 21.08 par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas APK 175. pantā, lai sastādītu administratīvā pārkāpuma
protokolu;
- Ventspils pilsētas pašvaldības policijas inspektora E.Jansona paskaidrojumu (lietas 6. lapa) par to, ka 2018. gada 22. septembrī, patrulējot pa
Aizsaules ielu, stacijas “Priedes” ēkā pamanīts jaunietis, kurš piegružojis stacijas ēkas grīdu ar saulespuķu sēklu čaumalām. /pers. A/ savu vainu atzinis,
taču administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas laikā nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajai prasībai palikt norādītajā vietā, uzsākot bēgšanu.
/pers. A/ notverts Aizsaules ielā.
Izvērtējot visus lietā iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta pilnīgi un viņš saucams pie
administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 175. panta.
Latvijas APK 272. pants noteic, ka tiesai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai
attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir
nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 243. panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā
iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences
ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243. panta ceturto daļu bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras
administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.
Latvijas APK 175. pantā ir paredzēta atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai
zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Līdz ar to, lai personu sauktu pie atbildības pēc Latvijas APK 175. panta ir nepieciešams noskaidrot, kādam policijas darbinieka likumīgajam
rīkojumam vai prasībai ļaunprātīgi nepakļāvusies persona.
Likuma “Par policiju” 22. panta pirmā un trešā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko
viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir
sodāma. Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa
darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka /pers. A/, nepakļaujoties policijas darbinieka prasībai palikt uz vietas, uzsāka bēgšanu
administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas laikā.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (skat. 2007. gada 20. marta spriedumu lietā Nr. SKA-68/2007 un 2006. gada
14. novembra spriedumu lietā Nr. SKA-454/2006) paudis atziņu, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus,
atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda. Senāts vienlaikus secinājis, ka nevar liegt pašai personai, pret kuru vērstas policijas darbinieku
prasības, kvalificēti izvērtēt izvirzīto prasību tiesiskumu, taču, ja persona uzskata, ka policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas,
nepakļaujoties šīm prasībām, persona pati uzņemas risku par to, ka, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas
personas izdarītais vērtējums kļūdains, šo personu sauks pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām.
Policijas darbinieku prasību tiesiskums izriet no attiecīgā brīdī pastāvošās objektīvās nepieciešamības izmantot likumdevēja piešķirtās tiesības, lai
veiktu savus darba pienākumus, proti, no pastāvošās faktiskās nepieciešamības izvirzīt attiecīgas prasības. No lietas materiālos esošā policijas darbinieka
E.Jansona paskaidrojuma izriet, ka dienesta pienākumu pildīšanas laikā tika konstatēts Ventspils pilsētas domes saistošo noteikumu pārkāpums un
noskaidrota vainīgā persona, proti, /pers. A/, kas savu vainu atzina. Līdz ar to, ņemot vērā noskaidroto, tika uzsākta administratīvā pārkāpuma protokola
sastādīšana, izsakot /pers. A/ prasību šīs darbības laikā palikt uz vietas, lai būtu iespēja iepazīstināt viņu ar sastādīto protokolu un to parakstīt, kā tas ir
noteikts Latvijas APK 248. panta trešajā daļā. Neraugoties uz to, acīmredzami ar nolūku izvairīties no atbildības par izdarīto, /pers. A/ ignorēja šo
policijas darbinieka prasību un sāka bēgt, sakarā ar ko vēlāk tika pamatoti aizturēts.
Tādējādi, izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās /pers. A/ darbības kopsakarībā ar inspektoru ziņojumiem, ka protokolā
norādītajā laikā un vietā viņš neizpildīja policijas darbinieka prasību palikt uz vietas administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas laikā, lietā esošos
materiālus, tiesa uzskata, ka šādas /pers. A/ darbības ir uzskatāmas par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām, kad viņš
izpilda dienesta pienākumus, un par to viņam nosakāms sods.
Latvijas APK 175. panta soda sankcija paredz naudas sodu līdz 280 euro vai administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas APK 32. pantam tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja vainas pakāpi, ka pārkāpums izdarīts ar
nodomu, apzinātu darbību rezultātā. Papildus tiesa vērtē vainīgā personību, mantisko stāvokli un konkrēti to, ka /pers. A/ agrāk administratīvi sodīts vienu
reizi, viņam ir pastāvīga dzīvesvieta un darbavieta (lietas 7. 8. lapa). Atbilstoši Latvijas APK 33. un 34. pantam /pers. A/ atbildību mīkstinošus vai
pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.
Izvērtējot visus lietas apstākļus kopumā, tāpat pārkāpuma raksturu, ka tas nav bijis ilgstošs, to, ka /pers. A/ iepriekš sodīts par citāda rakstura
pārkāpumu, tiesa uzskata, ka vainīgajam par izdarīto nosakāms naudas sods, kas, ņemot vērā arī viņa ikmēneša ienākumu apmēru, nosakāms tuvāk
likumā paredzētajam minimālajam apmēram.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 272., 274., 275. un 289.16 pantu, tiesa
n o s p r i e d a
/pers. A/ pēc Latvijas APK 175. panta sodīt ar naudas sodu 25 euro (divdesmit pieci eiro).
Saskaņā ar Latvijas APK 299. pantu naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts nolēmums par naudas soda
uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests
noraidīts. Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Kurzemes rajona tiesā.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesai, sūdzību iesniedzot Kurzemes
rajona tiesā.
Tiesnese O.Macpane